RAKSTI  
Cēsu Mākslas festivāla publiictātes attēls

Cēsu Mākslas festivāls 2017: daži pieturpunkti 0

Arterritory.com
14/07/2017

Rīt, 15. jūlijā, tiks atklāts nu jau vienpadsmitais Cēsu mākslas festivāls. Līdz pat 19. augustam tā apmeklētāji varēs baudīt gan īpašu kino programmu “Upe” – seansus uz Gaujas upes pie Ērgļu klintīm –, gan eksperimentālu mūzikas priekšnesumu ar latviešu pianistu Reini Zariņu un holandiešu gleznotāju Marilēnu Šiltkampu, gan sitaminstrumentālistu grupas Perpetuum ritmico priekšnesumu, gan pēdējā gada spilgtākās teātru izrādes, baletu un operas pirmuzvedumu. Savukārt laikmetīgās mākslas procesus un personības šogad būs iespēja iepazīt priekšlasījumu ciklā. Piedāvājam dažus pieturpunktus Cēsu festivāla notikumos. 


Režisora Čārlza Lotona filmas “Mednieka nakts” treileris. 1955

FILMU PROGRAMMA “UPE”

Gauja pie Ērgļu klintīm
15., 22., 28., jūlijs un 4. augusts

Kino pētnieka un režisora Jāņa Putniņa veidotā festivāla filmu programma šogad tiks izrādīta neierastā vietā – filmas tiks projicētas pie Gaujas uz Ērgļu klintīm. Šogad Cēsu Mākslas festivālā redzēsim neparastu režisoru veidotus darbus. Lai gan tie piedāvā stilistiski un saturiski ļoti dažādus stāstus, visos centrālo lomu spēlē upe. 

Festivāla atklāšanā 15. jūlijā plkst. 21.30 varēs skatīt 1934. gadā tapušo režisora Kristapa Lindes filmu “Gauja”, kas ir viena no pirmajām skaņu filmām Latvijā. Tā ir unikāls kultūrvēsturisks dokuments, kurā uzskatāmi atklājas gan attiecīgajam laika periodam raksturīgā tēlainība un nacionālās pašapziņas pacēlums, gan arī fiksēti daudzi nu jau izzuduši objekti un Latvijas kultūrā nozīmīgas personības – Jāzeps Vītols, Kārlis Skalbe, Edvards Treimanis-Zvārgulis.

22. jūlijā plkst. 22.00 būs iespēja noskatīties trilleri “Mednieka nakts” (1955), kas ir ne tikai izcilā britu aktiera Čārlza Lotona vienīgais darbs kino režijā, bet arī emocionāli piesātināts ceļojums cilvēka dvēseles tumšākajos nostūros ar iespaidīgu Roberta Mičuma un Šelijas Vintersas aktierspēli. 

Savukārt ar Klausa Kinska izcilo aktierdarbu izceļas vācu režisora Vernera Hercoga klasiskā filma “Agire, Dieva dusmas” (1972), kas filmēta ekstremālos apstākļos Amazones džungļos un kurā piedalās liels daudzums masu skatu dalībnieku autentiskos 16. gadsimta Brazīlijas konkistadoru tērpos. To redzēsim 4. augusta vakarā plkst. 22.00. 

Pavisam savādāka ir leģendārā brazīliešu režisora Ozualdo Kandejasa filma “Robeža” (1967) – darbs, kas balansē uz spēlfilmas, kinematogrāfiska eksperimenta un dokumentālā kino robežas un ko varēsim noskatīties 28. jūlijā plkst. 22.00. Šī filma piedāvā ļoti neparastu Sanpaulu portretējumu, ko bagātina jaunu izteiksmes formu meklējumi ar visai radikāliem naratīviem risinājumiem.

Nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumā, seansi tiks pārcelti uz koncertzāles ” Cēsis” kino zāli, tāpēc pirms doties uz kino seansiem jāielūkojas Cēsu Mākslas festivāla mājas lapā un sociālajos tīklos.


Kadrs no Daiņa Kļavas filmas „Laikmetīgā“

MAZĀ LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS SKOLA

Vidzemes koncertzāles “Cēsis” kinozāle
Raunas iela 12, Cēsis
21., 29. jūlijs

Laikmetīgā māksla šī gada Cēsu Mākslas festivālā atklāsies priekšlasījumu formātā. Īpaši veidotais cikls sniegs festivāla apmeklētājiem saistošu un profesionālu ieskatu laikmetīgās kultūras procesos un atspoguļos izcilākās personības. Par lektoriem ir aicināti laikmetīgās mākslas profesionāļi.

Tā 21. jūlijā plkst. 20.00 notiks Ineses Baranovskas priekšlasījums “Vēsturiskais un laikmetīgais – dialogs laikā un telpā”, kam sekos Daiņa Kļavas filma „Laikmetīgā“. Tajā, konfrontējot profesionāla mūsdienu mākslas kuratora un mācītāja pārdomas, tiks atklāts neapskaužamais modernā cilvēka stāvoklis iepretī mūsdienu mākslai, mudinot ne vien uzdot šķietami nelaikmetīgus un varbūt pat mūžīgus jautājumus par to, kas gan vienam vai otram laikmetīgās mākslas darbam spēj nodrošināt paliekošu vietu mākslas vēsturē, bet arī liekot aizdomāties, ka, iespējams, tas ir iznākums, kas nepavisam nav nedz pašu mākslinieku, nedz skatītāju un vispār cilvēku varā.

29. jūlijā plkst. 18.00 programma piedāvā kuratora Kaspara Vanaga priekšlasījumu “Par mikrovēstures liecībām un to lomu laikmetīgajā mākslā”.


Operas Ainadamar publicitātes attēls

FLAMENKO OPERA “AINADAMAR”

Cēsu Pils parka estrāde
5. augusts

5. augustā plkst. 21.00 Cēsu Pils parka estrādē gaidāms nozīmīgākais šī gada Cēsu Mākslas festivāla muzikālais notikums – argentīniešu komponista Osvaldo Golihova flamenko operas Ainadamar pirmuzvedums Latvijā. Golihova opera ir viens no 21. gadsimta spilgtākajiem pienesumiem operžanrā, un tā guvusi grandiozus panākumus lielākajos ASV opernamos, kā arī Austrālijā, Spānijā un daudzās citās vietās. 

Opera Ainadamar (no arābu valodas – “asaru avots”) ir kaislīgs un dramatisks stāsts par rakstnieku Federiko Garsiju Lorku un aktrisi Margaritu Širgu. Spāniski ritmi, flamenko afekti, arābu vinjetes, ebreju motīvi, trokšņu asociācijas un kaislīgas melodijas – tas viss būs dzirdams un redzams operas iestudējumā Cēsīs. 

Federiko Garsijas Lorkas lomā redzēsim Marinu Pardo, kas Lorkas lomu dziedājusi Spānijas pirmuzvedumā un pēc tam ar lieliem panākumiem piedalījusies Filadelfijas operas iestudējumā. Margaritas Širgu lomā būs Marija Inohosa-Montenegro, kas šo lomu dziedājusi vairākos iestudējumos, tostarp Filadelfijas operā, kur guvusi preses atsauksmi – “vokāli un skatuviski viņa ir kā sapnis”. Trešais viessolists Cēsu iestudējumā būs Alfrēdo Tehada – pieredzējis flamenko dziedātājs ar enerģētiski spēcīgu skatuvisku pievilcību un lielu pieredzi daudzos Spānijas mūzikas namos.

Uzvedumā piedalīsies arī Latvijas solisti: Sonora Vaice, Mihails Čuļpajevs, Rihards Millers un Rihards Mačanovskis, kā arī Latvijas Radio kora dziedātājas. Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents ir Andris Poga, bet režisors – Viesturs Kairišs. 

Flamenko operas “Ainamadar” iestudējumu Cēsu Pils parka estrādē 5. augustā varēs vērot arī tiešraidē mobilajā televīzijā un lietotnē “LMT Straume”.

cesufestivals.lv