Foto

Sapņi un drāmas: Avners Ben-Gals

Arterritory.com

Iepazīstinām ar Izraēlas laikmetīgās mākslas izstādes “Sapņi un drāmas” māksliniekiem


22/09/2017

Gaidot izstādi “Sapņi un drāmas”, turpinām iepazīstināt ar tās māksliniekiem. No 7. oktobra līdz 5. novembrim izstāde būs skatāma topošajā mākslas centrā ZUZEUM. Ekspozīcija iekļaus 14 izraēļu mākslinieku – Porat Solomon, Dor Guez, Nir Hod, Guy Zagursky, Noa Eshkol, Avner Ben-Gal, Sagit Mezamer, Erez Israeli, Keren Yeala Golan, Marik Lechner, Daniel Kiczales, Eitan Ben-Moshe, Sigalit Landau, Yehudit Sasportas – darbus, tostarp, gleznas, grafikas, video un skulptūras.

Avners Ben-Gals ir gleznotājs, kas dzīvo un strādā Telavivā. Viņš studējis Becalēla Mākslas un dizaina akadēmijā Jeruzalemē. Glezniecībā visbiežāk izmanto klusinātu paleti, lai attēlotu nospriegoti vientulīgas ainas, tā panākot vispārēju draudu sajūtu. Ben-Galam notikušas personālizstādes Telavivas Mākslas muzejā, Bāzeles Laikmetīgās mākslas muzejā, Aspenas Mākslas muzejā Kolorādo štatā ASV, Sadie Coles HQ galerijā Londonā, Bortolami galerijā Ņujorkā, CFA galerijā Berlīnē, Givon galerijā Telavivā un citur. Viņš piedalījies dažādās grupu izstādēs, arī 2003. gada Venēcijas mākslas biennālē. 


Avners Ben-Gals. “Evakuācijas kāpnes trusim.” 2017. Audekls, eļļa. 220 x 180 cm. Mākslinieka īpašums

Kādas ir galvenās tēmas, kurām jūs pievēršaties savā mākslā?

Es labāk runāju par savu darbu stratēģiju, ne saturu. Es gleznoju, nepieciešamības vadīts. Un manās gleznās parādās marginālas ainas, seksuāli kontakti, vecā pasaule pret jauno, mizantropija un līdzcietība.

Manas gleznas atspoguļo antiseriālu pieeju: es tiecos kombinēt dažādus glezniecības stilus, lai radītu kaut ko veselu un harmonisku. Tomēr, lai to panāktu, es strādāju ar salauzītiem un fragmentāriem elementiem. Sajūta, ka “šie gabaliņi nav saistīti cits ar citu”, man ir brīvības avots — tā vairo maniem darbiem pieejamo balsu, skaņu un rezonanšu skaitu. Tā ir sava īpašā kosmosa radīšana — tikpat haotiska, cik skaista.

Mani interesē tāda māksla, kas no ārpuses prasa pēc iespējas mazāk. Kā mākslinieks es cenšos attīstīt noslēgtu un privātu valodu, caur kuru rastos plaša un kompleksa pasaule. Šī privātā pasaule darbojas kā pašradīta barība pašpietiekamam ķermenim.


Avners Ben-Gals. “Bez nosaukuma.” 2017. Audekls, eļļa. 220 x 200 cm. Mākslinieka un Givon galerijas (Telaviva) īpašums

Kāda jūsu skatījumā ir mākslinieka loma šodien?

Mākslinieka loma ir būt spieķim mākslas riteņos — uzlauzt tās līdzeno virsmu un sadragāt tai apkārt esošo sistemātisko didaktismu. Ar to es arī nodarbojos — gan publiskajā, gan radošajā dzīvē. Tāda ir mākslinieka loma.

Kā to var izdarīt caur glezniecību? Glezniecībai ir jāliek domāt un just viņpus dekoratīvās virsmas. Tai ir jābūt kā vīrusveidīgam, lēni izplatīgam spēkam, kura patieso iedarbību var sajust tikai pēc laika. Ja mēs ieraudzītu kādu pilnīgi jaunu dabas ainavu, mēs, protams, būtu šokā: mūsu pieredzē tas būtu kaut kas totāls un absolūts, tomēr — neuzspiests. Tas saglabātu dabiskumu. Domāju, ka glezna var būt ar līdzīgu enerģiju. Tai ir noteikta sākotnējā iedarbība, taču tā neskaitās. Es ticu lietām, kas paliek, ne tām, kas izzūd.

Kāda būtu jūsu ideālā pasaule?

Ideālā pasaule būtu tāda, kurā visi cilvēki un dzīvnieki dzīvotu kopā ar debesu ķermeņiem, mēnesi un sauli. Kā teletūbiji. Tie līdzāspastāvētu harmonijā un ekonomiskā labklājībā. Ar veselīgu devu apziņu mainošu vielu. Nedomāju, ka šādā ideālā pasaulē visiem būtu jānodarbojas ar mākslu. Nebūtu interneta, bet būtu jauns komunikācijas veids — telepātija. Ar visu piekrišanu. Kā noregulējot radiostacijas. Būtu daudz mazāk runāšanas. Patiesībā līdz ar telepātiju runa zaudētu nozīmi. Tā paliktu vienīgi poētiskiem nolūkiem.


Avners Ben-Gals. “Naids, karsēšana, velmēšana.” 2017. Audekls, jaukta tehnika. 208,5 x 169,5 cm. Mākslinieka un Givon galerijas (Telaviva) īpašums