RAKSTI  
(Fragments.) Miķelis Fišers (1970). “Ekumeniskais dievkalpojums pie Raudu mūra”, 2014

Ceļvedis: “LNMM jaunieguvumi. 21. gadsimts” 0

Septiņu izstādes zīmīgāko pieturas punktu izlase

Auguste Petre
16/11/2017

No 2017. gada 17. novembra līdz 2018. gada 28. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls būs skatāma izstāde “LNMM jaunieguvumi. 21. gadsimts”, kurā eksponēta daļa no muzeja pēdējo 17 gadu jaunieguvumiem. Izstādē skatāmi vairāk nekā 30 dažādu paaudžu autoru mākslas darbi, kas pārstāv gan atšķirīgas izpausmes tehnikas, gan mākslinieku pasaules skatījumus. Radīti 21.gadsimtā, darbi tiecas raksturot gan šo laiku, gan pēdējo gadu Latvijas mākslas ainu. Izstādes centrā izvirzīta refleksija par laikmeta iezīmēm mūsdienu Latvijas mākslā, mākslinieka attieksme pret laiku, vietu un sevi. Arterritory.com piedāvā savu septiņu zīmīgāko pieturas punktu izlasi.

 

Krišs Salmanis (1977) 
104 SIMFONIJAS 
2014


Krišs Salmanis (1977). 104 simfonijas. Skaņuplate, 2014

Krišs Salmanis ir viens no aktīvākajiem Latvijas laikmetīgās mākslas pārstāvjiem. Mācījies Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā un Ķelnes Mediju mākslas akadēmijā, pēdējo 15 gadu laikā sarīkojis vairāk nekā divdesmit personālizstādes un piedalījies daudzās izstādēs un festivālos visā pasaulē. 2017. gadā kopā ar Annu Salmani un Kristapu Pētersonu saņēmis “Purvīša balvu” par pētniecisko starpmediju mākslas darbu izstādi “Dziesma”, izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā. 

“104 simfonijas” ir multimediāla instalācija, kas uz skatītāju iedarbojas ne vien mākslinieciski intelektuālās, bet arī ironiski atraktīvās kategorijās. Darba ietvaros uz vinila plates vienlaicīgi tiek atskaņotas visas (104) Franča Jozefa Haidna simfonijas. Satiekoties sākumu un beigu punktam radusies pilnīgi jauna – 105. simfonija.

Muzeja kolekcijā darbs iekļauts 2017. gadā.

 

Vija Celmiņa (1938)
ZVAIGŽŅU LAUKS
, 2010 un NAKTS DEBESIS # 1 (REVERSS), 2002


Vija Celmiņa (1938). Zvaigžņu lauks. Papīrs, mecotinta, 2010

Vija Celmiņa ir latviešu izcelsmes māksliniece, kura atpazīstamību ieguvusi visā pasaulē. Jau sākotnēji viņas darbus vieno interese par dabas elementu esamību, cilvēka tiekšanos uz mijiedarbi, tos skatot kā mistiskus fenomenus. Okeāns, zvaigžņotas debesis vai zirnekļu tīkli fotoreālistiskā attēlojumā valdzina, atgādinot par lietu būtību un sinerģisko iedarbību. Māksliniece rīkojusi vairāk nekā 40 personālizstādes, kā arī retrospektīvas MoMA modernās mākslas muzejā Ņujorkā, ICA laikmetīgās mākslas institūtā Londonā un Parīzes mākslas centrā Pompidou. 

Izstādē “LNMM jaunieguvumi. 21. gadsimts” skatāmi divi mākslinieces darbi, kas vienlīdz skrupulozā kārtībā un atsvešinātā vieglumā reprezentē Vijas Celmiņas debesis. Tintes nospiedumi uz papīra līdzinās zvaigznēm, kas mums neaizsniedzamā attālumā parādās naktī. V. Celmiņas izkoptā tehnika lauž barjeras starp metafizisko tēloto un absolūto reālo.  

Muzeja kolekcijā darbi iekļauti 2012. gadā.


Sarmīte Māliņa (1960), Kristaps Kalns (1981)
NEAIZMIRSTI MANI 
2011


Sarmīte Māliņa (1960) un Kristaps Kalns (1981). Neaizmirsti mani. Stikls, spoguļi, 2011

Māksliniece Sarmīte Māliņa un fotogrāfs Kristaps Kalns ir viens no spēcīgākajiem autoru duetiem, kas Latvijas laikmetīgās mākslas vidē aktīvi darbojas jau vairāk nekā 10 gadu. Viņu sadarbību raksturo formas tīrība un sajūtu piesātinājuma panākšana ar minimāliem līdzekļiem. Vērienīgums un noslīpēta perfekcija ir atslēgas vārdi, kas raksturo šī radošā tandēma darbību. 2008. gadā kopdarbs “Mīlestība nekad nebeidzas” saņēmis laikraksta “Diena” gada balvu kultūrā un izvirzīts “Purvīša balvai”.

“Neaizmirsti mani” ir viens no trauslākajiem S. Māliņas un K. Kalna radītajiem mākslas darbiem. Estētiska Murano stikla kompozīcija, kurā niansēti sastopas visi autoru radītie darbi. Stikla un spoguļa saskarsmē atklājas transcendentāla pasaule, kuras galvenā vērtība ir spēja eksistēt pāri laikam. 

Muzeja kolekcijā darbs iekļauts 2011. gadā.

 

Ginters Krumholcs (1980)
MĀRTIŅŠ 
2011


Ginters Krumholcs (1980). Mārtiņš. Poliestera sveķi, krāsa, 2011

Ginters Krumholcs ir tēlnieks, kurš savā darbībā sintezē tradicionālu tehniku un laikmetīgu vēstījumu. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu, viņš izstādēs piedalās kopš 2001. gada. Skatītājs G. Krumholca darbos sastopas ar ironijas caurvītiem ideālās dzīves meklējumiem. Viens no spēcīgākajiem Latvijas sociālās mākslas pārstāvjiem, kas nebaidās izmantot popārtiskus atribūtus, runājot par nopietno. Par personālizstādēm “Mayday” (2011) un “Kāpēc tu mani nepamodināji?” (2013) autors nominēts “Purvīša balvai”. 

Viens no spilgtākajiem Gintera Krumholca darbiem – “Mārtiņš” – ir parafrāze par visiem zināmo Mikelandželo “Dāvidu” (1501-1504). Tiecoties pēc vizuālo kvalitāšu pilnības, skulpturālais tēls iemieso laikmetīga cilvēka eksistenciālisma problemātiku. Ko tad īsti nozīmē būt par labāko mūsdienu sociālajā iekārtā?

Muzeja kolekcijā darbs iekļauts 2012. gadā. 

 

Kristians Brekte (1981)
KALENDĀRS
 
2016


Kristians Brekte (1981). Kalendārs. Papīrs, sietspiede, 2016

Kristians Brekte nereti tiek dēvēts par provokatīvāko latviešu mākslinieku. Viņa radošo darbību caurstrāvo dzīvības un nāves, seksualitātes, reliģijas motīvi. Kopš 2003. gada viņš sarīkojis vairākas personālizstādes, piedalījies grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs, darbojas kā scenogrāfs un vada LMA Dizaina nodaļas Vides mākslas apakšnozari. 2010. gadā par darbu sēriju “Rīgas Madonnas” viņš nominēts “Purvīša balvai”, autora darbi no izstādes “Gastronoms” (2007) iekļauti Phaidon izdevniecības katalogā “Younger than Jesus”.

“Kalendārs” ir sietspiedes tehnikā veidota saspēle ar skatītāju, kas pieprasa interaktīvu satura izpēti. Ikdienā kalendārs kalpo par ierobežojošu rāmi, laika un telpas grafiku, kurā secīgi iezīmējas mūsu darbības. Kristiana Brektes “Kalendārs” ir iespēja katram sevi atrast no jauna, meklējumus balstīt autora piedāvātā analoga principā. 

Muzeja kolekcijā darbs iekļauts 2016. gadā.

 

Kristaps Ģelzis (1962)
KAS NOTIEK LATVIJĀ?
2005


Kristaps Ģelzis (1962). Kas notiek Latvijā? Audekls, digitālā izdruka, 2005

Kristaps Ģelzis ir mākslinieks, kurš savā daiļradē neaprobežojas ar vienas radošās tehnikas izmantošanu. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, K. Ģelzis darbojas gan akvareļglezniecībā un zīmējumā, gan attīstījis īpašu autortehniku – plēves gleznas. 2011. gadā mākslinieks Latviju pārstāvējis 54. Venēcijas mākslas biennālē, šajā pašā gadā saņēmis “Purvīša balvu” par izstādi “Varbūt”, galerijā Māksla XO.

Sociālais aspekts Kristapa Ģelža mākslā ir bijis būtiski svarīgs jau kopš viņa mākslas ceļa pirmsākumiem, pagājušā gadsimta 80. gados. Cilvēka un vides sajūtas atspoguļotas arī autora darbā “Kas notiek Latvijā?”, kurā maskētā veidā atklājas laikmetīgās cīņas elementi. 

Muzeja kolekcijā darbs iekļauts 2006. gadā.

 

Miķelis Fišers (1970)
EKUMENISKAIS DIEVKALPOJUMS PIE RAUDU MŪRA
 
2014


Miķelis Fišers (1970). Ekumeniskais dievkalpojums pie Raudu mūra. Koks, krāsa, grebums, 2014

Miķelis Fišers ir gleznotājs, kurš nebaidās apzināt arī video mākslas, instalācijas un scenogrāfijas lauku. Viens no Latvijas laikmetīgās mākslas pēdējo gadu spilgtākajiem personāžiem, kura darbos lokālais kultūras fonds saskaras ar Dienvidamerikas ietekmēm. 2015. gadā M. Fišers saņēmis “Purvīša balvu” par izstādi “Netaisnība”, Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā. Savukārt šogad, ar ekspozīciju “Kas slikts var notikt”, pārstāv Latviju 57. Venēcijas mākslas biennālē.

Kopumā, izstādē “LNMM jaunieguvumi. 21. gadsimts” būs skatāmi četri M. Fišera kokgrebumi un videoinstalācija “Valodas stunda” no cikla “Netaisnība”. Kā viens no svarīgākajiem elementiem autora daiļradē izceļama ironijas piepildītu darbu nosaukumu akcentēšana. “Ekumeniskais dievkalpojums pie Raudu mūra” saasināti episkā veidā koriģē vēsturi pēc Miķeļa Fišera prāta. 

Muzeja kolekcijā darbs iekļauts 2014. gadā.