RAKSTI  
(Fragments.) Marcelo Brodsky, Paris, 1968. 1968 series: The Fire of Ideas. ©the artist, Henrique Faria Fine Art & Rolf Art Gallery

50-1! 0

Festivāla Les Rencontres d’Arles identitātes formula

Asnāte Sīmane
19/07/2018

Jau 49. reizi nelielā, bet vēsturiski bagātā Provansas pilsēta Arla pirmajā jūlija nedēļā, atklājot tradicionālo Arlas festivālu jeb “Arlas satikšanās”, piedzīvoja īstu “vibrāciju”: lai svinētu fotogrāfiju, pilsētā ieradās 18 000 cilvēku. Jā, patiesi, lai arī svinības vēl nebija veltītas apaļajai 50. dzimšanas dienai, “svētki” ir vārds, kas vislabāk raksturo Les Rencontres d’Arles pirmo, notikumiem pārbagāto norises nedēļu.

Pati Arla ir vieta, kas apvieno, šķiet, svarīgākos “laimes elementus” – te atrodoties, gribas smaidīt, ēst gardas un lēnas pusdienas un baudīt atvēsinātu rosé. Un kopš 1970. gada vasaras mēnešos (šogad festivāls notiek no 2. jūlija līdz 23. septembrim) šī brīnišķīgā pilsētiņa ir arī svarīgākā satikšanās vieta visiem foto pasaules pārstāvjiem un fotogrāfijas mīļotajiem – trīs mēnešu garumā pilsēta spēj gandrīz vai “apmest kūleni”, lai ieņemtu labāko formu pazīstamu un ne tik pazīstamu fotogrāfu darbu izstādīšanai visneticamākajās vietās.

Šo veiksmīgo faktoru kopums, kā arī festivāla vadības un komandas neatlaidīgā vēlme uzstādīt un sasniegt arvien augstākus mākslinieciskus izaicinājumus, visticamāk, ir iemesls tam, kāpēc festivāla apmeklētāju skaits pieaug no gada uz gadu. Īpašu apmeklējuma kāpumu festivāls piedzīvojis piedejos trīs gados – par aptuveni 35%. 2017. gadā Les Rencontres d’Arles kopumā apmeklēja 125 000 cilvēku no visas pasaules.

Pāris notikumi, vietas un projekti, kas labi raksturo festivāla identitāti un veiksmi.

 Festivāla tēmas


Raymond Depardon, Sioux City, Iowa, 1968. Courtesy of Raymond Depardon/Magnum Photos.

Festivāls katru gadu piedāvā vairākas saturiskās tēmas kā attiecīgās sezonas vadlīnijas. Katras tēmas ietvaros tiek veidotas vairākas izstādes, kas savā starpā ir cieši vai pastarpināti saistītas. Šīs festivāla vadlīnijas ir reizē gan pietiekoši plašas, gan specifiskas, lai uzrunātu ļoti dažādas auditorijas, tai pat laikā katrā no tēmām piedāvājot  pamatīgu iedziļināšanos.

Pat katras tēmas ietvaros, visbiežāk, ir gan mākslinieciski ļoti ambiciozas izstādes, gan tādas, kas satur zināmu humora vai izklaides elementu devu.

Galvenās šī gada festivāla tēmas :
Amerika – atkal diža!
- Skrien, biedri, vecā pasaule jau min tev uz papēžiem (vairākas izstādes, kas veltītas 1968. gada notikumiem)
- Izvērstā cilvēcība

- Pasaule tāda, kāda tā ir
- Redzamā platformas
- Stilistiskas figūras
- Dialogi
- Jaunatklājumu balva
- Jaunas parādības

William Wegman, Casual, 2002. Courtesy of the artist and Sperone Westwater Gallery

Ar visu šī gada festivāla programmu var iepazīties šeit. 

Otra svarīga ievirze izstāžu tēmu izvelē, kopš Sems Sturdzē kļuvis par festivāla direktoru (no 2014. gada), ir vienmēr vienu vai vairākas izstādes saistīt ar Arlu, tās apkārtni un iedzīvotajiem. Tas ir svarīgs apliecinājums festivāla piederībai šai vietai un reģionam. Šogad, piemēram, viena no izstādēm izrāda Arlas cietuma ieslodzīto portretus. Viena izstādes daļa izvietota Arlas cietumā un pieejama visiem ieslodzītajiem, kā arī nelielam apmeklētāju grupām, iepriekš piesakoties un pārbaudot katra apmeklētāja identitāti, bet otra – vienā no centrālajam festivāla izstāžu vietām – Croisière. Fotogrāfa Kristofa Luazo izstāde “Tiesības uz attēlu” cietuma ēkā reāli iesaista pašus portretu varoņus, kas apmeklētajiem stāsta par projekta tapšanā piedzīvoto.

Tāpat festivālā vienmēr tiek izradīti labi pazīstami fotogrāfijas grandi (šogad Roberts Franks, Reimons Depardons u.c.), bet jo īpaši publikas un žūrijas pārbaudījumiem tiek pakļauti jaunie daudzsološie fotogrāfi, piemēram, New Discovery Award izstāžu ietvaros.

Festivāla vietas


Foto: Ana Lefaux

Lai arī Arla ir neliela pilsēta, Les Rencontres d’Arles festivāls pat pašiem pilsētas iedzīvotajiem dāvā iespēju katru gadu pilsētā iepazīt arvien jaunas vietas. Izstādes notiek gan vēsturiskās un kultūrmantojuma vietās, piemēram, bijušajās baznīcās, gan industriālās zonās, gan pavisam pamestās un novārtā atstātās ēkās, dodot tām jaunu dzīvi. Ne vienmēr šīs vietas ir ideāli piemērotas izstāžu izradīšanai un pavisam noteikti neatbilst klasiskajiem galerijas vai muzeju ekspozīcijas standartiem, taču Les Rencontres d’Arles piedāvā ko vēl labāku – pārsteigumu.


Foto: Ana Lefaux

Šī gada pārsteigums ir izstādes veikala MONOPRIX (ķēdes supermārkets Francijā, kas piedāvā gan ēdienu, gan apģērbu, gan sadzīves preces) otrā stāva rezervju telpās. Šī ēka, kas atrodas ļoti netālu no Arlas dzelzceļa stacijas, lai arī vizuāli ir ļoti atšķiras no senākās pilsētas daļas, ir iekļauta 20. gadsimta nozīmīgo arhitektūras objektu sarakstā. Un patiesi – iedomājieties, cik amizanti ir doties apmeklēt fotoizstādes, sakumā izejot cauri šīgada apģērbu izpārdošanu klāstam veikala priekšpusē!

Šī gada Madame Figaro balvas (balva, ko jau trešo gadu izvēlas un piešķir elitāra žūrija kādai no festivāla fotogrāfēm) žūrijas priekšsēdētāja Mariona Kotijāra, piesakot uzvarētāju Arlas Antīkajā teātrī, pastāstīja, ka žūrijas apspriede notikusi pie MONOPRIX salātu nodaļas – jo tur bijis visvēsāk.

Festivāla projekti


Foto: Romain Protin

Les Rencontres d’Arles viennozīmīgi ir notikums, kas uz Arlu atved izcilākos māksliniekus un piedāvā visneordinārākos projektus. Šī gada īpašais notikums ir bambusa “pils”, ko projektējis kolumbiešu arhitekts Simons Veless un kurā izstādīti francūža, Tibetas budistu mūka Matjē Rikāra fotogrāfijas. Šī vieta un izstāde nosaukta par “Kontemplāciju”, un jāatzīst – ienākot šajā “pārdomu pilī”, patiešām pārņem mierpilna un harmoniska sajūta.


Foto: Ana Lefaux

Ģeogrāfiski šī pagaidu celtne novietota Arlai cauri tekošās upes Ronas otrā krastā – pretī pilsētās senlaicīgajai un galvenajai daļai. Pēc Arlas mērogiem ņemot, tas ir “tālu” no centra (lai arī patiesībā Arlā nekas nav tālu, viss ir izstaigājams ar kājām). Šī iemesla dēļ to arī var uztvert kā zināmu uzdrošināšanos atkal apdzīvot jaunu pilsētas daļu un festivāla apmeklētajiem likt doties pāri tiltam, tādejādi ieraugot Arlas ainavu arī no otra upes krasta.


Foto: Ana Lefaux

Vēl šis “Kontemplācijas” projekts labi raksturo festivāla vadības pēdējo gadu apņemšanos fotogrāfiju nostādīt blakus citam mākslas jomām un veidot paralēles ar mūsdienu literatūru (vakara programma “Fotogrāfija un literatūra), ar virtuālo realitāti un tās piedāvātajiem jaundarbiem (VR Arles Festival, kas šogad notiek jau trešo reizi), kā arī sadarboties ar citām nozīmīgam mākslas institūcijām (Palais de Tokyo muzeju un Parīzes operu). Savukārt pati “Kontemplācijas” ēka–izstāde, protams, blakus liek fotogrāfiju un arhitektūru.

Projekta “Kontemplācija” ietvaros 28. un 29. jūlijā plkst. 20:30 Arlas Antīkajā teātrī notiks koncertlasījumi ar slavenās portugāļu pianistes Marijas Žoau Pirešas un paša izstādes varoņa Matjē Rikāra piedalīšanos. Pianiste atskaņos Baha prelūdijas un fūgas, veidojot dialogu ar Tibetas mūka lasījumiem un aicinot klausītājus doties garīgā meditācijā.

Festivāla atmosfēra


Foto: Romain Protin

Les Rencontres d’Arles nav tikai izstādes. Tās ir vietas, notikumi un cilvēki, bet jo īpaši svarīgs elements ir unikālā festivāla atmosfēra. Tā ir mākslas baudīšana brīvdienās – nevis četrās baltās muzeja sienās, bet visā vasarīgajā pilsētā… Nevis nopietni un smagnēji, bet ar vieglumu un prieku… Nevis ar mērķi apskatīt visvairāk, bet ar mērķi lēni baudīt… Un tā šo sarakstu varētu turpināt.

Bieži jau minēts, ka slavenie Francijas Provansas festivāli (Aviņonas, Ēksanprovansas un Arlas) ir kā mākslas izbraukums “brīvdienās” jeb “plenērā”. Un patiesi – lai cik burvīga un neatkārtojama ir Parīze, nelielā Arla spēj dāvāt pārsteigumiem pilnu ceļojumu fotogrāfijas pasaulē, tai pat laikā atslābinot prātu, muskuļus un sajūtot bezrūpīgu prieku, kāds mīt tikai Provansā. To īsti aprakstīt nav iespējams – tas ir jāpiedzīvo pašam.

Vieta, kas vislabāk iemieso šo unikālo festivāla atmosfēru, ir Croisière. Jau otro gadu tas ir gandrīz visa festivāla dzīves centrs – te notiek vairākas festivāla izstādes, te iekārtota vasaras Actes Sud grāmatnīca, te var paklausīties un nopirkt kādu mūzikas plati vasaras pop-up PIAS stendā, nofotografēties tradicionālajā Arlas foto automāta, paēst vasarīgas pusdienas stilīgajā festivāla restorānā Chiringuito vai vienkārši atlaisties diendusā kādā no 99 zāliena klubkrēsliem. Te noteikti jāatnāk!

Festivāla naktis


Atklāšanas balle 2. jūlijā. Foto: Romain Protin

Festivāla atklāšanas nedēļas laikā viss festivāla “organisms” pulsē – dzīvo un strādā dienu un nakti septiņas dienas no vietas. Šī nedēļa tiešām ir notikumiem (pār)pildīta gan dienas laikā (izstāžu atklāšanas, publiskās diskusijas, konferences, mākslinieku grāmatu parakstīšanas pasākumi u.c.), gan naktīs.


Atklāšanas balle 2. jūlijā. Foto: Romain Protin

Jā, ja jau svētki, kā minēts sākumā, tad jābūt arī ballēm. Un balles festivālā ir – jau no paša atklāšanas vakara. Tās notiek katru reizi jaunā vietā (šoreiz atklāšanas nakts balle norisinājās pie bambusa “Kontemplācijas” ēkas), ar gaismām, skaņām un uzkodu vagoniņiem iedzīvinot ik reizi jaunu pilsēta nostūri. Šie brīži ir vieni no labākajiem festivāla nosaukuma – “Arlas satikšanās” – nesējiem. Te blakus dejo un atpūšas slaveni fotogrāfi un vienkāršie Arlas iedzīvotāji. Šīs balles sapulcina un vieno gan festivāla izstāžu un notikumu varoņus, gan publiku, gan pat tos, kas festivālu citādi pat neapmeklē.

Un šī kopā būšana katru reizi jaunā un īpašā vietā, kas, šķiet, speciāli atdzimusi tieši šai naktij, ir maģiska! Tā ir tā īstā “Arlas satikšanās” sajūta.

*Festivāla aplikācija

Šī gada jaunums ir Les Rencontres d’Arles mobilā aplikācija. Tās mērķis ir tiešsaistē apvienot visu svarīgo informāciju – festivāla programmu, norises vietas, kā arī biļešu iegādi. Katrs apmeklētājs te var izveidot savu izstāžu apmeklēšanas plānu. Tā ir kā interaktīva pilsētas karte jūsu kabatā.

Starp citu, biļetes uz festivāla izstādēm šogad noteikti vērts iegādāties internetā – biļešu cenas mājaslapā/aplikācijā apzināti liktas ievērojami zemākas, nekā pērkot klātienē.