Foto: Åsa Lundén/ Moderna Museet

Jauns skats uz mākslas vēsturi? 2

Alida Ivanova no Stokholmas
11/04/2013

“Hilma af Klinta – abstrakcijas pioniere”
Moderna Museet, Stokholma
Līdz 26. maijam, 2013

Hilma af Klinta (1862–1944) ir vārds, kas šobrīd uz lūpām visiem. Par viņu runā vai nu kā par abstraktās mākslas celmlauzi, vai arī kā par nevienan nezināmu zviedrieti, kura interesējusies par okultajām zinātnēm un cita starpā arī gleznojusi. Stokholmas Modernās mākslas muzejs Moderna Museet izvēlējies raksturot af Klintu kā abstrakcijas pionieri un centies iekļaut viņu abstraktās mākslas kanonā, līdzās Vasilijam Kandinskim, Pītam Mondriānam un Kazimiram Maļevičam.

 
Hilma af Klint
De tio största, nr 3. Ynglingaåldern. Ur: Grupp 4, 1907
© Stiftelsen Hilma af Klints Verk. Foto: Moderna Museet, Albin Dahlström

Šopavasar Modernās mākslas muzejā skatāma plaša Hilmas af Klintas darbu izstāde; daži no tiem publiskai apskatei izstādīti pirmo reizi. Es šo ziņu uzņēmu ar zināmu entuziasmu, jo pēdējos gados viņa piederējusi pie māksliniekiem, kuru vārdi ik pa brīdim tiek piesaukti. Izstādēs Hilmas af Klintas darbi aplūkojami reti; pēdējo reizi dažus no no tiem redzēju pirms diviem gadiem Jernā, netālu no Stokholmas, izstādē See! Colour!. To pamatā veidoja Džeimsa Tarela (James Turrell) darbi, bet bija skatāms arī šis tas no Rūdolfa Šteinera (kurš ietekmējis af Klintu). Af Klintas gleznas sasaucās ar Šteinera antroposofiskās biedrības mācības principiem, kopā sniedzot ļoti patīkamu pārdzīvojumu. Jaunajā izstādē šādas īpatnējas šķautnes trūkst.

Hilma af Klinta dzimusi 1862. gadā netālu no Stokholmas. Viņa nomira 1944. gadā, un mākslinieces pēdējā vēlēšanās bijusi, lai viņas darbi netiktu izstādīti divdesmit gadus pēc viņas nāves – vismaz tāda ir leģenda. Af Klintas atstātais māksliniecisko mantojumu veido vairāk nekā 1000 gleznu un zīmējumu. 1880. gadā nomira Hilmas jaunākā māsa Hermīna, un šis notikums iezīmēja viņas garīgās atmodas sākumu. Tas sakrita ar plašu sabiedrības interesi par visu, kas sniedzas tālāk par mūsu materiālo pasauli; tieši tolaik sākās spirituālisma uzvaras gājiens visā Eiropā. Par ikdienišķu parādību kļuva spiritisma seansi, kuros cilvēki pulcējās, lai kontaktētos ar garu pasauli. Izstādes “Hilma af Klinta – abstrakcijas pioniere” kuratore Irisa Millere-Vestermane (Iris Müller-Westerman) vēlas, lai mēs labāk izprotam laiku, kurā af Klinta dzīvoja, tā atnestās jaunās tehnoloģijas un zinātniskos atklājumus: rentgena stari ļāva ieraudzīt to, kas atrodas dziļāk par cilvēka ķermeņa un priekšmetu virskārtu, bet citi elektromagnētiskie lauki, kas noveda pie telefona izgudrošanas, deva iespēju sazināties pilnīgi jaunā līmenī. Citiem vārdiem sakot, tā bija maģiska ēra, pilna ar neredzamiem spēkiem.


Skats no izstādes “Hilma af Klinta – abstrakcijas pioniere”, 2013
© Foto: Åsa Lundén, Moderna Museet

Jau agrā vecumā atklājās Hilmas af Klintas mākslinieciskā apdāvinātība. Pēc ģimenes pārcelšanās uz Stokholmu viņa uzsāka studijas Karaliskajā mākslas akadēmijā. Tur viņa apguva portretu un ainavu glezniecību; pēdējā, līdztekus viņas botāniskajām skicēm, pārstāvēta arī jaunajā izstādē. Protams, neviens toreiz negaidīja, ka pēc pieciem tēlotājas mākslas studiju gadiem Hilma kļūs par profesionālu mākslinieci. Sievietes drīkstēja studēt mākslu, taču pēc diploma saņemšanas profesionālās mākslas aprindas viņām bija slēgtas – sievietes taču nav spējīgas uz jaunradi (brīva vieta jūsu sarkastiskajai piezīmei). Akadēmijā Hilma af Klinta iepazinās ar četrām citām māksliniecēm, ar kurām viņu vienoja kopīgi ideāli un ar kurām kopā viņa vēlāk strādāja. Mākslinieču grupa sevi nosauca par De Fem (Piecinieks).

Daudzas no af Klintas gleznām tapa spiritisko seansu laikā, taču viņa tās iedalīja individuālos ciklos ar atsevišķām grupām un apakšgrupām, kas visas kopā veido komplicētu sistēmu. Ciklā “Gleznas templim” mēs atrodam lielformāta gleznas, kuru atmosfēra atgādina 60. gadu noskaņu. Cikls sastāv no 193 darbiem. Man personīgi vistuvākais gleznu cikls ir “Gulbis”. Tajā atrodamas ne tikai reālu gulbju gleznojumu grupas, bet arī audekli, kuros attēlots kas tāds, ko varētu nosaukt par gulbja garu. Otrs cikla vadmotīvs ir iņ–jan jēdziens – pretpoli, kas kopā veido vienu veselumu. Af Klintas māksla balstās uz priekšstatu par apziņas garīgajām dimensijām – aspektu, kas materiālistiski orientētajā pasaulē tiek marginalizēts. Māksliniece bija pārliecināta, ka gleznošanas procesa laikā caur viņu runā kāda augstāka apziņa. Ģeometriskas figūras un simboli viņas darbos savienojas ar ornamentāliem elementiem. Af Klintas daudzšķautņainā tēlu valoda tiecas ielūkoties citās eksistences dimensijās, kurās sadzīvo sīkais un lielais. Šo daudzpusīgo simbolismu Moderna Museet izstāde tā īsti nepaskaidro. Mazā brošūriņa gan aplūko dažus no simboliem, taču atstāj daudz jautājumu arī katra paša pārdomām. Es varu pieņemt, ka skatītājam, kurš šos simbolus nav redzējis jau iepriekš, varētu būt smagi jānopūlas, mēģinot saprast, ko māksliniece īsti domājusi. Un tieši šajā sakarā rodas jautājums, vai af Klinta vispār bija paredzējusi iespēju, ka viņas darbi tiks publiski izstādīti?


Hilma af Klint. Svanen, nr 1, grupp IX/SUW, serie SUW/UW , 1915
© Stiftelsen Hilma af Klints Verk/Foto: Moderna MuseetAlbin Dahlström

Tas mūs noved pie šīs izstādes galvenā mērķa – mēģinājuma pārrakstīt mākslas vēsturi. Gatavojoties izstādei, Stokholmas Modernās mākslas muzejs vietnē YouTube ievietojis interviju ar kuratori, pūloties paskaidrot, kāpēc Hilma af Klinta būtu uzskatāma par abstraktās mākslas pionieri. Tāpat muzejs sekojis izstāžu zāles Magasin 3 paraugam, izveidojot izstādei atsevišķu mājas lapu, kas papildina muzeja kopējā vietnē sniegto informāciju. Tajā lasāmā teksta pamatdoma ir šāda: mēs modernizējam mākslas vēsturi; Hilmai laiks beidzot kļūt slavenai. Bet vai viņa pati to vispār vēlējās? Šī diskusija turpinās un nu jau izplatījusies ārpus Zviedrijas robežām. Klemenss Bomsdrofs (Clemens Bomsdorf)The Wall Street Journal rakstīja par faktu, ka Hilma af Klinta nav pārstāvēta Ņujorkas Modernās mākslas muzeja (MoMA) izstādē “Abstrakcijas izgudrotāji” (Inventing Abstraction). MoMA viedoklis ir tāds, ka af Klinta šajā laukā nav pioniere, tālab viņai vieta kanonā nepienākas. Bomsdorfs norāda, ka af Klintai, visticamāk, nemaz nebija nolūka radīt abstraktu mākslu, līdz ar to šī virziena pamatu likšanā viņa nepiedalījās. Af Klintas darbus neviens tolaik neredzēja. Tas ir pamatots arguments, taču – vai tā patiešām bija apzināta izvēle? Un vai viņa patiešām kādu ietekmējusi?

Nesen kāds draugs šajā sakarā aizrādīja, ka cilvēkam, kurš glezno lielformāta darbus, tomēr gandrīz noteikti bijis kāds nodoms tos izstādīt. Un es viņam piekrītu. Af Klintas nostāja droši vien bija lielā mērā saistīta ar faktu, ka viņa bija sieviete. Un tas nozīmē – gribēt, bet nevarēt. Gribēt kļūt par mākslinieci, bet nevarēt nodarboties ar profesionālo mākslu. Hilmas af Klintas ceļš uz slavu turpinās: piecas viņas gleznas šogad būs skatāmas 55. Venēcijas māksla biennāles centrālajā Arsenāla izstādē. Šīgada Venēcijas biennāle pievērsīsies jautājumam par to, kā parādīt sapņus un vīzijas – kā attēlot neredzamo pasauli un iztēli. Biennāles kurators Masimiliano Džoni (Massimiliano Gioni) raksta, ka af Klinta savos darbos atspoguļo to, kā vizuāli tēli tiek izmantoti, lai “organizētu zināšanas un veidotu mūsu pasaules pieredzi”.


Skats no izstādes “Hilma af Klinta – abstrakcijas pioniere”, 2013
© Foto: Åsa Lundén, Moderna Museet

Žurnālā frieze (Nr. 135, 2010. gada novembris/decembris) publicēts kuratores Līvas Štolcas (Liv Stoltz) un mākslinieka un kritiķa Ronalda Džonsa (Ronald Jones) kopīgais raksts Spirited Away, kurā viņi pievēršas dziļai Hilmas af Klintas mākslas analīzei: viņas simbolu spektram un tiem, kuri viņu ietekmējuši un kurus savukārt ietekmējusi viņa. Pieminēto vidū ir tādi zviedru mākslinieki kā Fredriks Sēderbergs (Fredrik Söderberg) un Kristīne Ēdlunda (Christine Ödlund), taču ne viens, ne otrs nedarbojas abstraktās mākslas jomā. Viņus drīzāk varētu nosaukt par neospirituālistiem, bet, iespējams, ka tas ir tikai mans personīgais viedoklis. Raksts vispār nepievēršas abstraktajai mākslai. Vai tiešām tas būtu tas lauks, kurā ierakstāms af Klintas vārds?

Abstraktā māksla ir ārkārtīgi plaša joma, un tai iespējami daudzi un dažādi iedvesmas avoti, – atkarībā no laika, kad tā tapusi – ne jau tikai spirituālisms. Turklāt af Klintas mākslinieciskajā mantojumā izšķirami arī vairāki aspekti, kam nav ne mazākā sakara ar abstrakciju – figurāli cilvēku, ziedu, gulbju gleznojumi. Staigājot pa Moderna Museet izstādi, es jutu, ka gribu kaut ko vairāk: gribu redzēt vairāk, gribu saprast vairāk. Kālab muzejs nemēģināja meklēt radošāku pieeju af Klintas mākslas izstādei? Teiksim, izsekot ceļam, ko gleznas mērojušas no pilnīgas aizmirstības līdz vietai vispārējās uzmanības centrā. Muzejs tā arī īsti neatbild uz jautājumu, kāpēc af Klinta ir svarīga. 


Hilmas af Klintas portrets jaunībā. Nezināms fotogrāfs

www.modernamuseet.se

Jūlijs Cēzars - 15.04.2013 07:46
man gan gribas domāt, ka tā ir maķenīt konspirācija un mārketings. Daniels Birnbaums zina, ko dara. un gan jau viņš laikus zināja arī par Venēciju
Ieva Pelēce - 12.04.2013 07:50
bet nu tiešām ļoti modernas/mūsdienīgas tās abstraktās, krāsainās gleznas