Maija Kurševa. Izstāde “Rūtainā kārtība” 2016

Rūtainā kārtība 0

Recenzija par Maijas Kurševas izstādi “Māksla XO” galerijā

Līna Birzaka-Priekule
17/10/2016

Foto: Renārs Derrings

Rūtiņu burtnīca, rasēšana, rūtainās kardiogrammas un elektroencefalogrammas, rūtiņa, kurā atķeksēt vecumu, dzimumu vai dzīves vietu. Rūtiņa kā ģeometriskās kārtības noteicēja un ierobežotāja ir pārņēmusi galeriju „Māksla XO”, kur līdz 25. oktobrim skatāma Maijas Kurševas izstāde „Rūtainā kārtība”. Maija Kurševa ir viena no spilgtākajām savas paaudzes māksliniecēm. Viņas jaunākā izstāde noteikti būs pārsteigums tiem, kas pazīst Maijas līdzšinējos absurdi jancīgos vēstījumus, šausmu un moku ainas, zaļo dzērāju Žani (Žani šobrīd iespējams apskatīt Dzelzceļa muzejā izstādes „Gaisma kabeļa galā” ietvaros, un tas iekļauts topošā Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijā), niknos, briesmīgos tēlus un citplanētiešus, jo šajā izstādē māksliniece beidzot mums atļauj nojaust, kā tad top viņas tēli (bet varbūt tā ir ilūzija?). Un top tas mazās, pārdomātās rūtiņās, radot iespaidu, ka Kurševas darbošanās un rezultāta produktivitātes atslēga meklējama sakārtotā vidē, kas mirguļo, apmāna acis un ir īsts procesa brīnums. Maija mūs ielaiž savā darbnīcā un tajā notiekošajā. Pati viņa saka, ka izstāde ir „Pārdomas par rosīšanos, aktivitāti, produktivitāti, kā arī statiskumu, vērojumu, domu plūdumu...”. 


Maija Kurševa. Izstāde “Rūtainā kārtība”. 2016

Sākumā liekas, ka tieši rūtiņu režģis ir tas, kas pārņem sietspiedes, animāciju un objektu, bet patiesībā māksliniece, kaut šķietami nemanāmi, visu kontrolē aizkulisēs, ik pa laikam parādoties skatītājam reāla tēla apveidā. Autore „izkustas” cauri izstādei, aptverot plašu savas darbības lauku, ko ierāmē darbu nosaukumi. „Caurvējš”, „Izgatavošana”, „Garlaicība”, „Mērķtiecīga darbošanās”, „Kas notiek”, „Tad kad”, „It kā nekas nenotiek”. Kas notiek tad, kad it kā nekas nenotiek? Darbnīcā atrodas galds, krēsls, durvis, logs un pati māksliniece, kas ik pa laikam darbojas ap šiem priekšmetiem, bet atļauj tiem dzīvoties arī pašiem savā nodabā. Priekšmeti un mākslinieka tēls izceļas no tām pašām ģeometriskām rūtiņām, veidojot Maijas nodefinēto „bezgalīgās tagadnes mirkli”. Nemitīgās rosīšanās, strādāšanas un nekā nedarīšanas brīžus. Māksliniece it kā darbojas pa dažādu nokrāsu zilām un oranžām rūtiņām, izvēloties, kad piedalīties un kad vienkārši iziet ārā no procesa. Dažādu izmēru un krāsu rūtiņu savienojums rada kaitinošu diskomfortu, jo ierastajā un pazīstamajā ģeometriskajā sistēmā ielaužas haoss, kas skatītājam atklājas tīrās un elegantās sietspiedēs.

Galerijas pirmajā telpā izstādītas sietspiedes, kas attēlo fragmentāru stāstu par darbnīcā notiekošo, bet otrajā telpā – tas viss rezultējas animācijas cilpā. Animācijai ir apļveida kompozīcija, kurā nemainīgos vides apstākļos mainās tikai cilvēka darbība, atgādinot par mūžīgo darba ritumu un cikliskumu. Šeit gan jāpiebilst, ka fonā skan plūstoši maiga un apcerīga mūzika, kura nav mākslinieces izvēlēta. Katrā ziņā tā ļoti idealizē konkrētā mākslinieka darbu rūtiņu režģos. Mūzika ir tik pārmācoša, ka traucē izstādes apmeklējumu, nevajadzīgi romantizējot gan video, gan darba procesa attēlojumu. Animācijas ritējums nepavisam nav tik vienmērīgs, un mūzika kaut kādā mērā vēl vairāk sterilizē jau tā ļoti sakārtoto vidi.

Pirmās zāles centrā ir objekts „Noslīdēšana”, kas sastāv no mūžīgi strādājoša printera un tāda paša nosaukuma animācijas. Katru dienu printeris „izspļauj” simtiem rūtiņu papīru. Diemžēl printeris nevar izdrukāt ideju, toties tas liek domāt par visām nerealizētajām un neizpildītajām iecerēm, kas krājas kaudzē uz zemes vai atkritumu spainī. Pie objekta piesaistītā rūtainā animācija ir humoristisks brīnums. Zilajās rūtiņās rotē krēsls, uz kura ik pa laikam apsēžas un iegriežas māksliniece, momentā atkal aizbēgot no skatītāja.

Maijas Kurševas izteiksmes līdzekļi mainās, bet jautājums par mūžīgo radīšanas procesu joprojām ir aktuāls. Varētu šķist, ka Kurševas jaunie darbi ir neitrāli mierīgi un pilnīgi atšķirīgi no iepriekšējiem, taču, vairākkārt atgriežoties izstādē, jādomā par ļoti intensīvo vēstījumu, ko šīs rūtis kā ģeometriska abstrakcija, kā kārtības un sistēmas simbols stāsta kopā ar dzīvās un temperamentīgās mākslinieces darbošanos.

Izstāde ir ļoti personīgs Maijas vēstījums par savu profesiju, kurā mums ir dota iespēja ieskatīties. Te atklājas cita Maija Kurševa, nešaubīgi apliecinot dzīvus radošos procesus, kurus formulēt vārdos ir grūtāk nekā interpretēt gala rezultātu – mākslas darbu.