RAKSTI  
Gints Gabrāns. "Transrealitātes Zirgu iela"

Festivāla “Staro Rīga” pieturpunkti 0

Arterritory.com
15/11/2018

No 16. līdz 19. novembrim Rīga jau vienpadsmito reizi piedzīvos gaismas festivālu “Staro Rīga”. Festivāls katru gadu pārsteidz ar plašu un izmeklētu programmu. Šogad galvaspilsētā būs aplūkojami 43 gaismas festivāla objekti, ar kuriem nosvinēt Latvijas apaļo jubileju.

Šī gada festivāla tēma ir “Augšām cēlās gaismas pils”, noslēdzot iepriekšējo gadu festivālos uzsākto Ausekļa un Jāzepa Vītola “Gaismas pils” rosināto tetraloģijas tematisko ķēdi Gaismu sauca/Gaisma ausa/Uz zvaigznēm. Festivālā ir trīs programmas: pamatprogramma, kuras tēma ir “Augšām cēlās gaismas pils”, starptautiskā programma  un festivāla partneru programma “Rīgas karnevāls”.

Pamatprogrammā gaismu mākslinieki tika aicināti veidot gaismas objektus, radot gaismas pils idejas jaunas versijas un attīstības scenārijus, balstoties gan uz Latvijas kultūras kanonu kā mūsu kultūras valstiskās identitātes pamatu un tajā iekļautajām kultūras vērtībām, kā arī atsaucoties uz Latvijas valsts simtgades programmas vadlīnijām un komunikāciju saukli “Es esmu Latvija”.

Starptautiskajā programmā šogad piedalīsies mākslinieki no Francijas, Vācijas, Portugāles, Japānas un Nīderlandes. Būtiskā šī gada festivāla iezīme ir starptautisku kopprojektu radīšana, sadarbojoties starptautiskajiem un vietējiem māksliniekiem, kā arī programmā iekļauti vairāki pazīstamu gaismas mākslas radošo grupu projekti.

Līdzdalības un partneru programma “Rīgas karnevāls” festivāla “Staro Rīga” ietvaros tiek organizēta jau piekto gadu. Šajā programmā tiek iekļauti festivāla sadarbības partneru projekti – gaismas instalācijas un objekti, kuru idejas rada, tehniski realizē un finansē festivāla sadarbības partneri vai atbalstītāji.

Arterritory.com sniedz ieskatu dažos no, mūsuprāt, spožākajiem gaismas objektiem un notikumiem šī gada festivālā, bet ar visu festivāla programmu un karti var iepazīties festivāla “Staro Rīga” mājaslapā.

VIRSOTNES
Mākslas muzejs “Rīgas Birža”

Mākslas muzeja “Rīgas Birža” ātrijā no plkst. 17.00 līdz 23.00 apmeklētāju uzmanībai tiks piedāvāts audiovizuāls stāsts “Virsotnes”, kura idejas autors ir Viktors Keino, to realizē biedrība “Klusa daba” un SIA “Dabas Raksti”, režiju veidojis Juris Jonelis, dizainu un animāciju radījis “Hypnosis”, savukārt mūziku un skaņu stāstam veidojis Andrejs Eigus / Selffish. 

Raiņa lugā “Zelta zirgs” stikla kalnā guļ princese, kuru ar savu vara, sudraba un zelta zirgu palīdzību izglābj jaunākais tēva dēls. Princese kļūst par brīvības simbolu, un viņas atmodināšana – cīņa par brīvību. Kas ir tik augsts, cik dziļš var būt? Kas ir tik tuvs, cik tāls var būt?

VOLDEMĀRS JOHANSONS
PROMBŪTNE
Tallinas iela 10, Tallinas kvartāls, koncertzāle “Tu Jau Zini Kur”

Mākslinieks Voldemārs Johansons festivālā izrāda savu skaņas un kino skulptūru “Prombūtne”. Tā ir telpiska, ledus ekrānu instalācija, savienojumā ar īpaši šim darbam radītu skaņdarbu kā veltījumu trauslajai Arktikas dabai. Darbs tapis divu gadu garumā, dodoties divās ekspedīcijās uz ekstrēmas vides un ledāju pasauli Arktikā.

Kinematogrāfiskais darbs dokumentē šībrīža Arktisko ainavu: ledāju virsmas un sairumu, kalnu grēdas, raupjo zemes virskārtu, ledus kušanu un ūdens plūsmas.  Festivāla apmeklētājiem ļaus sajust cilvēces un neskartas dabas attiecības: apjaust arktisko elpu un ainavas varenību, modinot pārdomas par civilizāciju un izdzīvošanu šādos ekstremālos apstākļos.

VIEDJŪRA
Doma laukums

Biedrība “I Did It” un Aigars Ozoliņš sadarbībā ar mākslinieku apvienība “Draw Orgy” radījuši audiovizuālu gaismas instalāciju ar hologrāfiskiem efektiem, kurā mēģinās atkodēt tautasdziesmu. “Viedjūra” ir noslēpumaina, hologrāfiska parādība, kas jūras šalku un mūzikas pavadībā atainos tautasdziesmas “Pūt, vējiņi” tekstu emodži valodā. Tautasdziesmas stāsts ar emodži palīdzību iegūs pavisam jaunas vizuālās izteiksmes formas, kurām izsekot līdzi būs vienlaikus tikpat vienkārši un sarežģīti kā uzrakstīt īsziņu.

SAJŪTU MEŽS
Viesturdārzs

Jānis Pētersons un Gatis Lagzdiņš Viesturdārzā radījuši ainavisku audiovizuālu vides objektu ar strūklaku elementiem “Sajūtu mežs”. Dabai saplūstot ar tehnoloģijām, rodas atšķirīga pasaules sajušana, saskatīšana, sadzirdēšana. “Sajūtu mežs” ir multi-sensorisks episks stāsts par tehnoloģiju saplūšanu ar dabu, radot negaidītu skatījumu uz jau zināmām vietām un lietām, ievedot skatītāju plašā sajūtu spektrā – no mistiskām koku ēnu spēlēm un romantiski iekrāsotam debesjumam līdz jautrām baseina ūdens atspulgu rotaļām.

GINTA GABRĀNA PROJEKTS
“TRANSREALITĀTES ZIRGU IELA”
Zirgu ielā

Mākslinieks Gints Gabrāns Zirgu ielā dos iespēju nonākt no vienas pasaules otrā – papildinātajā realitātē, kas kļūst redzama viedierīcēs, izmantojot lietotni SAN. Izgaismotā ielas posmā no Līvu laukuma līdz Doma laukumam pilsētniekiem pavērsies jaunas telpas, kas pastāv paralēli reālajai. Tur būs ieraugāma  gan levitējoša stratosfēras arhitektūra, gan jaunradītas paralēlās pasaules, gan ar pašu vietu savīti papildinātās realitātes elementi. Mēs varam izmainīt realitāti, vienkārši uz to skatoties!

Lietotne SAN ir lejupielādējama skatītāju viedierīcēs bez maksas san.lv  (AppStore, GooglePlay).

HIPODROMS
Viesturdārzs

Katrīna Kalniņa un Andris Pudāns radījuši interaktīvu scenogrāfisku gaismas instalāciju “Hipodroms”, kas veidota kā stilizēta “skatuve‐hipodroms” un kurā apmeklētāji aicināti izvēlēties savu zirgu un iesaistīties mistēriskā sacīkstē‐refleksijā.

Stāsts ir par mums pašiem un mūsu mijiedarbību ar savu valsti, apvienojot Ausekļa “Gaismas pils” un Raiņa “Zelta zirgs” motīvus, piešķirot tiem new age hiphopa psihodēlisko ietvaru un Deivida Linča noslēpumaino estētiku. Instalācija ir kā vizuāls rēbuss, kurā sirreālā veidā atspoguļots Latvijas iedzīvotāju piedzīvotais no senatnes līdz šodienai. Hipertrofētie tēli nav vienpusēji interpretējami – līdzīgi kā pretstati mūsos pašos un pretrunas ceļā, kuru iet valsts.

PIKOOK
Pilsētas kanāls pie Rīgas brīvostas pārvaldes ēkas

Mākslinieku apvienība no Francijas Porté par le vent uzstāsies ar audiovizuālu gaismas performanci “Pikook”, kas ir tēlaina instalācija ar hēlija gaismas pūķiem, kas veido poētisku gaismas objektu baletu. Iespaidīga lielformāta gaismas objektu baleta horeogrāfija aicina skatītājus uz pārdomām par dabu kā visa sākotni, tās varenību un trauslumu. Luminiscējošas sniega pūces veic majestātisku rituālu, riņķojot ap ligzdu un atgriežoties tajā, lai gaidītu mazuļu izšķilšanos.