Foto: Gabriela Liivamägi

Atteikšanās daba: grupas skate Tartu 0

Elīze Tīkmane
29/09/2011

Izstāde “Atteikšanās darbības. (Tostarp) bēgt, sapņot, atkārtot, novērot / Acts of Refusal. Fleeing, Dreaming, Repeating, Watching (Among others)” Tartu mākslas namā skatāma līdz 16. oktobrim.

Prātā pārcilājot Tartu festivāla ART IST KUKU NU IT ietvaros atklātās grupas izstādes “Atteikšanās darbības. (Tostarp) bēgt, sapņot, atkārtot, novērot” iespaidus, pirmajā brīdī šķiet, ka tā vienaldzīgi aizmirsusi (vai varbūt atteikusies?) man ko pavēstīt. Un, ja ekspozīcijas kuratores – Elēna Blūmenšteina un Katrīna Meijere (Ellen Blumenstein, Kathrin Meyer, galerija The Office, Berlīne), un daži mākslinieki būtu atteikušies mazliet vairāk pavēstīt par izstādītajiem darbiem un to autoriem, tad, iespējams, šī atsvešinātības sajūta augtu augumā, līdz mans prāts vispār atteiktos šo izstādi atcerēties.

Kā savdabīgs atgādinājums un ceļa zīme kalpo no Tartu līdzpaņemtais plakāts ar neveikli vilktiem vārdiem: “Ärge uskuge tõde”, kurš, starp citu, rotā arī Tartu mākslas nama (izstādes norises vieta) galveno fasādi. Libijas Kastro (Libia Castro, Spānija, 1969) un Olafura Olafsona (Ólafur Ólafsson, Islande, 1973) radītais plakāts, kas latviski būtu tulkojams kā “netici patiesībai”, ir daļa no lielāka projekta, kurš pirmo reizi notika 2004. gadā Roterdamā. Skatītājiem ir iespēja savā īpašumā iegūt plakāta kopiju un skatīt video, kas rāda kadrus no Roterdamā veiktās akcijas, kur milzu zīme ar jau minēto saukli (oriģināli nīderlandiešu valodā) diezgan teatrālā veidā tika uzstādīta bez stingrās municipalitātes atļaujas. Šis projekts sākotnēji reprezentē atteikšanos pakļauties pārvaldes noteikumiem, vienlaikus izvaicājot patiesības patiesīgumu, tās eksistenci vai atkarību no ticības akta.

Līdzīga vēršanās pret noteikumiem vērojama Evas Labotkinas (Eva Labotkin, Igaunija, 1982) darbā “Aizmigšana IKEA gultā / Falling asleep in IKEA Bed”, kurā māksliniece no Igaunijas dodas uz Stokholmu, lai aizmigtu IKEA mēbeļu preču veikalā. No vienas puses aizmigšana veikalā/sabiedriskā telpā darbojas kā protests pret normām un sabiedrības ieražām – atļauties gulēt sabiedriskā telpā var tikai bezpajumtnieki vai mazi bērni, pretējā gadījumā šāda rīcība labākajā gadījumā tiek uztverta ar pasīvu nosodījumu no “līdzbiedru” puses, sliktākajā – var beigties ar sabiedriskās kārtības sargu starpniecību.