JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
RAKSTI  
Ingas Melderes un Miko Hinca darbu kolāža

Rūpēs par Lidiju Nikolajevnu 0

Izstāde Meldere & Hintz. Hidden Matter galerijā Helsinki Contemporary no 29. novembra līdz 22. decembrim

Vilnis Vējš
28/11/2019

Pašā Somijas galvaspilsētas centrā, galerijā Helsiki Contemporary, no 29. novembra ir skatāma Ingas Melderes un Miko Hinca dubultizstāde – Meldere & Hintz. Hidden Matter. Lai gan abi mākslinieki izstāda savus jaunākos darbus un izstādei devuši kopīgu nosaukumu, tā drīzāk uzskatāma par divām paralēlām personālizstādēm, jo tēmu un stilistisko meklējumu loks ir katram savs.

Miko Hincs darbojas abstraktās glezniecības laukā. Viņa apceres objekts ir formu un krāsu attiecības, kā arī iedziļināšanās glezniecības medija pamatjautājumos. Turpretī latviešu-somu mākslinieces Ingas Melderes glezniecības pamatā ir pētniecisks darbs, kam, vismaz sākuma periodā, var nebūt nekāda sakara ar mākslu. Pētnieciskajā darbā iegūto informāciju Meldere komplicētā procesā pārvērš par mākslas darbiem, izmantojot gan drukas, gan glezniecības elementus. Viņas darbs visbiežāk sākas ar lasīšanu, ieinteresēšanos par kādu tēmu, tās vispusīgu apguvi, un mākslinieces darbnīcā nonāk tikai idejas brieduma stadijā.

Artterritory.com sazinājās ar Ingu Melderi, un viņa labprāt dalījās ar komentāriem par jaunās izstādes tēmu un savas radošās metodes principiem.

Izstādes pirmsākumi meklējami jau piecpadsmit gadu senā pagātnē, apstiprināja māksliniece. Vēl studējot restaurāciju Latvijas Mākslas akadēmijā, viņas uzmanības lokā nonāca Maskavā izdota grāmata par Lidiju Nikolajevnu Delektorsku (1910–1998). Šī neparastā sieviete mākslas vēsturē zināma kā franču mākslinieka Anrī Matisa, viena no vispopulārākajiem XX gadsimta gleznotājiem, līdzstrādniece un mūza divdesmit gadu garumā. “Strādājot pie šī stāsta un savām gleznām, es vēlējos uzsvērt Lidijas lomu, paskatīties uz viņu kā līdzvērtīgu (cieši blakus Matisam) radītāju, kuras mantojumu mēs esam pieraduši redzēt mākslas vēstures grāmatās un muzeju ekspozīcijās,” apgalvo Inga Meldere. Viņa atzīst, ka pašas jaunradi ar Matisa un Delektorskas mākslu saista ideja par tiekšanos no tumsas uz gaismu.

Delektorskas nozīmi Matisa mākslā un ietekmi mākslas vēsturē Inga Meldere saista ar priekšstatu par rūpēm. “Stāstos par Matisu Un Lidiju rūpju jēdziens izvirzās priekšplānā”, stāsta Meldere. “Tam nav tik daudz sakara ar manu glezniecību, cik ar tēmu, kas bija man ļoti svarīga, lai uzsāktu darbu.” Māksliniecei tas devis iemeslu aplūkot divu radošu personību mijiedarbi ļoti plašā teorētisko atziņu amplitūdā – sākot ar Aristoteli un beidzot ar feminismu un cilvēktiesību aktīvistu uzsaukumiem.


Inga Meldere, Šalle. L.D. figūriņas. Foto: Jussi Tiainen

Kā izvēlētās tēmas vizuālu iemiesojumu Inga Meldere izvēlējusies šalles motīvu: “Man patīk šis aksesuārs, man pat ir neliela šaļļu kolekcija! Katra šalle stāsta kādu stāstu, sākot ar kompozīciju un to, kas uz tās attēlots, līdz pat personai, kas to valkājusi.”

Ingas Melderes glezniecība ārēji neatgādina Matisa stilu – gandrīz viss tajā ir pilnīgi pretējs: gan darba metode, gan krāsu gamma, ko Matiss izvērš pilnā spektrā, bieži lietojot pamatkrāsas, bet Meldere ierobežo līdz pat surdinētām niansēm. Tomēr Meldere atzīst, ka arī viņas pētnieciskā pieeja darba sākuma posmā balstās intuīcijā, tikai vēlāk iegūstot plānveidīgu raksturu.

Gleznošanai māksliniece izmanto nevis baltu audeklu, bet jau apdrukātu pamatu: “Izvēle izmantot ultravioletās gaismas druku bija ļoti pragmatiska un labi apsvērta. Es vēlējos izmantot drukātus attēlus kā pamatu savai glezniecībai, bet tradicionālās tehnikas nedeva gaidīto rezultātu. Es arī meklēju tehnoloģiju, kas nebūtu pretrunā ar manis lietotajām eļļas krāsām un šķīdinātāju. Es neko nezināju par šo tehniku, tādēļ tā bija labs atklājums un labi kalpo maniem mērķiem”.

Gan Miko Hincs, gan, protams, Inga Meldere ir labi pazīstami Latvijas mākslas vidē – abi, piemēram, ir piedalījušies Latvijas Laikmetīgās mākslas centra lielprojektā “Pārnēsājamās ainavas” (2018). Miko Hinca darbi bijuši skatāmi gan Ventspils kultūras centrā “Jūras vārti, gan Kalnciema kvartāla galerijā Rīgā. Ingas Melderes jaunākais Rīgā realizētais projekts bija skatāms vēl šovasar – Rīgas Starptautiskās mākslas biennāles producētajā programmā microRIBOCA Meldere strādāja pie objekta pilsētvidē – neapdzīvotas koka ēkas reanimācijas mākslas līdzekļiem. Ingas Melderes “Braunijs no Bruņinieku ielas” tika atzinīgi novērtēts un iekļauts Purvīša balvas 2019. gada nominantos.