Foto

9 GALVAS. Mākslinieks rektora amatā

Jana Jākobsone, Māra Lāss
15/02/2017

Līdz 22. februārim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā skatāma izstāde „9 GALVAS. Mākslinieks rektora amatā”, kas ir retrospektīvs stāsts par Latvijas Mākslas akadēmijas rektoriem – spilgtām personībām un māksliniekiem, kuri ir neatņemama Latvijas mākslas vēstures daļa. Rektori–mākslinieki ir ietekmējuši ne vien kopējo Latvijas mākslas attīstību, bet jau no pašiem akadēmijas pirmsākumiem strādājuši pie latviešu nacionālās mākslas skolas izveides un saglabāšanas. 

Izstāde (kuratores – Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes apakšnozares 4. kursa studentes) ir iespēja vienkopus iepazīt Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru – Vilhelma Purvīša, Jāņa Kugas, Oto Skulmes, Leo Svempa, Edgara Iltnera, Valda Dišlera, Induļa Zariņa, Jāņa Andra Oša un Alekseja Naumova – nozīmīgāko daiļrades posmu darbus un viņu ieguldījumu Latvijas Mākslas akadēmijas attīstībā. Dažus fragmentus no stāstiem par šīm spilgtajām personībām piedāvājam arī Arterritory lasītājiem.

Latvijas Mākslas akadēmija tika iecerēta un veidota laikā, kad sabiedrībā bija izveidojies viedoklis par mākslas izglītības un radošās domāšanas nozīmi tautas izaugsmē. Tā oficiāli dibināta 1919. gada 20. augustā, taču studiju darbs tika uzsākts 1921. gada 12. oktobrī. Lai gan Latvijas valsts jau sākotnēji ar to saistīja lielas cerības, noteiktā sabiedrības daļā saglabājās skepse par šādas mācību iestādes nepieciešamību, un tieši akadēmijas dibinātāja un pirmā rektora Vilhelma Purvīša tēls un atdeve pārliecināja un ļāva saglabāt akadēmijas statusu. Kopš akadēmijas dibināšanas šādas svārstības notikušas vairākkārt, un tieši rektoru personībām un darbībai bijusi izšķiroša nozīme situācijas stabilizēšanā.


Vilhelms Purvītis „Ainava ar upi”. 1910. Audekls, eļļa. 36 x 53 cm. Darbs no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas. Foto: Normunds Brasliņš

Vilhelms Purvītis (1872–1945) – rektora amatā no 1919. līdz 1934. gadam Vilhelmu Purvīti visi zina kā izcilāko latviešu ainavistu, tomēr viņš bijis arī izcils Latvijas Mākslas akadēmijas pirmais direktors un pēc tam – rektors. Pirmie akadēmijas pastāvēšanas gadi bija sarežģīti – diskusijas par tās nepieciešamību, budžeta samazināšana, peripetijas mākslas vidē, akadēmijas darbības praktiskā nodrošināšana. Purvītis spējis atrisināt šīs daudzveidīgās problēmas, vienlaikus saglabājot un attīstot sevi gan kā augsti profesionālu gleznotāju, gan ainavu meistardarbnīcas vadītāju un mākslas pedagogu. 

Mākslinieks Mārtiņš Krūmiņš atmiņās par Vilhelmu Purvīti pieminējis, ka viņš bijis sevišķi stingrs prasībās pret puišiem; pret meitenēm daudz iecietīgāks, jo uzskatījis, ka meitenes ātri apprecas un glezniecībai ir zudušas, lai gan mācību gaitā viņas palīdzējušas darbnīcā uzturēt sacensības garu.

Glezna „Ainava ar upi”, kas šobrīd apskatāma izstādē, jau ilgāku laiku deponēta Mākslas akadēmijai un atrodas akadēmijas rektora kabinetā. Ir izveidojusies sava veida tradīcija, godinot akadēmijas pirmā rektora piemiņu, ka mūsu rektori darba ikdienu savā kabinetā pavada kopā ar kādu no Purvīša gleznām.


Jānis Kuga „Saltana pils. Dekorāciju mets Nikolaja Rimska-Korsakova operai „Pasaka par caru Saltanu”. 1925. Audekls, tempera. 71 x 100,5 cm. Darbs no Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcijas. Foto: Normunds Brasliņš 

Jānis Kuga (1878–1969) – rektora amatā no 1934. līdz 1940. gadam, atkārtoti no 1941. līdz 1944. gadam

Jānis Kuga bij gleznotājs un viens no latviešu scenogrāfijas pamatlicējiem. Viņš aizsāka jaunu posmu latviešu skatuves glezniecībā, ienesot jaunas vēsmas, kuras bija smēlies studiju laikā Parīzes Lielajā operā, kā arī Komiskajā operā. 1939. gadā Kuga prestižajā Parīzes scenogrāfijas izstādē ieguva Grand Prix. Taču, lai gan vairāk pazīstams kā skatuves ietērpu darinātājs, Kuga bij arī aizrautīgs ainavu gleznotājs, pat, dzīvojot svešumā, viņa ainavas atgādina Daugavas senleju pie dzimtās Ikšķiles.

Savas dzīves laikā Jānis Kuga gribēja padarīt Ikšķili pa modernu un labiekārtotu pilsētu (toreiz – ciemu). 2003. gadā Jāņa Kugas radinieki Latvijas Mākslas akadēmijai novēlēja mākslinieka projektēto un celto māju „Villa Uzparāda”, kurā viņš pats bija dzīvojis un strādājis un kur nākotnē plānots izveidot rezidenci dažādu nozaru mākslas, kultūras un radošās industrijas projektiem, faktiski turpinot mākslinieka ieceri. Jau tagad katru gadu uz turieni dodas LMA studenti un pasniedzēji, lai gleznotu plenērā Daugavas skatus. 


Oto Skulme „Ceļā uz Dziesmusvētkiem”. 1949. Audekls, eļļa. 126 x 155 cm. Darbs no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas. Foto: Normunds Brasliņš

Oto Skulme (1889–1967) – rektora amatā no 1940. līdz 1941. gada augustam, atkārtoti no 1944. līdz 1961. gada vidum

Gleznotāja un scenogrāfa Oto Skulmes vārds tiek asociēts ar Rīgas mākslinieku grupu un klasiskā modernisma tendencēm latviešu 20. gs. 20. gadu glezniecībā. Taču arī laikā, kad bija jāpakļaujas sociālistiskā reālisma dogmām, gleznotājs saglabāja sava mākslinieciskā rokraksta kvalitātes. Tas parādās 1949. gada gleznā „Ceļā no Dziesmusvētkiem” – sižetiski izvērsto stāstījumu Oto Skulme atspoguļojis atbilstoši visām (sociālistiskā reālisma) normām, lai gan darbam piemīt impresijas raksturs ar nemierīgu, ņirbošu triepienu un krāsainību. 

Kā personība Oto Skulme bijis ļoti diplomātisks un cilvēcīgs – gan kā pasniedzējs saskarsmē ar studentiem, gan esot rektora amatā –, katru rītu ierodoties akadēmijā viņš paspiedis roku durvju sardzei. 

Tieši Oto Skulmes laikā akadēmija pārcēlās uz tagadējām telpām Kalpaka bulvārī 13, kur 1940. gada 7. oktobrī viņš svinīgi atklāja mācību gadu.


Leo Svemps „Klusā daba ar āboliem”. 1947. Audekls, eļļa. 80 x 97,5 cm. Darbs no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas. Foto: Normunds Brasliņš

Leo Svemps (1897–1975) – rektora amatā no 1961. līdz 1974. gadam

Leo Svemps Mākslas akadēmijas studentu vidū bijis iecienīts un ļoti augstu vērtēts profesors. Tieši viņš esot bijis tas, kurš devis nosaukumu leģendārajai otrajai Franču grupai. Reiz, ejot garām telpai, kur jaunieši gleznojuši, klausoties franču mūziku, glezniecības profesors Leo Svemps noteicis: „Ā! Salon de Paris!” Tā arī Mākslas akadēmijas glezniecības studentu grupai ticis franciskais nosaukums.

Klusās dabas tēmai mākslinieks Leo Svemps arvien intensīvāk pievērsās, sākot ar 30. gadiem. Boriss Bērziņš, atceroties Svempu, atzinis, ka tas reiz esot teicis: „Ja gribi pārbaudīt gleznotāju, dod viņam uzgleznot rozes!”. 


Edgars Iltners. Skice „Zaļā vārna”. Ap 1974. Papīrs, pildspalva, flomāsters. 13 x 13,5 cm. Ģimenes īpašums. Foto: Normunds Brasliņš

Edgars Iltners (1925–1983) – rektora amatā no 1974. gada 16. septembra līdz 1976. gada 16. februārim

Edgara Iltnera mākslinieciskās darbības aizsākumi saistāmi ar tā saucamo „skarbo stilu”, taču viņa radošie meklējumi sniedzās daudz tālāk par šiem monumentālā rakstura figurālajiem darbiem, ar ko viņš kļuva pazīstams mākslas aprindās un sabiedrībā. Viņš bija izteikti racionāls mākslinieks, īstens domātājs, izstrādājot dažādas formālās shēmas un principus, kas tika apvienotas ar romantisku lirismu un dramatismu. 

Skice „Zaļā vārna” ir uzskatāms piemērs Edgara Iltnera domu gaitai, izstrādājot gleznas katru detaļu līdz tās sīkākajai „molekulai” – vēl pirms pašas gleznas tapšanas nosakot tās veiksmi vai neveiksmi. „Zaļā vārna” bija iecerēta gleznai „Kurzemes krasts” (1974), taču šis skicē tik ļoti rūpīgi izstrādātais un pārdomātais putniņš tur tā arī nemaz neparādās.. 

Rektora amatā Edgars Iltners nebija ilgi un vairāk ir palicis atmiņā kā pedagogs, taču strādāt akadēmijā viņam bijis vitāli svarīgi. Viņš reiz teicis: „Ja man būtu jāaiziet no akadēmijas, es meklētu jebkuru iespēju tajā palikt, noturēties, strādāt jebkurā amatā”.


Valdis Dišlers „Raiņa arests”. 1953. Audekls, eļļa. 167 x 236 cm. Darbs no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas. Foto: Normunds Brasliņš

Valdis Dišlers (1922–2011) – rektora amatā no 1976. līdz 1987. gadam

Valdis Dišlers uzskatījis, ka visa pamatā ir zīmējums, arī glezniecībā. To varam vērot viņa zīmētajos portretos, skicēs un studijās, kur tiek eksperimentēts ar apjomu, formu un līniju. 

Atskatoties uz latviešu padomju glezniecību 1950. gadu sākumā un Valda Dišlera gleznu „Raiņa arests”, šo darbu var atzīt par vienu no nozīmīgākajiem darbiem minētajā periodā. Uzmanību saista darba neierastais sižets, jo mākslā Rainis visbiežāk atveidots kā domātājs, dzejnieks–romantiķis, bet Dišlers šeit sniedz aktīva cīnītajā tēlu. Nenoliedzami, arī šīs gleznas tapšanu ietekmējuši vairāki apstākļi – glezna tapusi kā aspirantūras studiju diplomdarbs, un tai bija jāapliecina ne tikai mākslinieka profesionālās prasmes, bet arī atbilstība stingriem ideoloģiskiem uzstādījumiem. Mākslinieks šajā darbā ir spējis sniegt pārliecinošu situācijas raksturojumu un Raiņa tēlu, tajā pašā laikā veiksmīgi atturoties no naivas vai pārmēru centīgas iztapšanas ideoloģiskām nostādnēm, kas jūtama daudzu viņa laikabiedru darbos. 

Vēlāk Valdis Dišlers rakstīja, ka pēc „Raiņa aresta” pats juties kā no aresta atbrīvots – gribējies baudīt brīvību, nesteigties un gleznot, ko un kā pats vēlas.


Indulis Zariņš „Kāds mirklis no meistara dzīves”. 1987. Audekls, eļļa. 40 x 50 cm. Ģimenes īpašums. Foto: Normunds Brasliņš

Indulis Zariņš (1929–1997) – rektora amatā no 1988. līdz 1997. gadam

Induļa Zariņa vārds gadu gaitā kļuvis par sinonīmu Latvijas Mākslas akadēmijai, un tas nemaz neizbrīna, jo, pirms pats kļuva par rektoru, viņš teju 20 gadus pildīja prorektora pienākumus veselu trīs rektoru darbības laikā. 90. gadi Mākslas akadēmijā bijuši trauksmaini, par ko liecina neskaitāmi leģendām apvīti nostāsti. Taču šo laiku raksturo ne vien bohēma, bet arī pārmaiņas akadēmijas mācību darbā. Šīs novitātes lielā mērā sekmēja Zariņa harizmātiskā personība un talants būt īstajā vietā īstajā laikā, kas ļāva rast jaunus kontaktus un iespējas akadēmijas attīstībā. Piemēram, 1992.–1996. gadā pēc viņa ierosmes un pārliecināšanas Latvijas valdība pieņēma lēmumu iegādāties Latvijas darbnīcu starptautiskajā mākslas centrā La Cité Internationale des Arts Parīzē, tādējādi ļaujot māksliniekiem smelties un gūt iedvesmu šajā mākslas mekā, kā to savulaik darījuši tik daudzi akadēmijas absolventi. Induļa Zariņa spēju apvienot radošo darbību ar rektora amatu kā paraugu uzsver arī esošais akadēmijas rektors – Aleksejs Naumovs. 


Jānis Andris Osis „Sauciens”. 1974. Audekls, eļļa. 140 x 280 cm. Darbs no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas. Foto: Normunds Brasliņš

Jānis Andris Osis (1943) – rektora amatā no 1997. līdz 2007. gadam 

Glezna „Sauciens” viennozīmīgi bija pārsteigums tālaika padomju sabiedrībai. Mākslinieks atzīst, ka, gleznojot šo darbu, bijis jaunības maksimālisma pārņemts, protestējot pret visu, arī pret tradicionālo glezniecību – gan satura, gan formas ziņā.  Gleznas centrālais tēls ir aktrise Džeina Fonda, kas 70. gados bija pasaulē pazīstama politiskā aktīviste un sieviešu tiesību aizstāve. Viņa protestēja pret karadarbību Vjetnamā un Irākā, gleznas labajā malā bruņotais vīrietis simbolizē šos militāros spēkus, kuras draudi jūtami arī ārpus aktīvās karadarbības zonas.  Kompozīcijas fonā ir skatlogs, kur izvietoti manekeni un preces ar cenu zīmēm. Šie objekti norāda uz mākslinieka kritisko attieksmi pret pasauli, kurā valda tirgus attiecības, un cilvēku mantkārību. 


Aleksejs Naumovs „Ikšķile”. 2015. Audekls, akrils. 149 x 149 cm. Autora īpašums. Foto: Normunds Brasliņš 

Aleksejs Naumovs (1955) – rektora amatā no 2007. līdz 2017. gadam 

Attīstot ainavu glezniecības tradīciju, kuru Latvijas mākslā iedibināja LMA pamatlicējs Vilhelms Purvītis, Aleksejs Naumovs ir izveidojis savu īpašo ainavas glezniecības pieeju - live painting, kurā ainava nav tikai realitātes tvērums, bet gan tās metafiziskais, telpas izjūtas, dažādu noskaņu un parādību kopumā balstītais modelis, kas vienmēr saglabā mākslinieka gleznieciskā žesta klātbūtni. Šī sava veida performance vienmēr notiek brīvā dabā, kur uz liela audekla mākslinieks bez iepriekšēja zīmējuma tver vietas impresiju. Izstādē aplūkojamā glezna „Ikšķile” ir alla prima tehnikā gleznota Daugavas krasta ainava, kas tapusi akadēmijas studentu un pasniedzēju plenērā mākslinieka un bijušā LMA rektora Jāņa Kugas mājā Ikšķilē.

Par sava veida hobiju esošajam rektoram izveidojusies pastkartīšu kolekcionēšana, kas atspoguļo akadēmijas ēku un tās apkārti, ļaujot izsekot akadēmijas un pilsētvides evolūcijai vairāk nekā gadsimta garumā.  

Izstāde „9 GALVAS. Mākslinieks rektora amatā” apskatāma līdz 22. februārim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā (17. un 18. februārī izstāde slēgta tehnisku iemeslu dēļ).

facebook.com/9Galvas
lma.lv