IZSOLES  
Fragments no Pablo Pikaso 1932. gada gleznas "Nature morte aux tulips"

Mākslas tirgus aktualitātes 0

Elīna Zuzāne
01/11/2012 

Demjena Hērsta veidotā mākslas kolekcija “smejas nāvei sejā”; Pikaso bija 46 gadi, bet viņa mūzai tikai 17, kad viņi pirmoreiz satikās; Vasilijs Kandinskis, iespējams, “piedzīvos” jaunu rekordu, savukārt mākslas tirgus pēdējā gada laikā nebūt nav rimis, mākslas darbu pārdošanas cenas arvien augušas.

Hērsta mākslas kolekcija uz paplātes

No 10. novembra līdz pat nākamā gada 10. martam Turīnas kādreizējā Fiat autorūpnīcā Lingotto, kas pēc arhitekta Renco Piano ieviestajām izmaiņām ir kļuvusi par mājvietu laikmetīgās mākslas galerijai/fondam Pinacoteca Giovanni e Marella Agnelli, būs apskatāma Demjena Hērsta mākslas darbu kolekcijas izstāde Freedom not Genius.

Hērsts noteikti ir viens no šodienas lielākajiem mākslas tirgus kritikas magnētiem, bet viņa globāli izretinātās punktiņgleznas (Spot Paintings) nereti izraisa varžacīm līdzīgas izjūtas. Tomēr viņš nenoliedzami ir viens no mūsdienu talantīgākajiem uzņēmējiem. Ne velti Gregors Muirs grāmatā Lucky Kunst: The Rise and Fall of Young British Art ir izteicies, ka, ja arī Hērsts nenodarbotos ar mākslu, viņš noteikti būtu Līdsas labākais santehniķis. 

Jau astoņdesmito gadu beigās, būdams Goldsmitas koledžas students, jaunais Demjens sāk veidot mākslas darbu kolekciju, iemainot paša radītos darbus pret citu studentu veikumiem, un šodien šī kolekcija jau aptver ne vienu vien laikmetīgās mākslas klasiķi. Vairāk nekā piecdesmit autoru darbi iekļauti Turīnas galerijas ekspozīcijā, kur līdzās Džefam Kūnam, Banskijam, Treisijai Eminai, Sārai Lūkasai un citiem šodienas mākslas pasaules lieciniekiem likts Frenks Auerbahs, Frensiss Bēkons, Alberto Džakometi, Brūss Naumans, Ričards Prinss un Endijs Vorhols.

Šī ir tikai otrā reize, kad Hērsta mākslas kolekcija ar nosaukumu Murderme tiek izrādīta publikai. Savu debiju tā piedzīvoja 2006. gadā zem Saatchi galerijas jumta, un toreiz Hērsts par kolekciju izteicās sekojoši: “Daudzi no darbiem, kurus kolekcionēju, runā par nāvi. Tajos ir kaut kas tumšs, bet vienlaikus nenopietns – gluži kā smejoties nāvei sejā.”

pinacoteca-agnelli.it

Christie’s un Sotheby’s izsoļu namos ierodas impresionisma un modernās mākslas izsoles

Jau kopš 1958. gada Sotheby’s, kas ir viens no šībrīža lielākajiem izsoļu namu zīmoliem, piesaista pasaules uzmanību ar tā impresionisma un modernās mākslas vakara izsolēm. Šoruden tā notiks 5. novembrī, piedāvājot izmeklētu Pablo Pikaso mākslas darbu klāstu: tiek piedāvāti deviņi darbi, kas aptver Pikaso un viņa mūzu attiecības dažādos dzīves periodos.

Kā vakara izsoles ekskluzīvākā lote tiek vērtēta Pikaso 1932. gada glezna Nature morte aux tulips, kurā attēlota mākslinieka mūža mīlestība Marija Terēze Valtēra. Pikaso un Marija Terēze iepazinās 1927. gada ziemā, kad mākslinieks, pirmo reizi ieraugot savu topošo mūzu, uzaicina meiteni kļūt par viņa modeli. Tobrīd Marijai Terēzei ir tikai 17 gadi, bet Pikaso – 46. Mākslas ekspertu novērojumi liecina, ka jau pirms abu pirmās tikšanās Pikaso darbos nereti ietverts šīs noslēpumainās sievietes profils, un, iespējams, ka, ieraugot Mariju Terēzi, Pikaso viņā saskatījis fantāziju iemiesojumu realitātē. Nature morte aux tulips prognozētā pārdošanas summa sniedzas no 35 līdz 50 miljoniem ASV dolāru.

Savukārt 7. novembrī mākslas tirgus interesenti savu uzmanību vērsīs uz Christie’s izsoļu nama pusi, kur vakara izsolē ietverti Huana Miro, Alberto Džakometi, Edgara Degā, Žorža Braka un citu autoru radītie mākslas darbi. 

Tomēr vakara galvenajā loma neapšaubāmi pienākas Kloda Monē ūdensrozēm. 1905. gadā radītā glezna Nymphéas atspoguļo Monē iemīļotā Živernī dārza poētisko noskaņu, kas, mākslinieka agrīnajos darbos ietvertai horizonta līnijai izzūdot, iegūst gandrīz abstraktu veidolu. Lai gan šī ir tikai daļa no sērijas, kas kļuvusi par pasaules slavenā mākslinieka daiļrades simbolu, ikkatrs ūdensrožu motīvu piepildītais mākslas darbs, mainoties gadalaikiem un gaismai, sevi pierāda kā individuālu tēlu ar unikālu raksturu. Nymphéas noteikti ir viens no mākslas tirgū nonākušiem retumiem, par kuru kolekcionāri jau šobrīd neslēpj savu interesi, bet tā prognozētā pārdošanas summa šoreiz lēsta no 30 līdz 50 miljoniem ASV dolāru. 

Izcelšanas vērts ir arī Vasīlija Kandinska 1909. gadā radītais šedevrs Studie für Improvisation 8, kas pārstāv vienu no kritiskākajiem mākslinieka daiļrades periodiem (no 1909. gada līdz 1914. gadam), kura laikā Kandinska radošie meklējumi iegūst arvien abstraktāku formu. Studie für Improvisation 8 sniedz ieskatu šī izziņas procesa sākumpunktā un vienlaikus ir arī viena no lielākajām un piesātinātākajām improvizācijas sērijas daļām. Tiek prognozēts, ka gleznas pārdošanas summa varētu sasniegt 20 līdz pat 30 miljonu ASV dolāru robežu, tādējādi, iespējams, pārsniedzot Kandinska šībrīža izsoļu rekordu, proti, 20,9 miljonus ASV dolāru, kas tika uzstādīts 1990. gadā.

www.sothebys.com
www.christies.com

Skats uz laikmetīgas mākslas tirgu no Artprice leņķa 

Ik rudeni internacionālā mākslas tirgus datu bāze Artprice klajā laiž kompaktu apkopojumu par aizvadītā gada redzamākajiem mākslinieku cenu kāpumiem un kritumiem, kolekcionāru gaumes izmaiņām un to, kā mākslas tirgus dalībnieku individuālie lēmumi iespaido laikmetīgās mākslas attīstību. 

Aptverot periodu no 2011. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 30. septembrim, secinājums ir viens – pasaules laikmetīgās mākslas tirgus joprojām uztur paātrinājumu un turpina uzstādīt jaunus rekordus. Kā atzīst Artprice pārstāvji, jauni rekordi un strauji cenu kāpumi, kas pārsniedz iepriekšējo izsoļu statistiku pat par vairākiem miljoniem, bijuši novērojami gandrīz katrā starptautiskā mūsdienu mākslas izsolē. Īpaši izceļams ir tieši fotomākslas izsoļu segments, kas pēdējā gada laikā piedzīvojis jo īpaši strauju kolekcionāru intereses pieaugumu. Lai gan šobrīd dārgākās fotogrāfijas rekords pieder Andreasam Gurskim, kura notvertais attēls Rhein II 2011. gada janvārī tika iegādāts par 2,7 miljoniem britu mārciņu, jau tuvākajā laikā to visticamāk varētu pārspēt kāds Sindijas Šērmanes mākslas darbs. 

Bet Eiropas izsoļu namos visaugstāk novērtētie mākslinieki (dzimuši pēc 1945. gada) pēdējā gada laikā bijuši Žans-Mišels Baskjā, Džefs Kūns, Kristofers Vūls, Glens Brauns un Entonijs Gormlijs, kuru mākslas darbu detalizētāks apskats pieejams Artprice ziņojumā.  

Kopumā pēdējā gada laikā pasaulē pārdots aptuveni 41 tūkstotis laikmetīgās mākslas darbu, kas ir četras reizes vairāk nekā 2000. gada sākumā. Bet šo realizēto darbu  kopējais apgrozījums (bez izsoļu namu komisijām) mērojams ap 915 miljoniem eiro. Tomēr jāņem vērā, ka laikmetīgais mākslas tirgus ar katru gadu kļūst arvien internacionālāks, un tieši pēdējā gada laikā 43 procenti no laikmetīgās mākslas darījumiem norisinājušies Ķīnas izsoļu namos, kuriem ar 30 procentiem seko Eiropa, bet ar 26 procentiem kopējo darījumu – ASV.