RAKSTI  
(Fragments.) Rīka Hivenena (1982). Svaiga gaļa tīklā! 2015. Foto: Petri Virtanens

Ar septiņjūdžu zābakiem. Pietura – Somija 0

Piecu izstādes zīmīgāko pieturas punktu izlase

Auguste Petre
24/11/2017 

No 2017. gada 25. novembra līdz 2018. gada 7. janvārim mākslas muzeja “Rīgas birža” telpās būs skatāma Somijas muzeja Kiasma popārta kolekcijas izstāde. Ceļā uz Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju Borisa un Ināras Teterevu fonds turpina iepazīstināt ar Baltijas jūras reģiona laikmetīgo mākslu. 

20. gadsimta vidū Rietumu pasaulei piedzīvojot arvien lielāku ekonomisko labklājību, vizuālajā mākslā kā reakcija uz patērētājkultūras straujo izplatību radās jauns virziens – popārts. Virziena vizuālā valoda iedvesmu rada publiskajā vidē, reklāmās un masu medijos. 

Lai gan šis mākslas virziens uzplauka un strauji attīstījās ASV 20. gadsimta 60. gadu beigās, tomēr popārta patiesais aizsākums saistāms ar Londonu. 1954. gadā mākslas kritiķis Lorenss Elovejs lietoja šo jēdzienu, skaidrojot populāro mākslu, kas ietekmējusies no masu kultūras. Divus gadus vēlāk Londonas galerijā Whitechapel tiek organizēta pirmā popārta izstāde – This is Tomorrow (Šī ir rītdiena), kuras tēma attīstīja jau iepriekš aizsākto laikmetīguma interpretāciju mākslā. Izstādes ekspozīcijā tika kombinētas fotogrāfijas, instalācijas un kolāžas, atspoguļojot mūsdienu pasaules kodolu – reklāmas un tehnoloģijas. Māksla popārta ietvaros nebija abstrakts realitātes spogulis, bet tieša tā reprodukcija. Mākslinieks uzdrīkstējās “pārkāpt robežu”, ienākt skatītāju ikdienas dzīvē, vēl jo vairāk – viņš ikdienas dzīvi pārvērta mākslas darbā.

Arī mūsdienu mākslinieki turpina iedvesmoties no masu kultūras, sociālo realitāti atspoguļojot ar popārtam raksturīgo ironiju un hiperbolizāciju. izstādē “Ar septiņjūdžu zābakiem. Pietura – Somija” skatāmi vairāk nekā 20 autoru darbi, kas radīti laika posmā no 1970. līdz 2015. gadam. Arterritory.com piedāvā savu piecu zīmīgāko pieturas punktu izlasi.

Roberts Raušenbergs (1925 - 2008)
SLAVENĪBA (no cikla URBAN BOURBON)
1989


Roberts Raušenbergs (1925). Slavenība. Alumīnijs, akrils, emalja, 122 x 305 cm, 1989. Foto: Petri Virtanens

Roberts Raušenbergs ir viena no 20. gadsimta nozīmīgākajām personībām pasaules mākslas vēsturē. 50. gadu nogalē, kad Eiropa iepazina popārtu kā jaunu, progresīvu mākslas stilu, Raušenbergs radīja “spēcīgas un kliedzošas šī un tā kombinācijas”. Tajās savienojās gleznieciski elementi un žurnālos un avīzēs atrasti fotomateriāli. Par leģendārākajiem Raušenberga darbiem uzskatāmas gleznas Factum I un Factum II (1957), kurās pirmo reizi atklājas mākslinieka transdisciplinaritāte. Pārkāpjot abstraktā ekspresionisma robežas, viņš divdimensionālam vizuālās mākslas formātam piešķīra redīmeidu efektu.

Urban Bourbon ir Raušenberga gleznu sērija, kas radīta laikā no 1988. līdz 1996. gadam. Tajā viņš apvienoja ekspresīvu glezniecisko izteiksmi un fotogrāfiskas realitātes atspoguļojumu. Lielus, koši krāsainus laukumus papildina sietspiedes tehnikā veidoti ikdienas dzīvi atgādinoši objekti. Pārfrāzētas ceļa zīmes, interjera priekšmeti un urbānās ainavas veido neatkārtojamu kolāžu, mākslinieka iztēles un esamības interpretāciju.

Helēna Čedvika (1953 - 1996)
ES TEVI SALAULĀJU
1992 – 1993


Helēna Čedvika (1953). Es tevi salaulāju. Bronza, stikls, koks, kažokāda, 85 x 153 x 62 cm, 1992-93. Foto: Pirje Mikanena

Britu skulptore, fotogrāfe un instalāciju māksliniece Helēna Čedvika  ir viena no pirmajām sievietēm, kas nominēta Tērnera balvai (1987. gadā). Viņas mākslas galvenā tēma ir stereotipu laušana attiecībā uz ķermeni. Savienojot netradicionālus materiālus (piemēram, šokolādi vai pūstošus dārzeņus), darbos apspēlētas gan zinātnei, gan mītiem veltītas tēmas, kur nepastarpināti klātesoša ir arī ķermeniska elegance un vīrieša/sievietes lomu spēles.

Uzbudinošā un ekstravagantā Čedvikas instalācija “Es tevi salaulāju” ir stāsts par sievietes un vīrieša mijiedarbi, sievietes sirreālas pieredzes publisku reinkarnāciju. Tajā savienoti pilnīgi dažādi materiāli: bronza, koks, stikls un kažokāda, kas jutīgā veidā parāda ķermeniskā magnētisko spēku.

Adels Abidins (1973)
MAIKLS
2015


Adels Abidins (1973). Maikls. HD video instalācija, 2015. Foto: 
Pirje Mikanena

Irākā dzimušais multimediju mākslinieks Adels Abidins par savu galveno uzdevumu mākslā uzskata vizuālās mākslas, politikas un identitātes attiecību izzināšanu un atspoguļošanu. Sociālas situācijas viņš tver caur ironisku skatpunktu, kas ļauj atsvabināties no aklas sekošanas sistemātiski pieņemtām dogmām. Mākslinieka starptautiskā pieredze ļauj viņam attālināti vērtēt pasaulē notiekošos procesus, radot sarkasma un paradoksu pilnu vizuālo valodu. Abidins vairākkārt piedalījies starptautiskās izstādēs un mesās, tostarp arī Venēcijas biennālē: 2007. gadā kā Somijas pārstāvis, bet 2015. gadā – piedaloties Irākas paviljona ekspozīcijā. 

“Maikls” ir video instalācija, kurā popkultūras ikona – dziedātājs Maikls Džeksons – tiek intervēts pēc viņa “augšāmcelšanās”. Mūziķa atbildes intervētājam veidotas no viņa zināmāko dziesmu tekstu kompilācijas. Augšāmcēlies kā pravietisks tēls, Maikls Džeksons televīzijas raidījumā atklāj patiesību par pasauli, kurā dzīvojam, turpinot ap sevi pulcēt miljoniem klausītāju. 

Rojs Lihtenšteins (1923 - 1997)
MODULĀRĀ GLEZNA NR. 6
.
1970


Rojs Lihtenšteins (1923). Modulārā glezna Nr.6. Audekls, eļļa, 275 x 275 cm, 1970. Foto: Pirje Mikanena

Rojs Lihtenšteins ir mākslinieks, kura darbus zina pat tie, kuri par popārtu nekad nav interesējušies. Pagājušā gadsimta 60. gados viņš attīstīja savu komiksos iedvesmoto glezniecības un litogrāfijas stilu. Viņam mākslā vienlīdz svarīgas ir gan attēla abstraktās kvalitātes, gan priekšmetiskā vērtība. Mākslas stilu, kas visbiežāk asociējams ar Amerikas popkultūru, Lihtenšteins definējis kā “industriālo glezniecību”. Viņa darbības metode apvienoja sistemātisku attēlu reproducēšanu un zīmējumus ar roku, kas mākslas kritiķiem ļāvusi Lihtenšteinu novērtēt kā vienu no pagājušā gadsimta nozīmīgākajiem popārtistiem.

1966. gadā Lihtenšteins aizsāka darbu pie sērijas Modern Series, kuras ietvaros veidoja modulāras gleznas – parafrāzes par mākslas vēsturi. “Modulārā glezna Nr. 6” ir parodija par Art Deco arhitektūras ģeometriskajām formām un komerciālisma lielo iespaidu uz mākslu. 

Rīka Hivenena (1982)
SVAIGA GAĻA TĪKLĀ!
2015


Rīka Hivenena (1982). Svaiga gaļa tīklā! Āda, koka šķiedras plātne, spīdumi, 220 x 210 x 20 cm, 2015. Foto: Petri Virtanens

Rīka Hivenena ir somu māksliniece, kas guvusi atzinību, glezniecībā aktualizējot neglītā estētiku. Viņu galvenokārt interesē cilvēka āda – kā laukums, kā audekls, kā teritorija. Rīka Hivenena gleznieciski provocē, izmantojot erotiskus elementus. Ar akrila krāsu māksliniece glezno uz lielizmēra kokšķiedras plātnēm un ādas materiāla.

“Svaiga gaļa tīklā!” ir viens no mākslinieces Roller Derby Kisses gleznu sērijas. Darbu iedvesmojusi kāda mākslinieces draudzenes uzņemta fotogrāfija – no sitiena iegūts zilums šeit interpretēts kā gaistošs mirklis, kā piesaistoša un atkailinoša personības zīme.