RAKSTI  
Egils Sebjernsons. Ūgh Eating in Venice. Out of Controll in Venice. 2017. Islandes paviljons Venēcijas mākslas biennālē 2017. Mākslinieka un i8 gallery (Reikjavīka) īpašums

Ceļvedis: 57. Venēcijas mākslas biennāles nacionālie paviljoni 0

Odrija Fišere
05/05/2017

Nākamā nedēļa solās būt karsta laikmetīgās mākslas cienītājiem – Venēcijā tiks atklāta 57. Starptautiskā mākslas biennāle. Tā norisināsies no 13. maija līdz 26. novembrim, bet jau, sākot ar 8. maiju, to steigs apmeklēt mākslas profesionāļi, kolekcionāri, preses pārstāvji un citi mākslas procesos iesaistītie. Kā jau ierasts biennāles notikumi risināsies ne vien Venēcijas Arsenālā un Dārzos, kur izvietoti daudzu valstu nacionālie paviljoni, bet arī dažādās vietās visā pilsētā.

ARHĪVS: Ceļvedis 57. Venēcijas mākslas biennāles satelītizstāžu un neatkarīgo izstāžu programmā

Šī gada biennāles kuratore ir Kristīne Masela (Christine Macel), kura kopš 2000. gada ir Pompidū centra Modernās mākslas muzeja galvenā kuratore un muzeja laikmetīgās mākslas departamenta dibinātāja. Viņas izvēlētā biennāles tēma Viva Arte Viva ir kaismīgs izsauciens franču garā, kas vēsta par to, ka šogad biennāles uzmanības centrā būs māksla un mākslinieki. Kristīne Masela savā paziņojumā teikusi: “Mūsu konfliktu un satricinājumu pārpilnajā  pasaulē, māksla ir apliecinājums tai visvērtīgākajai daļai mūsos, kas padara mūs par cilvēkiem. Māksla ir ultimatīvs domāšanas, individuālas izteiksmes, brīvības un fundamentālu jautājumu pamats. Māksla ir pēdējais cietoksnis, tā ir dārzs, kas jākopj, neņemot vērā tendences un personiskās intereses. Māksla ir skaidra alternatīva individuālismam un vienaldzībai.”

Biennālē šogad būs apskatāmas 85 nacionālo paviljonu ekspozīcijas, tostarp arī trīs jaunpienācēju – Antigvas un Barbudas, Kiribati un Nigērijas valstu prezentācijas. Bet to, kurš no paviljoniem un māksliniekiem iegūs Venēcijas biennāles Zelta un Sudraba lauvas, uzzināsim 13. maijā.

Savukārt biennāles kuratores veidotajā izstādē Viva Arte Viva piedalās 120 mākslinieki no 51 valsts. Šogad galveno izstādi veido deviņi Transpaviljoni, proti – deviņas sadaļas, un katra no tām atspoguļo savu tēmu vai māksliniecisko pieeju: “Mākslinieku un grāmatu paviljons“, “Prieka un baiļu paviljona”, “Zemes paviljons“, “Šamaņu paviljons“, “Laika un bezgalības paviljons” u.c.

Visu biennāles norises laiku paralēli izstādei risināsies dažādi satelītnotikumi. Piemēram, ik pa divām nedēļās nogalēm Tavola Aperta ietvaros Centrālajā paviljonā Dārzos un Arsenāla jaunajā Sala d’Armi skatītāji varēs satikt māksliniekus, kopā ar viņiem pusdienot un aprunāties par viņu mākslas praksi.

Biennāles atklāšanas nedēļā Dārzos un vairākās citās vietās pilsētā notiks ap divdesmit mākslinieku site-specific performances. Tās tiks straumētas biennāles mājaslapā un vēlāk arī būs pieejamas video formātā speciāli tām atvēlētā telpā Arsenālā.

Plašāka informācija par deviņiem Transpaviljoniem un izstādes Viva Arte Viva satelītnorisēm meklējama biennāles kuratores Kristīnes Maselas tekstā, bet mēs piedāvājam ieskatu dažu nacionālo paviljonu gaidāmajās ekspozīcijās.

Vācijas paviljons, Giardini
Anne Imhof
Atklāšana: 10. maijs 16.00 


Anne Imhofa. Angst II. 2016. Džošs Džonsons un Elīza Duglasa performancē Nacionālajā galerijā Hamburger Bahnhof Berlīnē, 2016. © Foto: Nadine Fraczkowski. Mākslinieces, Galerie Buchholz un Isabella Bortolozzi Galerie īpašums

Vāciju Venēcijas biennālē pārstāv uzlecošā vācu mākslas zvaigznes Anne Imhofa. Par mākslinieci vairāk uzzinājām, kad viņas performance-opera Angst kļuva par vienu no 2016. gada Berlīnes Mākslas nedēļas centrālajiem notikumiem un tika izrādīta Hamburger Bahnhof. Tas bija vērienīgās piecu stundu performances otrais cēliens. Pirmais notika Bāzeles Kunsthallē 2016. gada jūnijā, bet trešais – Monreālas biennālē oktobrī.

Annes Imhofas darbs Venēcijas biennālei savieno glezniecību, tēlniecību, instalācijas un performance elementus. 

Pēcdzimuma, reizē individualizētas un tomēr stereotipiskas – tādas ir cilvēku figūras Annes Imhofas gleznās un performanču scenārijos. Viņu pārvietošanās telpā no vienas puses atgādina ikdienišķas kustības, no otras – noslēpumainus rituālus. Vācijas paviljonā redzēsim uz matračiem un guļammaisiem, starp boksa maisiem, beisbola nūjām un skuvekļiem apmetušos performances dalībniekus, kuri “stāstīs” mums par optimizētas dzīves apstākļiem treniņnometnē.

deutscher-pavillon.org

Francijas paviljons, Giardini
Xavier Veilhan: Studio Venezia. Merzbau musical


Ksavjē Veijāns. Projekta Studio Venezia makets (fragments). © Veilhan/ADAGP, Paris, 2017

Ksavjē Veijāna instalāciju Venēcijas biennālei iedvesmojusi mūzikas ierakstu studijas pasaule. Apmeklētājiem būs iespēja atklāt īpašus mūzikas instrumentus, no kuriem daži būs radīti īpaši biennāles notikumam, un klausīties visdažādāko mūziķu spēli.

Ksavjē Veijāns darbojas dažādos medijos. Savās skulptūrās, gleznās, video, fotogrāfijās un instalācijās mākslinieks runā par to, kas ir vai nav īsts, skatoties uz pasauli no bioloģiskā un tehniskā skatu punkta un uzdodot jautājumu par tās attēlojumu vēsturiskā un mūsdienu kontekstā.

institutfrancais.com/fr/actualites 

ASV paviljons, Giardini
Mark Bradford: Tomorrow Is Another Day


Cietuma sabiedriskā kooperatīva Rio Terà dei Pensieri pārstāve darbā. Campo Santo Stefano, Venēcija, Itālija. Jūlijs, 2016. Foto: Agata Gravante

Amerikāņu mākslinieks Marks Bredfords ir zināms kā lielizmēra abstraktu multimediālu gleznu autors – tradicionālos glezniecības paņēmienus viņš savieno ar atrastiem materiāliem – ielas plakātiem vai, piemēram, speciālu papīru, ko izmanto afroamerikāņu frizieri. Viņa ekspozīcija Venēcijas biennālē atspoguļos tēmas, ar kurām autors strādā jau gadiem, – bažas par atstumtiem cilvēkiem, viņu neaizsargātību un ASV nepiepildītajiem sociālajiem solījumiem. Viņa projekts biennālei par sieviešu cietumu Venēcijā ir stāsts par iznīcību, vardarbību, iespējām, un reizē arī stāsts par ambīcijām un ticību, ka māksla spēj iesaistīt mūs visus aktuālās un dziļās sarunās un pat motivēt uz rīcību.

markbradfordvenice2017.org

Lielbritānijas prezentācija
Phyllida Barlow, Rachel Maclean, James Richards

Lielbritānijas paviljons, Giardini
Chiesa Santa Caterina, Cannaregio
Santa Maria Ausiliatrice in Castello (pusceļā starp Giardini un Arsenale)
 


Reičela Maklīna. Spite Your Face. 2017. Kadrs no video. Mākslinieces īpašums. Alchemy Film & Arts sadarbībā ar Talbot Rice Gallery un Edinburgas Universitāti pasūtījums. © Rachel Maclean

Lielbritāniju šogad Venēcijas biennāles pārstāv trīs mākslinieki – Filīda Bārlova (Anglija), Reičela Maklīna (Skotija) un Džeimss Ričardss (Velsa).

No tiem centrālā vieta atvēlēta Filīdas Bārlovas ekspozīcijai – tā atradīsies Lielbritānijas paviljonā Venēcijas Dārzos. Bārlova savu atpazīstamo rokrakstu jau četru gadu desmitu garumā ieguvusi kā milzu skulptūru autore – savu iespaidīgo tēlniecības objektu veidošanai viņa parasti izmanto vienkāršus materiālus (saplāksnis, kartons, ģipsis utml.) un konfrontē objekta un telpas attiecības.

Reičela Maklīna ir viena no nozīmīgākajām laikmetīgās mākslas pārstāvēm Skotijā. Viņas jaunā filma būs skatāma Sv. Katrīnas baznīcā (Chiesa Santa Caterina) Kanaredžo rajonā, Venēcijā.

Reičela Maklīna ir pazīstama ar multimediāliem darbiem, kuros tiek risināti jautājumi par identitāti, sociālajām vērtībām un politiku. Izmantojot hiperpiesātinātu krāsu estētiku, Reičela rada tēlus (kurus pati arī spēlē), kas tapuši, iedvesmojoties no  narcistiskās sabiedrības kultūras, pasakām un modernās mitoloģijas.

Velsas pārstāvja Džeimsa Ričardsa projekts Cymru yn Fenis ir skaņas instalācija, kas ceļo cauri dažādiem mūzikas žanriem un valodām – no ritmiskiem mūzikas gabaliem līdz sekvencēm, ko veido nejaušas skaņas un lauka ieraksti. Rezultāts ir kinematogrāfiska un multisensora pieredze.

Mākslinieka darbi ir viņa personīgā interpretācija par masu mediju haosu. Viņš apvieno video, skaņu un fotoattēlus, lai veidotu instalācijas par esošiem un izdomātiem notikumiem. Džeimsa Ričardsa projekts Venēcijas biennālē būs skatāms Santa Maria Ausiliatrice in Castello, kas atrodas uz Fondamente S. Gioacchin un Calle S. Gioacchino stūra, pusceļā starp Dārziem un Arsenālu. 

venicebiennale.britishcouncil.org

Austrijas paviljons, Giardini
Brigitte Kowanz, Erwin Wurm
Atklāšana: 12. maijs 15.00


Brigita Kovanca. Morsealphabet. 1998/2010; Now I See. 2010. Ekspozīcija no mumok museum moderner kunst stiftung ludwig wien, Vīne. Foto: Matthias Herrmann. © Bildrecht, Vienna 2017

Brigita Kovanca un Ervīns Vurms ir tie mākslinieki, kuri sola mūs pārsteigt Austrijas paviljonā. Tie ir autori, kuri pēdējās desmitgades laikā ir spēlējuši īpaši nozīmīgu lomu Austrijas laikmetīgās mākslas ainā. Kamēr Ervīns Vurms paplašina tēlniecības jēdzienu materiāla ziņā, Brigita Kovanca ar saviem gaismas objektiem, instalācijām un gaismas arhitektūru mūsu apziņā ir ienesusi izpratni par attēla nemateriālajām dimensijām.

Intervijā Arterritory māksliniece atklāj, ka viņa savos darbos pēta gaismas kā medija attiecības ar telpu, savienojumā ar zīmēm, kodiem un valodu. Biennālē redzēsim viņas projektu Infinity and Beyond, kurā māksliniece savieno gaismu un spoguļus, tādā veidā radot bezgalīgas, nemateriālas virtuālās telpas, kuras liek domāt par poētiski filozofiskiem un sociālpolitiskiem jautājumiem, kā arī skatītājam liek atrast savu vietu tajās.

ARHĪVS: On the way to the 57th Venice Art Biennale. Three questions for Brigitte Kowanz, one of the artists presenting at the Austrian national pavilion

Savukārt Ervīns Vurms intervijā Arterritory, kuru varēsiet lasīt 9. maijā, stāsta, ka Venēcijas biennālei sagatavojis divus projektus. Viens no tiem – grandioza izmēra performatīva skulptūra – būs skatāms Austrijas paviljona ārpusē, bet iekšpusē skatītāji varēs piedalīties vienas minūtes skulptūru veidošanā. Mākslinieku šiem darbiem iedvesmojušas globālās problēmas, kas turpina dramatiski izmainīt mūsu realitāti, un divas tēmas, kuras Vurms turpina attīstīt jau vairākas desmitgades – mobilitāte un kapitālisms. “Esmu sapratis, ka šobrīd pasaulē migrācija nenotiek tikai vienā virzienā – no Vidējiem Austrumiem un Āfrikas uz Eiropu –, bet migrācija un pasaules iekarošana notiek arī otrā virzienā – no Rietumiem uz Austrumiem.” Kā? Tas atklāsies 9. maijā.

labiennale.at

ARHĪVS: Brīvība radīt bez-jēgu. Intervija ar mākslinieku Ervīnu Vurmu

Itālijas paviljons
Giorgio Andreotta Calò, Roberto Cuoghi, Adelita Husni-Bey
Tese delle Vergini, Arsenale


Roberto Kuogi. Putifero. Instalācija. DESTE Foundation Project Space, The Slaughterhouse, Hidra, Grieķija. 21.06–30.09.2016. Attēls: lehmannmaupin.com

Māksliniekus Džordžo Andreotu Kalo, Roberto Kuogi un Adelitu Husni-Beju pārstāvēt Itāliju uzaicinājusi Ņujorkā mītošā itāļu izcelsmes kuratore Čečīlija Alemāni. Savā paziņojumā viņa izsaka cerību, ka “šis paviljons radīs jaunu laikmetīgas un kosmopolītiskas Itālijas tēlu, kas nelūkojas nākotnē caur nostalģisku iepriekšējo paaudžu objektīvu.“ 

No trim autoriem zināmākais ir mākslinieks Roberto Kuogi, kurš savā mākslas praksē rada skaņas instalācijas, lielizmēra skulptūras, kā arī veido neliela formāta darbus dažādos medijos. Kalo vislabāk zināms kā minimālistiskas tēlniecības darbu autors, bet Husni-Beja strādā video un grafikas tehnikās.

Islandes paviljons
Egill Sæbjörnsson: Out of Controll in Venice
Spazio Punch, Giudecca


Egils Sebjernsons. Out of Controll in Venice. 2017. Islandes paviljons Venēcijas mākslas biennālē 2017. Mākslinieka un i8 gallery (Reikjavīka) īpašums.

Pēc Islandes skandalozā iznāciena pagājušajā Venēcijas biennālē ar projektu, kas neilgi pēc biennāles atklāšanas tika slēgts (2015. gadā Islandi pārstāvēja Šveices mākslinieks Kristofs Buhels, kurš vienā no Venēcijas baznīcām bija izveidojis mošeju), šogad islandieši piedāvās projektu, kas atsaucas uz Islandes folkloru. Mākslinieka Egila Sebjernsona veidotie troļļi vārdā Ūgh un Bõögâr apdzīvos Islandes paviljonu, kas atradīsies Spazio Punch Džudekas salā (vaporeto pietura Palanca).

Intervijā Arterritory autors atklāj: “Ironiski, ka sākotnēji es domāju – nevar būt nekas muļķīgāks un vecmodīgāks, kā parādīt vienu no Islandes klišejām – troļļus. Viņi ir pārāk neglīti un nestilīgi, lai kļūtu par mākslas darbu. (..) Venēcijā es ļaušu troļļiem pašiem izvērsties. Izstāde kulminēs lielizmēra interaktīvā prezentācijā. Interaktīvā tādā nozīmē, ka apmeklētāji var iekļūt divstāvu struktūrās ar troļļu izskatu, pasēdēt tur, atpūsties un iedzert tasi kafijas vai burbuļūdeni. Troļļiem arī tagad garšo kafija, tāpēc viņi gribēja, lai izstādē ir kafija.“

icelandicartcenter.is/projects/venice-biennale/egill-saebjornsson

ARHĪVS: The sound of rocks in my pockets. A conversation with artist Egill Sæbjörnsson, on things that matter

Latvijas paviljons, Arsenale
Miķelis Fišers: What Can Go Wrong
Atklāšana: 11. maijs 17.00


Miķelis Fišers. Reptiloīds imobilizē halucinējošos darvinistus. 2017. Gaismas un skaņas instalācija, ekstrudēts polistirols, polipropilēna loksnes, ORACAL® līmplēvē griezts zīmējums, LED lenta. 600 x 600 x 600 cm. Skaņa: ERROR. Foto: Valdis Jansons

Venēcijas biennālē Latvijas paviljona stāsts līdz skatītājam nonāk Miķelim Fišeram raksturīgā veidā – provokatīvos mākslas darbos, kuros ir mistiskas pasaules, sazvērestību teorijas, ezotērisku piedzīvojumu ilustrācijas, kas izmanto reālajā dzīvē labi pazīstamus nereālus tēlus – ķirzakcilvēkus, citplanētiešus, teiksmainus pusdievus, kā arī dokumentālus personāžus. Ekspozīcijas apmeklētāji Venēcijā šos tēlus iepazīs kokgrebumos, gaismas un skaņas instalācijā un lielizmēra gleznā. Par pēdējo mākslinieks stāsta, ka, to gleznojot, esot “miris kādas simts reizes“. “Es izgāju caur īstu elli. Un galvenais – lūk, šī pienākuma apziņa. Parasti tu kaut ko tur zīmē un visiem vienalga, ko tu tur dari. Bet te vajag uzgleznot gleznu, kas Venēcijā pārstāvēs Latviju, plus tai jānobalansē visa tā černuha, kas valda manos kokgriezumos. Un es sapratu, ka esmu uzņēmies tādu nastu, kādu nekad dzīvē. Tad es sāku klausīties visādas lekcijas un daudz domāju, cīnījos ar sevi, ceļoju. Reizi pa reizei nodzēsu uzgleznoto no audekla. Un man kļuva skaidrāks, kas tas tāds vispār ir, vien tad, kad principā viss jau bija uzgleznots.”

fisers.lv

ARHĪVS: Pie šī audekla esmu miris kādas simts reizes. Intervija ar mākslinieku Miķeli Fišeru

Lietuvas paviljons
Žilvinas Landzbergas: R
Scuola San Pasquale, San Francesco della Vigna, Castello
Atklāšana: 12. maijs 19.00


Žilvins Landzbergs. Zīmējums projektam “R“. 2016. Papīrs, tuša.

Lietuvas mākslinieks Žilvins Landzbergs Venēcijas biennālei sagatavojis instalāciju “R” un sola atklāt Ziemeļu ainavas un iztēles savienojuma hipnotisko realitāti. Ar burtu “R” angļu valodā iesākas vārdi, kuri tulkojumā būtu – atgādināt, ierakstīt, attiekties, atsaukties, līdzināties, cieņa, stars, rādijs, romantisks, īsts un atskaņa. “R” ir vissarežģītākais alfabēta burts; tas apvieno visu ģeometrisko formu spektru un nozīmes, aptverot gan racionālā, gan iztēles robežas. Šo instalāciju lielā mērā ir iedvesmojušas mākslinieka pārdomas par modernitātes sekām un ieradumiem, kuri tiek internalizēti laikmetīgajā kultūrā.

cac.lt/en 

ARHĪVS: On the way to the 57th Venice Art Biennale. Three questions for Ula Tornau, one of the curators of the Lithuanian national presentation

Igaunijas paviljons
Katja Novitskova: If Only You Could See What I've Seen with Your Eyes
Palazzo Malipiero, San Samuele, San Marco
Atklāšana: 11. maijs 16.00


Katja Novickova. Foto: China Hopson

Igaunijas mākslinieces Katjas Novickovas projekts Venēcijas biennālei vēršas pret pasauli ap mums, drosmīgi pārvērtējot dzimumu un vecuma konvencijas. Mākslinieces veidotās skulptūras un fotogrāfijas tiecas izaicināt attēla jēdzienu un mūsu attiecības ar fizisko telpu digitālajā laikmetā. Viņa liek skatītājam izkāpt no komforta zonas, lai domātu un reflektētu par valodu, kas mums pagaidām nav pazīstama. Autore pēta nākotni, kas vēl nav notikusi, un tagadni, kuru mums nav izdevies atpazīt.

Katja Novickova ir Igaunijā dzimusi māksliniece, kas strādā Amsterdamā un Berlīnē. Pagājušajā gadā viņas darbi bija skatāmi grupas izstādē Ocean of Images: New Photography 2015 Ņujorkas Modernās mākslas muzejā MoMa

cca.ee/en/venice-biennale 

Somijas paviljons, Giardini
Nathaniel MellorsErkka Nissinen: The Aalto Natives
Atklāšana: 10. maijs 14.00


Fragments no Nataniela Mellora un Erkas Nisinena darba The Aalto Natives

Somu arhitekta Alvara Ālto radītajā Somijas paviljonā Venēcijas Dārzos skatāms divu mākslinieku kopdarbs – Nataniela Mellora (ASV) un Erkas Nisinena (Somija/ASV) projekts, kura uzmanības centrā ir dažādi stereotipi par Somijas vēsturi un nacionālo identitāti. Sapludinot arheoloģijas, antropoloģijas un zinātniskās fantastikas idejas, tas veido jaunu Somijas sabiedrības tēlu.

“Mēs vēlamie paskatīties uz nacionālismu no jaunas kosmiskas perspektīvas. (..) Sākām ar ideju par jaunas mitoloģijas radīšanu – mums tā likās gan absurda, gan nepieciešama. Helsinku Ateneum muzejā paskatījāmies uz gleznām ar Kalevalu un sapratām, ka Somija ir daļa no lielākas olu dējēju ģints civilizācijas,” stāsta mākslinieki. Erka Nisinens intervijā portālam Arterritory atklāj, ka Somijas paviljonā mūs sagaida stāsts par citplanētiešiem – planētu veidotājiem. “Tās ir tādas būtnes, kas spēj radīt jaunas civilizācijas. Uz kādas attālas planētas viņi rada arī Somiju. Šis būs tāds kā zinātniskās fantastikas stāsts.” Paviljonā redzēsim gan video par Somijas izveidošanu, gan runājošu olu, gan dzirdēsim pašsacerētas un izpildītas dziesmas.

Interviju ar Erku Nisinenu drīzumā varēs lasīt Arterritory angļu sadaļā.

frame-finland.fi

Ziemeļvalstu paviljons, Giardini
Izstāde Mirrored
Atklāšana: 11. maijs 12.00


Mika Tānila. Scenes. No sērijas Film Reader.  2017. Foto: Johnny Korkman © Mika Taanila

Ziemeļvalstu paviljona ekspozīciju, kā jau ierasts, veidos trīs valstu – Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas – kopizstāde. Grupas izstādē Mirrored redzēsim dažādu paaudžu mākslinieku darbus – Siri Aurdal, Nina Canell, Charlotte Johannesson, Jumana Manna, Pasi “Sleeping” Myllymäki un Mika Taanila veikumu.

Kurators Matss Stjernsteds stāsta: “Izstādē Mirrored mākslinieki piedāvā kartējumu, kas ignorē valstu un reģionu robežas, tā vietā veidojot jaunu daudzpusīgu priekšstatu par to, kā šo jautājumu var saslēgt ar mākslas praksi.” Izstāde piedāvā atmest tematisko pieeju un pievērst uzmanību sava paštēla vai stereotipu par Ziemeļvalstīm izaicināšanai. Tādā veidā Mirrored, aizņemoties Džuliānas Bruno alegoriju par spoguļiem, ierosina veidot “bezvietas vietu”.

frame-finland.fi

ARHĪVS:
Mika Tānila un neredzamā enerģija
Ars Fennica 2015 laureāts, mākslinieks Mika Tānila

Krievijas paviljons, Giardini
Grisha Bruskin, Recycle Group, Sasha Pirogova: Theatrum Orbis


Griša Bruskins. Scene Change. 2016–2017. Mākslinieka un Krievijas paviljona īpašums

Krieviju pārstāvošie mākslinieki Griša Bruskins, grupa Recycle un Saša Pirogova Venēcijai sagatavojuši starpdisciplināru projektu, kurā tēlniecību, instalācijas un video varēs baudīt laikmetīgo komponistu – Dmitrija Kurļandska, Pētera Aidu un Konstantīna Dudakova-Kašuro – sacerētu skaņdarbu pavadījumā.

Izstādes nosaukums, kas tulkojumā nozīmē “Pasaules teātris”, paņemts no Abrahama Ortēliusa 1570. gadā publicētā ģeogrāfiskā atlanta. Iezīmējot jaunu laikmetu kartogrāfijas vēsturē, tas bija pirmais modernais atlants, kas apvienoja zināšanas ar kultūras un zinātnes pieredzi.

Kā pirmo Krievijas paviljonā apmeklētāji ieraudzīs Bruskina balto figūru instalāciju Scene Change, tālāk cauri eju labirintam varēs nokļūt Recycle grupas (Blocked Content) un videomākslinieces Sašas Pirogovas (Inner Physics) jaunā post-digitālā laikmeta tehnoloģiju pasaulē. 

ruspavilion.ru

ARHĪVS: No Superfluous Movements. An interview with Russian artist Sasha Pirogova

labiennale.org