RAKSTI  
Foto: arterritory.com

Intriga, fikcija, intuīcija 0

Ceļvedis 57. Venēcijas mākslas biennāles satelītizstāžu un neatkarīgo izstāžu programmā

Agnese Čivle
25/04/2017

Nenoliedzami, ka sajūsma par Venēcijas pieredzi nereti nāk komplektā ar zināmām bažām – ne tikai par pazaudēšanos pilsētas labirintos ar tās kanālmalu vai strupceļu slazdiem, bet arī par iespējamību palaist garām ko būtisku no vērienīgākās Eiropas lielizstādes programmas. Ja vēl ar nacionālajām ekspzīcijām, kas lielākoties (ar dažiem izņēmumiem) koncentrējušās Arsenāla teritorijā (Arsenale) un Dārzos (Giardini), iespējams tikt galā, tad izsekot visai paralēlo izstāžu (Collateral Events) vai neatkarīgo ekspozīciju programmai jau ir izaicinājums. Ir labi, ja ir kāda obligāto pieturpunktu atlase, taču ar to tāpat nesanāks aprobežoties – ceļā no vienas izstādes uz otru pa pilsētas sottoportego, corte, ramo, calle, fondamenta vai salizzada tipa ejām nonāksiet arī pie pavisam negaidītiem atklājumiem. Izstādes Venēcijas biennāles laikā ir izkaisītas pa visu pilsētu, un norādes uz tām ir labi samanāmas.

Arterritory.com piedāvā izstāžu izlasi nozīmīgākajās pilsētas mākslas telpās un muzejos, kā arī vienkārši vērtīgus mākslas programmas momentus.

DORSODURO


(Fragments.) Demjens Hērsts. Sphinx. Foto: Prudence Cuming Associates. © Damien Hirst and Science Ltd. All rights reserved, DACS 2017

Damien Hirst. Treasures from the Wreck of the Unbelievable 

Demjens Hērsts. Bagātības no “Neticamā” vraka
Palazzo Grassi un Punta della Dogana

09.04–03.12.2017

Jau labu laiku pirms izstādes atklāšanas mākslai veltīto mediju pamanāmākie virsraksti ziņoja par divu laikmetīgās mākslas “lielvaru” apvienošanos: ietekmīgākais franču miljardieris, Christie’s izsoļu nama īpašnieks Fransuā Pino abas savas Venēcijas mākslas telpas nodevis veiksmīgākajam laikmetīgās mākslas manēžas multilomu izpildītājam Demjenam Hērstam. Un, lai gan izstāde nav iekļauta Venēcijas biennāles oficiālajā satelītprogrammā, tā viennozīmīgi kļūs par biennāles sezonas spēcīgāko magnētu.

Gana ambiciozais un sarežģītais projekts Hērstam prasījis desmit gadus. Izstādes idejisko līniju veido mīts par bijušā verga Sifa Amotana II dārgumu kolekciju, kas 2. gadsimtā ceļā uz saules tempļa būvniecības vietu nogrimusi jūras dzīlēs līdz ar kuģi “Neticamais” kaut kur Āfrikas austrumu piekrastē. Divus tūkstošus gadu vēlāk – 2008. gadā – šo iespaidīgo 460 tonnas smago dārgumu krājumu atklājuši nirēji, un tas izcelts no Indijas okeāna.

Šeit gan jāmin kāds būtisks fakts – mīts ir mākslinieka paša sacerēts. Un neļaujieties apmānam – arī izstādi pavadošās perfekti izstrādātās dokumentālas filmas ir fikcija. Kamēr citu sapņi un fantāzijas tā arī paliek sapņu un fantāziju pasaulē – Demjens Hērsts tās realizē. Jo viņš to var!

Spozmes un ekstravagances ziņā šis mākslinieka veikums stāv pāri visam. Abās Pino mākslas telpās izstādīti 190 “antīkie” mākslas darbi – dievu tēli un alegoriskas figūras, kuras divus tūkstošus gadus okeāna sāls dēdējis un dzelme ietērpusi koraļļu bruņās. Redzami ūdens faunas apdzīvoti milzu ciklopu galvaskausi, korozijas saēsti zelta un bronzas priekšmeti, Karāras marmora skulptūras... Tas viss brīžiem balansē uz kiča robežas, taču izstrādāts ir nevainojami.

Jāsaka, ka pilnīgam Hērsta apogejam pietrūkst tikai ekspozīcijas telpas jūras dzelmē! palazzograssi.it/endamienhirst.com


Roberta Vilsona radītais illy Art Collection tasīšu dizains, 2014

Robert Wilson. the dish ran away with the spoon

Roberts Vilsons. šķīvītis aizbēga ar karotīti
Magazzini del Sale

13.05–16.07.2017

Pirms divdesmit pieciem gadiem itāļu kafijas zīmols illy aizsāka savu mākslas kolekciju, paceļot ikdienišķas kafijas tasītes estētiku pavisam citā – mākslinieciskā – līmenī. Jau vairāk nekā 100 pasaulslaveni mākslinieki ar aizrautību iesaistījušies šajā projektā. Viņu vidū arī Džefs Kūnss (Jeff Koons), Džulians Šnābels (Julian Schnabel), Roberts Raušenbergs (Robert Rauschenberg), Mikelandželo Pistoleto (Michelangelo Pistoletto), Marina Abramoviča (Marina Abramović) un amerikāņu teātra ģēnijs un mākslinieks Roberts Vilsons. Pēdējais savu ieguldījumu ekskluzīvo tasīšu kolekcijā veica 2014. gadā – tā tapa kopdarbā ar pieciem Vilsona izveidotās mākslu un humanitāro zinātņu laboratorijas Watermill Center vasaras programmas dalībniekiem.

Šogad illy Art Collection aprit 25 gadu jubileju, un šis notikums tiek atzīmēts ar Roberta Vilsona veidotu instalāciju. Šobrīd projekta veidotāji uztur intrigu un sīkāku informāciju nesniedz. Varam tikai minēt, ko nozīmē preses relīzē minētā divrinde: 

the dish ran away with the spoon

everything you can think of is true, kas ir pārfrāzētas rindas no angļu bērnu skaitāmpantiņa Hey Diddle Diddle.

Tā kā illy ir viens no lielākajiem Venēcijas biennāles finansiālajiem atbalstītājiem, sagurušajiem mākslas baudītājiem biennāles laikā kafija būs pieejama ik uz stūra. illy.comrobertwilson.com


Filips Gastons. Painting, Smoking, Eating, 1973. © McKee Gallery, 2008

Philip Guston and the Poets 

Filips Gastons un dzejnieki
Gallerie dell’Accademia

10.05–03.09.2017

Gallerie dell’Accademia izstāžu telpā iespējams izsekot amerikāņu mākslinieka Filipa Gastona (1913–1980) darbiem, kas saistīti ar literatūru. Izstāde atklāj, kā 20. gadsimta spilgto literātu – angļu modernisma rakstnieka D.H. Lorensa (D.H. Lawrence), īru dramaturga V.B. Jeitsa (W.B. Yeats), angļu dzejnieka T.S. Eliota (T.S. Eliot) u.c. – darbi kalpojuši kā katalizators Gastona daiļradei.

Venēcijā izstāde tiek rīkota ar nolūku atzīmēt mākslinieka īpašās attiecības ar Itāliju – viņa mīlestību pret itāļu glezniecību un savulaik iedvesmas meklējumus itāļu renesanses dižgaru freskās. Kā 2014. gada intervijā Arterritory.com minēja vācu kolekcionārs Haralds Falkenbergs – Gastons par murālistu kļuvis apstākļu spiests: 1929. gadā, kad ASV sākās Lielā depresija, Gastons nebija pat divdesmit gadus vecs, viņam nebija darba un viņš bija pilnībā atkarīgs no prezidenta Rūzvelta New Deal programmas jaunajiem māksliniekiem. Viņš nevarēja radīt mākslu, kādu vēlējās, bet gan tādu, kas iekļāvās minētās programmas uzstādījumos. Un tā viņš kļuva par murālistu. 

Pēc Otrā pasaules kara Džeksons Poloks (Jackson Pollock) Gastonu uzaicināja pievienoties abstraktā ekspresionisma kustībai, bet 1967. gadā 53 gadu vecumā Gastons pameta visu – ienīda mākslu, ienīda mākslas pasauli, ienīda visu. Tā rezultātā viņš radīja darbus, kādus patiešām vēlējās, un šodien viņš pasaulē vislabāk ir zināms ar saviem eksistenciāli sērīgajiem, multeniskā manierē tapušajiem glezniecības darbiem. gallerieaccademia.org


Marks Tobijs. Wild Field, 1959. The Museum of Modern Art, New York, Collezione Sidney and Harriet Janis, 1967 © 2017 Mark Tobey / Seattle Art Museum, Artists Rights Society (ARS), Ņujorka

Mark Tobey. Threading Light 

Marks Tobijs. Izstarojot gaismu
Peggy Guggenheim Collection

06.05–10.09.2017

Pegijas Gugenheimas kolekcijas muzejs biennāles periodā piedāvā iepazīties ar amerikāņu abstrakcionista Marka Tobija (1890–1976) veikumu – aptuveni 80 glezniecības darbiem, kas tapuši laika periodā no 20. līdz 70. gadiem.

Tobija darbu blīvi strukturētajās kompozīcijās atpazīstamas kaligrāfiskas līnijas, kas viņu īpaši atšķir no citiem abstraktā ekspresionisma pārstāvjiem. Lai gan bieži Tobijs tiek pielīdzināts Džeksonam Polokam, tomēr tieši viņa “firmas zīme” ir, tā saucamā, baltā rakstība (white writing) – baltas vai gaišas krāsas kaligrāfiskie simboli, kas pārklāj abstraktos gleznas laukumus un rada īpaši elektrizētas estētikas efektu.

Mākslinieks savas dzīves laikā nopietni interesējās par austrumu filozofijām un reliģijām un pievērsās Bahai ticībai (Bahá'í). Viņš bija kaislīgs ceļotājs, kura kartē iezīmējās maršruti no Meksikas līdz pat Ķīnai un Japānai.

guggenheim-venice.it


Volfgangs Tillmanss. The State We’re In, A, 2015. David Zwirner, Ņujorka, Galerie Buchholz, Ķelne/Berlīne, Maureen Paley, Londona, īpašums

Space Force Construction

Telpiskā spēka konstrukcija
V-A-C Foundation, Palazzo delle Zattere

13.05–25.08.2017

Atzīmējot 1917. gada Krievijas revolūciju, izstādē Space Force Construction, kuras no nosaukums aizgūts no Ļubovas Popovas (Lyubov Popova) supremātisma kompozīcijas, apskatīta agrīnā padomju perioda māksla un tās tipveida platformas jeb telpas – karalauks, rūpnīca, izstāde, skola, mājas, teātris, prese utt.

Izstādē spilgto 20. un 30. gadu padomju mākslinieku – Ela Ļisicka (El Lissitzky), Gustava Kluča, Aleksandra Rodčenko (Alexander Rodchenko) un Varvaras Stepanovas (Varvara Stepanova) – darbi veido dialogu ar jaunāko laiku mākslas pienesumu – Volfgangu Tillmansu (Wolfgang Tillmans), Barbaru Krīgeri (Barbara Kruger), Irinu Korinu (Irina Korina), Dženisu Kerbelu (Janice Kerbel) u.c.

Palazzo delle Zattere ātrijā eksponēta “Ļeņina siena”, kas veidota no propagandas plakātu oriģināliem, grāmatu vākiem, zīmējumiem un fotogrāfijām ar pirmo PSRS vadītāju. Trīs palaco telpas veltītas mākslinieku biedrības OBMOKhU (Jauno mākslinieku biedrība, 1919–1922) radikāli abstraktajām tēlniecības formām, kas bruģēja ceļu konstruktīvisma virzienam visā Eiropā un vēlāk turpinājās Latīņamerikā un ASV. Mūsdienu mākslinieku veikums apliecina šīs krievu iedibinātās kustības joprojām lielo nozīmi.

Izstādē ietverti arī vairāku mūsdienu krievu mākslinieku jaunie darbi, tostarp Kirila Gluščenko (Kirill Gluschenko) instalācija, kas pētī “ideāla” konceptu Brežņeva laika padomju modernitātē.

Izstādi organizē V-A-C fonds no Maskavas, ko 2009. gadā nodibināja krievu miljardieris Leonīds Mihelsons (Leonid Mikhelson). v-a-c.ru


Jans Fabrs. Planet V. 2011. No sērijas Planets. Foto: Attilio Maranzano © Angelos bvba

Jan Fabre: Glass and Bone Sculptures 1977–2017

Jans Fabrs: stikla un kaula skulptūras 1977–2017
Abbazia di San Gregorio

13.05–26.11.2017

Flāmu mākslinieku Janu Fabru (1958) mēdz dēvēt par Renesanses cilvēku. Viņš strādā gan vizuālās mākslas, gan teātra un dejas, gan performanču un operas laukā. Reizēm – vairākos vienlaikus. Reizēm – visos vienlaikus. 

Jans Fabrs ir pirmais dzīvais mākslinieks, kuram izstāžu telpas atvēlēja Parīzes Luvra – 2008. gadā viņš mākslas šedevru krātuves Rišeljē spārnā izveidoja 30 milzīgas instalācijas radošā saspēlē ar izstādītajiem flāmu, nīderlandiešu un vācu vecmeistaru darbiem. 1984. gadā ar gandrīz septiņas stundas ilgstošo Jana Fabra darbu The Power of Theatrical Madness  (Teatrālā ārprāta spēks) tika atklāta Venēcijas mākslas biennāle. 

Šogad Venēcijā būs skatāmi kuratoru Džakinto di Pjetrantonio (Giacinto Di Pietrantonio), Katerīnas Koskinas (Katerina Koskina)  un Dmitrija Ozerkova (Dmitry Ozerkov) atlasīti Fabra darbi, kuriem kā izejmateriāls kalpojis kauls un stikls. Ar šādu darbu izlasi mākslinieks godina flāmu māksliniekus un viņu saberztā kaula pigmenta noslēpumu, kā arī Veneto reģiona stikla pūtējus.

Abatijas telpās izstādīti 40 mākslinieka skulpturālie darbi – stikla galvaskausi, falliski elementi, suņu un cilvēku skeleti un spermiji virsmas dekoram. janfabre.be


Fēbe Bosvella. Mutumia. 2016. Centre d’Art Contemporain Genève pasūtījums. PinchukArtCentre © 2017. Foto: Sergey Illin

Future Generation Art Prize 2017

Nākotnes paaudzes mākslas balva 2017
Palazzo Contarini Polignac

12.05–13.08.2017

15. gadsimta Palazzo Contarini Polignac ir galamērķis pats par sevi. Palaco arhitekts Džovanni Bora (Giovanni Buora) pret Lielo kanālu pavērsis iespaidīgu akmens un marmora fasādi. Divdesmitā gadsimta sākumā īpašums nonācis leģendārā šujmašīnu ražotāja Singer meitas – pazīstamas mākslas un zinātnes patroneses Vinaretas Zingeres (Winnaretta Singer) – rokās, un tolaik palaco uzņēma ne vienu vien mākslas pasaules ikonu. Šogad krāšņā nama durvis vērtas laikmetīgajai mākslai un, iespējams, tās nākotnes ikonām. Proti, palaco zālēs notiek ukraiņu miljonāra un filantropa Viktora Pinčuka starptautiskā Future Generation balvas izstāde jaunajiem māksliniekiem vecumā līdz 35 gadiem. Tā Palazzo Contarini Polignac notiek jau otro reizi – pirmo reizi tā šeit notika 2013. gadā, kad par balvas laureāti kļuva britu māksliniece Linete Jadoma-Bakje (Lynette Yiadom-Boakye, 1977), kura jau 2015. startēja ar personālizstādi prestižajā Serpentine galerijā.

Ceturtās balvas laureāte aprīlī tika pasludināta Pinčuka mākslas centrā Kijevā, un tā ir Dienvidāfrikas māksliniece Dineo Sešī Bopape (Dineo Seshee Bopape). Grupas izstādē būs skatāma uzvarētājas un balvas dalībnieku darbu izlase. futuregenerationartprize.org

SAN MARCO


Širina Nešata. Agayar. No sērijas The Home of My Eyes. 2014–2015. Mākslinieces un Gladstone Gallery (Ņujorka/Brisele ) īpašums

Shirin Neshat. The Home of my Eyes

Širina Nešata. Manu acu mājas
Museo Correr

13.05–26.11.2017

Correr muzejā skatāmā irāņu izcelsmes ASV dzīvojošās mākslinieces Širinas Nešatas (1957) darbu sērija The Home of My Eyes, kas tapusi mākslinieces ceļojuma laikā uz Azerbaidžānu 2014. gadā. Tie ir 55 vietējo iedzīvotāju portreti, ko pavada mākslinieces sarunas ar varoņiem par tādām tēmām kā identitāte un mājas. Atbildes uz jautājumiem: “Ko jums nozīmē mājās?”, “Ja jums būtu jāraksturo savas valsts tēls, kāds tas būtu?”, “Kas jūs dara visvairāk lepnu par vietu, no kuras nākat?”, “Ar ko visvairāk lepojaties savas valsts pagātnē, un ko vēlētos, lai pārmanto nākamās paaudzes?” smalkā rokrakstā ierakstītas katrā no fotogrāfijām. Māksliniece ar šo darbu vēlējās radīt tādu kā “valsts portretu”, un 2015. gadā darbi tika izstādīti arī Baku – YARAT laikmetīgās mākslas centrā.


Kriss Ofili. Poolside Magic 8, 2012. Mākslinieka un galerijas Victoria Miro (Londona) īpašums. © Chris Ofili

Chris Ofili. Poolside Magic

Kriss Ofili. Peldbaseina maģija
Victoria Miro Venice
10.05 - 01.07.2017

Viktorijas Miro galerija atver jaunu filiāli Venēcijā un dara to ar vienu no pazīstamākajiem savas paaudzes māksliniekiem un slavenākajiem melnādainajiem gleznotājiem britu mākslas vēsturē - Krisu Ofili (Chris Ofili, 1968). Izstāde Poolside Magic apelē pie seksualitātes, nepastāvīguma, maģijas un okultisma, kas raksturīgs Ofili dzīvesvietas - Trinidādas - kultūrai.

1998. gadā mākslinieks, nepilnu 30 gadu vecumā ieguva Tērnera balvu; 2003. gadā reprezentēja Lielbritāniju Venēcijas biennālē, bet 2015. gadā viņa darbi tika iekļauti Venēcijas biennāles grupas izstādē  All The World’s Futures, (“Visas pasaules nākotnes”), kuru kūrēja Okui Envezors (Okwui Enwezor). Viņš ir viens no hrestomātiskās grupas Young British Artists pārstāvjiem, kuru slavu kaldināja Čārls Saāči un skandalozā ceļojošā izstāde Sensation. Tieši Krisa Ofili glezna The Holy Virgin Mary bija iemesls leģendārajam konfliktam starp tābrīža Ņujorkas mēru Rūdolfu Džuljāni un Bruklinas muzeju, kur izstāde notika.
Ofili glezniecībai raksturīga daudzslāņainība un plašs izmanoto izteiksmes līdzekļu arsenāls, kur visu citu starpā vispārsteidzošākais laikam jau ir ziloņu mēsli. www.victoria-miro.com


Pjērs Īgs. A Journey. 2015. Mākslinieka un Espace Louis Vuitton (Venēcija) īpašums

Pierre Huyghe

Pjērs Īgs
Espace Louis Vuitton Venice

10.05–26.11.2017

2013. gadā atvērtā luksusa koncerna LVMH mākslas telpa biennāles satelītprogrammai pašapzinīgi sagatavojusi savas valsts pārstāvja – viena no Francijas mūsdienu mākslas ainas spilgtākajiem pārstāvjiem – Pjēra Īga (1962) personālizstādi. Viņš savulaik pārstāvēja savu valsti 49. Venēcijas biennālē. 

Izstāde izriet no filmas A Journey That Wasn’t (Ceļojums, kura nebija, 2005), kas tapusi Īga pētnieciskās ekspedīcijas laikā uz Antarktīdu – uz kādu salu, kur vajadzētu būt sastopamiem albīniem pingvīniem.

Projektu veido divas daļas: pašas ekspedīcijas tēlojums un skaņdarbs, kas tapis Ņujorkas Centrālparkā, simfoniskajam orķestrim spēlējot uz slidotavas ledus. Tādā veidā skatītājs tiek ievadīts divos pretējos makrokosmos – neskartas dabas un urbanizētas, uz izrādi orientētas sabiedrības.


Gistavs Kurbē. La Vague. 1872–1873. Audekls, eļļa. de Bueil & Ract-Madoux kolekcija

Intuition

Intuīcija
Palazzo Fortuny

13.05–26.11.2017

Intuīcija ir nojauta, izjūta, kuras pamatā ir neapzināta pieredze. Tā atklājas negaidītos apziņas uzliesmojumos – attēlos, skaņās un pieredzējumos. Izstāde Intuition runā par cilvēku agrīnajiem centieniem nodibināt tūlītēju saikni starp debesīm un zemi – caur šamanismu, mistisko ekstāzi, dievišķo atklāsmi vai sapņiem u.c. Tālāk izstāde pievēršas 20. gadsimta abstrakcionisma aizsākumiem – Vasilija Kandinska (Wassily Kandinsky), Paula Klē (Paul Klee) un Hilmas af Klintas (Hilma af Klint) izpildījumā. Domājot par cilvēka un Visuma attiecībām, abstraktās mākslas darbi kļuva par mākslinieka iekšējo pārdomu un filozofijas atklājējiem. Mākslinieciskajā valodā tika meklēta zemapziņu dzīļu realitāte, kura pietuvinās kosmosam. Radās sirreālisms, un izstāde atklāj tā eksperimentālākos aspektus – psihisko automātismu (automātisko rakstīšanu un automātisko zīmēšanu). Psihisko automātismu kā mākslas tehniku turpinājuši pielietot dažādu kustību (Gutai, Zero, Spatialism, Cobra, Fluxus un amerikāņu abstraktā ekspresionisma) pārstāvji līdz pat mūsdienām.

Liela izstādes daļa ir veltīta tieši mūsdienu mākslinieciskās izteiksmes formām: performancei, kas saistīta ar sapņiem, telepātiju, prāta un ķermeņa attiecībām, un instalācijai, kas pieprasa apmeklētāju empātisku iesaisti. 

Izstādes mājvieta ir gotiskais palaco Fortūni, ko savulaik iegādājās spāņu modes dizainers un scenogrāfs Mariano Fortūni (Mariano Fortuny, 1871–1949), te iekārtojot savu darbnīcu un savas kolekcijas darbus izstādot pils interjerā. fortuny.visitmuve.it/en

GIUDECCA


Deivids Lašapels. Land Scape: Kings Dominion. 2013 © David LaChapelle

David LaChapelle. Lost+Found

Deivids Lašapels. Pazaudētais+atrastais
Casa dei Tre Oci

12.04–10.09.2017

Viens no zīmīgākajiem Venēcijas neogotikas paraugiem – 1913. gadā celtā Casa dei Tre Oci, kurā no 2012. gada mājo izstāžu telpa, – ir nodots amerikāņu fotogrāfa Deivida Lašapela (1963) ziņā. 

Lašapels ir viens no tiem mūsdienu mākslas savdabjiem, kura talantu savulaik atklāja Endijs Vorhols (Andy Warhol), piedāvājot darbu žurnālā Interview. Oriģinālais un ekscentriskais Lašapels aktīvi darbojies kino, reklāmas un modes industrijas nozarēs – pēdējo gan viņš 2016. gadā izlēma pamest, lai pastiprināti pievērstos mākslas fotogrāfijai.

Izstāde aptver visus Lašapela darbības periodus – tostarp arī melnbalto fotogrāfiju no 90. gadiem un 2000. gadu sākuma, kā arī jaunākās krāsainās mākslas fotogrāfijas. Pēdējos gados Lašapela tēlu pasaule krietni ir mainījusies, un no spīdīgas dekadences un luksusa kļuvusi kritiska attiecībā uz patērētājsabiedrību, priekšplānā izvirzot garīgu vēstījumu. Izstādē pasaules pirmizrādi piedzīvos mākslinieka pēdējos četros gados tapusī “Jaunās pasaules” (New World) sērija. Tai viņu iedvesmojis franču gleznotājs Odilons Redons (Odilon Redon), angļu dzejnieks un gleznotājs Viljams Bleiks (William Blake), Mikelandželo darbi un... Maikls Džeksons. Par vēl vienu iedvesmas avotu kalpojusi Farela Viljamsa (Pharrell Williams) mūzika un viņa dziesma Happytreoci.org

ISOLA DI SAN GIORGIO MAGGIORE


Mikelandželo Pistoleto. Suspended Perimeter – Love Difference. 1975–2011. Dzelzs, spoguļi. © Mākslinieka un Galleria Continua (Pekina) īpašums

Michelangelo Pistoletto. One and One makes Three

Mikelandželo Pistoleto. Viens un viens ir trīs
Basilica di San Giorgio Maggiore un Officina dell’Arte Spirituale

10.05–26.11.2017

Leģendārā itāliešu mākslinieka Mikelandželo Pistoleto (1935) izstāde meklējama renesanses ģēnija Andrea Pallādio celtajā San Giorgio Maggiore baznīcā. 

Pistoleto pazīstams kā spilgts konceptuālisma pārstāvis. Viņa biogrāfijas neatņemama sastāvdaļa ir dalība Arte Povera kustībā. Pistoleto domāšanas sistēmā būtisku vietu ieņem utopijas jēdziens; viņš vienmēr centies padarīt mākslu par centru, skatuvi civilizācijas attīstības meklējumiem. 

2013. gadā Luvrā notika vērienīga mākslinieka izstāde, tai izejot ārpus muzeja sienām un manipulējot ar ikonisko Luvras stikla piramīdu. Arī Venēcijas gadījumā izstāde pielāgota telpai. Neatņemama ekspozīcijas sastāvdaļa ir spoguļi, kas vienmēr bijuši Pistoleto daiļrades nozīmīgs instruments. Šoreiz apmeklētāji sastapsies ar aplī izkārtotu spoguļu kompozīciju dievnama centrā, kas atgādinās par šodienas asajiem starpreliģiju konfliktiem. Kopumā izstādē mākslinieks runā par cilvēces likteni un kritisko nepieciešamību pēc sociālām pārmaiņām. pistoletto.it/eng

SAN POLO


Valija Eksporta. Delta. Ein Stück. 1976/77. Performance, m/b fotogrāfija. © Valie Export, Bildrecht Wien, 2017. Foto: Elisabeth JappeValie Export īpašums

Body and Soul. Performance Art – Past and Present

Ķermenis un dvēsele. Peformances māksla – pagātne un tagadne
Palazzo Pisani

13.05–26.11.2016

Izstāde veltīta ieskatam performances pagātnē un šodienā. Izstādē skatāmi tādu leģendu kā Valija Eksporta (Valie Export), Orlāna (Orlan), Nikola L(Nicola L) un Kerola Šnēmana (Carolee Schneemann) performaces, kā arī jauno mākslinieku: Derika Adamsa (Derrick Adams), Aišas Tandives Bellas (Aisha Tandiwe Bell)Džona Bonafīda (John Bonafede) un Katažinas Koziras (Katarzyna Kozyra) veikums. Izstādē būs redzamas gan dzīvās performances, gan video un foto fiksācijas. Performanču un citu ar izstādi saistītu notikumu grafiks

SANTA CROCE


Kadrs no filmas “Kuģu vraki un jūras zāles” (Schiffsuntergänge und Meeresdrame). 2016. © Alexander Kluge

The Boat is Leaking. The Captain Lied

Kuģim ir sūce. Kapteinis meloja
Prada Foundation

13.05–26.11.2017

Šoreiz Prada Lielā kanāla malas palaco nākusi klajā ar starpdisciplināru izstādi, kas tapusi kā sadarbības projekts starp kinorežisoru Aleksandru Klūgi (Alexander Kluge), mākslinieku Tomasu Demandu (Thomas Demand), kuratoru Udo Kitelamanu (Udo Kittelmann) un ģeniālo vācu scenogrāfi Annu Fībroku (Anna Viebrock), kura iedvesmu savam darbam bieži smeļas, dodoties ekspedīcijās uz pamestiem, nojaukšanai paredzētiem namiem vai sen atpakaļ celtām un iekārtotām, bet joprojām funkcionējošām telpām dažādās pilsētās. Viņu interesē vietas, kurās ir nosēdies laiks un sajūtama dzīve, kuras vairs nav. Atrasto materiālu Anna Fībroka pārkausē savās oriģinālajās konstrukcijās, būvējot uz skatuves restorānus, bufetes, daudzstāvu namus un kuģus. fondazioneprada.org

GIARDINI DELLA BIENNALE


Green light. Foto: Sandro E. E. Zanzinger / TBA21, 2016

Green light. An artistic workshop at the Biennale Arte 2017

 Radošā mākslas darbnīca “Zaļā gaisma”
Centrālais paviljons, Giardini della Biennale
13.05 - 26.11.2017

“Zaļā gaisma ir viesmīlības akts, kas veltīts tiem, kas izbēguši grūtības un nestabilitātes savās dzimtenēs, un tiem, kas viņus uzņēmuši. [..] Es ceru, ka “Zaļā gaisma” gaiši apspīdēs izaicinājumus, ko nesusi bēgļu krīze Eiropā un visā psaulē.”

- Olafurs Eliasons

2016. gadā pēc islandiešu izcelsmes dāņu mākslinieka Olafura Eliasona iniciatīvas sadarbībā ar Tisena-Bornemisas laikmetīgās mākslas fondu (TBA21) tika aizsākts projekts, kura uzmanības centrā ir starptautiskā bēgļu krīze un ar globālo migrāciju saistītās aktuālās ģeopolitiskās problēmas.

Projekts devis zaļo gaismu patvēruma meklētājiem un ekonomiskajiem migrantiem, aicinot tos piedalīties daudzveidīgā radošo aktivitāšu un mācību programmā. Programma ietver “Zaļās gaismas” objektu darbnīcu, valodas kursus, seminārus, tikšanos ar māksliniekiem un filmu izrādes.

Pēc biennāles galvenās kuratores Kristīnes Meiselas (Christine Macel) iniciatīvas projekts iekļauts arī Venēcijas biennāles programmā un  būs apskatāms Dārzu centrālajā paviljonā.

Zaļās cerību krāsas lampas tiek veidotas no pārstrādājamiem materiāliem, moduļi var funkcionēt kā pašpietiekami objekti vai kombinēti lielākās kompleksās struktūrās. Darbnīcas dalībnieku radītās lampas iespējams iegādāties šeitolafureliasson.net

“Arterritory sarunas ar kolekcionāriem” 4. sējuma prezentācija
Café Paradiso, Giardini della Biennale
11.maijs, plkst 12.00

Mākslas un kultūras portāls Arterritory.com aicina uz “Arterritory sarunas ar kolekcionāriem” 4. izdevuma prezentāciju leģendārās Dārzu kafejnīcas Café Paradiso terasē.
Jaunākajā izdevumā apkopotas intervijas ar 14* mākslas kolekcionāriem no visas pasaules. Katra no šo personību kolekcijām ir savveida brīnums, autoru un kolekcionāru gribas koncentrācija, kas formējusies un ar laiku ieguvusi apveidus. Arterritory.com turpina misiju – iepazīstināt ar šo brīnišķīgo un aizraujošo pasauli, pašu kolekcionāru vārdiem pārstāstīdami viņu kolekciju vēsturi.
Prezentācijas rīta īpašie viesi - kurators Džuljens Robsons (ASV, Austrija) un Bernāra Venē fonda (Bernar Venet Foundation) direktors Alexandre Devals, kuri publiski diskutēs tēmas “Art Belongs to Everybody: The Mission of Giving Back ietvaros.

* Robert M. Rubin, Erika Hoffmann-Koenige, Noemi Givon, Frédéric de Goldschmidt, Al Shands, Candida Gertler, Amos Schocken, Timo Miettinen, Galila Barzilaï Hollander, Vilius Kavaliauskas, Patricia Vergez, Andrew and Christine Hall, Bernar Venet.