Foto

Kur atrast Ziemassvētkus

Auguste Petre

Jarmarkai 15 gadi!

Auguste Petre
19/12/2017

Pirmā nojausma par strauju Ziemassvētku tuvošanos parasti pārņem pēc novembra valsts svētkiem, kad latviskās dekorācijas skatlogos nomaina plastmasas Ziemassvētku vecīši un no LED lampiņām izlocīti dzīvnieki. Pavisam nemanāmi vietējā Rimi vakara mūzikas pleilistē Eiropas hitus nomaina Frenka Sinatras vai Maikla Bublē samtainā balss un nepaiet ne pāris nedēļas, kad pieķer sevi neveikli rullējam piparkūku mīklu un rotājam eglīti. Ziemassvētki ir patīkama satraukuma laiks, kad lielākā daļa cilvēku viens otru pelnīti (retākos gadījumos – nepelnīti) apdāvina. Radot alternatīvu lielveikalos piedāvātajai “masu produkcijai”, ik gadu decembrī darbību uzsāk arī dažādi pop-up tirdziņi un veikali, kuros tiek piedāvātas vietējo dizaineru un mākslinieku radītas lietas. Šogad jau 15. reizi gada nogalē darbosies arī gadatirgus, labdarības akcija un jauno mākslinieku izstāde Jarmarka. No 20. līdz 30. decembrim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā ar uzsaukumu “Gards kumoss” būs iespējams iegādāties visdažādākos studentu radītos mākslas darbus. 


Šī gada Jarmarkas plakāts

Pretēji modernajam uzskatam, ka dāvanu pasniegšana Ziemassvētkos ir laikmetīga tradīcija, tā saistāma ar senu, vēsturisku konotāciju. Jau senajās civilizācijās dāvanas tika pasniegtas kā mīlestības un cieņas apliecinājums. Arī Trīs Austrumu gudrie, sekojot zvaigznei, ierodas pie jaundzimušā Jēzus un pasniedz viņam dāvanas – zeltu, vīraku un mirres. Gudrie zināja, ka dāvanas jaunajam Dieva dēlam simboliskā veidā palīdzēs atklāt viņa esības jēgu, kā arī to, ka dāvanu pasniegšana (un saņemšana) pamatīgi uzlabo garastāvokli un piešķir svētku sajūtu. Mūsdienās mēs dāvanas mēdzam pasniegt ne tikai citiem, bet arī paši sev, un burvības pilno sajūtu mēģinām “noķert” tieši ap Ziemassvētku laiku. Ne velti gada izskaņā gadatirdziņi sarodas kā sēnes pēc lietus, piedāvājot visdažādāko preču klāstu. Tradicionāli un eksperimentāli, demokrātiski un ekskluzīvi, taču tikai retais no tirdziņiem ir patiesi īpašs.


Jarmarka 2003. gadā

Līdzīgi kā vizuālajā mākslā, arī mārketingā svarīgs ir sociālais konteksts, apstākļi un fiziskā notikuma norises vide, kā arī mērķis. Jarmarku šai ziņā ir iespējams nosaukt par konceptuāli veiksmīgāko tirgu, jo piecpadsmit gadu laikā tas nav zaudējis aktualitāti. Šķiet, ka tikai retais mākslas un kultūras interesents nezina, kas ir Jarmarka un kontekstuāli to saista tikai ar vācu valodas vārdu Jahrmarkt vai krievisko tā atvasinājumu – ярмаркa ar nozīmi “ikgadējs tirgus”. Organizētāji (Latvijas Mākslas akadēmija un pasākumu aģentūra “Pareizā ķīmija”) Jarmarku dēvē par Latvijā lielāko mākslas izstādi, kurā ik gadu tiek izstādītas ap 10 000 unikālu mākslas un dizaina vērtību. Vislielākajā mērā pasākuma ilgtspēju nodrošina gan jauno mākslinieku – LMA studentu – spēja piedāvāt interesantus darbus, gan sabiedrības interese tos iegādāties. Ne mazāk būtiski ir tas, ka iniciatīva šādu tirdziņu organizēt nākusi no pašu studentu puses. Pirmā Jarmarka rīkota 2003. gadā, un idejas autore, aģentūras “Pareizā ķīmija” direktore Gundega Turnele atklāj kā šī iecere radusies: “Pie idejas par Jarmarku nonācu kopā ar māsu Agnesi, kas tolaik bija LMA studente. Jau kopš Lietišķās mākslas vidusskolas gadiem mājās bija krājušās dažādas mākslas vienības, kuras sāka ieņemt aizvien nozīmīgāku dzīvojamās telpas daļu. Domājot, ko ar šīm mantām iesākt, nonācām līdz idejai par šāda tipa mākslas izstādi–gadatirgu, lai studentiem būtu iespēja satikties ar savu darbu novērtētājiem ārpus akadēmijas.” Ar ideju viņas devušās pie tā laika prorektora Alekseja Naumova, kurš atklājis, ka šāda tradīcija pastāvējusi arī laikos, kad valsts vadītājs bijis Kārlis Ulmanis. Pagājušā gadsimta 30. gadu otrajā pusē LMA studenti pēc skatēm tika aicināti savus darbus izlikt apskatei un vērtējumam plašākai auditorijai.  Gundega Turnele stāsta, ka nosacījums projekta īstenošanai bija “vismaz 40 ieinteresētu studentu piesaiste”. Ar reklāmas aģentūras “Šakālis” (tagad – IDEA Riga) palīdzību tika veikta iekšējā reklāmas kampaņa “Kļūsti slavens vēl pirms nāves!”, studenti veiksmīgi atsaucās, un jau pirmajā Jarmarkā piedalījās 185 dalībnieki. Lai gan 2003. gadā pasākumu apmeklēja vien 300 interesenti, idejas autoriem izdevās pārliecināt vairākus finansiālos atbalstītājus un nu ar katru gadu apmeklētāju skaits arvien pieaug. Gundega Turnele stāsta: “Šobrīd apmeklētāju skaits ir mērāms vairākos tūkstošos, savukārt dalībnieku skaits pēdējos gados ir diezgan stabils – aptuveni 350. Aula ir burtiski piepildīta ar mākslu.” Kā satraucošāko no līdzšinējām organizatore izceļ pašu pirmo Jarmarku, kad, iekārtojot Mākslas akadēmijas aulu, aizvadīta visa nakts. Tomēr Gundega atzīst, ka notikums ir aizraujošs katru gadu – studentu radošumam neesot robežu un ikreiz esot kāds objekts vai glezna, kas izceļas citu vidū.  


2016. gada Jarmarkā. Foto: Ernests Dinka

15 gadu laikā Jarmarka tik tiešām kļuvusi par notikumu, kuru apmeklē ne vien unikālu dāvanu tīkotāji, bet arī pastāvīgi mākslas interesenti. Uz Jarmarku regulāri dodas arī dizaina un modes pazinēja, grāmatžurnāla Benji Knewman izdevēja Agnese Kleina: “Pirms gada diezgan impulsīvā veidā iegādājos īpašu interjera priekšmetu – lielizmēra pirkstu. Vēl gadu iepriekš tiku pie kaila vīrieša – strēlnieka bez loka – skulptūras.” Tā kā, apmeklējot gadatirgu, Agnese parasti tīko pēc papildinājumiem savam interjeram, tad atzīst, ka vēlētos, lai šādi elementi Jarmarkā parādītos vairāk. Lielākais vairums mākslas objektu ir gleznas, zīmējumi un keramika, tomēr plaši piedāvāti tiek arī jauno modes dizaineru, metālmākslinieku un tēlnieku darbi. Piedāvājums, protams, atkarīgs no pašu studentu pieteikumiem. Gundega Turnele skaidro, ka Jarmarka ir iespēja pamanīt jaunos, talantīgos māksliniekus un finansiāli atbalstīt viņu daiļradi: “Viens no mūsu mērķiem jau sākotnēji bija sabiedrības uzmanības piesaistīšana kvalitātei un vērtībām, liekot mākslu pretstatā lielveikalu piedāvājumam. Tāpat vēlējāmies mazināt stereotipus par mākslas elitārumu un veicināt tās pieejamību ikvienam. Jarmarkā ik reiz valda īpaša gaisotne, jo atnākot pazūd laika izjūta.” Arī LMA rektors, profesors Kristaps Zariņš norāda, ka Jarmarka studentiem ir lieliska iespēja veidot komunikāciju ar auditoriju. 


Pirmā Jarmarkas gada plakāts

Kā ierasts, daļa no tirdziņa ieņēmumiem tiks izmantota kā līdzfinansējums LMA piederošo telpu restaurācijas un remonta darbiem. Šogad ieņēmumus plānots ieguldīt akadēmijas vestibila restaurācijā, kā arī gleznotāja, scenogrāfa un otrā LMA rektora (1934–1940 un 1941–1944) Jāņa Kugas mājas atjaunošanai Ikšķilē. Šogad paralēli iepirkšanās drudzim tiks piedāvātas arī bezmaksas ekskursijas LMA Studentu pašpārvaldes vadībā – to laikā apmeklētāji varēs iepazīties ar aktuālo mākslā, kā arī uzzināt nedaudz vairāk par akadēmijas studentiem. 


Pirmais Jarmarkas gads. 2003

Jarmarkas burvība neslēpjas vien dzinulī atrast interesantākās dāvanas, bet gan iespējā vienkopus apskatīt jauno talantu radītos mākslas darbus. Tādējādi, ienesot mazliet mākslas un prieka savās mājās, varam atbalstīt tos, kuriem māksla svarīgāka par visu. Vēl šodien studentu darbi apskatāmi akadēmijas aulā, bet pēc pāris gadiem varbūt tie atradīsies jau muzejā. Galu galā, kā reiz dziedāja Frenks Sinatra: “Ziemassvētku laikā iespējams itin viss.”

Jarmarkas darba laiks:
20.–30. decembris: 11:00–20:00
24., 25. un 26. decembris: brīvs
Ieeja bez maksas