RAKSTI  
Marks Dions. “Ekskursija tumšajā muzejā”, 2018 (fragments). Foto: Andrejs Strokins

Uzmanību, gatavību, biennāle! 0

Daži RIBOCA1 biennāles pieturpunkti, kurus nepalaist garām

Arterritory.com
31/05/2018

Aptuveni pirms gada pirmās Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA1) galvenā kuratore Katerīna Gregosa intervijā Agnesei Čivlei atklāja, ka biennāles koncepts saistīts ar vistiešāko un dabiskāko trauksmes sajūtu, ko piedzīvo ikviens pasaules iedzīvotājs. Šādos brīžos vissvarīgāk ir spēt saglabāt līdzsvaru starp stresu un mieru, kas nereti ir arī laikmetīgajā mākslā iztirzāts temats. Pirmās RIBOCAs uzstādītais mērķis ir radīt vienlīdz politisku un emocionālu pasaules portretu, kurā dažādu tautību māksliniekiem dota iespēja reflektēt par lokāla un starptautiska mēroga “sāpīgajiem jautājumiem”. Nosaukumam paņemot amerikāņu antropologa Alekseja Jurčaka frāzi: “Viss bija mūžīgs, līdz pārstāja tāds būt”, Katerīna Gregosa pirmo Rīgas biennāli izveidojusi par pagātnes, tagadnes un nākotnes simbiozes pētījumu telpu jau zināmiem un vēl neatklātiem mākslas darbiem un to autoriem.

Arterritory.com piedāvā ieskatu dažu Baltijas valstu un starptautisko RIBOCA mākslinieku darbos/biennāles pieturpunktos.

Pirmajā Rīgas biennālē Baltijas valstu mākslu pārstāv plašs, daudzveidīgs mākslinieku loks, kuri par savām mājvietām izvēlējušies dažādas pasaules vietas. Šī ir pirmā reize, kad vienkopus apskatāms tik liels Baltijas mākslinieku skaits kopā ar starptautiska līmeņa profesionāļiem. Fotogrāfijā, instalācijā, video mākslā un glezniecībā Baltijas mākslinieki atklāj vēsturisko un personisko pieredzi par sociāli nozīmīgiem un dziļi emocionāliem dzīves brīžiem. 

JEVGEŅIJS ZOLOTKO. UPURIS

“Mēs tagad visu redzam mīklaini kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.” Šāda atziņa no Pāvila 1. vēstules korintiešiem (13:12) izvēlēta par asociatīvu Jevgeņija Zolotko (Jevgeni Zolotko) instalācijai “Upuris” (The Sacrifice). Jaunradītā instalācija ir vagons, kas agrāk izmantots lopu pārvadāšanai, bet tagad stāv tukšs. Ar īpaša mehānisma palīdzību Zolotko rada stresa situāciju, izsauc emocionālās nospiestības un izolētības sajūtu.

Jevgeņijs Zolotko ir igauņu mākslinieks, kura instalācijas veidotas ar mērķi pievērst uzmanību sen aizmirstām emocijām. Savus darbus kombinējot ar komplicētiem, pat kodētiem tekstiem, viņš vedina skatītāju labāk izprast apkārt notiekošās lietas. Jevgeņijs Zolotko ir saņēmis vairākas prestižas Igaunijas mākslas balvas, tostarp arī Kēlera balvu (2011), viņa darbi atrodas Igaunijas Mākslas muzeja un Tartu Mākslas muzeja kolekcijā.

Adrese: Andrejsala, Andrejostas iela 29, Rīga

ŽILVINS LANDZBERGS. SAULES KONSERVATORIJA

Pirmās Rīgas biennāles ietvaros tiks izrādīta lietuviešu mākslinieka Žilvina Landzberga (Žilvinas Landzbergas) konkrētai vietai radītā skulpturālā instalācija “Saules konservatorija” (Sun Conservatory). Darba centrā ir gaismas kaste, kurā apmeklētāji ir aicināti “ienākt”, lai aplūkotu iekšpusē esošās dinamiskās formas un tēlnieciskās miniatūras. Landzberga darbs ir refleksija par padomju un postpadomju laiku emocionālo un faktisko situāciju, kuru mākslinieks pārveidojis šķietamu mūzikas instrumentu kosmosā. Ņemot vērā Baltijas reģiona arhitektūras vēsturi, “Saules konservatoriju” iespējams uztvert kā “izpriecu” vai “ēnas” paviljonu, kā atsauci uz padomju vasarnīcām un Baltijas piekrastes arhitektūru kopumā. Pats mākslinieks uzsver, ka šis darbs ir “poētisks žests, kas veidots kā zīmējums telpā.”

Žilvina Landzberga darbi balstās mākslinieka pētījumos par laikmetīgo kultūru, tās sasaisti ar ierastā modernisma sekām un paradumiem. Izmantojot vizuālās mākslas un arhitektūras elementus, viņš rada instalācijas, kurās vienlīdz būtiska ir gaismas, skaņas un materiāla saspēle. 2017. gadā Landzergs pārstāvējis Lietuvu 57. Venēcijas mākslas biennālē; paralēli mākslinieciskajai praksei viņš darbojas arī kā kurators un lektors. 

Adrese: bijusī tekstilrūpnīca Boļševička, Ganību dambis 30, Rīga

DIĀNA TAMANE. PA ĪSTAM ES TEV NEVARU PIEDERĒT

Igaunijā un Beļģijā dzīvojošās latviešu mākslinieces Diānas Tamanes multimediju darbs “Pa īstam es tev nevaru piederēt” (You Can’t Have Me for Real) ir jauna instalācija, kurā aplūkots atrautības stāvoklis. Video mijas ar fotoattēliem no dažādām pasaules pilsētām, kuras vienlaikus šķiet pazīstamas un svešas. Konkrēta vieta kļūst par atmiņu abstrakciju, asociatīvi sasaistoties ar pieredzē glabājošos informāciju. Tamane aplūkojusi “globālā pilsoņa” stāvokli, kas mūsdienās kļūst par aizvien ierastāku kategoriju.

Izmantojot fotogrāfiju un video, Diāna Tamane nododas autobiogrāfisku elementu pētniecībai. Ceļš ir viņas izziņas process, kurā atklājas ikdienas rutīna un individuālie izteiksmes līdzekļi. Par savas mākslas galvenajiem varoņiem viņa nereti izmanto ģimenes locekļus, caur personisko skatījumu atklājot plašu vēsturisko un politisko kontekstu. Diāna Tamane piedalījusies izstādēs visā pasaulē, 2016. gadā iegūstot “Jaunā Beļģijas talanta” titulu un 2018. gadā saņemot Rīgas Fotogrāfijas biennāles balvu.

Adrese: mākslas centrs Zuzeum, Lāčplēša iela 101, Rīga

ANDRIS EGLĪTIS UN KATRĪNA NEIBURGA. LIGZDA

Latvijā un citur pasaulē jau pazīstamais mākslinieku duets Andris Eglītis un Katrīna Neiburga Rīgas biennālē piedalās ar vairākiem darbiem, tostarp jauktu mediju instalāciju “Ligzda” (Nest). Ņemot vērā ligzdas pamatuzdevumu – būt par dzīvnieku, visbiežāk putnu, guļvietu un dzīvesvietu – instalācija ir radīta kā autentisks, nejauši saglabājies dabas elements tam neparedzētā vietā. “Ligzda” šajā gadījumā ir objekts, kas veidots no cilvēkam pieejamiem urbānās vides elementiem (elektrības stabiem, tramvaja sliedēm, izgāztiem kokiem), kura iekšpusē slēpjas mistisks purvs.

Andris Eglītis darbojas glezniecībā, tēlniecībā un instalāciju mākslā, iedvesmojoties no dabas elementiem un cilvēka attiecībām ar tiem. Katrīna Neiburga veido video instalācijas un scenogrāfiju, kurā personīgo pieredzi atspoguļo emocionāli sakāpinātā līmenī. 

Mākslinieku duets pārstāvēja Latviju 56. Venēcijas biennālē ar instalāciju Armpit, piedalījās Koačellas Mūzikas un mākslas festivālā Kalifornijā un Koči-Muziris biennālē Indijā. 

Adrese: bijusī LU Bioloģijas fakultātes ēka, Kronvalda bulvāris 4, Rīga

JONS MEKS. LIETUVA UN PSRS SABRUKUMS

Jona Meka (Jonas Mekas) video darbs “Lietuva un PSRS sabrukums” (Lithuania and the Collapse of the USSR) ir kompilācija no televīzijas ziņu pārraidēm, kas translētas PSRS sabrukuma laikā. Mākslas darbs, kas radīts teju 20 gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma, kalpo kā vēsturiski nozīmīga brīža atspoguļojums un reģistrs. TV ziņu fragmentus mākslinieks fiksēijs ar Sony videokameru, atrodoties savās mājās ASV. Šajā iespaidīgajā darbā vienlīdz sadzīvo trauksmes un miera izjūta, kas simbolizē laiku, atmiņu un pārmaiņu tuvošanos. 

Jons Meks ir Lietuvā dzimis un ASV dzīvojošs mākslinieks, kurš pārsvarā darbojas foto un video jomā, kā arī literatūrā – rakstot prozu un dzeju. 1954. gadā kopā ar brāli Ādolfu viņš sāka izdot žurnālu Film Culture, kas drīz vien kļuva par ASV nozīmīgāko kino izdevumu. Turpmāk Meks darbojies kā kino kritiķis, 1962. gadā dibinot Kinematogrāfistu kooperatīvu un 1970. gadā vienu no plašākajām avangarda kino krātuvēm – Anthology. Viņš ir ap 20 prozas un dzejas grāmatu autors, piedalījies starptautiskās izstādēs Pompidū centrā Parīzē, Kaseles documenta, kā arī 51. Venēcijas biennālē.

Adrese: Kristapa Morberga rezidence, Z. A. Meierovica bulvāris 12, Rīga

KARELS KOPLIMENTSS. LIETA NR.14. VĒTRA BALTIJAS JŪRĀ

Atspoguļojot jūras spēku, igauņu mākslinieks Karels Koplimentss (Karel Kopliments) radījis jaunu pasūtījuma videoinstalāciju, kas atgādina tableau vivant jeb dzīvo gleznu. Tajā redzams mazs kuģītis jūrā vētras laikā, kas cīnās ar viļņiem un, šķiet, drīz noies pa burbuli. Video ir bezgalīga laika cilpa, kas stilistiski atgādina 17.–19. gadsimta marīnistu darbus. Izmanotojot telpu, Karels Koplimentss skatītāju novietojis neērtā pozīcijā, sajūtu līmenī to pieskaņojot vētrā nonākušajam kuģim. 

Karels Koplimentss veido telpas instalācijas, kurās liela nozīme ir fotogrāfiskajiem un datorizētajiem elementiem. Viņu interesē cilvēka un vides attiecības ar baiļu sajūtu, kā arī politiski un sociāli nozīmīgi temati. 2013. gadā Koplimentss bijis nominēts prestižajai Kēlera balvai un viņa darbi iekļauti Igaunijas Mākslas muzeja un Musée de l’Elysée kolekcijā.

Adrese: Mākslas centrs Zuzeum, Lāčplēša iela 101, Rīga

Lai gan kuratore Katerīna Gregosa uzsvērusi reģionālo īpatnību pētniecības nozīmi un Baltijas mākslas aktualitāti, RIBOCA1 ir notikums, kurā piedalās plašs starptautisku mākslinieku spektrs. Ne vien Austrumeiropas, bet arī Latīņamerikas, ASV un citu reģionu mākslinieki izstādījuši gan jau zināmus, gan veidojuši jaunus darbus, kuru centrā ir pārmaiņu process, brīdis, kas pagātni un tagadni šķir no nākotnes, tādējādi Baltijas mākslu tuvinot starptautiskam līmenim un globālās mākslas tendences koncentrējot reģionālā kontekstā.

ĒRIKS KESELS. CILVĒKU ZOODĀRZS 


Ēriks Kesels (Erik Kessels) speciāli Rīgas biennālei radījis instalāciju “Cilvēku zoodārzs”, 2018 (fragments). 

Holandiešu mākslinieks un dizainers Ēriks Kesels (Erik Kessels) speciāli Rīgas biennālei radījis instalāciju “Cilvēku zoodārzs” (The Human Zoo), kas gan idejiski, gan faktiski saistīta ar Latvijas Universitātes bijušās Bioloģijas fakultātes Zooloģijas muzeju. Muzeja plašajā kolekcijā atrodami lielu dzīvnieku skeleti, kukaiņi, putni un citi dabas objekti un to attēli. Izmantojot pieejamo materiālu, Kesels organiski iekļāvies ekspozīcijā, veidojot oriģinālu cilvēka (skatītāja) un dzīvnieka (eksponāta) saskarsmi, tādējādi uzsverot līdzīgo šķietami attālajās radībās.

Ēriks Kesels jau kopš 1996. gada ir komunikāciju radošais direktors dizaina un reklāmas aģentūrā KesselsKramer. Savu padziļināto interesi par fotogrāfiju viņš ieguldījis vairāk nekā piecdesmit grāmatās, un kopš 2000. gada ir arī alternatīvā fotožurnāla Useful Photography redaktors.

Adrese: bijusī LU Bioloģijas fakultātes ēka, Kronvalda bulvāris 4, Rīga

PETRA BAUERE UN REBEKA KACA TORA. UN VISS DARĀMAIS VĒL PRIEKŠĀ. FEMINISTU ORGANIZĒŠANĀS GRAMATIKA


Petras Baueres un pētnieces, kritiķes Rebekas Kacas Toras projekts “Un viss darāmais vēl priekšā. Feministu organizēšanās gramatika”, 2018. Foto: Fotogrāfs nezināms. Projekts tapis speciāli Rīgas biennālei. Mākslinieku un KvinnSam  īpašums. 

RIBOCA Publiskās programmas ietvaros Kaņepes kultūras centrā (KKC) būs iespējams izsekot mākslinieces Petras Baueres (Petra Bauer) un pētnieces, kritiķes Rebekas Kacas Toras (Rebecka Katz Thor) projektam “Un viss darāmais vēl priekšā. Feministu organizēšanās gramatika” (And All is Yet to be Done: The Grammar of Feminist Organising) un ar to saistītajiem pasākumiem. Veiktais pētījums ir pasūtījuma darbs par telpisko un laika struktūru aktivizēšanu feministu praksē. Akcents likts uz mūsdienu un agrīno feministu kustību asociācijām, kas varētu palīdzēt alternatīvās nākotnes veidošanā. 

Projekta ietvaros KKC Zilajā istabā būs izvietotas tapetes no fotogrāfijām, kurās redzamas sieviešu sanāksmes pagājušā gadsimta Zviedrijā. Izstādes laikā notiks arī starptautiska feministu asambleja.

Petra Bauere ir māksliniece un kino veidotāja, kuru interesē filmas kā platforma politisku sarunu veicināšanai. Viņa sarakstījusi 2016. gadā iznākušo grāmatu “Māsas! Uzņemot filmas, nodarbojoties ar politiku” un ir viena no feministu platformas k.ö.k. iniciatorēm.

Rebekas Kacas Toras pētījumos dominē attēlu jaunrade, ka arī to attiecības ar vēsturiskiem un politiskiem aspektiem. Kā kritiķe un tekstu autore viņa darbojas vairākos Zviedrijas mākslas un kultūras izdevumos.

Adrese: Kaņepes kultūras centrs, Skolas iela 15, Rīga

STELIOSS FAITAKIS. JAUNĀ RELIĢIJAI

Viens no pazīstamākajiem Grieķijas māksliniekiem Stelios Faitakis (Stelios Faitakis) speciāli Rīgas biennālei radījis darbu “Jaunā reliģija” (New Religion). Tas ir īpašs sienas gleznojums, kas eksponēts Latvijas Universitātes bijušās Bioloģijas fakultātes ēkas foajē, un tā pamatā ir pareizticīgo baznīcu ikonostasi Bizantijas glezniecībai raksturīgajā manierē. “Jaunā reliģija” ir vienlaikus konceptuāls un formāls attēlu kopums, kurā dominē zinātnieka tēls. Faitakis ar gleznojuma palīdzību uzdod jautājumus par dažādiem zinātnes elementiem un to darbības veidiem, kā arī izceļ zinātnes pārvērtējumu Rietumu sabiedrībā. Zinātne ir dievība, templis, kas mūsdienās pārņēmusi lielu daļu darbības jomu, tostarp arī vizuālo mākslu.

Stelios Faitakis savas darbības pamatā apvieno Bizantijas glezniecības Krētas skolas tradīciju, meksikāņu monumentālo glezniecību, kā arī flāmu, japāņu un daudzu citu skolu elementus. Gleznojot organiskas formas viņš izmanto gan papīru un audeklu, gan koku un māju sienas. Par galveno uzdevumu Faitakis izvirzījis pārspēt racionālo prātu kā vienīgo mākslas un pasaules izprašanas līdzekli. Stelios Faitakis piedalījies grupu izstādēs Palais de Tokyo Parīzē, Genii Loci Manēžā Sanktpēterburgā, kā arī documenta 14 Kaselē 2017. gadā.

Adrese: bijusī LU Bioloģijas fakultātes ēka, Kronvalda bulvāris 4, Rīga

SISELA TOLOSA. BEYOND SE(A)NSE


Sisela Tolosa
beyond SE(A)nse, 2018 (izpētes materiāls). Mākslas darbā apkopotas Baltijas jūras līča un tā apkārtnes smaržas. Jaukta tehnika, nanotehnoloģija, ķīmiski elementi. Atbalsta IFF (International Flavours and Fragrances Inc.). Projekts tapis speciāli Rīgas biennālei. Mākslinieces īpašums 

Sisela Tolosa (Sissel Tolaas) savā mākslinieciskajā un pētnieciskajā praksē jau kopš 1990. gada pievēršas dažādiem ožas aspektiem. Izmantojot augsta līmeņa tehnoloģiju, viņa pēta dažādu pasaules vietu aromātus. Beyond SE(A)nse ir mākslas darbs, kas radīts, apkopojot Baltijas jūras līča un tā apkārtnes smaržas, kā arī informāciju par ūdeni un piekrastes stāvokli. Pētījuma rezultāti būs skatāmi projektā “Jūras smaržu spektrs” Mākslas stacijā “Dubulti” Jūrmalā.

Sisela Tolosa Berlīnē nodibinājusi SMELL Re_searchLab, kas nodarbojas ar dažādu smaržu un aromātu izpēti. Viņa projektu vidū ir smaržu arhīvs, kas aizņem 7000 gaisa necaurlaidīgas burkas un smellscapes jeb ožas ainavas, kuras replicējot Tolosa radījusi vairāk nekā 50 pilsētām atbilstošus aromātus. 2016. gadā Sisela Tolosa prezentēja pirmo Ožas atmiņu komplektu.

Adrese: Mākslas stacija “Dubulti”, Zigfrīda A. Meierovica prospekts 3, Jūrmala

FRANČESKO KAVALJĒRE. LAIKAPSTĀKĻU TROKŠŅU IMITĀCIJA

Mākslas stacijā “Dubulti” notiks itāļu mākslinieka Frančesko Kavaljēres (Francesco Cavaliere) darbnīca – koris padzīvojušām balsīm. Šajā projektā tiek skarta Baltijas tautu Dziesmu svētku tradīcija, un jebkurš vismaz sešdesmit gadu vecs vietējais iedzīvotājs vai tūrists tika aicināts nodoties “Laikapstākļu trokšņu imitācijai” (Il coro delle intemperie / Weather Imitators). Iknedēļas darbnīca noslēgsies ar publisku mēģinājumu.

Frančesko Kavaljēre ir mūziķis un mākslinieks, audio stāstu autors, kas savos darbos tiecas atmodināt klausītāju iekšējos stāvokļus, delikāti kombinējot skaņu, materiālu un telpu. Ar lielu entuziasmu viņš nododas darbnīcu vadīšanai, ar mūzikas bagāto valodu iepazīstinot aizvien plašāku cilvēku loku. 

Adrese: Mākslas stacija “Dubulti”, Zigfrīda A. Meierovica prospekts 3, Jūrmala

ALEKSA BLEIKA. VIŅA, KURAI NAV KROŅA


Aleksa Bleika
she who has no crown, 2018, Foto: Andrejs Strokins. Performance. Projekts tapis speciāli Rīgas biennālei. Mākslinieces īpašums

Izmantojot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 20. gadsimta otrās puses kolekciju, kā arī darbus, kas palikuši ārpus šīs kolekcijas, amerikāņu performanču māksliniece Aleksa Bleika (Alexis Blake) īpaši Rīgas biennālei radījusi skaņdarbu “viņa, kurai nav kroņa” (she who has no crown). Tajā analizēts, kā sociālistiskā reālisma un komunisma ideoloģijai pakļautajos mākslas darbos attēlotas sievietes. Skaņdarbs tapis sadarbībā ar latviešu elektroniskās mūzikas pārstāvi ELVI (Elviss Zants) un konceptuālo dziedātāju Lisokot (Varja Pavlova).

Aleksas Bleikas darbus caurstrāvo viņas interese par cilvēka ķermeni gan tā estētiskajā, gan sociāli politiskajā aspektā. Lielākoties viņa pārstāv performances un video mākslu, taču liela nozīme Bleikas radošajā darbībā ir arī pētnieciskajam darbam. 

Adrese: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

MAIKLS LENDIJS. ATVĒRTS BIZNESAM


Maikls Lendijs
Open for Business, 2018

Ievērojamais britu mākslinieks Maikls Lendijs (Michael Landy) izmantojis vienu no Rīgas kioskiem, lai radītu humoristisku parafrāzi par Lielbritāniju kā veikalnieku nāciju mūsdienu politiskajos apstākļos – instalāciju “Atvērts biznesam” (Open for Business). Rīgas žurnālu kiosku viņš nokrāsojis Apvienotās Karalistes karoga krāsās un izlicis tur pārdošanā tipiskas britu preces – brokastu tēju, skones, smilšu cepumus, krūzītes utt. Ar šo darbu Maikls Lendijs atklāj savu kritisko attieksmi pret pēdējā laika Lielbritānijas politiskajiem notikumiem un ekonomiskajiem lēmumiem.

Maikla Lendija daiļrade jau izsenis rotējusi ap politisku un sociāli nozīmīgu jautājumu izpēti. 1988. gadā kopā ar citiem jauniem britu māksliniekiem viņš piedalījies arī Demjena Hērsta (Damien Hirst) iniciētajā izstādē Freeze. Lendija darbi atrodas vairākās publiskajās mākslas kolekcijās, tostarp Londonā Tate un Ņujorkas MoMA. 

Adrese: bijusī LU Bioloģijas fakultātes ēka, Kronvalda bulvāris 4, Rīga

JULIANS ROZEFELTS. SAUSUMA SKARTAJĀ ZEMĒ

Darbā “Sausuma skartajā zemē” (In the Land of Drought) digitālās mākslas meistars Julians Rozefelts (Julian Rosefeldt) izmantojis Jozefa Haidna skaņdarbu “Radīšana” (The Creation, 1797–98), tā idejisko pamatu ņemot par ietekmi cilvēka un vides attiecību skatīšanai. Kombinējot trokšņus un video mākslu, viņš radījis ainas ar zinātniekiem–civilizācijas pētniekiem. Kadri uzņemti ar drona palīdzību, kas rada it kā atsvešinātu sajūtu, vienlaikus balansējot ar līdzdalību pētnieciskajā procesā. Darbā “Sausuma skartajā zemē” Rozefelts izcēlis dialogu, kas rodas starp skatpunktu no zemes un skatpunktu no gaisa. Dialogs un darba vienojošā estētika neviļus rada optimismu par pasauli, ko cilvēks gan radījis, gan arī sagrāvis.

Julians Rozefelts iedvesmojas no kino, mākslas un populārās kultūras, savos darbos izmantojot pazīstamus kinematogrāfiskus tēlus. Ar humora palīdzību viņš akcentē cilvēka un vides atšķirtību, skatītājus ievedot sirreālā pasaulē. Rozefelta darbi izstādīti muzejos un izrādīti kinofestivālos visā pasaulē, tostarp 2015. gada videoinstalācija Manifesto ar Keitu Blānšetu galvenajā lomā izstādīta vairākās personālizstādes. Viņa darbi atrodas arī daudzās publiskajās kolekcijās – MoMA muzejā Ņujorkā, Berlīnes Nacionālajā galerijā un Sāči kolekcijā Londonā.

Adrese: bijusī LU Bioloģijas fakultātes ēka, Kronvalda bulvāris 4, Rīga

NEDKO SOLAKOVS. IZBRAUCOT CAURI PAGĀTNEI, AR TAGADNI VĒL PRIEKŠĀ UN NĀKOTNI JAU AIZ MUGURAS

Viens no, iespējams, intīmākajiem Rīgas biennāles darbiem ir Nedko Solakova (Nedko Solakov) “Izbraucot cauri pagātnei, ar tagadni vēl priekšā un nākotni jau aiz muguras” (Driving Through the Past, with the Present Ahead, and the Future Behind My Back). Tie ir zīmējumi, kas tapuši ceļā no Bulgārijas līdz Latvijai, piefiksējot dažādās valstis un vietas raksturojošo. Iemesls šādu zīmējumu tapšanai ir pavisam vienkāršs – bailēs no lidošanas mākslinieks visur vienmēr dodas ar savu automašīnu. 

Konceptuālā prakse ir ļoti nozīmīgs aspekts bulgāru mākslinieka Nedko Solakova daiļradē. Grafika un glezniecība mijas ar stāstu radīšanu, kas kļūst par neatņemamu sastāvdaļu viņa darbu pilnīgākai izpratnei. Nedko Solakovs nododas laikmetīgās mākslas pretrunu analīzei, kā arī jautājumiem, kas saistās ar cilvēka eksistenci. Viņa darbi atrodas kolekcijās Parīzes Pompidū centrā, Londonas Tate Modern un Ņujorkas MoMA. 2007. gadā viņš saņēma atzinību par savu darbu Venēcijas 52. biennāles centrālajā izstādē.

Adrese: Kristapa Morberga rezidence, Z. A. Meierovica bulvāris 12, Rīga

MARKS DIONS. EKSKURSIJA TUMŠAJĀ MUZEJĀ


Marks Dions. 
“Ekskursija tumšajā muzejā”2018 (fragments). Foto: Andrejs Strokins

Ar Marku Dionu (Mark Dion) potenciālajiem Rīgas biennāles apmeklētājiem bija iespēja iepazīties jau publisko lekciju cikla laikā, kad viņš prezentēja savu “Neparocīgo dabu”. Savukārt, “Ekskursija tumšajā muzejā” (A Tour of The Dark Museum) ir darbs, kas reflektē par Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes telpu pamestību. Šī ekskursija ir veids, kā piefiksēt telpas brūkošo efektu, pa ceļam sastopoties ar dabas piezīmēm, mākslinieka personīgajām mantām, rotaļlietām un fotogrāfijām. Instalācijā Marks Dions uzsver gan sabiedrības apsēstību ar novecošanos, gan savas pārdomas par dabas zinātņu nākotni.

Marks Dions savā mākslinieciskajā pētniecībā pievēršas dažādu vēstures aspektu uzlūkošanai caur kolektīvās apziņas prizmu, analizējot veidus, kā ideoloģijas un institūcijas spēj ietekmēt domāšanu. Balansējot starp objektīvās un subjektīvās patiesības atšķirībām, viņš atzīst pseidozinātnes lielo autoritāti mūsdienās. Marks Dions saņēmis vairākus prestižus apbalvojumus, tostarp Smitsona amerikāņu mākslas muzeja Lucida Art prēmiju 2008. gadā.

Adrese: bijusī LU Bioloģijas fakultātes ēka, Kronvalda bulvāris 4, Rīga

rigabiennial.com