RAKSTI  
(Fragments.) Tomass Šite. United Enemies. 2010 © Thomas Schütte. Foto: © Nic Tenwiggenhorn

Kā izklaidējas grūtsirdīgs vācu klasiķis? 0

Tomasa Šites izstāde Modernās mākslas muzejā Stokholmā

Līga Gaile
21/11/2016

Thomas Schütte: United Enemies
Moderna Museet, Stokholma

8. oktobris, 2016–15. janvāris, 2017  

Viens no ietekmīgākajiem mūsdienu vācu māksliniekiem Tomass Šite (Thomas Schütte, 1954) visu pirms jau ir pazīstams kā tēlnieks, bet viņa darbu spektrs ir ļoti plašs gan formātu, gan izteiksmes ziņā. Mākslinieks pats sevi apraksta kā seismogrāfu, kas reģistrē izmaiņas apkārtējā pasaulē. Šite aizskar mūžīgos jautājumus par cilvēciskās eksistences noteikumiem – brīvību un atbildību, varu un ievainojamību – ļaujot vērotājam pašam rast atbildes. Stokholmas Modernās mākslas muzejs oktobra sākumā atklāja plašu viņa darbu izstādi – Thomas Schütte: United Enemies (“Tomass Šite: Apvienotie ienaidnieki”).

Vēlajiem modernistiem raksturīgā manierē variējot mērogu un materiālu, Šites mākslinieciskā darbība aptver instalācijas, arhitektūras modeļus, zīmējumus, grafiku un skulptūras – no pavisam nelielām līdz monumentālām. Darbos jaušams netiešs, bieži vien politiski traktēts zemteksts. Izjūtu ziņā mākslinieka darbus raksturo smalka grūtsirdības un humora kombinācija. Dzīve šķiet balansē uz haosa robežas, pazīstamais liekas atsvešināts un absurds, intīmais un personīgais kontrastē ar monumentālo un autoritāro.

Tomass Šite dzimis 1954. gadā Oldenburgā, Ziemeļrietumvācijā. Kā atskaites punkts mākslinieka radošā ceļa izvēlē tiek minēts 1972. gads, kad astoņpadsmitgadīgais jauneklis apmeklēja dOCUMENTA 5 izstādi Kaselē. Pēc paša Šites vārdiem, septiņdesmitajos gados mākslas industrija Vācijā vēl nebija dzimusi, viņa paša saskarsme ar mākslu bija ļoti margināla. Kontrastā ar šo tukšumu, dOCUMENTA ietvaros Šite ieraudzīja pārsteidzošus mākslas veidus – balto glezniecību, mākslas darbus, ko varētu būt radījuši mentālās slimnīcas pacienti, un pat šķietams “nekas” varēja tikt traktēts kā māksla, šajā gadījumā – performances, ko jaunietis redzēja pirmo reizi. Izstādē redzētais atstāja uz Šiti tik spēcīgu iespaidu, ka nākamajā gadā viņš, paša vārdiem, “uzzīmēja dažus zīmējumus“ un tika pieņemts Diseldorfas Mākslas akadēmijā.[1]


Tomass Šite. Izstāde Thomas Schütte: United Enemies. Ekspozīcijas skats. Moderna Museet, Stokholma, 2016–2017. Foto: Åsa Lundén/Moderna Museet. © Thomas Schütte 2016

Savās intervijās mākslinieks ar lielu siltumu atceras savus skolas gadus, aizrautīgos profesorus un mākslas skolā valdošo radošo atmosfēru un līdztiesības garu. Kā nākamo svarīgo momentu Šites radošajā ceļā varētu minēt 1976. gadu, kad par viņa skolotāju kļuva Gerhards Rihters (Gerhard Richter, 1932), gleznotājs, viens no gadsimtu mijas ietekmīgākajiem vācu māksliniekiem. Šite apraksta Rihteru kā laipnu, bet bez žēlastības. Rihtera kritika izpaudusies nevainīgā jautājumā saviem studentiem: “Vai esat apsvēris kādu citu nodarbošanās veidu bez mākslas?“, kas licis uzrunātajam pavadīt pāris bezmiega naktis mokošā šaubu gūstā. Šite atzīst, ka Rihteram esot bijusi vislielākā ietekme uz viņa daiļradi. Rihters iemācījis saviem skolniekiem, ja strādājot neizdodas vairs turpināt iecerētajā virzienā, tad izeja jāmeklē, izvēloties citu uzstādījumu, izteiksmes veidu vai mērogu. Šitem simpātiska likusies arī Rihtera patosa trūkums mākslā un domāšanas veidā, kā arī tas, ka viņš ne tikai uzstādījis jautājumus un iedvesis veselīgas šaubas saviem studentiem, bet arī pats bieži cīnījies ar tām.[2]


Tomass Šite. One Man House III. 2005 © Thomas Schütte. Foto: Wilfried Petzi, Minhene

Studiju laikā Šite uzskatīja, ka mākslai ir svarīgi būt pielietojamai. Sākotnēji tas izpaudās Šitem “aizņemoties” draugu mitekļu sienas, lai radītu uz tām savus mākslas darbus. Pamazām šī ideja pārauga paliekošā interesē par arhitektūru. Jau 1981. gadā Šite radīja savus pirmos arhitektūras modeļus, ko izstādīja leģendārajā izstādē Westkunst. Sākotnējais pasūtījums bija ēkas realizēt iecerētajā mērogā, bet izstādes veidotāji pārāk ātri iztērēja iegūtos līdzekļus, kā rezultātā mākslinieks pragmatiski pieņēma lēmumu izstādīt iecerēto ēku modeļus. Dažāda mēroga un variantu arhitektūras modeļi ir būtiska Šites mākslinieciskās darbības daļa arī šodien, jo viņš uzskata, ka modeļu valoda ir veids kā savas idejas padarīt saprotamas visiem, no pieaugušā līdz bērnam.

Gadu laikā vairāki no Šites arhitektūras modeļiem ir realizēti mērogā 1:1, kā piemēram – viens no izstādē redzamajiem ēku modeļiem no sērijas One Man Houses (“Viena cilvēka mājas”, 2003–2005) ir uzbūvēts sākotnēji iecerētajā mērogā Roānā, Francijā, un ir reāli apdzīvojama māja.


Tomass Šite. Pringles. 2011 © Thomas Schütte. Foto: © Luise Heuter

1980.–2006. gada modeļu zīmējumi ir apkopoti mapē Architektur Modelle (2006), un daudzi no tiem ir redzami arī izstādē Stokholmā. Vairāki modeļi zīmējumos ir ar ironisku pieskaņu, kā piemēram, mākslas krematorijām līdzīga muzeja projekts ar milzu skursteni vai paša mākslinieka milzu kapakmeņa skice. Citos modeļos labi nolasāms, kā Šite ļauj materiālam noteikt darba formu – piemēram, One Man Houses formu lielā mērā noteica gatavu alumīnija ventilāciju cauruļu izmantošana modeļu būvē, bet darbā Pringles (2011) kartupeļu čipsis un sērkociņu kastīte kalpo par agrīnu prototipu Skulpturenhalle ēkai, kas tika atvērta 2014. gadā netālu no Diseldorfas un kurā mājo Tomasa Šites fonds (Thomas Schütte Stiftung). Ar gadiem Šite arvien vairāk sākot novērtēt arī arhitektūras kā pēc mākslinieka paliekošas mākslas vērtību.[3]


Tomass Šite. Vater Staat. 2010 Izstāde Thomas Schütte: United Enemies. Moderna Museet, Stokholma. 2016–2017. Foto: Åsa Lundén/Moderna Museet. © Thomas Schütte 2016

Neskatoties uz mākslinieka lielo interesi par arhitektūru, Šite bieži tiek cildināts kā mūsdienu interesantākais tēlnieks. Jau pie ieejas Moderna Museet apmeklētājus sagaida milzu metāla skulptūra Vater Staat (“Tēvs-valsts”, 2010) – monumentāla figūra, kas ar autoritāru skatienu vēro izstādes apmeklētāju ierašanos. Šite sev raksturīgā veidā šeit izmanto monumentālo tēlniecību, kuras uzdevums gadsimtiem bijis slavēt varoņus un vēsturiskus sasniegumus, lai attēlotu valsti kā vecu vīru. Vīra vaibsti ir inteliģenti un gurdi, skatiens nepielūdzams, cieši vērojošs. Tam pretstatā vaļīgā drapējumā tērptais augums bez jebkādas dinamikas kontrastē ar noteikto un šķietami nepielūdzamo izteiksmi, ļaujot skatītājam interpretēt pretrunīgo tēlu pēc saviem ieskatiem.

Viena no raksturīgākajām Šites mākslas iezīmēm ir vairākkārtīga atgriešanās pie agrāk aizsāktām tēmām, motīviem un formām, lai tās attīstītu un pārveidotu. Jautāts, kā viņš tik viegli spēj atgriezties pie tēmām, ko aizsācis pirms desmitiem gadu, mākslinieks atklāj, ka viņam esot gan analogais arhīvs, ko pārvalda tikai viņš pats, gan arī digitālais arhīvs, par kuru atbild asistents. Tādēļ sena darba atrašana prasot tikai pāris minūtes, un darbs pie jaunas interpretācijas var drīz sākties.[4]


Tomass Šite. United Enemies. 2010 © Thomas Schütte. Foto: © Nic Tenwiggenhorn

Arī izstādes centrālie tēli – monumentālās skulptūras United Enemies (2011) – savu izcelsmi radušas tāda paša nosaukuma mazu figuratīvu darbu sērijā, kur agrīnākie darbi tapuši jau 1992. gadā, par iegūto stipendiju pusgadu dzīvojot Romā. Pats mākslinieks saka, ka iedvesmu šai sērijai guvis no tur apskatītās vēsturiskās glezniecības un vecākās paaudzes Romas iedzīvotājiem, ko katru dienu saticis uz ielas vai transportā. Iespaidu atstājusi arī tajā laikā Itālijā notikusī politiskā “tīrīšana”, kuras rezultātā daudzas politiskas un sabiedrībā pazīstamas personas, muzeja direktoru ieskaitot, īsā laikā nonākušas cietumā.

Sākumā atsevišķi veidotās marionešveidīgās figūriņas ar kariķētajām sejām, neveiklajiem, lupatās satītajiem ķermeņiem un trim koka skaliņu kājām, mākslinieks vēlāk sasaistīja kopā pa pāriem un novietoja zem stikla kupola. Nosaukumā izmantotais vārds united liek domāt par vienotību un samierinājumu, bet šī vienotība, kontrastā ar grimasēs saviebtām sejām, šķiet pretdabiska un uzspiesta. Pats Šite saka, ka nosaukums ņemts no modes zīmola United Colors of Benetton kampaņas, kura, pēc mākslinieka domām, drīzāk ilustrējusi sabiedrībā redzamās pretrunas un naidīgumu.


Tomass Šite. Wichte. 2006 © Thomas Schütte. Foto: © Nic Tenwiggenhorn

2011. gadā mākslinieks atgriezies pie tēmas, ar datora palīdzību palielinot divus pārus no šīs sērijas līdz 4 metru mērogam un atlejot tos bronzā, tādējādi radot ierobežotības un bezcerības monumentu, kas ir tiešā pretrunā ar monumentālās tēlniecības vēsturisko pamatuzdevumu – slavināt varoņus un prominentas personas. Šāds paradokss pielietots arī citās divās Modernās mākslas muzejā skatāmajās darbu sērijās: galvās no sērijas Wichte (2006) un Fratelli bistēs (2012), kas sagaida apmeklētāju, izliktas gar izstāžu telpas sienām un noraugoties uz viņu no augšas, līdzīgi kā partijas vīru galvas padomju kultūras pilīs vai antīkie krūšutēli kādā muzejā.   

Tradicionāli bistes tiek veidotas, lai atainotu sabiedrībā nozīmīgas personas. Šites darbu sērija Fratelli (“Brāļi”) sastāv no četru vārdā nenosauktu vīru pamatīgiem krūšutēliem – lai arī forma ir vēsturiska, skatītājam šo vīru vēsture nav zināma. Blakus krūšutēliem izvietotā sērija Wichte (“Knēveļi”) sastāv no formātā mazākām divpadsmit galvām ar kariķētām, ātru roku veidotām sejām.


Tomass Šite. Izstāde Thomas Schütte: United Enemies. Moderna Museet, Stokholma. 2016–2017. Foto: Åsa Lundén/Moderna Museet. © Thomas Schütte 2016 

Izejot izstādē cauri šai galvu un krūšutēlu galerijai, skatītājs nonāk pie tā, ko izkārtojums dabiski padarījis  par šīs zāles kulminācijas punktu – monumentālās skulpturālās grupas Krieger (“Kareivis”) – divām kokā veidotām milzu kareivju figūrām. Tie nav jauni un trauksmaini kareivji, kas parasti attēloti kara monumentos. Šo vīru ķermeņi šķiet ilgu cīņu deformēti un veidoti. Vienam no tiem augums ir sadriskāts un otram trūkst rokas, bet par spīti nopietnajai tēmai, izpildījumā redzama mākslinieka ironiskā interpretācija. Autors humoristiski spēlējas ar mērogu, dažādu materiālu specifiku un izteiksmi – redzams, ka ķiveres ir sākotnēji veidotas no metāla pudeļu korķiem un kareivju vienīgais bruņojums ir nekaitīgi koka kāti. Izstādē redzamais variants ir tapis sākotnējos nelielos modeļus bronzā palielinot divdesmit reižu ar 3D skeneri un tad atveidojot gala materiālā, kas tālākas apstrādes rezultātā ieguvis spīdīgu un novecinātu virsmu.


Tomass Šite. Skizzen zum Projekt Großes Theater: Alles in Ordnung. 1980 © Thomas Schütte

Ilustrējot Šites plašo radošo spektru izstādē ir apskatāms arī agrīna fotogrāfiju sērija Skizzen zum projekt Grosses theater (“Skices Lielā teātra projektam”, 1980), kurā darbojošās personas ir rotaļu figūras no Star Wars un Star Trek. Šis darbs radīts, Šitem studējot pēdējos gadus mākslas akadēmijā Diseldorfā. Iespējams, darbu iedvesmojis skolā valdošais protesta gars pret sīkburžuāzijas melīgo ikdienu un Rietumvācijā tajā laikā aktuālo intelektuālo militāri noskaņotu jauniešu grupu idejas.  Fiktīvie personāži šajā sērijā ir sapulcināti grandiozu kulišu priekšā, kur uz grimstošas lidmašīnas astes dažādos veidos parādās uzraksti Freiheit (no vācu – Brīvība), Alles in Ordnung (Viss ir kārtībā) vai Hoffnung (Cerība). Vārdi šķiet tiešā kontrastā ar visaptverošo vainas izjūtu, ar ko Vācija cīnījās pēc Otrā pasaules kara, un mazās figūriņas šeit darbojas kā aģitatori ar neskaidru mērķi.

Izstādē redzami arī darbi no divām gluži jaunām sērijām glazētā keramikā – Gartenzwerge (2015–1016) un Grosse Doppelköpfe (2015). Pirmā, kas var tikt tulkota kā “Dārza rūķi”, vizuāli sasaucas ar šaha figūrām vai tēliem no Das Triadisches Ballett (“Triādais balets”), vācu gleznotāja, tēlnieka un horeogrāfa Oskara Šlemmera (Oskar Schlemmers, 1888–1943) 1920. gadu eksperimentālās scenogrāfijas. Šī sērija sasaucas arī ar Šites slaveno un daudz apspriesto darbu Die Fremde (“Svešinieki”), kas radīts 1992. gadā izstādei dOCUMENTA 9. Arī toreiz glazētā keramikā veidotā grupa sastāvēja no dažādu cilvēku figūru, bagāžas un vāžu kombinācijas un tika interpretēta kā replika par vācu sabiedrībā sastopamo naidīgumu pret iebraucējiem.


Tomass Šite. Izstāde Thomas Schütte: United Enemies. Ekspozīcijas skats. Moderna Museet, Stokholma. 2016–2017. Foto: Åsa Lundén/Moderna Museet. © Thomas Schütte 2016

Milzu galvām vienā no jaunākajām darbu sērijām Grosse Doppelköpfe (“Lielās dubultgalvas”) ir divas sejas, gluži kā seno romiešu dievībai Jānusam, kura viena seja skatījās nākotnē, bet otra – pagātnē. Šites iecienītajā manierē, šajās skulptūras ir apvienotas divu indivīdu fiziskais tēls un izteiksmes, atveidojot konfliktu, pie kura mākslinieks atgriežas atkal un atkal.

Šites mākslinieciskajā darbībā būtisku vietu ieņem arī zīmējumi. Reizēm tie kalpo kā skices citiem darbiem, reizēm kā vizuāla dienasgrāmata. Tāpat tušas vai krīta zīmējumi, kas papildināti ar akvareli ir pilnvērtīgi mākslas darbi paši par sevi. Bieži šajos darbos parādās arī īsas frāzes vai vārdu salikumi. Vārdu spēles, valodas kolīzijas un apzinātas drukas kļūdas rada jaunas nozīmes, reizē banālas un pārsteidzoši trāpīgas.


Tomass Šite. Bronzefrau Nr. 7. 2001 © Thomas Schütte. Foto: Mathias Johansson

Šite it kā rotaļīgo mākslas vēstures žanru, klasisku tēmu un tehniku interpretācijas ilustrē arī izstādē apskatāmā skulptūru sērija Frauen (“Sievietes”, 1998–2009). Sērija aizsākās, Šitem kļūstot par tēvu un izvēloties strādāt tādā formātā, kas ļautu vairāk laika pavadīt darbnīcā netālu no mājām. Tā sastāv no 18 liela izmēra skulptūrām, kur katrs darbs ir atliets trīs dažādos materiālos: bronzā, metālā un alumīnijā.

Laiski zvilnoši kailu sieviešu ķermeņi ir plaši sastopams motīvs mākslas vēsturē. Šite ne vien ļaujas dažādu materiālu izpētes valdzinājumam, bet arī spēlējas ar atsaucēm mākslas vēsturē (Pikaso, Matiss, Rodēns, Mūrs), interpretējot tās sev raksturīgajā ironiskajā manierē. Šeit mākslinieku vairs neinteresē sejas, bet gan tieši pretēji – ķermeņi, kas šajā sērijā bieži vien tik pat kariķēti, cik citkārt viņa darbos redzamo vīriešu sejas. Modernās mākslas muzejā ir izstādīti trīs šīs sērijas darbi: Bronzefrau Nr. 7 (“Bronzas sieviete Nr. 7”, 2001), Stahlfrau Nr. 8 (“Dzelzs sieviete Nr. 8”, 2002) un Aluminiumfrau Nr. 17 (“Alumīnija sieviete Nr. 17”, 2009).


Tomass Šite. Efficiency Men. 2005. Izstāde Thomas Schütte: United Enemies. Ekspozīcijas skats. Moderna Museet, Stokholma. 2016–2017. Foto: Åsa Lundén/Moderna Museet. © Thomas Schütte 2016

Pie izstādes izejas, kā nolemti mūžīgam gūstam, skatītājus izvada saķēdētie Efficency Men (“Efektivitātes vīri”, 2005). Skulptūras vizuāli atgādina agrīnos United Enemies, jeb to sākotnējos, modelējamā plastikā veidotos variantus. Tomēr šie skeletveidīgie ķermeņi veidoti metālā, to galvas – silikonā. Tēli šķiet cieš no pilnīga spēku izsīkuma, drēbju vietā tos klāj segas, tā atgādinot par katastrofu upuriem. Figūru kājas ir saķēdētas, spēcīgi ierobežojot kustības iespējas, ļaujot tiem pārvietoties tikai sīkiem, saskaņotiem soļiem, un kontrastējot ar nosaukumā minēto efektivitāti. Figūras izskatās trauslas un nelaimīgas, tomēr vienlaicīgi to blenšanā ir kas satraucošs. Šie efektīvie vīri tiek bieži tulkoti kā mākslinieka komentārs par starptautiskajiem investīciju uzņēmumiem laikā, kad tie guva peļņu uz vācu industrijas rēķina, uzstādot paaugstinātas efektivitātes prasības, bet neuzņemoties sociālo atbildību. Diemžēl mūsdienu politiskā un sociālā aina pasaulē piedāvā plašas iespējas to interpretācijai arī šodien.


Tomass Šite. United Enemies. 2011 Izstāde Thomas Schütte: United Enemies. Ekspozīcijas skats. Moderna Museet, Stokholma. 2016–2017. Foto: Åsa Lundén/Moderna Museet. © Thomas Schütte 2016

Atvadoties no izstādes, apmeklētājs dodas atkal garām Vaader Staat tēlam. Vīrs ar nopietno skatienu stingri noraugās garāmgājējā. Iespējams nu jau mākslinieka iedvesmots prātā dzimst apsūdzošs jautājums, vai tik šis skarbais un prasīgais durvju sargs pats nav atbildīgs par izstādē redzēto? Protams, arī šeit skatītāju negaida gatavas atbildes, interpretācija ir katra paša ziņā.

Kaut arī Tomass Šite bieži intervijās uzsver, ka ārējie pagodinājumi un radošā sacensība viņam nešķiet interesanta, viņš ir piedalījies neskaitāmās izstādēs visā pasaulē, Šites darbi atrodami daudzu muzeju un privāto kolekcionāru glabātuvēs, un viņš saņēmis vairākus apbalvojumus, tai skaitā prestižo Zelta lauvu Venēcijas biennālē 2005. gadā. Bieži saukts par apbrīnojami savrupu sava ceļa gājēju, cildināts kā mūsdienu iespējams smalkākais tēlnieks, Šite neapšaubāmi ir mūsdienu klasiķis, un tādēļ vēl jo lielāks prieks, ka viņa darbus vēl iespējams apskatīt Modernās mākslas muzejā Stokholmā līdz 2017. gada 15. janvārim.

[1] Conversations, Premiere, Artist Talk with Thomas Schütte, Massimiliano Gioni, Art Basel – 2013. gada 12. jūnijs

[2] Judgement days, Tate Etc. issue 23: Autumn 2011, Gerhard Richter II, Thomas Schütte

[3] Reality production, Hans Ulrich Obrist, Mousse, Issue 28 – Thomas Schütte

[4] Conversations, Premiere, Artist Talk with Thomas Schütte, Massimiliano Gioni, Art Basel – 2013. gada 12. jūnijs