Anssi Kasitonni pie sava darba “Playmoth” (2009)

Atbalsis no astoņdesmitajiem – Anssi Kasitonni 0

Maija Rudovska
15/01/2012 

Somu mākslas scēnā prestižā Ars Fennica mākslas balva, kuru varētu tās nozīmīgumā pielīdzināt Vilhelma Purvīša balvai Latvijā, 2011. gadā tika pasniegta māksliniekam Anssi Kasitonni (1978). Viņa darbu retrospektīva līdz 30. janvārim skatāma Amosa Andersona mākslas muzejā (Amos Anderson Art Museum) Helsinkos. Kasitonni ir stilīgs un mūsdienīgs mākslinieks. Viņš mitinās fermā aptuveni 200 kilometrus no Helsinkiem kopā ar dzīvesbiedri Mariju. Savus mākslas darbus viņš rada studijā šķūnī, kas nepavisam neatbilst mūsdienīgiem komforta nosacījumiem. Turpat atrodas skeita rampa, jo Kasitonni ir aizrautīgs skeiters. 

Somijas mākslas vide viņu jau vairākus gadus pazīst pēc popkultūru citējošajiem darbiem – instalācijām un objektiem, video darbiem, dziesmām, zīmējumiem un, jo sevišķi, – asprātīgām un mīlīgām animācijas filmiņām, kurās, piemēram, vāveres apgūst lidošanas māku (Gliders, 2005) vai banku aplaupīšanas epizode ilustrēta ar cīsiņu un biezputras palīdzību (The Knockers, 2003). Ar aizrautīgu bērna prieku un spraigumu viņš atgriež astoņdesmito atmosfēras šodienā, ar vieglu humora un ironijas devu reflektē par “augstās” un “zemās” mākslas nošķīrumu, tās parādībām un mākslas tirgus izvirzītajiem noteikumiem.


Darth Vader Under-performing. 2009

Amosa Andersona mākslas muzejā notiekošā izstāde sniedz ieskatu Kasitonni radošajā darba periodā aptuveni pēdējo desmit gadu ietvaros. Tur eksponēti arī darbi, kas jau atrodas ievērojamās kolekcijās, piemēram, Somijas laikmetīgās mākslas muzejā KIASMA. Kaut izstādi jāvērtē atzinīgi un tā parāda patiešām apjomīgu materiāla klāstu, uzreiz jāatzīmē, ka dominē objekti, skulptūras un instalācijas, izpaliekot nozīmīgai mākslinieka radošā darba daļai – animācijām (plašāks ieskats Kasitonni animācijas darbos šeit), kā arī gandrīz nemaz netiek atspoguļots viņa ieguldījums mūzikas lauciņā (piemēram, kopā ar Mariju viņi ir izveidojuši mūzikas projektu/grupu Ansi 8000 and Maria Stereo; nelielu nojausmu par to sniedz video darbs Planet of Sexes, 2011). Tādējādi izstāde drīzāk aplūko mākslinieka daiļradi vienā noteiktā griezumā, taču neatklāj viņu kā ļoti daudzpusīgu un dinamisku mākslinieku, kura darbība nav koncentrēta tikai uz vizuālo mākslu, bet iesniedzas arī dažādos citos laukos.  


Ansi 8000 and Maria Stereo

Izstādes materiāls galvenokārt koncentrējas uz iespaidiem, ko Anssi guvis no astoņdesmito gadu amerikāņu popkultūras un tās dzīvesstila parādībām, kas saistās ar mākslinieka bērnības laiku. Viņa darbu varoņi un iedvesmas avoti meklējami TV šovos, seriālos, videospēlēs un filmās. Vieni no galvenajiem tēliem ir tāds nu jau mūsdienu paaudzei aizmirsts varonis kā Alfs, populārā TV seriāla Knight Rider melnā mašīna KIIT un filmas Star Wars varoņi. Ar astoņdesmito gadu tik populāro saukli “Ja tu esi to ieguvis, dižojies un tas piederēs tev pilnībā” (If you've got it, flaunt it and You can have it all!) fonā, “spožuma” un veiksmes kults – īsts vai imitēts, neonā, sintētikā vai zeltā tērps – tika celts slavas saulītē. Jāatzīmē, ka tas ir arīdzan laiks, kad visaktīvāk sāk attīstīties mākslas tirgus. Institūciju varas mehānismi iecementē savu nozīmi mākslas diskursu pārvaldīšanā. Taču Kasitonni pret šo materiālu neattiecas ar riebumu vai nosodījumu, bet gan drīzāk ar rotaļīgu aizrautību un mīlestību pret to.

Mākslinieka darbi ir pozitīvi uzlādētas enerģijas pārpilni, smieklīgi, izklaidējoši un vienlaikus konfliktu piepildīti, pretrunīgi, pat kritiski. Vairums no instalācijām un skulptūrām veidotas, izmantojot kartonu, kurš nokrāsots zelta krāsā, piemēram, izteiksmīgākie ir Winning Horse (2011), Playmoth (2009) u.c. Lēti, ātri, iespaidīgi un izdevīgi – mākslinieks izmanto tos ieročus, kam saknes meklējamas pašā patērētājkultūras būtībā – kartona kaste veido analoģijas ar lielveikalu un iepirkšanos. Šeit uzreiz nolasāma norāde uz ilgstoši pastāvošo dalījumu elitārajā jeb elites radītajā un masu kultūrā jeb popkultūrā. Kaut cīņa par šī nošķīruma neatbilstību jau ilgstoši diskutēta, tomēr Anssi joprojām savos mākslas darbos to uzskata par būtisku. Viņš uzsver arī saistību ar materiāla pārlieku estetizēšanu un tā pārvērtēšanu mākslas darba radīšanā. Izvēloties kaut ko pavisam ikdienišķu un vienkāršu kā kartonu Kasitonni acīmredzami ir sagādājis galvassāpes institūciju restauratoriem, kuriem jārūpējas par viņa darbu ilgmūžību.


Damien Hirst’s Skull. 2009

Interesanti, ka Kasitonni nekavējas tikai nostalģiskās atmiņās par saldajiem astoņdesmitajiem. Līdzās sajūsmai un priekam par šo laiku viņš akcentē arī sekas un apstākļus, kādos mākslas attīstība notikusi, sniedzot atsevišķas norādes un kritiskus pavedienus. Piemēram, smalkjūtīgi ironizējot par konceptuālisma pārāk estetizēto valodas minimālismu video darbā Conceptual (2010), kur monotoni kustas melnās mašīnas attēls no Knight Rider, rezonējot ar uz sienas iedegtu sarkanu elektrības slēdzi. Citā darbā viņš liek atcerēties līdz smieklīgumam paradoksālo Demjena Hērsta pirmskrīzes mākslas objektu For the Love of God, slaveno vairāku miljonu vērto galvaskausu, reflektējot par to no kartona izgatavotas kopijas veidā Damien Hirst’s Skull (2009). Šis galvaskauss un tā attēls nu jau kļuvis par simbolisku atsauci un norādi uz histērisko naudas triekšanas māniju jeb principu “māksla seko naudai”, kas bija raksturīgs mākslas tirgum pāris gadus atpakaļ. Tā saknes tieši vai netieši meklējamas ne vien citur kā astoņdesmitajos.   


Kadrs no animāciju filmas “Gliders”. 2005 

Varētu teikt, ka Kasitonni izspēlē vairākas lomas un klauna ietērpā mēģina atklāt patērētājkultūras vienlaikus pievilcīgās un ne visai patīkamās puses. Taču viņam diezgan veikli izdodas atrasties starp pozīciju un opozīciju – ar vienu kāju meinstrīmā, ar otru – subkultūrā. Mākslinieka tuvākai iepazīšanai var kalpot jau pieminētā animācija Gliders, kas ir gandrīz vai autobiogrāfisks darbs. Tajā risinās stāsts par vāveru ģimeni: tētis mēģina savu dēlu pārliecināt, ka ir nepieciešams iemācīties imitēt lidošanas mākslu jebšu būt par lidojošo vāveri, kas ir gadiem pārmantota ģimenes tradīcija, lai saglabātu mājvietu un mežu, kurā abi mitinās. Taču dēls labprātāk tā vietā nodarbotos ar ko citu – rokenrolu, skeitošanu un mākslu. Domāju, šī filma izgaismo Kasitonni personību un viņa dzīves filozofiju, kurā blakus degsmei un aizrautībai krist un stāvēt par savu lietu pavisam noteikti svarīgs ir arī dumpinieciskuma gars. 

anssikasitonni.com
www.arsfennica.fi
www.amosanderson.fi