Zoltan Bela. Before the Storm. 2011. Galerija Anca Poterasu (Bukareste, Rumānija)
Art Moscow 2011: Normāls kaviārs 0

Anna Iltnere
05/10/2011 

Art Moscow debitēja 1996. gadā un joprojām ieņem Austrumeiropā lielākās mākslas meses statusu, šoruden no 21. līdz 25. septembrim atzīmējot jau 15. gadskārtu. 2011. gada rudens ir norises laiks arī 4. Maskavas laikmetīgās mākslas biennālei un, pārklājoties meses un biennāles vernisāžām (kā tas notiek kopš biennāles 2009. gadā, kad Art Moscow no pavasara “pārvācās” uz rudeni),  Maskava uz brīdi pārtapa laikmetīgās mākslas citadelē.


Dmitry Tselkin

Art Moscow 2011 gaiss vibrēja no galeriju konkurences un cīņas par potenciālā pircēja uzmanību. Kā simboliska norāde, kādas pasaules slieksni grasāties šķērsot, trāpīgi kalpoja mākslas darbs no meses priekštelpā eksponētās franču izcelsmes Maskavas grāmatu izdevēja un kolekcionāra Pjēra Brošē (Pierre Brochet) un viņa fonda New Rules laikmetīgās mākslas kolekcijas izlases un, proti, Dmitrija Teselkina “Smadzenes lielveikalam” (2010): palielinātu smadzeņu replika iepirkuma ratos.

Skaitļi

Ja jau par tirgu, tad jāmin pirkumi. Art Moscow 2011 bilance ir 3,380 miljoni eiro. (Salīdzinājumam – pērn tie bija 4,465 miljoni eiro, bet, piemēram, 2006. gadā, kad mese svinēja apritējušo dekādi, ienākumi bija ap 3,245 miljoniem eiro.) Šogad skatē piedalījās 37 galerijas no 14 valstīm. No tām 17 – Krievijas galerijas, bet 20 – ārvalstu (Latvija, Igaunija, Ukraina, Rumānija, Serbija, Austrija, Ungārija, Šveice, ASV, Kuba, Japāna, Vācija, Spānija).

Interesanti ir pieminēt pārdošanas proporciju – 69% ienākumu sastāda ārvalstu galerijas, bet 31% Krievijas. Interesanti tāpēc, ka Art Moscow vēsturē tas ir nebijis gadījums, kad ārzemju galeriju pienesums pārsniedz vietējo galeriju ienākumus. Krievijas galerijas vienmēr, kaut vai tikai nedaudz, bet ir bijušas vadībā. (Salīdzinājumam – proporcija pērn bija 44% ārvalstu galeriju ienākumu pret 56% vietējo galeriju, bet 2006. gadā – 34% ārvalstu galerijām pret 66% Krievijas galerijām.)

Vērtējot pēc meses laikā gūto ienākumu apjoma, Krievijas galeriju vadošā trijotne ir Frolov, Fine Art Gallery un Marina Gisich galerija. Bet ārvalstu galeriju topa augšgalā ir Art&Space (Minhene, Vācija), Barbarian Art Gallery (Cīrihe, Šveice) un Tatjanas Mironovas galerija (Kijeva, Ukraina).


David Datuna

Kādā intervijā pēc meses – Art Moscow 2011 radošā direktore Kristīna Šteinbrehere (Christina Steinbrecher) norāda, ka ir patīkami pārsteigta par pozitīvajiem rezultātiem: “Neviens nebija drošs, ko sagaidīt šodienas ekonomiskajā klimatā, taču gandrīz katrā stendā kaut kas ir nopirkts.” Lai arī kolekcionāri, iespējams, vēlētos pretējo, tomēr pat jauno mākslinieku maza izmēra gleznas netika tirgotas lētāk par 5000 eiro. Kamēr viens no dārgāk pārdotajiem mākslas darbiem ir amerikāņu mākslinieka Deivida Datuna (David Datuna, 1974) portrets “Putins – Mona Liza”, kuru Art Moscow 2011 izstādīja Tatjanas Mironovas galerija no Kijevas par sākotnējo cenu 100’000 eiro un pārdeva par 220’000 eiro kādam krievu uzņēmējam, kurš vēlējās palikt anonīms. Krievijas premjerministra portrets veidots no miljoniem sīku Monas Lizas attēlu, bet burbuļveidīgais pārklājums ir briļļu lēcas. 

Tomēr tik pat svarīgs jautājums līdzās rezultātu uzskaitei ir – kā vērtējams “piedāvājums”? >>