Ekspozīcijas skats. Foto: Mārcis Gaujenietis

Akmentiņi, kas izdala skābekli 0

Kristīne Budže, “Pastaiga”
21/10/2011

Ziemeļu dizaina izstāde “16 soļus tuvāk” Rīgas mākslas telpā apskatāma līdz 27. novembrim.

Ādama Lindemana (Adam Lindemann, ASV) grāmatā Collecting Design autora apjautātie dizaina priekšmetu kolekcionāri gandrīz visi kā viens taisnojas, ka dizaina priekšmetiem kāda vairāk vai mazāk sadzīvē izmantojama funkcija netraucējot tiem būt arī mākslas darbiem. Jāsaka, ka dizaina priekšmetu vērtību nemazina arī konceptuālā un idejiskā vēstījuma iztrūkums, ja vien tā ir ērta un glīta lieta.

Dizaina izstādēm piemīt tendence krist galējībās: vai nu mēģinot uzsvērti rādīt ikdienas sadzīvē izmantojamus dažādu funkciju priekšmetus, skatītājiem didaktiski norādot, ka arī šiem priekšmetiem kāds ir radījis to vizuālo veidolu, vai arī teju pilnībā abstrahēties no lietu funkcionalitātes un koncentrēties uz dizaina un mākslas savstarpēju robežu pārklāšanās zonu ar izteikti konceptuāliem uzstādījumiem un teju pasaules glābšanas mēroga problēmu teorētiskiem risinājumiem. Ziemeļu dizaina izstādei “16 soļus tuvāk” piemīt patīkams līdzsvars starp abām šīm galējībām, piedāvājot gandrīz pilnu spektru no vienas līdz otrai. Līdzsvara viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir izstādes kuratora Kari Korkmana (pēc izglītības ekonomista, Helsinku dizaina nedēļas organizētāja un dizaina producenta) veiksmīgi izdarītā izstādes dalībnieku atlase. Vai tā ir kuratora veiksmes, intuīcijas vai profesionalitātes noteikta, to grūti atšifrēt. Vārdu sakot, uzvarētājus netiesā.

Izstādes dalībnieku spektrā ir gan starptautiski atzītais dizaina stārs un jau klasiķa kārtā ierindojamais Bjorns Dalstrēms (Björn Dahlström, Zviedrija, 1957), gan uzlecoša dizaina zvaigzne Jesika Signella Knutsūne (Jessica Signell Knutsson, Zviedrija, 1973), gan daudzu Helsinku pilsētvidē ikvienam sastopamu dizainu izstrādātājs Hannu Kehonens (Hannu Kähönen, Dānija, 1948), gan jauni arhitekti, kuru konceptuālajā darbībā arhitektu un dizaineru tradicionālās darbības zonas ir pārklājušās un saplūdušas vienā, Krads un JAC studio.

Protams, spēcīgākie spēlētāji nāk no skandināvu dizaina veiksmes zemēm, Baltijas valstu dizaineriem paliekot otrā plānā. Lai kā negribētos atzīt, bet profesionalitātes un talanta latiņas atrodas dažādās atzīmju vietās. Taču tā kā izstādes kurators ir veiksmīgi izvēlējies dizainerus no dažādiem dizaina spēles lauciņiem, šīs atšķirības var uztvert kā ideoloģisku un konceptuālu, nevis profesionalitātes līmeņu dažādību. 

Izstādes kuratoram daudz drošāk un vienkāršāk būtu bijis tikai atlasīt dizaineru jau agrāk tapušos darbus un rādīt to izlasi kā Ziemeļu dizaina scēnas mozaīku. Taču izstādei “16 soļus tuvāk” ir ambiciozāks uzstādījums. Visi dizaineri tika aicināti speciāli izstādei radīt arī vienu jaunu darbu veltītu Baltijas jūrai. [Skatē eksponēti arī dizaineru spilgtākie jau radītie darbi, bet vien kā informatīva ilustrācija autoru rokrakstam.] Dizaineri veiksmīgi tikuši galā ar diezgan izplūdušo un pašu par sevi ne pārāk interesanto tematisko uzstādījumu un spējuši piedāvāt plašu tā interpretāciju spektru.

Ir asprātīgā veidā pievērsta uzmanība Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām, piemēram, JAC studio izstrādājuši ideju suvenīriem – īpaša materiāla akmentiņiem, kurus var mest ūdenī, mēģinot lai tie, atsitoties pret ūdens virsmu, vairākkārt palēktos, nonākot ūdenī akmeņu ārējais apvalkam izšķīstu un izdalītos skābeklis, kas savukkārt samazinātu Baltijas jūras lielākās ekoloģiskās problēmas zilaļģu vairošanos. Viens no izstādes patīkamākajiem pārsteigumiem ir zviedru dizaineres Jesikas Signellas Knutsūnes sadarbībā ar zviedriem piederošo, bet joprojām Latvijā bāzēto uzņēmumu “Klippan Saule” tapušo segu dizains. Tajā ir apspēlēta mums tik ierasti pelēcīgā Baltijas jūras tonalitāte lakonisku krāsu laukumu veidā, piedāvājot dažādas variācijas ar nosaukumiem Saulains, Mākoņains, Saulriets, Saullēkts.


Ekspozīcijas skats. Foto: Mārcis Gaujenietis

Jāuzteic ne tikai kuratora, bet arī izstādes iekārtotāju Holgera Elera vadītā H2E pārliecinošais profesionālisms – prasme palikt fonā un izcelt dizaineru darbus, kā arī veidot tādu izstādes dramaturģiju, kas skatītāja uzmanību pievērš izcelšanas vērtajam.

Vairāk www.nbde.lv