RAKSTI  
Michel Blazy. Collection de Chaussures. 2015–2017. 57. Venēcijas mākslas biennāles izstāde. Foto: Agnija Grigule

Lasītākie raksti maijā 0

Arterritory.com
28/05/2017

ŠĪ BIENNĀLE IR CITĀDĀKA. ATSKATS UZ 57. VENĒCIJAS MĀKSLAS  BIENNĀLES NOTIKUMIEM

Ja pagājušās – 56. Venēcijas biennāles – galvenā kuratora Okui Envezora koncepcija zem nosaukuma “Visas pasaules nākotnes” bija fokusēta uz globāli sasāpējušo sociālpolitisko situāciju, un centrālā izstāde tik tiešām piedāvāja politiskus, sistēmu kritizējošus darbus, kam pievienojās arī virkne nacionālo prezentāciju, tad šīgada sniegumā bija manāma krietni mazāka deva pretestības. Politiskā protesta un pragmatikas vietā stājusies poētika, fantāzija, garīgās dimensijas, starppasauļu civilizācijas, identitāte, humors – nebūt neignorējot realitāti, taču palūkojoties uz to no cita skatpunkta. Turklāt šogad vairāk nekā citus gadus biennālē jūtama sieviešu mākslinieču klātbūtne un zināmā mērā arī pārdomas par “oficiālajā” mākslas vēsturē ierasto vīriešu mākslinieku dominanci. Lasīt tālāk... 

PRIEKA STRŪKLAKA VĀRDĀ ENDRJŪ LOGANS.
SARUNA AR BRITU MĀKSLINIEKU, JUVELIERI UN EKSCENTRIĶI

Liekas, pasaule vispār virzās uz spēles pusi. Es bieži braucu uz Indiju un esmu Vrindavānā, kur pastāv liels krišnaītu centrs. Es neesmu nemaz tik “apgaismots”, tomēr viesojos tur āšramā pie vienas ģimenes, ko pazīstu jau daudzus gadus. Un turienes šivatsa man vienmēr saka: “Tu piedzimsti… Un mirsti. Ko tu darīsi starplaikā? Have fun!” Tā ir diezgan laba ideja. Es gribētu, lai visa pasaule attīstītos atbilstoši tai. Mēs dzimstam, lieliski pavadām savu laiku, un pasaule no tā kļūst laimīgāka. Lasīt tālāk... 

FOTOREPORTĀŽA: KIM? LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS CENTRA JUBILEJA

20. maijā kim? Laikmetīgās mākslas centrs ar jauna izstāžu cikla atklāšanu un brīvdabas koncertu atzīmēja savu astoto dzimšanas dienu. Līdz jūlija sākumam kim? varēsim skatīt četras izstādes – ukraiņu mākslinieku dueta Synchrodogs (Taņa Šheglova un Romans Novens) fotogrāfiju sēriju Back to Nature, Darjas un Agatas Meļņikovu jaunāko kopdarbu – izstādi “Spoguļotāji” –, mākslinieka Tobiasa Kaspara darbus un Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantes Katrīnas Čemmes pirmo personālizstādi What is Lost is Lost Forever. Lasīt tālāk... 

LAI PRIEKS KĀ LAIMES PUTEKĻI VIRMO.
INTERVIJA AR MĀKSLINIECI EVELĪNU VIDU

Mēģinu darbus taisīt, izmantojot kontrastu materiālos. Daļēji izmantots jau gatavs, atrasts materiāls, dažiem ir pielikts koks vai vēl kas cits. Arī galvenajā videodarbā Andrē mežā spēlē nevis saksofonu, bet atrastu plastmasas cauruli. Daudzi materiāli ir iegūti uz ielas. Piemēram, atradu Ziemassvētku eglītes, nolobīju plikas un kombinēšu tās kopā ar mūzikas instrumentu. Man ir arī iecerēts viens eņģeļa zelta mats, kurš plīvos. Es gribu, lai izstādē ir prieka sajūta – lai bērniem patīk. Būs arī NLO – kam tad nav prieks ieraudzīt NLO? Lasīt tālāk...  

ĶĪNĀ ESMU BIJIS ES, LIDOJOŠOS MŪKUS REDZĒJIS.
LATVIJAS ARHITEKTŪRAS GADA BALVA 2017

Saņemot balvu, arhitekts Austris Mailītis atzina, ka balva viņam ir „liels pārsteigums un pagodinājums. Nezināmās teritorijas ir tās bīstamākās, bet arī visinteresantākās. Es gribētu novēlēt tajās doties arvien vairāk un vairāk. Man ir liels gods, ka kopā ar daudziem cilvēkiem mums ir bijusi iespēja to darīt,“ un noslēgumā, atsaucoties uz arhitekta/mākslinieka Hardija Lediņa un „NSRD“ skaņdarbu, piebilda: „Ķīnā esmu bijis es, lidojošos mūkus redzējis.“ Lasīt tālāk... 

FRANSISKO GOIJAS GLEZNA “TADEJA ARJASA ENRIKESS”.
IESKATS IZSTĀDĒ “PRADO 12 RAKSTURI”

Mākslinieks ataino savu modeli tā, it kā skatītājs būtu to pārsteidzis brīdī, kad viņa uzvelk labās rokas cimdu; šī detaļa rada mierīgu un nepiespiestu gaisotni un it kā ļauj mums ielūkoties portretējamās sievietes pasaulē. Tieši pateicoties šādiem paņēmieniem, Goija tika augstu vērtēts. Tos viņš bija apguvis no saviem laikabiedriem – angļu māksliniekiem, kuru daiļradi iepazinis ar drukātās grafikas darbu starpniecību. Dabiskā vide, kurā gleznots modelis, sejas izteiksme, poza vedina mūs uzlūkot dāmas skaistumu kā svaigu un nesamākslotu, lai gan, ir skaidrs, ka viņas tērps, sevis pasniegšanas maniere ir vispārpieņemto sociālo normu noteikta. Lasīt tālāk...