RAKSTI  
Pētām, vai klimata izmaiņas nomainīs tradicionālo baltvīna kultūru uz sarkanvīnu

Arhitektes Andas Kursišas vēstule no Kremsas 0

Anda Kursiša, arhitekte
DUK MSc Future Building Solutions studente 2010–2012
25/01/2012 

Donavas Kremsas Universitātes (DUK, www.donau-uni.ac.at) maģistra programmā MSc Future Building Solutions nokļuvu bezbailīgi izkalkulētas avantūras rezultātā. Biju apmeklējusi Pasīvo ēku projektēšanas kursus un Foralbergas reģionu Austrijā, kur ļoti laba arhitektūra iet kopsolī ar reģionālo attīstību un enerģijas patēriņa samazināšanu. Te arī uzzināju par jaunu maģistra programmu, kuras mērķis ir klimatam atbilstoša un atbildīga arhitektūra, ietverot plašu saistīto inženierzinātņu apskatu. Programmas plusi ir vairāki, pirmkārt, ierasto četru semestru laikā Austrijā ir jāapmeklē vien deviņas moduļu nedēļas (Module Weeks), kas ļauj turpināt ražīgu darbu Rīgā, vadot arhitektu biroju. Otrkārt, programma ir angļu valodā ar ļoti spēcīgu globālo kontekstu, un, treškārt, Austrija ir gan cenu, gan attieksmes ziņā ļoti draudzīga zeme. Šādu izglītību Latvijā nav iespējams iegūt, tāpēc izmantoju iespēju saņemt Latvijas valsts garantētu studiju kredītu. Mācību maksa ir jauna auto cenā, toties iegūtā izglītība ļauj būtiski pacelties virs līmeņa, ko patlaban sniedz maģistra programmas Latvijā.

Kremsā mācību iestāžu ir vairāk nekā supermārketu; ja nemaldos, tad universitāšu, institūtu, koledžu un tehnisko skolu skaits pārsniedz skaitli divdesmit, un septiņos no rīta stacijas tuvumā studentu straume gāž no kājām tos, kas dodas pretējā virzienā.


Foto: Suzy Stöckl


Donavas Kremsas Universitāte ir specializējusies MBA un šauri profesionālās maģistra programmās – ēku nozarē, medicīnā un sociālajās zinībās. Ēku kompleksā ir divas galvenās ēkas: vecā, kas izvietota bijušajā tabakas fabrikā, un jaunā – ļoti mūsdienīga ēka ar 270 grādu platleņķa skatu uz vīna kalniem. Vienmēr skaisti – ar garantiju!

Divu gadu laikā mums ir bijusi iespēja apgūt vispusīgu informāciju par klimata izmaiņām pasaulē, atbildīgas domāšanas un projektēšanas metodes jebkurai klimata zonai, kā arī profesionālu izpratni par ilgtspējīgu attīstību cilvēka radītā vidē. Mēs uzzinājām, kā modelēt dažādas klimata situācijas visā pasaulē un atbilstoši tām nodrošināt iekštelpu komfortu ar nelielu enerģijas patēriņu. Apguvām zināšanas par pilsētplānošanu, vides pieejamību un urbāno akustiku; dienasgaismas aprēķina un izmantošanas iespējas un atjaunojamo enerģijas resursu pielietošanu ar dažādu simulācijas programmrīku palīdzību. Šīs studijas bija mana pirmā ārvalstu izglītības pieredze, un vērtīgākais, ko ieguvu jau pirmajās nedēļās, bija plašais, globālais konteksts un latviešu kompleksu tūlītēja aizmiršana.

Te mazliet jāraksturo mūsu daudznacionālais sastāvs: vairāk nekā desmit studentu grupā ir pārstāvēta Bolīvija, Austrālija, Apvienotie Arābu Emirāti, Kanāda, uz brīdi bija iemaldījies arī puisis no ASV, tāpat šurp devušies studenti no Ziemeļirākas (Kurdistānas), Krievijas (Jekaterinburgas) un, protams, Austrijas, Vācijas un Slovākijas. Grupu veido galvenokārt arhitekti (gan biroju vadītāji, gan ierindas darbinieki, kā arī free-lance nodarbinātie) un daži inženieri – skaitliskā mazākumā. Bija jāpierod, ka man sevi jāprezentē kā Ziemeļvalstu iedzīvotāju.

Pasniedzēju saraksts ir tikpat daudzkrāsains. Kodolu veido Kremsas Universitātes Future Building Department mācībspēki, lielākoties šarmanti, aizrautīgi un ideālistiski austrieši akadēmiskās karjeras plaukumā – nedaudz virs četrdesmit gadu vecuma. Visi pasniedzēji regulāri piedalās pētījumos DUK ietvaros, starpuniversitāšu un institūtu zinātniskajā darbā, kā arī praksē – pilsētplānošanā, ēku projektēšanā un aprēķinu metožu izstrādē. Katrā modulī tika arī pieaicināts kāds profesors “tālumnieks”, pārstāvot ASV, kā arī Apvienotos Arābu Emirātus, Taizemi un citas tikpat eksotiskas vietas. Brīžiem gan šķita, ka šī pieaicināšana ir drusku pašmērķīga, un lekcijas saturs nav tālā ceļojuma vērts. Taču, tā kā programma ir jauna un mēs bijām tikai otrais izlaidums, tad mācījāmies toleranci.

Savstarpējā komunikācija gan lekcijās, gan ārpus tām ļoti bagātināja manu cilvēcisko pieredzi. Mums paveicās, jo bijām (nu jau pagātnē, jo mācības tikpat kā beigušās) ļoti draudzīga un monolīta grupa, ķildas un pārpratumi izpalika, ja nu vienīgi kādreiz ar pasniedzējiem. Saspringtās moduļu nedēļas izklaidei gan neatstāja daudz brīvā laika, jo ierasti diena ilga no 9.00 līdz 19.00 vai pat ilgāk, tomēr visu pieejamo Kremsas krodziņu arsenālu, alus un vīna sortimentu (aiaiai, tā man tiešām pietrūks!) nobaudījām gan.


Viktors, Anda un Tomāšs pēc Universitātes goda aizstāvēšanas pilsētas skrējienā

Tuvāks kontakts izveidojās ar Tomāšu – ungāru izcelsmes slovāku arhitektu no Bratislavas, un Viktoru – Vīnes ungāru arhitektu. Mūs vienoja kopīgie kursa darbi, skriešana agros rītos, laimīga bērnība sociālismā un zināma neatkarība pašreizējā profesionālajā darbā. Jaukākie kursa pasākumi bija divas ballītes manis īrētajos mitekļos – maz vietas, daudz cilvēku un smieklu un tāda studentiski laimīga pēcgarša. Īpaši pēc mūsu improvizētajām Masļeņicas svinībām ar Alekseja ceptajām pankūkām, lašu ikriem un neiztrūkstošo Vodkas procedūru.

(Tiem, kas nonāk Donavas ielejā vai pašā Kremsā ne-studentu statusā, ir vairākas must have lietas, kas noteikti jāizdara: velobrauciens pa vīna laukiem un kāda vietējā krodziņa apmeklējums ar Grüner Weltliner baltvīnu pie maltītes.)

Jāatzīst, ka mācību apgūšana vientulībā nebija ierasta lieta, tomēr, ja gadījās kāda garā brīvdiena, tad bija vien jāmeklē velosipēds vai kedas un jādodas baudīt lieliskā ainava, vai jākāpj vilcienā uz Vīni, lai ienirtu tās bagātīgajā kultūras dzīvē.

Man pietrūks Kremsas 16. gadsimta pilsētvides, vīna lauku ainavas, saullēkta virs Donavas rīta skrējienā, prāmju tūļīgās grozīšanās, elegantā Kunsthalles restorāna un mūsu aizrautīgo pasniedzēju. Taču tagad pasaule ir kļuvusi mazāka, un droši vien profesionālajā vidē mēs nākotnē vēl tiksimies. 

Ko darīsim tālāk? 2012. gada pavasarī jāaizstāv maģistra darbs. Esmu izvēlējusies divkārt vai pat trīskārt izaicinošu uzdevumu: enerģijas ekonomijas un iekštelpu komforta analīzi Vīnes privātklīnikā. Izaicinājuma komponentes ir manas vācu valodas zināšanas, kas pielīdzināmas nullei, arī noslēgtā un drusku arogantā mediķu vide (kā jau visur pasaulē) un inženiertehniski kompleksā aprēķinu daļa. Taču no vilka nebaidāmies, klīnika ir atsaucīga un universitātes profesori – ļoti pretimnākoši. Lai būtu jautrāk, tieši blakus klīnikai atrodas Schlumberger dzirkstošā vīna rūpnīca ar visu aromātu, un no Spittelau stacijas var apbrīnot Hundertvasera projektēto siltumcentrāles ēku ar izteiksmīgo torni.

Daži kursabiedri darba vai kompleksās procedūras dēļ maģistra darbu atliek uz nākamo gadu. Liela daļa iegūtās zināšanas jau izmanto savā darbā. Mēs projektējam, rēķinām, citus mācām un uzlabojam ilgtspējības likumdošanu. Turpretī šur tur Austrijā, Vācijā un Bratislavā arhitektiem un lēmējvarai vēl arvien liekas, ka racionāla resursu izlietošana nākotnes vides saglabāšanas vārdā attiecas uz kādu citu, nevis uz katru no mums. Es katrā ziņā esmu ļoti iedvesmota visai turpmākajai profesionālajai dzīvei un ar lielām pūlēm mēģinu atturēties no tūlītējas doktorantūras plānošanas kādā Eiropas universitātē, bet vilinājums nudien ir spēcīgs. 

Arhīvā lasi:
13/01/2012 - Raksts :: Andas Bolužas vēstule no Londonas
29/12/2011 - Raksts :: Artas Tabakas vēstule no Tokijas

06/12/2011 - Raksts :: Baibas Teteres vēstule no Londonas
23/11/2011 - Raksts :: Maijas Miķelsones vēstule no Parīzes
27/10/2011 - Raksts :: Anetes Meleces vēstule no Lucernas

07/10/2011 - Raksts :: Alises Tīfentāles vēstule no Ņujorkas
02/10/2011 - Raksts :: Evitas Gozes vēstule no Braitonas
27/09/2011 - Raksts :: Baibas Ladigas vēstule no Šanhajas
08/06/2011 - Raksts :: Ilzes Strazdiņas vēstule no Londonas
31/05/2011 - Raksts :: Lindas Ruciņas vēstule no Ņujorkas
13/05/2011 - Raksts :: Jāņa Nottes vēstule no Melburnas

13/05/2011 - Raksts :: Ilzes Vanagas vēstule no Londonas
13/05/2011 - Raksts :: Margaritas Ziedas vēstule no Berlīnes
13/05/2011 - Raksts :: Zanes Čulkstēnas vēstule no Ņujorkas
11/05/2011 - Raksts :: Mārtiņa Vanaga vēstule no Čikāgas

10/05/2011 - Raksts :: Mika Mitrēvica vēstule no Gentes