Jeļena Gubanova & Ivans Govorkovs. недифферинцированая форма бессознательного. 2003

Pilsētas utopijas. Vēstule no Sanktpēterburgas 0

Oļesja Turkina, Sanktpēterburgas mākslas zinātniece
17/05/2011 

Arhitektoniski-telpiskā utopija

Sanktpēterburga ir utopiska pilsēta. Pēc Pētera Lielā pavēles izveidota tukšā vietā, purvā, tā kļuva par laikmetīgā urbānisma prototipu. Šeit tika iemiesoti tobrīd vismodernākie regulārās eiropeiskās pilsētbūvniecības principi. Šī pilsēta, radusies «nekur», ārpus nacionālā vēsturiskā konteksta, trīs gadsimtu laikā ir kļuvusi par pilsētu-muzeju. Sanktpēterburga, atšķirībā no Maskavas, samērā veiksmīgi ir pārcietusi staļinisko modernizāciju, brežņevisko stagnāciju un jaunkrievisko, pēcperestoikai raksturīgo pieminekļu iznīcināšanas bumu. Pilsētai secen pagāja pat tai draudošais gigantiskais Gazproma tornis, kas slietos debesīs kā Gulivers liliputu zemē. Tā celtniecību aizliedza, pateicoties sabiedrības protestiem un tam, ka iejaucās UNESCO. Grupa «Chto delat?», kas 2010. gadā nofilmēja videoiestudējumu Brehta garā «Tornis. Dziesmu spēle», paziņoja – mēs esam uzvarējuši.

Sanktpēterburga ir telpas muzejs. 20. gs. 90. gadu sākumā grupa «Novye hudozhniki» rīkoja izstādes uz paceltā Dvorcovij tilta. 2010. gada jūnijā grupa «Voina» uz Ļiteinij tilta uzzīmēja gigantisku fallu. Akcija «Hujs FSB gūstā» - paceļamais tilts kļuva par ekrānu, uz kura falls tika demonstrēts FSB ēkai, kas atrodas Ļiteinij prospektā – ir viena no skandalozākajām un mākslinieciskajās aprindās visvairāk apspriestajām. Grupas «Voina» aktīvisti Oļegs Vorotņikovs un Leonīds Nikolajevs pēc savas nākamās Pēterburgas akcijas «Apvērsums pilī», kuras gaitā viņi 2010. gada septembrī apgāza vairākas milicijas mašīnas laukumā pretī Ziemas pilij, nokļuva  iepriekšējās izmeklēšanas kamerās. Un tikai nesen viņi pret drošības naudu tika atbrīvoti līdz tiesai. 2011. gada aprīlī grupa «Voina» par akciju «Hujs FSB gūstā» saņēma galveno valsts balvu «Inovācija», kas apliecināja – mākslinieciskās utopijas var uzvarēt. 

Avangarda utopija

Sanktpēterburga ir utopisku mākslas projektu dzimtene, te radies Kazimira Maļeviča «Melnais kvadrāts» un GINHUK (Valsts Mākslas un kultūras institūts) – pirmais Laikmetīgās mākslas muzejs. Šeit mākslas process saglabājis laboratoriski-muzejisku raksturu.