RAKSTI  

Tie nepiespiesti kļuva par ierastu rotaļlietu objektiem mums, pagalma bērniem. Dīvaini, bet mūsu prātos tās bija tikai "cita veida" formas "cita satura" spēlēm.
Arī tagad pēc daudziem gadiem – citā valstī, citādā pasaulē – man šī ir īpaša un dīvaina vieta.
Mana "laika mašīna". Drošs personiskais novērošanas tornis kā gaisā pakārta kapsula. Bet, iespējams, arī mana ilūziju kapsēta nākotnē. Tas rada nemieru, jo no augšas tu labi pārredzi mainīgo perspektīvu.

Visam neizbēgami atkal būs jāmainās. 

Bieži pieķeru sevi vizuāla detektīva statusā, pētot un apcerot novēroto. Virs un zem horizonta.
Debesis aizņem lielāko daļu. Pilsēta jau ir tikai pamats, statiskais punkts, pār kuru pārtraucas uz neatgriešanos dabas un laika pārmaiņas.
Vienmēr citas.

Trīs ikdienas spilgtākie pārmaiņu posmi:
Aust rīts 
Mēs atkal mostamies ar spēku un apziņu, ka ir iespējams viss cerīgais un skaistais. Pats dabas ritms mūsos nostiprina nedrošo un trauslo, tikko vēlreiz modušos drosmes sajūtu.
Realitātes kopsavilkuma pārrediģēšana, laika prognoze, kafija, internets, pirmās rīta ziņas.
Viss izskatās labojams. 
Dienas duna 
Kontakts ar ārpasauli. Sākas nemiers. Saskarsme ar citām kapsulām. Sīkumu jūra. Vecie uzbriest. Jaunie iespraucas, tikko trausli, sasistematizētajā kaleidoskopā. Negaidīti nezināmas izcelsmes enerģijas "reaktīvais" pārtraucas pār atmosfēru. Gaiss pārsteigts pārrezonē. Neatgriezeniski un sveši rakājas un kārto tavas nākotnes pamatus. Ikdienišķi cerīgas un arī nepatīkamas plūsmas un duna. Interesanti – kur šī mūsdienīgā rosīšanās paliek tevī, un kā tā nogulsnējas? 
Saulriets pāriet krēslā 
Ikdienas brīdis, kad daba atgādina mums par savu klātbūtni. Kļūstam saspringti un nervozi, noguruši un pavirši, pilni padošanās vīrusiem un kompromisiem ar citiem. Vēlamies par katru cenu vēl šodien izraut no apstākļiem ko spilgtu un atmiņu vērtu. Vissapkārt sabiezē kontrasts. Karstas, spilgtas gaismas un garas, garas slīpi vēsas ēnas. Neizdarītais, atliktais, nelietderīgais. Skumja sajūta, jo tikko saule un mākoņi mums parādīja – kā vajag cīnīties. Mākoņi un dūmaka uzvar vienmēr. Dažreiz pilsēta līdz horizontam iet palīgā mākoņiem debesīs.