Maia Urstad. “Meanwhile, in Shanghai...”. Foto: Edgars Šulcs

Tabakas skaņas – “Resonance Rīga” 0

Rihards Bražinskis
02/11/2011

Izstāde “Resonance Rīga” apskatāma Tabakas fabrikā līdz 6. novembrim, atvērta no ceturtdienas līdz svētdienai

Turpat, kur noritēja šīgada “Skaņu Meža” festivāls – bijušajā tabakas fabrikā Miera ielā 58 – kopš 14. oktobra aplūkojama arī starptautiska, ceļojoša skaņu mākslas izstāde “Resonance Rīga”. Prieks, ka šīm vajadzībām tikušas izmantotas 90% citas telpas nekā festivāla laikā, sākot jau ar atklāšanas koncertu pirmā stāva kino zālē.


Holy Other. Foto: Edgars Šulcs

Koncerta galvenais viesis bija aktuālā melanholiskā elektronikas novirziena “witch-house” jeb abstract hiphop, post dubstep, darkwave un r`n`b sakausējuma producents no Mančesteras ar lieliskāko nosaukumu Holy Other, ko arī izdod šīs stilistikas profesionālis – Bruklinas leibls Tri Angle, kas pārstāv arī, piemēram, tādu izpildītāju kā Balam Acab, par ko žurnālā Ir tik ļoti sajūsminājās Kārlis Dagilis no Radio 101. Nezinu vai tikpat lielā sajūsmā Dagilis ir arī par Holy Other, taču jebkurā gadījumā šis gados jaunais mūziķis ļoti veiksmīgi novadīja savu pēc kārtas septīto uzstāšanos, kā ierasts noslēpumaini aizklājis seju, pārsedzot galvu ar melnu drānu. Tika atspēlēts viss saražotais materiāls, ļoti labi apzinoties labāko no tā, atstājot lielāko hītu Touch kā pēdējo. Publika kliedza pēc turpinājuma, taču mākslinieks to ignorēja. Mazs apbēdinājums, ka nebija dota iespēja nopirkt mākslinieka ierakstus. 

Bet nu tad par pašu izstādi. Lai arī skaņu māksla būtu uztverama kā mūzikas un instalāciju krustpunkts, šīs izstādes darbos dominējošā tomēr ir vizualitāte. Lieliskākais piemērs tam ir vācieša Stefan Rummel darbs “Articulated Chambers”, kas vienīgais novietots atsevišķi, proti, AB dambī. Tas sastāv no divām pašdarinātām akustiskām telpām, no kurām viena atrodas virs ūdens. Darba pamatdoma ir pievērsties tam, kas vieno visas tās pilsētas, kurās norit izstāde, proti – upēm. Kabīnēs, savukārt, tiek atskaņoti iepriekš apmeklēto pilsētu vides ieraksti, ļaujot tiem saplūst ar šībrīža lokācijas (Rīgas) apkārtnes skaņām. Un tad nu, lūk – par darba skanisko pusi pats autors arī ir izteicies, ka tā viņam ir mazsvarīga, galvenais ir viss pārējais. Darbs gan diemžēl ir Daugavas salauzts un vairs nav apskatāms.


Esther Venrooy, Ema Bonifacic. “A Shadow of a Wall”
Foto: Edgars Šulcs

Otrs izteikti vizuālais veikums ir holandiešu komponistes Esther Venrooy un britu arhitektes Ema Bonifacic kopdarbs “A Shadow of a Wall”, kas turklāt ir arī lielākā izstādes vilšanās, esot labi pazīstamam ar Venrojas skaņdarbiem, ko vairākkārtīgi izdevusi lieliskā angļu izdevniecība Entr`acte. Darbs atrodas ēkas trešajā stāvā – aizvadītā festivāla mazās skatuves vietā. Tas ir trīsdimensionāls koka un plastikāta veidojums minimālisma stilā ar virsmu 30 grādu leņķī lejup no sienas pret grīdu. Vienīgais poētiskais šī darba aspekts ir, ka šī “ēna” ir gaiša nevis tumša. Taču skaniskais pielikums ir vārgas frekvences, galīgi neīstenojot tādus darba aprakstā minētos parametrus kā skaņas skulpturālās dimensijas un telpas dažādās īpašības. >>