Fragments no Neonillas Medvedevas gleznas

Būtības alegorija 0

Šelda Puķīte
16/06/2011 

Neonillas Medvedevas izstāde "Būtības alegorija" galerijā Māksla XO līdz 5. jūlijam.

Jūnija pirmās nedēļas ikgadēji iezīmējas ar Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) diplomandu aizstāvēšanās laiku, kad drudžaini viens pēc otra tiek eksponēti vai/un prezentēti noslēguma darbi pēc četru vai divu mācību gadu ilgstošā studiju posma. Maģistrantūras programmā studējošo aizstāvēšanas grafiks tika izpildīts pagājušajā nedēļā, kad kā jau tradicionāli LMA ir pieņemts, aizstāvēšanu uzsāka glezniecības apakšnozare ar attiecīgajām meistardarbnīcām. Šogad maģistra grādu glezniecības nozarē ieguva tādi jau sevi ārpus akadēmijas sienām pieteikuši un atpazīstamību ieguvuši mākslinieki kā, piemēram, Kristīne Luīze Avotiņa un Anna Afanasjeva. Par tradīciju ir ieviesusies mākslinieku vēlme eksponēt savu veikumu izstādes formātā, tādēļ katru gadu komisijai nākas ceļot gluži vai pa visu Rīgu, lai apskatītu paveikto un nodrošinātu aizstāvēšanās procesu.

Grādu mākslās šogad ieguva arī gleznotāja Neonilla Medvedeva (1987), kuras maģistra darbs ar nosaukumu “Būtības alegorija” apskatāms personālizstādē galerijā Māksla XO “tepiķa zālē” līdz 5. jūlijam, kamēr pirmajā galerijas telpā šobrīd ir atklāta Harija Branta zīmējumu izstāde “Portreti” (apskatāma no 10. jūnija–5. jūlijam). Medvedevas izstādi iezīmē ne tikai maģistrantūras programmas atskaite, bet arī Erasmus apmaiņas programma, jo tieši ceļojums un mācības Grieķijā māksliniecei kļuva par atspēriena punktu darbiem, kas tapuši šajā dienvidu zemē, ļaujot reflektēt gan par citādo vietu, gan tās kultūru, uztaustot būtību. Jāsaka, ka būtība šajā gadījumā pamatu pamatos nav Grieķija, bet kā pati māksliniece to nodēvē “tīrā glezniecības izpausme”. Tāpat jāmin, ka tā saucamo pirmizrādi šī izstāde ir pieredzējusi Thessaloniki pilsētā Grieķijā.

Grieķija un stereotipi

Pirms izstādes apskatīšanas jau bija zināms, ka par pamatu tēmai kalpos Grieķija, tāpēc gluži vai automātiski galvā projicējās tipiskās Grieķijas ainavas gaišos, bet piesātinātos toņos, izzīmētas Neonillai Medvedevai piemītošajā manierē, kur smalkās, gluži vai impresionistiska rakstura līnijas veidos skicēm līdzīgas pastkartes ainas. Nojausmas par šādu stereotipu radīja garlaicības sajūtu jau pirms darbu apskatīšanas, jo solīja gleznu nespēju pārsteigt informācijas pārsātināto skatītāju ar jaunu eksotisku attēlu. Laikam jau vispārsteidzošākais, nonākot galerijā kopā ar LMA vērtēšanas komisiju un citiem skatītājiem, bija divējādās sajūtas, no kurām tā īsti neviena neattaisnoja stereotipus. Tās reizē vēstīja, ka caur radītajiem darbiem esmu ieguvusi sajūtu par Grieķiju, bet nevienu brīdi tā man netiek pārdota kā biļete tūrisma birojā.