Ala Younis (Kuveita, 1974) “Alvas zaldātiņi / Tin Soldiers”, 2011. Foto: Ēriks Bože

Stambulas biennāle 2011 0

Solvita Krese, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore
30/09/2011

12. Stambulas biennāle 2011 norisinās no 17. septembra līdz 13. novembrim Turcijā.

Šogad (līdzīgi kā katru otro gadu) mākslas interesenti var vērot bagātīgu rudens ražu daudzskaitlīgo mākslas biennāļu laukā – Maskava, Liona, Saloniki, Stambula, Gēteborga u.c. No minētās mākslas notikumu parādes Stambulas biennāles (Istambul Biennale 2011) specifiku iezīmē teritorija, kurā māksla saskaras ar politiku. Var pieminēt gan politiskam manifestam līdzīgo WHW grupas kūrēto 10. Stambulas biennāli, gan sociālajā tekstūrā ieausto kuratora Hou Hanru (Ķīna, 1963) veikumu 9. Stambulas biennālē, gan atcerēties Čārlza Eša (Charles Esche, Lielbritānija, 1962) un Vasifa Kortuna (Vasif Kortun, Turcija, 1958) pilsētas lokalitātē sakņoto biennāles programmu 2005. gadā.

Arī šīs biennāles kuratori Jenss Hofmans (Jens Hoffmann, Kostarikas republika, 1972) un Adriano Pedrosa (Brazīlija, 1962) devušies līdzīgā virzienā, pasludinot par biennāles konceptuālā ietvara stūrakmeņiem Fēliksa Gonsalesa-Torresa (Felix Gonzalez-Torres, Kuba, ASV, 1957–1996) darbus, kas tiecas būt politiski provokatīvi un pieprasa nopietnu attieksmi pret mākslas darba formālajiem aspektiem. Salīdzinot ar šīgada Venēcijas biennāles vadmotīvu, kas meklējams Tintoreto gleznās un atspoguļojas biennāles mākslinieku darbos visai ilustratīvā un formālā veidā, abi Latīņamerikā dzimušie kuratori sava “novadnieka” mākslu preparējuši daudz pamatīgāk. Atsaucoties uz pieciem Gonsalesa-Torresa darbiem, tapušas 5 grupu izstādes, kuras tematiski papildina 50 solo prezentācijas. 


Skats no ekspozījas “Nāve nošaujot / Untitled (Death by Gun)”
Priekšplānā Kristen Morgin (Gruzija, ASV, 1968) darbs “Trešais maijs / The Third of May”, 2011. Foto: Ēriks Bože

Mākslinieka iecienītais darbu paraksts “Untitled” (Bez nosaukuma), kļuvis par pašas biennāles virstēmu, bet viņa darbu apakšnosaukumi iekavās iezīmē tādas aktuālas tēmas kā (Vēsture) vēstures pārrakstīšana, nacionālā identitāte (Pase), vardarbība (Nošauts ar šauteni), seksualitāte, indivīda izvēles brīvība un sabiedrības priekšstatu sadursme (Ross), mākslas un tās interpretācijas robežas (Abstrakcija).


Izstādes arhitektūra. Foto: Ēriks Bože

Fokusējoties uz tradicionālu izstādes formātu, māksla darbi tiek izolēti no pilsētas, tās dažādajiem kontekstiem un konkurējošās vizualitātes. Ekspozīcija, kuras telpisko risinājumu veidojis japāņu arhitekts Ryue Nishizawa (1966), iekārtota dažāda izmēra metāla konteineros/kabinetos, kas nodrošina zināmu intimitāti un samazina nejaušu vides mijiedarbības risku.