RAKSTI  
Aploksnes frontālā puse un pastmarku bloks veltīts Jānim Ferdinandam Tīdemanim. Izdots 2017

Pastmarkās ierakstītie noslēpumi 0

Atzīmējot Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa 120 gadu jubileju, sērijā “Izcilie latviešu mākslinieki” izdots māksliniekam veltīts pastmarku bloks

Ieva Raudsepa
03/07/2017

“Pastmarkā ir jāieliek visa nepieciešamā informācija, un papildus tur ir jābūt arī intrigai,” atklāj māksliniece Lilija Dinere, piebilstot, ka vēl, protams, darbam ir jāuzrunā specifiskā filatēlistu publika un “turklāt tam jābūt kam skaistam.”  Lilija ar Latvijas Pastu sadarbojas jau no 2008. gada un ir autore jau 21 pastmarkai, tostarp, arī māksliniekam Jānim Tīdemanim veltītajam nesen izdotajam izdevumam, atzīmējot viņa 120. jubileju. Tīdemaņa pastmarka izdota sērijas “Izcilie latviešu mākslinieki” ietvaros 30 000 eksemplāru tirāžā un ar īpašu aploksni 1500 eksemplāros.

Ideja radīt latviešu māksliniekiem veltītu sēriju radās saistībā ar klasiķa Jaņa Rozentāla 150 gadu jubileju pagājušogad. Toreiz Lilija saprata, ka īpašo aploksni, kuru Pasts izdot papildus pastmarku metienam, un arī pašu pastmarku bloku būtu interesanti veidot kā vienotu stāstu, kuru rūpīgam skatītājam būtu iespēja atšķetināt. Katrā “Izcilo latviešu mākslinieku” sērijas izdevumā paredzēts, ka būs Lilija veidots konkrētā mākslinieka portrets un viena viņa darba reprodukcija, kas izvēlēta no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. 


Lilija Dinere. Foto – Gints Ivuškāns

“Pastmarkās ir būtiska gan šī faktoloģiskā integrācija, gan dažādu laiku – mūsdienu mākslinieka un tā laika personības – dialogs,” savu darbu raksturo Lilija. Bez tā, ka uz katras pastmarkas jābūt uzrakstam “Latvija”, cenai, nosaukumam, un gadam, māksliniecei ir būtiski izstāstīt stāstu par personību gan plašākai publikai, gan arī filatēlistu auditorijai: “Filatēlistiem pastmarkai īpaša nozīme rodas tad, ja tajā ieliek kādus akcentus un detaļas, kuras viņi, pētot ar lupu, tur ierauga. Viņi sāk pastmarku minēt kā mīklu, meklējot materiālos pamatojumu.”

Tāpēc, veidojot mākslinieku portretus, Lilija sadarbojas ar pētniekiem, procesa gaitā mēģinot ievākt maksimāli daudz informācijas par personību, viņa dzīves gaitu, interesēm un radošajām izpausmēm: “Es pētu bildes, kas man liekas interesantas, bet, kad portrets ir pabeigts, tad es saprotu, kā tas viss savienojas kopā. Tas ir tā kā salikt lego, saorganizēt sistēmu.” Portrets tiek veidots miniatūrā formātā, lai pielāgotos pastmarkas nelielajam izmēram un, to samazinot, nepazustu tajā ieliktās idejas. Daudz strādājusi ar grāmatu ilustrāciju, māksliniece ir pieradusi sadarboties ar speciālistiem: “Man ir svarīgi apspriesties un konsultēties, lai nebūtu kļūdu un lai es pati uzzinātu ko jaunu par konkrēto personību.” Strādājot pie Janim Rozentālam veltītā pastmarku bloka, autore konsultējās ar pētnieci Intu Pujāti, kas ir speciāliste Rozentāla mākslā, un tieši sarunās ar viņu bija iespējams uztaustīt virzību attiecībā uz slavenā gleznotāja personību. 


Aploksnes frontālā puse un pastmarku bloks veltīts Janim Rozentālam. Izdots 2016 

Pastmarkai tika izvēlēta glezna “Kārdināšana” (1913), savukārt, Rozentālu Lilija uzgleznoja, vadoties no diviem mākslinieka pašportretiem un fotogrāfijas, kur viņš ir redzams ar sievu un meitu. “Gribēju, lai viņam ir tāds hipnotizējošs skatiens,” māksliniece pamato konkrēto portretu izvēli, no kuriem ar akrilu uzgleznoja savu versiju: “Es dzīvoju šodien un, protams, uz viņu skatos no šīs dienas perspektīvas, bet ņemu vērā iepriekšējo un arī to, ka cilvēkam jābūt atpazīstamam. Tur ir tā specifika.” Kāpēc ir būtiski portretu uzgleznot, nevis vienkārši reproducēt kādu no esošajām fotogrāfijām? “Cilvēka attēlojumā jāieliek arī “dziļums”, ko nevar panākt, izmantojot dokumentālos arhīvu un foto materiālus,” autore paskaidro. 

Par Rozentāla pastmarku bloku bija labas atsauksmes un interese, un Lilija Latvijas Pastam ierosināja sēriju turpināt ar Jāni Tīdemani. Ierosinājumu izvērtēja un apstiprināja emisijas komisija. Darbā pie šī pastmarku bloka, māksliniece sadarbojās ar pētnieci Ingūnu Ģēģeri. “Man ir svarīgi, ka viena no markām ir ar gleznu, kas nāk no Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, bet, kad sāku runāt ar Ingūnu, es sapratu, ka Zuzāniem ir fantastiska Tīdemaņa kolekcija.” Tādējādi, veidojot aploksni, Lilija izvēlējās integrēt gan muzeja, gan Zuzānu privātās kolekcijas krājumus, jo “tas viss ir viens; tā ir mūsu, latviešu, bagātība.” Attiecīgi, pastmarkai izmantota Tīdemaņa gleznas “Maskas” (1934) reprodukcija, bet uz pastmarku bloka un aploksnes vizuālajā noformējumā redzamas Zuzānu kolekcijā esošo darbu “Pilsēta” (20. gs. 50. gadi), “Zaļā osta” (ap 1950), “Cirkus klauns” (20. gs. 50. gadi), “Pastaiga ostmalā” (1937) un “Bakhanālija” (20. gs. 30. gadi) reprodukcijas. 


Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa fotogrāfija. 1933

Kāpēc Tīdemanis? “Tie gadi tuvojas apaļai jubilejai, un reizē, man gribējās izveidot viņam veltītu pastmarku, jo šis mākslinieks nav tik plašai publikai atpazīstams,” Lilija skaidro. Tīdemanim ir ļoti kolorīta biogrāfija – kā pusaudzis devies ar kuģi uz Ameriku, kur arī kādu laiku nodzīvojis un, iespējams, toreiz ieguvis pat pavalstniecību. Nolēmis būt gleznotājs, Tīdemanis nonāca Beļģijā, kur uzsācis mācības Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Ar savu ekspresīvo un kolorīto rokrakstu, mākslinieka izstādes bija pārsteigums 30. gadu Latvijas radošajā vidē. Konkrēto fotogrāfiju, no kuras veidojusi Tīdemaņa portretu, Lilija izvēlējusies, jo tajā viņš ir savos spēka gados un, reizē, jaunajā vīrietī redzams arī dendija gars. Bloku veidot gan nav bijis viegli, jo Tīdemanis gan kā personība, gan darbos ir bijis diezgan krāsains un spilgts. “Man gribējās pilsētas ainu ar arku kā tādu simetriju,” Lilija pamato aploksnes noformējumam izvēlētās gleznas izvēli, “gribēju skatītājam un filatēlistam sniegt informāciju par Tīdemani, bet, reizē, lai nav arī viena liela putra.”


Lilija Dinere “Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa portrets”. 2017. Akrils uz papīra. 8 x 9 cm
 

Kad darbs ir pabeigts, markas nodrukātas, tāpat kā izstāde piedzīvo atklāšanu, arī pastmarkām svin ienākšanu pasaulē. “Filatēlisti seko līdzi tai dienai, kad tiek paziņota pirmā aploksne un tad viņi to iegādājas, jo tad ir īpašais zīmogs, kuru uzliekot viņu var sūtīt uz dažādām pasaules valstīm citiem filatēlistiem. Tas skaitās ļoti vērtīgi,” stāsta māksliniece. Parasti marku pirmo dienu atzīmē kādā pasta nodaļā, bet nereti, ja ir kāds īpašs notikums, saistīts, piemēram, ar jubileju, tad tas tiek rīkots kur citur. Rozentāla gadījumā tas notika Saldus vēstures un mākslas muzejā, kas nosaukts gleznotāja vārdā. Tīdemaņa pastmarku bloks pirmo dienu piedzīvoja Rīgā, Mūkusalas Mākslas salonā, un notikumā bija iespējams apskatīt arī Lilijas gleznotā mākslinieka portreta oriģinālu.


Aploksnes aizmugure un pastmarku bloks veltīts Jānim Ferdinandam Tīdemanim. Izdots 2017 

Nākotnē plānots turpināt “Izcilo latviešu mākslinieku” sēriju, bet šobrīd autore nedrīkst atklāt, kam tiks veltītas nākamās pastmarkas. Lilija redz lielu pievienoto vērtību katrā pastmarkā ieguldītajam izpētes darbam: “Savienojot dažādas lietas, var panākt kaut ko pabeigtu un organisku. Reizē, svarīgi atstāt iespēju cilvēkam uztvert un interpretēt, ja viņš ir uzmanīgs. Visās grāmatās ir daudz noslēpumu iekodēts.” Katra no mākslinieces radītajām pastmarkām sevī nes lielu apjomu faktu, iekodētus vēstījumus, pašas autores interpretācijas par konkrēto personību, dodot telpu arī skatītājam uzzināt kaut ko jaunu. “Tā, manuprāt, ir mākslas maģija – tāpat kā mēs dzīvē gribam pietuvoties kaut kādām atziņām, saprast sevi un esību; kad mēs tuvojamies tam lielajam noslēpumam un šķiet, ka tūlīt sasniegsim horizontu, tajā pašā laikā ir skaidrs, ka mēs tur nekad nenonāksim. Tajā ir skaistums. Un tas pats attiecas arī uz pastmarkām.”


Pastmarku bloks veltīts Janim Rozentālam. Izdots 2016