Izstāde “Rakstot kokā”. Ekspozīcijas skats. Foto: Krists Luhaers

Grafikas kabinetā 0

Ksilogrāfijas izstāde “Rakstot kokā” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Pēteris Bankovskis
24/05/2017

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 4. stāva ātrijā jau kādu laiku aplūkojama ksilogrāfijas – kokgriezumu un kokgrebumu – izstāde “Rakstot kokā”. Tajā izstādīti Konrāda Ubāna Mākslas lasītavas iespiedgrafiku kolekcijas darbi. Ekspozīcijā ietverti Rietumeiropas gotikas, renesanses un baroka laikmeta darbi, 19. gadsimta rūpnieciskās revolūcijas laikmeta ksilogrāfija, gan arī holandiešu un vācu jūgendstila un ekspresionisma lapas, sniedzot iespēju aplūkot kā grāmatu mākslas piemērus un ilustrācijas, tā stājgrafiku un ekslibrus. Savukārt 21. gadsimta ksilogrāfiju pārstāv jaunie latviešu autori – Reinis Gailītis un Vivianna Maria Staņislavska. Izstāde skatāma līdz 2. jūlijam LNB darba laikā. 

Lielumliela daļa eksponātu izstādē ir no Minhenes kolekcionāra Pētera Betgera (Peter Böttger, 1936) apjomīgā dāvinājuma. Plašu Nīderlandes 16.–18. gadsimta iespiedgrafikas izstādi no Betgera kolekcijas LNB redzējām pērn. Šoreiz līdztekus Betgera dāvinātajiem un no citiem avotiem nākušiem darbiem skatītājiem tiek piedāvāti amerikāņu mākslinieku ksilogrāfijas darbi no Džeimsa Hovarda Freizera (1934–2013) vākuma. Tos aplūkojot, atcerēsimies šo apbrīnojamo cilvēku, kuru smadzeņu audzējs pieveica īsi brīdi pirms monogrāfiskā darba “Publishing and Book Design In Latvia 1919-1940: a Re-Discovery nākšanas klajā “Neputna” apgādā.


Izstāde “Rakstot kokā”. Ekspozīcijas skats. Foto: Krists Luhaers

Estampa darināšana, vienalga kādā tehnikā, ir pacietīga knibināšanās, ilgstoši vienatnīga “gara acīm skatītās” ieceres pārnešana uz plāksni un sekojoša, sirdstrīsu pavadīta gaidīšana, kas būs sanācis drukājot. Kompaktā izstāde sniedz iespēju izglītoties – videofilmiņās varam izsekot, kā profesionāli ksilogrāfijas mākslinieki demonstrē darba tapšanas tehnisko pusi. Grafikas lapām klātliktajos tekstos ir gana daudz informācijas, ko palasīt. Varam padomāt arī par kolekcionāriem, šo darbu krājējiem.

Bet jāaplūko arī paši darbi. Pieminēšu tikai dažus. Redzam vairākas lapas no savulaik izcili populārā Leonharda Beka (1480–1542) izteiksmīgās Baznīcas svēto “portretu” kolekcijas. Turpat arī Hansa Burgkmaira Vecākā (1473–1531) lapa no izslavētā “Triumfa gājiena” (Triumphzug), kas veltīts Vācu nācijas Svētās Romas impērijas ķeizaram Maksimilianam I. Steidzīgajam, garāmejošajam tagadnes skatītājam atšķirība starp, teiksim, Beka un Burgkmaira rokrakstu var šķist nesvarīga, taču tā tas nav pazinējiem un kolekcionāriem. Lūk, žurnāla “Print Quarterly” 2004. gada 2. numurā uzgāju Gvido Meslinga rakstu “Beck or the Petrarch Master”, kurā veikts mēģinājums atributēt kādu estampu, noraidot tā piederību kā Burgkmairam, tā nosacītajam “Petrarkas meistaram”.


Džons Depols (ASV). Factory district. Belfast. 1953. Ksilogrāfija. LNB Mākslas lasītavas iespiedgrafiku kolekcija. Publicitātes attēls

Kāds varbūt teiks, ka tās visas ir muļķības un nieki, kam mūsdienās nav nekādas nozīmes. Taču šāds teicējs neko nezina par kolekcionēšanu, par iekšējām trīsām, kas pārņem, saprotot, ka kaut kas svešinieka acīm sīks pēkšņi ir atradis savu vietu kādā sistēmā, kuras veidošana kolekcionāra sirdī un prātā nekad nebeidzas.

Ja ir pacietība un laiks pakavēties izstādē, neapšaubāmi tiks pamanīta Antverpenes ksilogrāfa  Kristofa Jeghera (1578/1590–ap 1652) darinātā lapa “Kārdināšana tuksnesī”. Izteiksmīgā, dinamiskā labā un ļaunā sadursmes aina darināta pēc Pītera Paula Rubensa gleznas. Jeghers, var sacīt, bija Rubensa darījumu partneris, daudzu viņa gleznu grafiskais atveidotājs. Piebildīsim, ka šāda darbošanās bija akūti nepieciešama, jo tādējādi varēja apmierināt aizvien pieaugošo vidusšķiras pieprasījumu pēc attēlu produkcijas.

Kristofs Jeghers (Nīderlande). “Kristus kārdināšana tuksnesī” (pēc Pītera Paula Rubensa oriģināla). 1633. Ksilogrāfija. LNB Mākslas lasītavas iespiedgrafiku kolekcija. Publicitātes attēls

Vēl pieminēšu tikai Vilhelmu Bušu. Mēs, protams, pazīstam viņa varoņus Maksu un Moricu, taču Heinrihs Kristians Vilhelms Bušs (1832–1908) bija ļoti iecienīts sava laikmeta gaumei atbilstošas masu produkcijas ražotājs. Tās paraugi no “Münchener Bilderbogen” plašā klāsta aplūkojami izstādē. Te sastopamies ar 19. gadsimtā izplatītu drukātās produkcijas veidu – vienu lapu, uz kuras komiksa (tā mēs teiktu šodien) veidā sakārtots stāstiņš, kas sastāv no attēla un tam apakšā lasāma, nereti visai didaktiska, bet citreiz humoristiska vai pat zināmā mērā sociālkritiska teksta. Minhenes Brauna un Šneidera izdevniecība tādus “bilderbogenus” laida klajā no 1848. līdz 1898. gadam ik pa divām nedēļām. Ļoti ticams, ka bija pietiekami daudz ļaužu, kuri katra kārtējā laidiena iznākšanu gaidīja ar nepacietību.

Pabeidzot izstādes apskati, der uzmest acis vienmēr no jauna aizraujošus piedzīvojumus sološajai t. s. Dorē Bībelei, un tad jau varam doties uz lasītavām.


Pēteris Upītis. “Dadži”. 1942. Ksilogrāfija. LNB Mākslas lasītavas iespiedgrafiku kolekcija. Publicitātes attēls

Izstādes „Rakstot kokā“ ietvaros 3. jūnijā plkst. 12–14 LNB Virtakas klasē notiks bezmaksas radošā darbnīca ar mākslinieci Viviannu Mariu Staņislavsku. Dalībnieki iepazīs vairākas grafikas tehnikas – kokgrebumu, kokgriezumu un linogriezumu, kā arī paši veidos linogriezumu un radīs svētku kartiņas Līgo noskaņās.