Griša Bruskins. Projekts “Laiks Č”

МАММas uzvara 0

Sergejs Hačaturovs
17/12/2012 

“Kandinska balvas 2012” rezultāti tika paziņoti 12. decembra vakarā

Kandinska balvas (galvenās neatkarīgās Krievijas mūsdienu mākslas prēmijas) konkursa rezultāti izrādījās nu ļoti iepriekšparedzami. Tie apstiprināja faktu, ka šejienes mākslas sabiedrības gaisotni veido daži talantīgi cilvēki, kuru uzskaitīšanai pietiek ar abas rokas pirkstiem.

Bez šaubām, šajā prēmijas pasjansā uzvaru nesa mūsu modernās mākslas pirmās lēdijas Olgas Sviblovas kāršu galds, viņa mūsdienu mākslā paveikusi vairāk nekā jebkura galerija, institūcija vai – kur nu! – Kultūras ministrija. Bet par presi – pēc noklusējuma. Kā saka diriģents Genādijs Roždestvenskis, parādiet man kaut vai vienu žurnālistu, kurš uzrakstījis vismaz vienu zinātnisku grāmatu (žurnālistika taču Maskavas universitātē itin kā tiek pieskaitīta “zinātnes” fakultātēm).  Visus negatavos un nevarīgos žurnālistus pie vietas nolikusi Olga Ļvovna, uzskatāma par akadēmiķi contemporary art jomā. Viņa vienīgā atklāja visai Krievijai šodien vispieprasītāko jaunrades veidu – fotogrāfiju. Viņa iedibināja šī mākslas veida profesionālu apmācību, izstāžu politikā ieviešot tieši zinātnisku pasaules fotogrāfijas vēstures galveno notikumu, laika posmu un vārdu arhivēšanas un kataloģizēšanas sistēmu. Viņa panāca to, ka mūsu driskās saraustītajā noosfērā bija iespējama tādu jēdzienu kā “skola”, “apmācības metode”, “profesionālisms” un “tradīciju pārmantojamība” atdzimšana. Rodčeno Skolas darbības rezultāti ir pamats optimismam. Atturīgam, bet tomēr...   


Foto: ITAR-TASS

Un ir pilnīgi likumsakarīgi, ka viņas, proti, Sviblovas, darbība muzeju un galeriju sfērā, kūrēšanas, izstāžu menedžmenta un profesionālās izglītības jomā izrādījās vienīgā (!!!) godalgotā fonda ArtHronika rīkotajā Kandinska prēmijas konkursā.

Nominācijā “Gada projekts” galveno balvu dalīja Griša Bruskins par projektu “Laiks Č” (Время Ч) un grupa AES+F par projektu “Svētā alegorija” (Alegoria Sacra). Abi darbi tika realizēti, pateicoties tiešai Olgas Sviblovas līdzdalībai. Pirmajā gadījumā viņa bija izstādes organizatore, kas Bruskina “Laiku Č” uzaicināja uz Maskavas Multimediju mākslas muzeju (Multimedia Art Museum, MAMM), ko pati vada. Otrajā gadījumā Sviblova bija arī kuratore Multimediju mākslas muzeja izstādei “Svētā alegorija” un vērienīgajai multimediālajai triloģijai par tēmu Dante mūsdienu pasaulē, kas norisinājās šīgada rudenī Lielajā Manēžā. Balvu fonds galvenajā nominācijā ir 40 tūkstoši eiro. 

Nominācijā “Jaunais mākslinieks. Gada projekts” (balva – 10 tūkst. eiro) tika piešķirta Dmitrijam Venkovam par videofilmu “Neprātīgie atdarinātāji”. Un tas atkal ir Sviblovas triumfs. Atceros, kā viss Rodčenko skolas pasniedzēju sastāvs priecājās, kad šī talantīgā filma parādījās pagājušā gada absolventu diplomdarbu aizstāvēšanā (projekta vadītājs – mūsdienu mākslas teorētiķis Aleksandrs Evangeli). Kā mēs vienbalsīgi ieteicām šo filmu reprezentācijai labākajās konkursu programmās. Tātad, lūk, te viņš ir – Sviblovas iniciētās Izglītības auglis. Garšojiet to!


Griša Bruskins un AES+F saņem galveno balvu nominācijā “Gada projekts”. Foto: Veronika Komarova/PublicPost

Par pašiem galvenajās nominācijās uzvarējušajiem darbiem tika daudz rakstīts, tostarp, arī Arterritory.com lappusēs (šeit un šeit). Grigorija Davidoviča Bruskina militārās apmācības sākumskolas klašu fobijās audzinātā liriskā varoņa mistiskās eshatoloģijas projekciju gadījumā pārliecina izstrādātais tēmu, atsauču, sižetu, simbolu un alegoriju tēzaurs. Tas ir darbs, kas patiesi pamatots dziļā visu “bezcera” uzrādīšanas iespēju pārzināšanā pasaules mākslā. Un grāmata-albums ar tekstiem-komentāriem ir šī darba neatņemama un ļoti būtiska daļa. Ja jaunās paaudzes neizdevušies konceptuālisti, alkdami sprediķot pēc Čehova varoņa štāba kapteiņa Kļuškina metodes, būdami bez vajadzīgām zināšanām, izglītības un talanta, ja viņi būtu civilizācijas vēsturi izstudējuši tik pamatīgi kā Bruskins, varbūt mums izdotos izvairīties no mūsu mūžīgās “Aziopas”.

AES+F gadījumā valdzina plašā jaunās formālās valodas iespēju demonstrācija: filmas no tūkstošiem stopkadru, skulptūra, fotodruka, glezniecība – vienkārši īsta mediālās mākslas laboratorija par intriģējošu tēmu. Starp citu tas, kas tā par tēmu (vai renesanses ģēnijs Bellīni, vai Kubriks, vai Barhatova vai Serebreņņikova operai veidota scenogrāfija) – šķiet, nevienam neliekas svarīga. Solis uz jaunu sintēzi, gesamtkunstwerk ir sperts. Izrādās, būt monumentālistam ir iespējams. Jaunajā multimedialitātē ir pa spēkam pieņemt padomju monumentālās propagandas žanru (ieskaitot pionierus ar taurēm un meitenes ar nēšiem).

Bet trešais, jaunā autora gadījums ir visdramatiskākais. Daudziem nominantu līdzjutējiem nācās sadzīvot ar diagnozi: šizofrēnija. Lūk, es pats godīgi gribēju uzreiz divu varoņu uzvaru: Dimas Venkova un Krasnodaras art-grupas ZIP, kuru sociālā māksla ir ļoti talantīga un valdzinoša. Uzvarētājs tomēr ir viens: Oregonas universitātes kino vēstures specialitātes maģistrs un A. Rodčenko vārdā nosauktās Maskavas fotogrāfijas un multimediju skolas jauno mediju nodaļas absolvents Dmitrijs Venkovs ar filmu.


Kadrs no Dmitrija Venkova filmas “Neprātīgie atdarinātāji”

Kino “Neprātīgie atdarinātāji” veidota spēlfilmas un intelektuālas parodijas par ierasti “garlaicīgo” žanru populārzinātnisko kino ļoti grūtajā sazobē. Izvēlēta kādas izdomātas cilts vēsture, kura savu kopienas saimniecību vada Maskavas loka autotrases malā. Viņu sadzīves iekārta pati rada atribūtu un uzvedības shēmu fetišizāciju Krievzemes lielās automaģistrāles dzīves kontekstā.

Šīs cilts “habituss” (pēc Pjēra Burdjē formulējuma – organizējošais darbības princips) ir sociālo attiecību, kas radušās “krievu zemes” maģistrālajos virzienos, un dažādu jaunlaiku antropologu aprakstīto etnisko kustību sintēze. Darbs ir ļoti gudrs un ironisks, utopijas un antiutopijas saskare. Tas ne tikai dekonstruē zināmas tēmas, mācīto antropologu un strukturālistu teorijas, bet arī paradoksālā veidā uzrāda to radošo spēku un dzīvotspēju. Tās inscinējot, tiek uzrādīti sociālās mijiedarbības ekonomikā, ekoloģijā, politikā reālie problēmmezgli. Bet labā humora izjūta un artistisms, kas ir klātesoši parodijas tēmā, dod skatītājam nepieciešamo radošo brīvību un nebūt ne vienkāršo intelektuālo rēbusu risināšanas baudu.

Un tā – trīs uzvarētāji, un viņus visus iedvesmojusi kultūras nesēja Olga Sviblova. Viņas galvenais auklējums Maskavā – Multimediju mākslas muzejs MAMM. Šīgada “Kandinskis” ir fiksējis MAMMas uzvaru.