Foto

Zuzānu kolekcijas darbu neparastākie stāsti

Arterritory.com

Stāsta mākslas mecenāts un kolekcionārs Jānis Zuzāns


31/07/2017

No 29. jūlija līdz 17. septembrim Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāma mākslas mecenātu Jāņa un Dinas Zuzānu kolekcijas izstāde “TOP no top”. Līdz ar izstādi izdevniecības “Neputns” paspārnē klajā nācis arī pirmais Zuzānu kolekcijas pārskata izdevums – grāmata, kurā reproducēts ap 200 mākslas darbu – krājuma pērles un priekšmeti, kas slēpj sevī kādu interesantu stāstu.

Arī Arterritory.com aicināja Jāni Zuzānu dalīties īpašākajos stāstos, kas neizbēgami seko mākslas kolekcionēšanai – kaislībai un aizrautībai, kas nu jau rezultējusies aptuveni 5000 vienību apjomīgā kopumā. Katrs darbs tajā ir ar savu vēstures esenci – pašu apzināts un pirkts ar jēgu.

Kaut savulaik intervijā Arterritory.com kolekcionārs atzina, ka dažkārt iegūšanas process bijis svarīgāks par pašu mākslas darbu, šajā rakstā apkopti stāsti par darbiem, kas nozīmīgi ne tikai Zuzānu kolekcijas kontekstā, bet arī kopējā Latvijas mākslas vēsturē. Tie ir stāsti par neatlaidību ceļā uz kāroto un citu dalībnieku būtisko lomu šajās “mākslas medībās” un kopējā mākslas kustības procesā, un būtiski – tie ir stāsti par likuma “izcils piedāvājums nāk vienreiz” ievērošanu. Tie ir arī neparasti vēstījumi, kurus mākslas darbi nereti spēj atklāt līdzās savam idejiskajam saturam, un stāsti par to dziļi emocionālo ietekmi uz to īpašnieku.

SASNIEGT NESASNIEDZAMO JEB KOLEKCIONĀRA VĒLMJU PIEPILDĪJUMS


Biruta Baumane. „Bērnības atmiņas. Labrenču tirgus.“ 1972. Audekls, eļļa. 92 x 117,5 cm. Zuzānu kolekcija

Biruta Baumane “Bērnības atmiņas. Labrenču tirgus”

Nereti lielāko cīņu par kāda mākslas darba ieguvi kolekcionāram nākas izcīnīt tieši ar pašiem māksliniekiem. Izcilās latviešu gleznotājas Birutas Baumanes darba “Labrenču tirgus” ceļš līdz kolekcijai ildzis septiņus gadus. Jānis Zuzāns atceras, ka Baumanes kundze bijusi diezgan strikta – ja ko pārdevusi, tad tikai pirms tam jau izmeklētu darbu izlasi. Lai gan darbnīcas plauktos un pie sienām rindojušies neskaitāmi darbi, māksliniece kolekcionāram piedāvājusi vien kādus trīs nelielus darbiņus, no kuriem izraudzīties viņš varējis tikai vienu. Zuzāna sākotnējo interesi par “Labrenču tirgu” māksliniece noraidījusi, tāpat arī kolekcionāra lūgumu par kādu citu darbu no 60. gadu perioda.

Pēc vairākiem gadiem Baumanes kundze atkārtoti nobriedusi kāda darba pārdošanai un šajā reizē ļāvusi kolekcionāram izvēlēties pašam. “Labrenčus” – gan aizvien nē, no ikoniskās cirka tematikas un pirts ainām – arī neko. Toreiz kolekcionārs izraudzījies lielu ekspresīvu darbu “Lauku muzikants”. Taču jau nākamajā dienā Baumanes kundze zvanījusi un sacījusi, ka visu nakti nav gulējusi, jo sapratusi, ka darba pārdošana bijusi muļķība. Bildi tomēr vajadzējis vest atpakaļ.

Zuzāna kolekcijā “Labrenču tirgus” tomēr nonācis – gan pēc tam, kad māksliniece jau aizgājusi viņsaulē.


Auseklis Baušķenieks. „Jaunkundze no bildes.“ 1998. Audekls, eļļa. 86 x 79 cm. Zuzānu kolekcija

Auseklis Baušķenieks “Jaunkundze no bildes”

Kopš bērnības kolekcionāram tuva bijusi Ausekļa Baušķenieka māksla – it īpaši 70. un 80. gadu perioda darbi, kurā mākslinieks ironiju par sociālisma laiku mēdza meistarīgi ietērpt it kā pavisam nevainīgos tēlos: “Tā ir Baušķenieka pievienotā vērtība. Tā sāls un sāpe apakšā, un savā veidā sakāpinātā ironija, kas izpildīta ļoti smalkā veidā, ko iespējams uztvert tikai zemapziņas līmenī.”

Savulaik Zuzāns bija noskatījis šī perioda darbu “Blēņu stāsti”, taču Baušķenieka sieva Ņina gleznu pārdot nav atļāvusi. Toties kolekcionāram palaimējies iegūt šī perioda “Jaunkundze no bildes”, turklāt ātrā un viltīgā kārtā – kamēr Ņina bijusi izgājusi uz veikalu iepirkties!


Kārlis Miesnieks. „Salome.“ 1926. Audekls, eļļa. 108 x 168 cm. Zuzānu kolekcija

Kārlis Miesnieks “Salome”

Kārļa Miesnieka “Salomi” Jānis Zuzāns pamanījis, lasot vēl padomju laikā izdotu mākslinieka monogrāfiju. Efektīvā, dramatiskā darba liktenis nav bijis zināms, taču pēc ilgākiem meklējumiem caur vietējās mākslas pasaules cilvēkiem tomēr izdevies tam uziet pēdas. Darbs atradies Kārļa Miesnieka sievas kopējas aizbildnībā, taču kundze nav vēlējusies to pārdot. Pagājuši pieci gadi, kuru laikā, kolekcionāram nemitīgi par sevi atgādinot, tomēr gleznas īpašniece lēmusi par labu “Salomes” pārdošanai. Darbs ir viens no pēdējā laika Zuzānu kolekcijas guvumiem.


Oto Skulme. „Portreta kompozīcija.“ 1923. Audekls, eļļa. 138 x 103 cm. Zuzānu kolekcija

Oto Skulme “Portreta kompozīcija”

Absolūtā Latvijas mākslas leģenda – Oto Skulmes “Portreta kompozīcija” ilgstoši atradās deponēta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pamatekspozīcijā kā viens no galvenajiem starpkaru modernisma glezniecības paraugiem.

Deviņdesmito gadu vidū šī glezna tikusi pārdota Aināra Gulbja kolekcijai, taču vēlāk kolekcionāram nācis neticams piedāvājums to pārpirkt. Šodien par to Zuzāna kungs saka: “Tāds piedāvājums, kaut šķitis absolūti nesasniedzams, nāk tikai reizi mūžā. Vai nu tu to pieņem, vai nepieņem.”

NOKLUSĒTIE STĀSTI: PĀRLŪZIS TĪDEMANIS UN SALĀPĪTS PURVĪTIS


Vilhelms Purvītis. „Rudens laukos.“ 1920. gadu beigas. Kartons, eļļa. 72 x 101 cm. Zuzānu kolekcija

Pārlūzusī glezna

Kolekcijas paspārnē reiz nonākuši vairāki Jāņa Tīdemaņa darbi no Kanādas. Tie bijuši ārkārtīgi sliktā stāvoklī – it īpaši kartona gleznojumi, kas bijuši pavisam izkaltuši. Darbu dokumentēšanas procesā fotogrāfam gadījies kādu no darbiem apgāzt, un tas pārlūzis uz pusēm – tieši divās daļās. Pēc restaurācijas procesa, kad darbs likts kopā, līmēts un stiprināts, šobrīd par tā traģisko stāstu nekas vairs neliecina.

Krusts pāri puķēm

Savukārt savu īpašu stāstu izstāsta kāds cits Jāņa Tīdemaņa 30. gadu eļļas darbs. Pirmkārt, interesanti, ka tajā attēlotās puķes patiesībā tikušas pārgleznotas pāri kādam citam darbam, otrkārt – sānu gaismā iespējams saskatīt, ka audeklam reiz pāri pārgriezts liels krusts. “Mākslinieks acīmredzot bijis cemmīgs, bet puķes izdevušās fantastiski ekspresīvas.”

Izcils Purvītis uz baložu aptaisīta kartona

Reiz kolekcionāra redzeslokā nonācis kāds pavisam nošmulēts, saburzīts, sacaurumots un baložu aptaisīts, tomēr Purvīša darbs. Atrasts kaut kur pie Jelgavas kādā šķūnītī, Rīgā tas piedzīvoja pilnu ķīmisko analīzi, spektrālo pārbaudi un restaurāciju. “No šī nodriskātā kartona gabala atdzima brīnišķīgs Purvītis. Turklāt tāds pavisam netipisks – Zemgales ainava ar laukiem un ceļu tālumā, visticamāk, uz Jelgavu.”

Audeklos ieķēries cukurs

Savus īpašus stāstus stāsta arī gleznu aizmugures. Lielākoties tās liecina par tā laika mākslinieku rocību un spējām. Daudzi 20. gadu darbi tikuši gleznoti uz džutas maisaudumiem. Tajos aizķēries vēl cukurs, tie tikuši špaktelēti un šur tur vēl redzami zīmogi un uzraksti “Latvijas cukurs”.

Vēl darbu aizmugurē uzkrājušās uzlīmes, kas ļauj izsekot, kādās ekspozīcijās tie piedalījušies.

STARPKARU PERIODA LATVIJAS MĀKSLAS PORCELĀNA KOLEKCIJA -
no vietējā tirgus augstākā pieprasījuma plauktiņiem


Aleksandra Beļcova / Baltars. „Meitene ar vēdekli.“ 1925. Fajanss, virsglazūras apgleznojums, zeltījums. Ø 35 cm. Zuzānu kolekcija

Darbnīcas “Baltars” šķīvis ar Aleksandras Beļcovas gleznojumu “Meitene ar vēdekli”

Izstādes sadaļā “Kolekcionāra kabinets” aplūkojama arī Zuzānu ģimenes mākslas porcelāna kolekcija, tostarp tās pēdējais guvums – Amerikā atrasts Latvijas porcelāna apgleznošanas darbnīcā “Baltars” tapis šķīvis ar Aleksandras Beļcovas autordarbu. Saistībā ar kolekcijas porcelāna sadaļu Zuzāns atgādina Latvijas mākslas tirgus nesenākās vēstures stāstu, proti, ka savulaik aizmirstībā aizgājušo starpkaru perioda mākslas porcelānu no tādām darbnīcām kā “Baltars”, “Ripors”, “Burtnieks”, Kuzņecova vai Jesena fabrikas – atkal tirgus starmešu gaismā izcēla krievu miljardieris Pēteris Avens: “Vēl gadus 15 atpakaļ neviens par šo porcelānu neinteresējās. Tā vērtība bija dažu simtu latu robežās. Avens to sāka uzpirkt, darīja to publiski un diezgan agresīvi. Pateicoties viņa aktivitātēm, interese pieauga, un pieauga arī cenas. Šobrīd cenu par “Baltara” šķīvi nosaka tā diametrs: cik centimetru liels diametrs, tik tūkstoši eiro. Turklāt vēl darbojas koeficientu sistēma – ja apgleznojumā atpazīstams art deco vai konstruktīvisma sižets, tad cena jāpareizina ar divi. Tātad 24 cm liels šķīvītis ir kā minimums 24 tūkstošus eiro vērts, bet, ja tas ir ļoti interesants šķīvītis, tie var būt arī 50 tūkstoši eiro. Šis segments latviešu mākslas tirgū ir patiesi aktīvs!”

PIECI SPĒCĪGI EMOCIONĀLIE LĀDIŅI


Kristaps Ģelzis. „Karogs.“ 2013. Polietilēns, plastikāta līmplēve, akrila pigments. 175 x 210 cm. Zuzānu kolekcija

Kristaps Ģelzis “Karogs”

Kā vienu no emocionāli visspēcīgāk lādētajiem darbiem Zuzāna kungs min Kristapa Ģelža plēves darbu “Karogs”: “Tik simbolisks mums un tik nolemts. Apbrīnojami, kādu traģismu ar darbā attēloto sēru lenti mākslinieks spējis panākt! Tā ir mūsu valsts, bet mēs kabinām tās melnās lentes. Nekādi nevaram no tām atbrīvoties. Tas tracina. Atlaižam tās sēras! Laiks ir pagājis, jāskatās nākotnē. Pavelkam strīpu! Jādomā par tautas sasniegumiem. Šis absolūti ģeniālais darbs vienmēr mani uzvedina uz šīm domām...”


Auseklis Baušķenieks. „Gribu tikt zirgā.“ 1995. Audekls, eļļa. 55 x 70 cm. Zuzānu kolekcija

Auseklis Baušķenieks “Gribu tikt zirgā”

Par Zuzāna kundzes Dinas dāvāto 90. gadu vidus darbu ar nosaukumu “Gribu tikt zirgā” kolekcionārs stāsta: “Tajā attēlots zirgs un tāds pliks vīrietis, kas nometis drēbes uz Brīvības ielas, raušas tā mugurā un grib noturēties. Darbā veidotas brīnišķīgas alegorijas par to, kā beidzot bijām neatkarīgi, taču pliki. Nebija ne akmeņogļu, ne savas naudas. Tajā parādās tādi uzraksti kā AMERLAT un LATRUS, kad tika veidoti pirmie kopuzņēmumi, un pliknis uz tās galvenās trases - uz balta likteņzirga. Man šis darbs stāv kabinetā un atgādina – rāpies un turies tai zirgā! Ir jācīnās!”


Kārlis Padegs. „Leitnanta Glāna portrets.“ 1936. Audekls, eļļa. 70,5 x 61,4 cm. Zuzānu kolekcija

Kārlis Padegs “Leitnanta Glāna portrets”

“Par Padega “Leitnanta Glāna portretu” sieva saka, ka tas esot agresīvs, izskatoties pēc sātana, bet es tajā sajūtu sevi. To vīrieša maskulīno spēku. Viņam tur tāda puķīte rokās, kas atgādina, ka vīrietis var būt gan skarbs, gan romantisks un maigs. Ja palasa Knuta Hamsuna romānu “Pāns”, tad leitnants Glāns tāds arī ir – kārtīgs vīrietis, mežonīgs un robusts vīrs, taču spējīgs mīlēt.”


Andris Breže. „Sarkanais kvadrāts.“ 2012. Izolācijas materiāls, apavi, darva. 63 x 58 cm. Zuzānu kolekcija

Andris Breže “Sarkanais kvadrāts”

“Lielisks konceptuāls darbs – par “Sarkano kvadrātu”, kas nu jau ir miris, vien gumijas zābaki palikuši. Un Maļeviča “Melno kvadrātu”, no kura taču sākās jauns laikmets mākslā.”


Līvija Endzelīna. „Maija.“ 1973. Audekls, eļļa. 65,5 x 38 cm. Zuzānu kolekcija

Līvija Endzelīna “Maija”

Kolekcionāra kabinetā atrodas arī Līvijas Endzelīnas 60. gadu darbs “Maija”, kurā attēlota meitenīte nonēsātā mētelītī un sniegpulkstenītes: “Darbs ir tik pārlaicisks, metafizisks. Meitenītes iekšējā emocionālā pasaule, tas mistiskais viņā, kas atspoguļojas sejā, man liek šo darbu pielīdzināt latviešu Monai Lizai. Tas pārdabiskums veldzē, no tā nevar atraut skatienu, un tas ir kaut kas, kā dēļ ir vērts iegādāties mākslu.”