IZSOLES  
Edvards Munks

2012. gada izsoļu rekordi 1

Elīna Zuzāne
14/01/203  

Pirms nedēļas dienas gaismu ieraudzīja The New York Times nu jau slavu iemantojušais raksts What Is That Art Worth?, kurā apspriestas mūsdienu mākslas sakāpinātās cenas, kas ik gadu tikai “rāpjas” arvien tuvāk un tuvāk absurdam. Jāpiebilst, ka publikācija šobrīd izpelnījusies drīzāk kritiku, nevis industrijas ekspertu atbalstu. Un maz ticams, ka vienprātīgu atbildi uz jautājumu, vai Demjena Hērsta un Džefa Kūnsa mākslas darbu iegādei iztērētie miljoni ir saprātīgs ieguldījums, šobrīd izdosies iegūt. Tomēr jāpiekrīt, ka mākslas tirgus nākotne ar katru gadu ieņem arvien azartiskāku veidolu. Kamēr jau ar nepacietību tiek gaidīts, kā mākslas pasaule mūs pārsteigs šogad, piebilst, ka 2012. gads iemantojis titulu kā laiks, kad uzstādītie cenu rekordi ar plašu vērienu aiztrauca jebkādas kolekcionāru novilktās mērauklas.


Endijs Vorhols

Viens no pagājušā gada gaidītākajiem mākslas tirgus jaunumiem, kuru izdzirdot, Rietumpasaule atviegloti nopūtās, bija Endija Vorhola iemantotais tituls – gada pirktākais mākslinieks. Izdaudzinātais popārta meistars pērn izsolēs izgādāts par kopējo summu 380,8 miljoniem ASV dolāru, kas, krietni gan atpaliekot no Ķīnas modernista Zhang Daqian 2011. gada rekorda – 500 miljoniem ASV dolāru, tomēr 2012. gadā bijusi vislielākā viena mākslinieka kopējo darījumu summa.

Jo īpaši lielu mākslas kolekcionāru ievērību izpelnījās Endija Vorhola 1962. gada “Brīvības statuja” – darbs, kuru veido zaļi un sarkani krāsu pārklājumi sietspiedes tehnikā, sadalot audeklu divdesmit četrās Brīvības statujas trīsdimensionālās “pastkartītēs”. Christie’s novembra laikmetīgās mākslas izsolē tas iegādāts par 39 miljoniem ASV dolāru (vai 43,7 miljoniem ASV dolāru, ja ņem vērā arī izsoļu nama komisijas maksas).

Jaunu rekordu uzstādīja arī pati Christie’s novembra izsole, kļūstot par visu laiku ienesīgāko laikmetīgās mākslas izsoli. Tajā iegādāto mākslas darbu kopējā vērtība sasniedza 412,2 miljonus ASV dolāru. Lai arī laikmetīgās mākslas lauciņā tas ir rekords, šobrīd to pārspēj impresionisma un modernās mākslas izsole, kas notika 2006. gadā, kad mākslas darbi jaunās kolekcijās nonāca par 491,5 miljoniem ASV dolāru. Pērnā gada novembris Ņujorkas izsoļu namiem atnesa vēl vienu rekordu – Sotheby’s, Christie’s un Phillips de Pury & Co. laikmetīgās mākslas izsoļu laikā mākslas darbu apgrozījums, kopā skaitot, sasniedza 1,1 miljardu ASV dolāru.


Gerhards Rihters 

Uzstādīts arī ne viens vien mākslinieka rekords – Džefa Kūnsa monumentālā skulptūra “Tulpes” (1995–2004) tika pārdota par 33,6 miljoniem ASV dolāru un tā ir līdz šim augstākā summa, kas jebkad maksāta par Kūnsa darbu, bet Gerharda Rihtera abstraktā glezna, kas reiz sildījusies Ērika Kleptona paspārnē, nonākusi kāda kolekcionāra īpašumā par 34,2 miljoniem ASV dolāru. Tieši 2012. gadā Gerhardam Rihteram izdevies pievienoties tiem pēc 1880. gada dzimušajiem māksliniekiem, kuru kopējā izsolēs pārdoto darbu summa pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru. Rihteram šobrīd pieder arī pasaules dārgākā dzīvā mākslinieka tituls. Tomēr mākslas tirgus eksperti vērtē, ka jau visai drīz laikmetīgās mākslas kolekcionāri būs 80 gadus vecā vācu mākslinieka pārsātināti un ka gaidāms gleznotāja cenu kritums. Šobrīd Gerhards Rihters ieņem trešo vietu 2012. gada izsolēs pirktāko autoru vidū

Viens no māksliniekiem, kam pērn izdevies apsteigt Rihteru, ir Pablo Pikaso, kurš izvirzījies gada pirktāko mākslinieku otrajā pozīcijā. Kādu savdabīgu rekordu pieteicis arī Pablo Pikaso tuva drauga un fotogrāfa Deivida Duglasa Dankana fotoaparāts, kurš ne reizi vien ticis izmantots, lai iemūžinātu tieši Pikaso un viņa jaunākos meistardarbus. 1955. gadā ražotā Leica M3D kādā Vīnes izsolē iegādāta par 1,7 miljoniem eiro. Tā ir augstākā izsoles summa, kāda līdz šim maksāta par komerciāli ražotu fotoaparātu.


Pablo Pikaso 

Kopš 2010. gada Pablo Pikaso par gleznu “Pliknis, zaļās lapas un biste” (1932) piederējis arī prestižais pasaules dārgākā mākslas darba rekords – 106,5 miljoni ASV dolāru. Bet kopš 2012. gada maija to aizvietojis Edvarda Munka šedevrs “Kliedziens” (1895), kas Ņujorkas finansista un investīciju firmas Apollo Global Management vadītāja Leona Bleka īpašumā nonācis par 119,9 miljoniem ASV dolāru. Psiholoģiski uzlādētais un nervus kutinošais “Kliedziens” veidots kā daļa no četru mākslas darbu sērijas. Trim no tiem atrodoties Skandināvijas muzejos, Sotheby’s pārraudzībā bija vienīgais vēl “pieejamais” eksemplārs. Kopš 1937. gada mākslas darbs atradies Tomasa Olsena privātkolekcijā Oslo, bet pēc kunga nāves nonācis izsolē. Nekad iepriekš mākslas darba prognozētā pārdošanas summa nav bijusi tik augsta kā Munka gadījumā – 80 miljonu ASV dolāru.


Marks Rotko

2012. gada maijā rekordu uzstādīja arī Marka Rotko glezna “Oranžs, sarkans, dzeltens” (1961), iemantojot slavu kā laikmetīgais mākslas darbs, par kuru izsolē maksāta visaugstākā summa. Mākslinieka šedevrs Christie’s izsolē izsauca lielu kolekcionāru interesi un izsoļu nama vēsturē šī bija arī viena no spraigākajām cīņām par loti, kā rezultātā darbs tika iegādāts par 86,9 miljoniem ASV dolāru. Ekskluzīvais meistardarbs reiz piederējis vienam no Amerikas vadošajiem mākslas kolekcionāriem Deividam Pinčusam, kurš 1967. gadā to iegādājies prestižajā Marlborough Fine Art galerijā Londonā. 


Rafaēls

Toties divi no izsoļu sezonas noslēdzošajiem rekordiem pieder Rafaēla zīmējumam “Apustuļa galva”. 6. decembrī Sotheby’s izsoļu namā nelielais “muzeja kvalitātes” zīmējums apsteidza prognozētos 10 miljonus britu mārciņu, nonākot kādā privātkolekcijā par 29,7 miljoniem britu mārciņu, kas ir gan augstākā summa, kas jebkad maksāta par zīmējumu uz papīra, gan gada dārgākā lote Eiropā. Šo Rafaēla zīmējumu, kas radīts kā mākslinieka pēdējās gleznas “Pārvēršanās”, kura šobrīd atrodas Vatikāna muzejā, skice, pirms 300 gadiem iegādājies Viljams Kavendišs, otrais Devonšīras Hercogs, un tas līdz pat izsoles dienai atradies ģimenes īpašumā.

Tā kā izcilas kvalitātes vecmeistaru darbi tirgū nonāk arvien retāk un retāk, kolekcionāru interese par patiešām ekskluzīvām vērtībām nemazināsies arī 2013. gadā. Bet atbilde nav tik viennozīmīga jautājumā, vai arī mūsdienu mākslinieku cenu rekordi turpinās viens otru pārsist? Un ja viss tāpat turpināsies, vai tā būs veselīga tirgus pazīme? 

Red Wagon - 15.01.2013 16:21
Rotko forever!