Vieliskā glezniecība 0

Šelda Puķīte
19/07/2011 

VEF korpusu teritorijā esošais Totaldobže Mākslas centrs ziemas mēnešos savā aktivitātē ir lēns vai pavisam neaktīvs, ļaujot šai industriālajai, laika zoba apgrauztajai vietai pārvērsties par “sūnu ciemu”, kurā darbība nenorimst tik atsevišķās darbnīcās. Atmošanās šogad ir notikusi maijā, piedāvājot jaunu izglītojoši izklaidējošu programmu. Viens no jaunumiem ir pasākumu sērija ar nosaukumu “Kompass”. Tas nozīmē, ka katru trešdienas vakaru tiek uzaicināti dažādu mākslas sfēru speciālisti, kuri iepazīstina ar diviem līdz trīs savas nozares radošajiem pārstāvjiem. Mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu par aktualitātēm dažādās mākslas nozarēs un par māksliniekiem, kuru daiļradei vajadzētu pievērst uzmanību.  

Šobrīd līdz 18. augustam Totaldobže Mākslas centrs pirmā stāva hallē piedāvā apskatīt izstādi, kurā eksponētas 3. Kompasa dalībnieka Kaspara Bramberga (1975) gleznas. Ideja par izstādi nāca gluži spontāni, uzreiz pēc Kompasa prezentācijas, kura tika veltīta vizuālajai mākslai (3. Kompasu 22. jūnijā vadīja mākslinieks un mākslas kritiķis Vilnis Vējš ar pieaicinātajiem dalībniekiem – Kasparu Brambergu, Magoni Šarkovsku un Armīnu Ozoliņu). Bramberga personālizstāde ir pirmā šīs sezonas VEF korpusos notiekošā izstāde un retā reize, kad mākslinieka darbus var apskatīt un vērtēt solo izpildījumā.

Telpa un ekspozīcija

Nevarētu teikt, ka šobrīd apskatāmā Bramberga izstāde ir izceļama, pateicoties jaunu gleznu piedāvājumam, jo māksliniekam, šķiet, nav raksturīga steiga vai vēlme strādāt uz kvantitāti. Daļu Mākslas centrā apskatāmo darbu bija iespējams redzēt pirms gandrīz gada notikušajā mākslinieka personālizstādē DFab izstāžu zālē pērn augustā. Drīzāk gribas akcentēt faktoru, ka mākslinieka daiļrade vēljoprojām ir izceļama kā citādība pašlaik valdošajam Latvijas mākslas meinstrīmam un jaunu darbu neesamība tam pagaidām netraucē. Nācies ir dzirdēt gleznotāju bažas par VEF korpusu telpām, kas ne katru iedrošina šeit izstādīties, jo ilgstoši neizmantotās industriālās telpas pašas par sevi ir aktīva vide un mākslas darbs var tajās pazust vai kļūt par daļu no telpas interjera, zaudējot savu individuālo seju. Jāteic, ka Bramberga darbiem telpas gan traucē, gan netraucē. Lai pilnībā spētu apskatīt un novērtēt katru darbu individuāli, daudz pateicīgāka, protams, ir baltā siena, kas netraucē ar papildus informāciju. Vide, kas pati par sevi ir aktīva, prasa arī atbilstošu tēmu, kas šai izstādei īsti nav noteikta.

Bet var arī pieņemt, ka konkrētajā gadījumā vide un darbi viens otram piestāv, veido kopīgu scenogrāfiju, saskaņojot krāstoņus un savā ziņā arī materiālus. Darbi raisa dažāda veida sajūtas, kas reflektē dabas vieliskumu un spēku, vīrišķību un pat brutalitāti, tāpēc fakts, ka gleznas ir uzkārtas ķēdēs, tikai akcentē jau iepriekš minēto. Žēl tikai, ka, apmeklējot VEF telpas, vienmēr jācīnās ar informācijas trūkumu par ekspozīciju, izpaliek arī laba gaisma, kas atsevišķiem darbiem ļautu vairāk izcelties, un valda zināma dezorientācija, nesaprotot kur kas notiek un vai kaut kas ir procesā vai jau pabeigts. Protams, to visu var pārvērst par konceptu, bet šādas izstādes neļauj atsevišķiem darbiem labi eksponēties.