Foto no izstādes atklāšanas

Operas faili: patiesība ir tepat iekšā 0

Marta Krivade
25/11/2011

Ivetas Vaivodes foto izstāde “Opera” apskatāma  “Galerijā 21” Rīgā līdz 21. decembrim

Ivetas Vaivodes radošā darbība ir loģisks turpinājums videi, kurā viņa bijusi cilvēka svarīgākajos pašrefleksijas gados – tā ap divdesmit. Ciešos draugos ar Beatrisi Gori, Mārtiņu Graudu, Mārīti Mastiņu un Rolandu Pēterkopu, Danu Podkalni un vēl daudziem, šķiet loģiski, ka Vaivode sāk nodarboties ar modes fotogrāfiju. 2003. gadā notiek Danas Podkalnes stailinga fotogrāfiju izstāde, to autore ir Iveta Vaivode. Atklāšanā viņas darbus atzinīgi novērtē Latvijas modes un dzīvesstila redaktori un žurnālisti, un sniega bumba sāk velties. Iveta kļūst par pieprasītu modes zīmolu un sesiju fotogrāfi, – Zofa, mareunrol’s, Madaras kosmētika, Stenders, publikācijas vietējos un starptautiskos modes žurnālos. It kā laimīgs stāsts, vidējā Rīgas centra jaunieša sapnis par to, kā radīt kaut ko skaistu, no sirds, saņemt plašu atzinību un nodrošināt iztiku bez kāzu un korporatīvo ballīšu dokumentēšanas upura nešanas.

Iveta ir viens no retajiem sastaptajiem latviešu māksliniekiem, kas nevairās runāt par to, kāpēc nodarbojas ar komercfotogrāfiju, un droši atzīst, ka nu jau tas nepieciešams viņas personīgo projektu realizācijas nodrošināšanai. Intervijā Fotokvartālam viņa stāsta, ka modes fotogrāfija ir patīkama sagadīšanās un darbs, kurš padodas un ir tuvs sirdij. Taču, lai arī viņa ir atzīts un pieprasīts profesionālis, Vaivodes mērķis nākotnē ir nodarboties tikai ar saviem mākslas projektiem, kas nebūt nav stāsti par modi, skandināvu tipa meiteņu skaistumu un miglas apsēsto puķu pļavu. “Modes fotogrāfijā process sagādā baudu, nav jācieš radošas mokas, cilvēkus iepriecina rezultāts, turpretī personīgajos projektos process bieži vien ir pat nepatīkams,” viņa atzīst. Njā, ne tikai process ir nepatīkams, bet šajā brīdī ieslēdzas arī interneta komentāru mūžīgais dzinējs. Ja Vaivodes komercfotogrāfijas teju katrai meitenei liek sapņaini nopūsties “Kaut Vaivode kādreiz mani nofotografētu...”, tad pie tvnet.lv raksta par viņas jaunāko personālizstādi “Opera” lasāms viss tradicionālais interneta komentāru klāsts. Šeit iekopēju savus divus mīļākos komentārus, kas savā ziņā raksturo arī fotogrāfijas sarežģīto vietu starp mākslām:

fujjj2011. g. 13. novembrī, 09:36

ĀRPRĀC!!! Vai tad nevarēja paņemt pilnas matricas fotoaparātu (piem.canon 5D MK2) uzmaukt kādu nedārgu 50mm f1.4 vai dargāko 50mm f1.2 objektīvu... paskrūvēt lielāku ISO un tpustumsā sakarīgas bildes uzņemt? Šitādas kakas ar parastu ziepīti bildētas! Kauns kā latvieši haltūrē!!!

Ēriks2011. g. 12. novembrī, 10:05

Tā fotogrāfē mans pusotrgadīgais mazdēls, kā arī kaimiņa kaķis., tikai mazdēlam izstādes nav, savukārt kaķim bija, jo bildes bija no kaķa skata punkta un kvalitatīvākas.

Es ceru, ka Vaivodei un lasītājiem šie komentāri šķiet tikpat uzjautrinoši, cik man. Ja tomēr sabēdājāties – piedodiet, es tā negribēju.

No otras un māksliniekam svarīgākās puses, Ivetas Vaivodes izstāde “Opera” šo divu nedēļu laikā guvusi rezonansi un atzinīgus vārdus ne tikai fotogrāfu sabiedrībā. Tajā pašā laikā ar rakstu par izstādi diezgan trinos un tinos, līdz beidzot ISSP skolas laikā Aleksandrs Gronskis, atzīts jaunais krievu fotogrāfs un Ivetas Vaivodes vīrs, vieslekcijā saka: “Jebkuras vizuālās valodas virsuzdevums ir runāt tikai tai raksturīgā veidā, kuru nav iespējams konvertēt citā formā.” Šie vārdi nomierina, sēžos un rakstu, jo skaidrs, ka “Opera” mani ir pārņēmusi, bet es nezinu, kā lai to paskaidro. Un, visticamāk, arī neizdosies. >>