RAKSTI  
Anda Boluža Londonā. Foto: Dagnis Skurbe

Andas Bolužas vēstule no Londonas 0

Anda Boluža
13/01/2012 

Things start to recede into the background of our area of concern. At the same time, a larger and larger section of society is engaged in the production of information, of services, of management, of systems and a smaller and smaller section is involved in producing things,” savulaik rakstījis Čehijā dzimušais filozofs Vilems Flussers (Vilem Flusser)[1]. Viņš uzsvēra, ka nemateriālā informācija, kas tiek uztverta caur monitoriem un ekrāniem, pārņem vidi ap cilvēku. Tagad, kad mācos Karaliskajā Mākslas koledžā Londonā, kur septembrī tiku uzņemta Mākslas un dizaina kritikas nodaļā, arī mans laiks pazūd informācijas resursos – bibliotēku katalogos un periodikas datu bāzēs. Nebiju domājusi, ka jebkad studēšu ārpus Latvijas, tomēr, nesaņemot atbildi vairākiem pieteikumiem, kurus biju nosūtījusi darbam ārvalstīs, piemēram, kuratora asistenta darbam Grafiskā dizaina muzejā Bredā Nīderlandē, nospriedu, ka izšķiroša varētu būt izglītība, kas iegūta starptautiski pazīstamā augstskolā. Tobrīd šķita, ka pieredze ārpus Latvijas ir ļoti svarīga, turklāt vēlējos nodrošināties nākotnei, jo mans zemu atalgotais darbs kultūras jomā Latvijā nešķita spoža perspektīva patstāvīgai dzīvei.

Manā pēdējo gadu profesionālajā darbībā nozīme ir bijusi žurnālam “Dizaina Studija”, kurā no 2007. gada regulāri publicēti mani raksti par grafisko dizainu, kā arī Latvijas Fotogrāfijas muzejam, kur strādāju, kopš muzejam bija jauna vadība. Tieši tur es satiku Baibu Jaki, kura vasarā ieradās kā brīvprātīgs palīgs, lai iegūtu pieredzi kultūras institūcijā Latvijā. Baiba studēja mākslas vēsturi Londonā, tāpēc viņai varēju uzdot sevis interesējošos jautājumus un saņemt arī atbildes. Rudenī nokārtoju oficiālo angļu valodas eksāmenu, kas nepieciešams mācību uzsākšanai Lielbritānijā, un termiņa pēdējā dienā nosūtīju savu pieteikumu studijām maģistrantūras programmā Karaliskajā Mākslas koledžā. Tobrīd vēl nezināju, ka Lielbritānijā ir spēkā likums, kas regulē izglītības iegūšanu. Tā kā esmu ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, vēl viena līdzvērtīga vai zemāka, piemēram, bakalaura grāda iegūšana Lielbritānijā man izmaksātu tieši trīs reizes vairāk nekā citiem tās pašas programmas studentiem. Tas kļuva skaidrs, kad saņēmu koledžas uzaicinājumu ierasties uz interviju februārī. 

Es vēlējos studēt dizaina kritiku, kas kā mācību programma ir apgūstama vien pāris augstskolās pasaulē – Karaliskajā Mākslas koledžā un Londonas Komunikāciju koledžā, kā arī Vizuālo mākslu skolā Ņujorkā –, tāpēc piedalīties intervijā nolēmu pat tikai intereses pēc. Izrādījās, ka nodaļas vadītājs, profesors Deivids Krovlijs (David Crowley), savos pētījumos ir pievērsies Austrumeiropas, konkrēti Polijas, materiālajai kultūrai komunisma laikos, turklāt līdzās arhitektūrai un dizainam vēl viena viņu interesējošā joma ir grafiskais dizains, kura attīstībai Latvijā padomju periodā esmu sekojusi līdzi sava bakalaura un maģistra darba ietvaros. Viņš ir arī kurators apjomīgajai izstādei Cold War Modern: Design 1945–1970, kas bija skatāma Viktorijas un Alberta muzejā Londonā 2008. gadā. Mūsu sarunas laikā uzzināju par iespēju pieteikties studijām doktorantūrā, un jūnijā tika apstiprināts mans pieteikums. Mana pētījuma tēma ir grafiskais dizains Latvijā 80. un 90. gados, kā izpēti sāku vēl Rīgā, žurnālam “Dizaina Studija” gatavojot rakstu par leģendāro izdevumu “Avots”. 2010. gada rudenī par šo rakstu biju saņēmusi Latvijas Dizaineru savienības Gada balvu dizaina teorijā un publicistikā. 

Tagad varu turpināt izpētes darbu vidē, kur grafiskais dizains tiek vērtēts plašākā kultūras kontekstā, ņemot vērā vēstures, antropoloģijas vai politoloģijas aspektus. Mani neinteresē logotipa grafiskā forma vien kā estētiska zīme, es vērtēju, kādas izmaiņas cilvēku uzskatos vai prioritātēs tā signalizē, turklāt mani saista grafiskā dizaina un mākslas robežjosla. Cita starpā, doktorantūras studentu topošajiem pētījumiem manai tēmai vistuvākais varētu būt Dizaina vēstures nodaļas studentes Kataržinas Jezovskas (Katarzyna Jezowska) darbs Polish Design 1945–1989: Exhibitions and Representations, kā arī Džesikas Dženkinsas (Jessica Jenkins) pētījums The Function of Public Art and Visual Communications in the Socialist Urban Spaces of the German Democratic Republic, 1949–89.

Nesen apmeklēju sarunu vakaru, kas tika organizēts par godu gadskārtējā šveiciešu konkursa The Most Beautiful Swiss Books izstādei Londonā. Citus gadus šim konkursam nominētās grāmatas biju redzējusi gan Igaunijā, kad Tallinas Mākslas akadēmijā viesojās šogad konkursam nominēto grāmatu dizaina autore Džūlija Borna (Julia Born), gan arī Rīgā, kur tās bija atvedusi Egija Inzule ar domubiedriem Laikmetīgās Mākslas centra organizētā festivāla Survival Kit ietvaros 2009. gadā. Vērtīga informācija acīmredzot nestāv uz vietas, kopā ar cilvēkiem tā plūst turp un atpakaļ. Lai gan varētu šķist, ka Rīgā trūkst informācijas aprites, mana pieredze liecina par pretējo – arī Rīgā viss notiek!

Autore pateicas Valsts Kultūrkapitāla fonda par piešķirto mācību stipendiju!



[1] Vilem Flusser, The Shape of Things: A Philosophy of Design (London: Reaktion, 1999), p.87.

“Priekšmeti sāk zaudēt savu nozīmi mums būtisko lietu vidū. Vienlaikus arvien lielāka un lielāka sabiedrības daļa tiek iesaistīta informācijas radīšanā, pakalpojumu piedāvāšanā, procesu pārvaldīšanā un datu sistematizēšanā, kamēr arvien mazāka un mazāka daļiņa piedalās priekšmetu ražošanā.”

Arhīvā lasi:
29/12/2011 - Raksts :: Artas Tabakas vēstule no Tokijas

06/12/2011 - Raksts :: Baibas Teteres vēstule no Londonas
23/11/2011 - Raksts :: Maijas Miķelsones vēstule no Parīzes
27/10/2011 - Raksts :: Anetes Meleces vēstule no Lucernas

07/10/2011 - Raksts :: Alises Tīfentāles vēstule no Ņujorkas
02/10/2011 - Raksts :: Evitas Gozes vēstule no Braitonas
27/09/2011 - Raksts :: Baibas Ladigas vēstule no Šanhajas
08/06/2011 - Raksts :: Ilzes Strazdiņas vēstule no Londonas
31/05/2011 - Raksts :: Lindas Ruciņas vēstule no Ņujorkas
13/05/2011 - Raksts :: Jāņa Nottes vēstule no Melburnas

13/05/2011 - Raksts :: Ilzes Vanagas vēstule no Londonas
13/05/2011 - Raksts :: Margaritas Ziedas vēstule no Berlīnes
13/05/2011 - Raksts :: Zanes Čulkstēnas vēstule no Ņujorkas
11/05/2011 - Raksts :: Mārtiņa Vanaga vēstule no Čikāgas

10/05/2011 - Raksts :: Mika Mitrēvica vēstule no Gentes