RAKSTI  
Marta Minujin. The Parthenon of Books. 2017. Tērauds, grāmatas, plastmasa. Kasele, documenta 14. Foto: Roman März

Lasītākie raksti jūnijā 0

Arterritory.com
02/07/2016

DOCUMENTA 14, NOZĪMJU INSTITŪTS

Ķermeņu un ķermeniskā tēmai cieši, plecu pie pleca, piekļaujas bēgļu, ieceļotāju un vispār migrācijas un pārvietošanās tēma – viena no populārākajām šajā “dokumentā”. Te vērts pieminēt Palais Bellevue, kas atrodas kaimiņos Neu Galerie, redzamo Izraēlas mākslinieka Roja Rozena 23 minūšu videoopereti ar nosaukumu The Dust Channel. Tas ir nevainojami komponēts un pārdomāts vēstījums par buržuāzisku Izraēlas ģimeni, kas pārlieku pārņemta ar tīrību un izjūt neiedomājamu, kaisles pilnu pielūgsmi pret savu Dyson DC07 modeļa  putekļusūcēju. Laiku pa laikam viņu namā ielaužas te netīrības, te smiltis, te bēgļi, taču ar putekļusūcēja un policijas kopīgajiem pūliņiem kārtība atgūst savu varu. Lasīt tālāk...

VIENS NO MUMS. VIENS! SARUNA AR ANDRI GRINBEGU 

IK: Bet tu man reiz teici, ka esi pārliecināts, ka iekšējais laiks, cilvēkam piedzimstot un nomirstot, ir viens un tas pats.

AG: Jā, bet tā drīzāk ir kā vēlme. Mēs piedzimstam tukši un tīri, un es gribētu, lai aizejot mēs esam tādi paši. Kāpēc? Tāpēc, ka visa tā šmuce, kas mums pa dzīvi notiek – skaista un dramatiska, tā jau nav cilvēka būtība. Vai tad puķe kaut ko prasa, kad viņa uzplaukst vai novīst? Vai koks vai putns? Vai tad mēs zinām viņu vārdus? Vai pat vietu, kur tie dzīvo? Tie vienkārši ir šai Dieva pasaulē. Lasīt tālāk... 

VAI LATVIJĀ PASTĀV MĀKSLAS CENZŪRA? VIEDOKĻI UN KOMENTĀRI PAR AIZLIEGUMU IZVIETOT ARTŪRA ŽMIJEVSKA IZSTĀDES PLAKĀTU

„Izrādās, ka neredzamās zonas daudzi labprāt gribētu paturēt neredzamas arī turpmāk. Piemēram, cilvēkus ar  īpašām vajadzībām, jeb ierastajā valodā – “invalīdus”, kas tulkojumā nozīmētu “nederīgos”. Incidents ar Veselības ministrijas neapstiprināto plakātu liek domāt ne tikai par konkrēto gadījumu, bet arī par veselu rindu blakusfaktoru. Pirmkārt, par stereotipiem, kas joprojām valda attiecībā uz mākslai uzlikto pienākumu būt skaistai un sagādāt estētisko baudījumu. Tas, ka skaistuma diktatūra būtībā ir nežēlīga un netaisna, parasti tiek ignorēts. Iespējams, tā ir norāde, ka joprojām neesam tā īsti izvērtējuši ideoloģisko režīmu sarūpēto vēstures mantojumu,“ uzskata ABLV Charitable Foundation Mākslas programmu vadītājs Kaspars Vanags. Lasīt tālāk...

FOTOREPORTĀŽA: RĪGAS STARPTAUTISKĀS LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS BIENNĀLES PREZENTĀCIJA

Biennāles galvenā kuratore Katerina Gregosa svinīgajā runā atklāja, ka lielākā daļa mākslinieku, kuri tiks aicināti piedalīties biennālē, dzīvo, strādā vai ir dzimuši Baltijā – šajā vēl joprojām maz pētītajā laikmetīgās mākslas teritorijā. Par pamatu ņemot Rīgas un Baltijas bagāto vēsturi, biennāle vērsīs uzmanību plašāka reģiona mākslinieciskajai videi, radīs māksliniekiem papildus iespējas veidot dialogu ar pilsētas un tās apkārtnes kultūras, vēstures un sociālpolitisko kontekstu. Biennāles nosaukums “Everything Was Forever, Until It Was No More” aizgūts no antropologa Alekseja Jurčaka grāmatas ar tādu pašu nosaukumu, un izmantots kā metafora idejai par pārmaiņām. Lasīt tālāk...

VIJA CELMIŅA DĀVINA LATVIJAS NACIONĀLAJAM MĀKSLAS MUZEJAM DIVAS GRAFIKAS LAPAS

Salīdzinot ar citu mākslinieku grafikas darbu anotācijām, Vijas Celmiņas grafikas lapām apraksts ir detalizētāks. Pie tehnikas precīzi tiek fiksēts tieši kādi un cik daudz pamattehnikai pievienoti papildinājumi ar mākslinieces roku. Te, piemēram, sausajai adatai ir blāvi (faint) zīmuļa ietonējumi. Tiek norādīts papīra nosaukums (Hahnemuhle Bright White). Izmēri vienmēr divi, kā lapai, tā iespiedplatei, tiek norādīts cik un kāda materiāla plates izmantotas; seko garš saraksts ar izmantotajām krāsām; protams, novilkumu skaits, kur un kā darbs ir parakstīts, kad datēts. Norādīts kādā darbnīcā darbs iespiests un kas konkrēti ir darba iespiedējs. Lasīt tālāk...