Foto

Mūzika un veļas žāvēšana

Viestarts Gailītis
04/05/2013

Foto: Marina Ignatjeva, Easyget.lv

Pavasarīgajā ceturtdienas vakarā Ģetrūdes ielas teātrī un tā pagalmā bija sanākusi negaidīti raiba Rīgas kultūras pasākumu publika, kas parasti nemēdz maisīties kopā – teātra cienītāji, alternatīvās un avangarda mūzikas koncertpublika, ļaujoties Cleaning Women intrigai. Ar savu retro industriālo vidi norises vieta šķita piemērota grupai, kuras repertuāra pamatā ir industriālās mūzikas ietekmes. Šai somu trijotnei ir izdevies piesaistīt publikas uzmanību un ekspektācijas, jaucot radošās disciplīnas (performance un mūzika) un cilvēku prātus – pirmkārt jau ar nosaukumu. Viņi nav sievietes. Tāpat arī ne apkopējas. Nemāku izstāstīt šī trio intriģējošā nosaukuma izcelsmi, taču, iespējams, zināma saistība varētu būt ar viņu instrumentu izvēli – tie ir paštaisīti no katliem (bandžo) un pat veļas žāvēšanas pariktes. Otrkārt, grupai ir vērā ņemama avangardistu reputācija, taču dzīvajā izpildījumā Cleaning Women ir muzikāls kaleidoskops, kas aizraujoši ataino pēdējo trīsdesmit gadu popmūzikas tendences, taču nepiedāvā jaunas perspektīvas.

Koncertu tumšās un pieguļošās kleitiņās ģērbtie vīri ar sabužinātajām frizūrām iesāka skaļi, ar smagnējiem, bet melodiskiem industriāliem ritmiem, spēlējot uz paštaisīta elektriskā “bandžo” (jeb katla), ksilofona un perkusijām. Fonā uz ekrāna slīdēja monumentālas melnbaltās ainavas, kas līdzīgi kā mūzika progresēja mūsdienīgākā virzienā. Grupa prasmīgi pārvietojās no viena žanra uz otru, tā arī neuzkavējoties nevienā no tiem. Te viņi atsauca atmiņā Einstürzende Neubauten, te  jaunā viļņa grupas, te trokšņmūziku, te postpanka deju mūziku, pat radot asociācijas ar elektronisko mūziku, lai arī instrumentu arsenālā bija izteikti analogi instrumenti. Ar nepārtrauktu un diezgan vienkāršu ritmiskumu Cleaning Women uzturēja mundrumu. Publika bija ļoti atsaucīga – šķiet, ka par to varēja pateikties grupas komunikatīvajam stilam, viegli uztveramajai mūzikai, kā arī varbūt neapzinātākā veidā pat somiskajam fonam, kas mūs pievelk ar to, ka šī tauta savā ziņā ir tas, kas mēs varētu būt, ja PSRS nebūtu mūs aprijusi, proti, maza tauta, kas izturējusi impērijas spiedienu. Iespējams, savu lomu spēlēja arī grupas humoristiskā aura. Šis farsa elements neliegtu uztvert Cleaning Women avangarda aspirācijas nopietni, ja vien tās nebūtu tikai un vienīgi formālas – proti, instrumentācijā un muzikāli konceptuālajā uzstādījumā. Izpaliekot reālai muzikālai vīzijai, bet piedāvājot teatrālus atribūtus viegli sagremojamā eksperimentālajā estētikā, šī grupa atklāja sava starpdisciplinārās pievilcības atslēgu.

www.cleaningwomen.com