RAKSTI  
Ieva Iltnere. Foto: Zane Iltnere

5 epizodes mākslinieces Ievas Iltneres dzīvē 0

Paula Lūse
25/05/2017

Ieva Iltnere pamatoti tiek uzskatīta par vienu no spožākajām un radoši piepildītākajām savas paaudzes latviešu māksliniecēm. Spoža figurālās mākslas meistare, kuras darbi izceļas ar izsmalcinātu un minimālu tēlojumu, tajos vērojams izteikts estētisms, krāsu kolorīts, jutīgums, spilgts individuālais rokraksts un pāri visam – tīrība. Kā māksliniece sacīja: “Varētu jau uzvilkt to spilgti sarkano līniju, bet – nē, gribu es to audeklu pelēku un viss.”

Iltnere beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības apakšnozari un šobrīd ir šīs nodaļas asociētā profesore. Sākot no 1980. gadiem, māksliniece piedalījusies vairāk nekā 90 nozīmīgās grupu izstādēs un sarīkojusi 23 personālizstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs. Īpaši izceļama ir 2007. gada izstāde “Astoņas istabas” “Rīgas galerijā“ – ne tikai tāpēc, ka tā tika nominēta prestižajai Purvīša balvai, bet arī tādēļ, ka tā māksliniecei ir visspilgtāk palikusi atmiņā.

Ievas Iltneres darbi atrodas nozīmīgās publiskās kolekcijās – Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejā ASV, Ludviga muzejā Vācijā, Eiropas Centrālās bankas mākslas kolekcijā Vācijā un Valsts Tretjakova galerijā Krievijā, kā arī viņas darbi rotā nevienu vien sienu mākslas kolekcionāru privātmājās.

Vēl tikai līdz 30. maijam galerijā “Māksla XO” skatāma Ievas Iltneres personālizstāde “Implants”, kas ir noslēgums tēmu ciklam, kas aizsākts un risināts izstādēs “Ne vien, bet arī” (2014) un “Bābele” (2015). Izstādes stāsta galvenais vadmotīvs palicis nemainīgs: cilvēku dažādība un ap tiem esošā pasaule, pretstati un to saspēle. Savukārt līdz 19. jūnijam mākslas galerijā “Putti” norisinās izstāde “Eksperimentālais sānsolis”, kurā skatāmas arī Ievas Iltneres veidotās rotas.

Arterritory uz īsu sarunu tikās ar mākslinieci galerijā “Māksla XO”, lai uzzinātu, kas, viņasprāt, bijuši nozīmīgākie dzīves un mākslinieciskās daiļrades pagrieziena punkti.


Ieva Iltnere. Creme de la creme. No izstādes Implants galerijā Māksla XO. Foto: Renārs Derrings


Ieva Iltnere. Kapsula viesnīcā. Darbs no izstādes Implants galerijā Māksla XO. Foto: Renārs Derrings

Tēvs – Edgars Iltners

Kā pirmo atzīmējamo epizodi Ieva Iltnere min ģimenes un īpaši tēva lomu. Ievas Iltneres tēvs Edgars Iltners (1925–1983) ir viens no redzamākajiem latviešu pēckara perioda gleznotājiem. Tiek uzskatīts, ka mākslinieka nozīmīgākais ieguldījums mākslā bija īpašas formālās valodas izkopšana figurālajā žanrā. Ieva Iltnere gan sacījusi, ka tēvs nebija tas, kurš viņu mudinājis pievērsties mākslai. Uzzinājis par meitas vēlmi stāties lietišķajos (tagad Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola), ieteicis studēt keramiku, bet Ieva tomēr nolēma mācīties Dekoratīvās noformēšanas nodaļā, kas arī spēcīgi ietekmējis un veidojis viņas glezniecības stilu.

Māksliniece piemin, ka arvien biežāk, skatoties uz tēva darbiem, viņa pamana kādas līdzīgas gleznieciskā rokraksta iezīmes: “Viņš arī gleznoja tā tīri, kārtīgi un nesteidzoties. Brīžiem skatos uz viņa bildēm un šķiet, ka pati esmu tās taisījusi.”


Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola. Dekoratoru nodaļas 1. kurss. 1972. gads. Pirmajā rindā no kreisās: Ieva Iltnere. Foto no Ievas Iltneres personīgā arhīva

Studijas lietišķajos

Kā nākamo pieminamo epizodi māksliniece izceļ studijas tagadējā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, īpaši izceļot pasniedzējus Imantu Žūriņu un Jāni Borgu, kā absolūti progresīvus mākslas izpratnes pārstāvjus un veidotājus. Runājot par studijām, Iltnere min, ka mācīšanās tur lielā mērā ir iezīmējusi to, kas viņa tagad ir: “Biju kā sūklis, kurš uzņēma visu jauno informāciju. Bija fotomācība, burtu un materiālu mācība, bija arī vairākus mēnešus jākrāso ķeblis (Smejas), bet visa pamatā bija kārtība un pedantisms, kas vēl joprojām ir gan manā dabā, gan darbos.”


Grupa Maigās svārstības. No kreisās: Sandra Krastiņa, Ieva Iltnere, Ģirts Muižnieks, Aija Zariņa, Jānis Mitrēvics, (nav klāt: Edgars Vērpe). Foto no Ievas Iltneres personīgā arhīva

Studijas Mākslas akadēmijā

Ieva Iltnere vienmēr uzsvērusi pasniedzēju un kursa biedru nozīmi laikā, kad veidojas mākslinieka personība. Mākslas akadēmijā Iltnere studēja glezniecību, pēc trešā kursa kopā ar Jāni Mitrēvicu un Sandru Krastiņu specializējoties monumentālajā glezniecībā, bet ne brīdi nepieļāva domu pamest figurālās glezniecības studijas. Iltneres glezniecībā vērojamas vairākas ietekmes, piemēram, agrīnajos darbos redzamas Indulim Zariņam raksturīgās apvienotās ēnas.


Akcija-izstāde Maigās svārstības. 1990. Izstāžu zāle Latvija. Foto no Ievas Iltneres personīgā arhīva

Grupa “Maigās svārstības”

Tiek uzskatīts, ka mākslā Iltnere ienākusi ar grupu ļoti talantīgu cilvēku, kuriem bija jauns gleznieciskās domāšanas veids. Ievas Iltneres domubiedri bija Aija Zariņa, Sandra Krastiņa, Jānis Mitrēvics, Edgars Vērpe, Ģirts Muižnieks. Deviņdesmito gadu sākumā viņi visi piedalījās tam laikam skandalozajā izstādē-akcijā “Maigās svārstības”. Tā bija ļoti spēcīga savienība, uz kuras fona nākamajām mākslinieku paaudzēm bija īpaši jācenšas, lai tiktu pamanīti.

Daiļrades sākumposmā nebija problēmu ar pasūtījumiem – jauno mākslinieku izstādes, “Rudens izstādes, lielākas un mazākas grupu izstādes sekoja cita citai, arī Viļņā (1982), Ļeņingradā (1983) un Maskavā (1985). Pirmā personālizstāde notikusi kopā ar vīru Jāni Mitrēvicu Mālpilī Meliorācijas muzejā 1987. gadā. Tomēr 80. gadi latviešu mākslas vēsturē ir spilgti iezīmēti ar izstādi Daba. Vide. Cilvēks 1984. gadā Pēterbaznīcā, kurā plaši manifestējās tobrīd plaukstošais instalāciju virziens, savukārt desmitgades beigas vainago Rīga. Latviešu avangards Berlīnes Kunsthallē (1988) un Mūsdienu padomju gleznotāji no Rīgas Eduarda Nahamkina galerijā Ņujorkā (1989). Ieva Iltnere kopā ar grupas biedriem ir piedalījusies visos šajos notikumos, tāpēc viņas karjeras pirmā desmitgade raksturojama kā apskaužami veiksmīga, dinamiska un plaši atspoguļota medijos. Varbūt šodien skan neticami, taču mākslinieki tolaik bija populāras personas – Iltneres, Zariņas, Muižnieka paaudzei izdevās nostiprināties mākslas pasaulē uz grandiozu politiski ekonomisku pārmaiņu fona, ko apstiprina arī tas, ka Maigo svārstību grupai bija iespēja tikties ar Dānijas karalieni.



Ieva Iltnere. Darbi no izstādes Astoņas istabas Rīgas galerijā. Foto: rigasgalerija.com

“Astoņas istabas”

Jautājot Ievai Iltnerei, kura no personālizstādēm viņai palikusi visspilgtāk atmiņā, māksliniece atbild, ka tā noteikti ir 2007. gadā “Rīgas galerijā” rīkotā izstāde “Astoņas istabas”. Tika eksponēti īpaši šai izstādei gleznoti 11 lielformāta darbi, kuros autore atainojusi dažādu laikmetu interjerus, ar visu informāciju par laiku un telpu, ko tie nes sevī. Mākslinieci interesējis gleznas stāstošais moments, notikumi, kas risinās daudzajās istabās, cilvēki tajās un kā noslēgtā vide iedarbojas uz tiem. Šai tēmai Ieva Iltnere bija pievērsusies jau 2003. gadā savā personālizstādē Mana istaba. Toreiz, notikumus, kas risinās istabā, autore vēroja it kā pa atslēgas caurumu. Izstādē “Astoņas istabas” šī tēma tika izvērsta plašāk. Māksliniece aicināja ielūkoties uz milzīgiem audekliem gleznotās istabās, kuras apdzīvo tēli no mākslas vēstures grāmatām, dizaina žurnālu lapām vai autores personīgajām atmiņām (Bilbao, Bibliotēka u.c.).

Jautājot, kāpēc tieši šī izstāde ir atstājusi visspēcīgāko iespaidu, māksliniece atbildēja, ka tad viņai esot sācies jauns glezniecības posms, kurā pievērsusies neoreālismam: “Citreiz ir tā, ka sāc gleznot, bet sajūta ir kā vakuumā. Ar darbiem, kas bija skatāmi izstādē “Astoņas istabas”, nebija šīs vakuuma sajūtas – izdomāju, uzgleznoju un sanāca. Pēc tam jau šo posmu turpināju. Neuzskatu, ka ar mākslu ir kāds jāpārsteidz.” 

ARHĪVS:
Arterritory fotostāsti par māksliniekiem. Ieva Iltnere
Kad gleznoju, man galvā notiek pingpongs. Intervija ar Ievu Iltneri
Nolaizītā nepilnība. Intervija ar gleznotāju Ievu Iltneri