Izstāde “Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. 2017. Foto: Anna Dzene

Kā zilonis vai kā pele, bet trauku veikalā 0

Izstāde “Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula”

Pēteris Bankovskis
07/06/2016

Rīgā – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā apskatāma vērienīga izstāde “Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula”. Ar šo iespaidīgo pasākumu kompleksu mūsu mākslas aprindas atskatās uz hiperaktīvā, daudzpusīgā mākslinieka 120 gadu jubileju, ko atzīmējām pērn. Jubilejas ietvaros klajā nāca augstvērtīgs albums[1], tā vien šķiet, ka daudzi būs aprobežojušies ar tā izšķirstīšanu, ilustrāciju aplūkošanu un varbūt pat teksta izlasīšanu, jo kā citādi lai izskaidro faktu, ka izstādes daļa, kas veltīta lietišķajai mākslai un dizainam un izvietota Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, un nenoliedzami ir interesantākā (arī pateicoties iekārtotājam Kristianam Brektem), nav diezko apmeklēta. Te vietā aicinājums tomēr aiziet un apskatīties, jo izstāde Skārņu ielā 10/20 būs vaļā vēl tikai līdz 18. jūnijam.


Romans Suta pie afišu staba Rīgā. Ap 1922. Fotogrāfija. Autors nezināms. SBM kolekcija. Skenējums

Protams, aizbildināšanās ar albumu kā izstādes apskates aizvietotāju ir ironisks pārspīlējums. Izstāžu neapmeklēšanai ir pavisam citi cēloņi. Pirmais no tiem ir publikas inerce, par ko sūdzējās mākslas draugi 19. gadsimta Rīgā un turpina sūdzēties tagad – brīžiem šķiet, ka vairums Latvijas iedzīvotāju zina vien dažus māksliniekus: Purvīti, Rozentālu, ½ Tabaku un ½ Poli. Cerams, ka tā gluži nav. Otrais kūtruma iemesls varētu būt iedoma, ka tur nekā ievērības cienīga nebūs, tikai tie apgleznotie šķīvji. Te gan jāpasaka, ka tie nav gluži parasti šķīvji. Par Rīgas starpkaru perioda porcelāna un fajansa izstrādājumiem rakstīts daudz, mums ir savi kompetenti speciālisti (Zigurds Konstants, Ludmila Neimiševa) un, ja par citām mākslas nozarēm to var teikt tikai daļēji, tad “šķīvju” jomā ir arī gluži vai daudzinātajam Rietumu tirgum lokālā mērogā atbilstošs pieprasījums un cenu līmenis. Tāpēc izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā varētu būt pievilcīga tiem “Privātās dzīves”, “Ievas stāstu” u. tml. lasītājiem, kam, padzirdot vārdiņus “miljonārs”, “miljoni”, jau ietrīsas noziedzīgās mediju pasaules izdresētā muļķa sirds.


Romans Suta. Šķīvis “Kāzas”. 1927. Porcelāns, virsglazūras apgleznojums, sudrabs. ø 35,5 cm. DMDM kolekcija. Foto: Ritvars Skuja

Patiešām, pēc Sutas metiem apgleznoto, šobrīd izstādē apskatāmo trauku vērtība naudas izteiksmē ir mantkārīgus prātus kairinoša. Te gan jāpasaka, ka ar privātās rokās esošajiem priekšmetiem (Pētera Avena, Zuzānu ģimenes, Rimmas Pancehovskas, Jura Sila, Agneses Rūtenas, P. Sliedes un kāda anonīma kolekcionāra īpašums) veiksmīgi ne tikai cenas, bet arī mākslinieciskajā ziņā efektīgi konkurē darbi no muzeju krājuma.


Romans Suta. Mets skapim. Ap 1935. Papīrs, zīmulis, akvarelis. SBM kolekcija. Skenējums

“Naudas izteiksmē” pārrēķināta izstāde, no vienas puses, ir mūsdienu degradētajam globālo patērētāju pūlim saprotama, no otras puses, protams, tās ir pilnīgas blēņas, un cilvēks, kurš apmeklē izstādi tikai tāpēc, lai paskatītos uz kaut ko, kas maksā, ziniet, cik, un kas pieder, paši zināt, kam, ir – būsim tomēr atklāti – ļoti specifisks cilvēks. Romana Sutas jubilejas izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā patiesībā ir stāsts par visu ko, arī par to, ko lasām, paša Sutas vārdiem izteiktu: “Mākslinieks fabrikai tikpat nepieciešams kā ķīmiķis.” Tā jau tas ir, ko lai piebilst. Un ekspozīciju ievada glīts dizaina priekšmets – “Baltars” salona plaukta rekonstrukcija, kas darināta Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā pasniedzēja Agra Tauriņa vadībā. Funkcionālisma un Art Deco silueta apvienojums, kā jau tas tajos laikos bija modē. Vēl jaukāk ir paskatīties uz Sutas kopdarbu ar mēbeļnieku Arvīdu Iraidu, aptuveni 1935. gadā darinot kabineta iekārtu (tā restaurēta Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā). Dziļāk izstādes elpā pie griestiem karājas pēc Sutas meta austs gobelēns, bet pie sienas apskatāms pilnīgi unikāls, līdz mūsdienām brīnumainā kārtā saglabāts metāla dekors, kas rotājis Latvijas ekspozīciju starpkaru laika Parīzes dekoratīvās mākslas izstādē.


Mēbeles sabiedrības “Baltars” salonā. Romana Sutas dizains. 1925. Skenēts attēls no: Ilustrēts Žurnāls, Nr. 3/4, 1929, 72. lpp.

Tomēr dabiski, ka dominē trauki. Ieejot izstādē, pārsteidz siena ar apgleznotiem māla traukiem ¬ izskatās patiešām fantastiski. Dziļumā ieteicams pievērst uzmanību dekoratīvai vāzei ar vāku, kas ikdienā atrodas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja krājumā. Vāze izgatavota 1945. gadā Rīgas Keramikas fabrikā (bij. M. S. Kuzņecova porcelāna, fajansa un māla trauku fabrika) un apgleznota pēc Romana Sutas meta (Suta tobrīd jau bija PSRS varas nogalināts tālajā Gruzijā). Vāze tika gatavota speciāli kā LPSR Vietējās rūpniecības Tautas komisariāta dāvana prof. Augustam Kirhenšteinam Latvijas PSR 5 gadu jubilejas sakarā. Te vietā atgādināt, ka prof. Kirhenšteins kā latviešu “marionešu” valdības vadītājs 1940. gada 5. augustā Maskavā PSRS Augstākās Padomes sesijā no tribīnes lūdza uzņemt Latviju PSRS sastāvā.


Romans Suta. Tasīte un krējuma trauks. 1924.–1928. Porcelāns, virsglazūras apgleznojums. SBM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

Starp daudzajiem citiem eksponātiem der apskatīt 1927. gada “Baltars” šķīvi “Mīlestība”, kur uzmanību saista sunīšu “portreti”, 1940. gadā Rīgas Porcelāna fabrikā gadā darināto “Par brīvību”, uz kura redzamie “proletārieši” izceļas ar stulbeņu sejām, šķīvi “Par mieru”, kur kreisi noskaņotais Suta metā attēlojis mierīgi līdzāspastāvošus Latvijas sarkanbaltsarkano un PSRS sarkano karogu. 


Romans Suta. Dekoratīvs šķīvis “Bermontiāde”. 1928. Porcelāns, virsglazūras apgleznojums. ø 40,5 cm. SBM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš


Romans Suta. Šķīvis “Konstrukcija”. 1925.–1926. Fajanss, virsglazūras apgleznojums, zelts. ø 35,5 cm. DMDM kolekcija. Foto: Ritvars Skuja

Protams, aplūkojami arī hrestomātiskie šķīvji, kas pauž latvisko jūsmu, tautisko degsmi, tēvzemes tapšanu brīvības cīņās, lauku idilli Edvarta Virzas “Straumēnu” garā. Varam izsekot Sutas kompozicionālās saceres evolūcijai no konstruktīvisma un kubisma līdz Art Deco un Jaunajai lietišķībai. Visi eksponāti ir labi novietoti, funkcionāli izgaismoti, salasāmi anotēti. Zāles galā darbojas videoinstalācija, kurā mainās gleznojumu metu elementi.

[1] Romans Suta / Sastādītāja Laima Slava; tekstu autori Gladys C. Fabre, Natālija Jevsejeva, Dace Lamberga, Inga Pērkone, Herberts Sils. – Rīga: Neputns, 2016. – 432 lpp.

ARHĪVS: 10 neparasti notikumi Romana Sutas dzīvē

lnmm.lv