Foto

Gada aptauja 2011

Arterritory.com


25/12/2011 

Strauji tuvojoties gada nogalei, Arterritory.com veica nelielu aptauju, noskaidrojot šīgada favorītus kultūrā. Izvaicājot 24 radošus cilvēkus no Baltijas, Krievijas un Skandināvijas, centāmies noskaidrot 2011. gada iecienītākās grāmatas, kinofilmas, izstādes, kā arī gada pārsteigumu un vilšanos. Aptaujas atbildes ir arīdzan lieliska iespēja uzzināt kādu labu, varbūt vēl nelasītu grāmatu vai pierakstīt kādas filmas nosaukumu, ko vēlāk noteikti noskatīties.

Novēlam mūsu lasītājiem priecīgus svētkus un laimīgu un favorītiem bagātu 2012. gadu!

Aptaujas dalībnieki:
ANDRIS BREŽE, mākslinieks un dzejnieks, Latvija 
ANDA KĻAVIŅA, mākslas teorētiķe, Latvija 
ARMANDS ZELČS, mākslinieks, Latvija
 
ASTRID MANIA, mākslas kritiķe, Vācija 
AUGUST KÜNNAPU, gleznotājs, Igaunija 
BAIBA LADIGA, modes dizainere, Latvija/Ķīna 
BARBRO SCHAUMAN, izsoļu nama Christie’s konsultante Somijā un Baltijas valstīs
 
DARIUS MIKSYS, mākslinieks, Lietuva  
ILMA NAUSEDAITE, Art Club, Lietuva 
ILZE POLE, žurnāla Frank’s galvenā redaktore, Latvija 
JĀNIS NOTTE, grafikas dizainers, Latvija/ASV
 
JĀNIS TAURENS, filozofs, Latvija
KAIDO OLE, mākslinieks, Igaunija 
KIWA, multimākslinieks, Igaunija
KLĀSS VĀVERE, šūpuļdziesmu kolekcionārs, Latvija

KRISTĪNE BUDŽE, dizaina un arhitektūras kritiķe, Latvija
MARIA ARUSOO, māksliniece un kuratore, Igaunija
MARIA KRISTINA SOOMRE, Igaunijas Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomniece, Igaunija 
MILENA ORLOVA, māksliniece un mākslas kritiķe, žurnāla “Artchronika” bijusī galvenā redaktore, Krievija

SOLVITA KRESE, Latvijas laikmetīgās mākslas centra direktore, Latvija 
VENTS VĪNBERGS, arhitektūras kritiķis, Latvija 
VIKTORS TIMOFEJEVS, mākslinieks, Latvija/Vācija
VILEN KÜNNAPU, arhitekts, Igaunija
ZANE ČULKSTĒNA, kim? laikmetīgā mākslas centra dibinātāja, mākslu administrācijas studente Kolumbijas Universitātē, ASV 

ANDRIS BREŽE, mākslinieks un dzejnieks, Latvija 

Par vilšanos Ziemassvētku laikā negribu runāt, tālab piecas ailes aizpildu ar 2011. gada priekiem un pārsteigumiem.

1. Izrāde “Oblomovs” Jaunajā Rīgas teātrī ar Ģirtu Krūmiņu Oblomova lomā;

2. Mišela Hazanaviciusa (Michel Hazanavicius, 1967) filma “Mākslinieks” (The Artist, 2011);

3. Ata Klimoviča grāmata “Personiskā Latvija. Divdesmitā gadsimta stāsti” (2011);

4. Arvo Perta koncerts Doma baznīcā; 

5. Izstādes? Ar tām ir visgrūtāk. Vairākas bija labas, patika gan Andra Eglīša “Zemes darbi” Mūkusalas mākslas salonā, gan Kristapa Ģelža izstāde “Mākslīgais miers II” galerijā “Māksla XO” [red. – Kristapa Ģelža izstāde bija apskatāma 2010. gada nogalē].


ANDA KĻAVIŅA, mākslas teorētiķe, Latvija

Grāmata
The Luxury Strategy: Break the Rules of Marketing to Build Luxury Brands – grāmata, ko sarakstījuši luksusa mārketinga guru no prestižās HES Parīzē – Jean-Noel Kapferer un Vincent Bastien. Luksusa produktu mārketinga stratēģija var tikt pielietota jebkura produkta ar (augstu) pievienoto vērtību pozicionēšanai tirgū – vai tā būtu majonēze pēc vecmammas receptes, vai avangarda mūzikas koncertcikls. Grāmata ir arīdzan aizraujošs ekskurss luksusa vēsturē, lieliski atsedzot mākslas un luksusa ciešo saikni. 

Filma
“Leones dzīve” (Living Like a Lion, 2002–2006) – šī itāļu daudzsēriju mākslas filma, ko sestdienas pēcpusdienās demonstrēja LTV7, mani aizkustināja ar sirsnīgo stāstu par Leones spēju pusmūžā no donžuāna pārtapt mīlošā tēvā saviem pieciem dēliem un atrast patiesu mīlestību. Priekiem, bēdām un dažādām dēkām pilnā filma notiek uz saulainās Romas fona.

Izstāde
Survial Kit 3 – festivāls, kas uztver un translē laika garu savā oriģinālā un spītīgi savrupā veidā. Šīgada festivāla norises vieta – bijusī skola ar desmitiem gadu vecu skolas atribūtiku bija apvīta ar ļoti īpašu auru, un fakts, ka esi viens no nedaudzajiem, kas zina par šāda pasākuma norisi, savā veidā iedod apmeklējumam aizliegta piedzīvojuma pieskaņu.

Pārsteigums
Aniša Kapūra (Anish Kapoor, 1954) grandiozā piepūšamā instalācija “Milzis” (Leviathan) pa visu Grand Palais Parīzē projekta monumenta 2011 ietvaros. 

Vilšanās
Ilgi gaidītā Deivida Kronenberga (David Croneberg, 1943) filma “Bīstamā metode” (A Dangerous Method, 2011) par Karla Junga un viņa pacientes/līdzstrādnieces Sabīnas Špīlerinas nepieļaujamajām attiecībām izrādījās bez šim psiholoģisko drāmu meistaram tik raksturīgās spriedzes un pārsteiguma, neraugoties uz Keiras Naitlijas (Keira Knightely) un Maikla Fasbindera (Michael Fassbender) spožo tēlojumu.


ARMANDS ZELČS, mākslinieks, Latvija

Grāmata
Šovasar izlasīju grāmatas “No Oliņkalna līdz Everestam” un “Gājiens vienatnē / Nanga Parbats”. Pirmo izdevis Kalnu fonds sadarbībā ar apgādu “Jāņa sēta”, otru – izdevniecība “Liesma”, bet sarakstījis to leģendārais alpīnists Reinholds Mesners (Reinhold Messner, 1944). Noskatījos arī trīs dokumentālās filmas par līdzīgu tēmu un bariņu ar Youtube atrodamiem video, kuros amatieriskā manierē iemūžinātas grūtības un kāpuma leņķi, ar kādiem nākas saskarties, kāpjot Materhornā. Jāatzīst, ka ar šo informācijas daudzumu pilnībā pietika, lai noslāpētu jelkādu vēlmi pašam personīgi ierasties minētajās vietās.

Filma
Pat īsti nevarētu to nosaukt par filmu, jo manis redzētais bija tikai fragments, kas iekļauts mākslas darbā. To aplūkoju Vīnē, Generali Foundation galerijā notiekošajā grupas izstādē Animism. Modernity through the Looking Glass. Fragments bija daļa no mākslinieku grupas Agency ekspozīcijas un vēstīja par cirka ziloņmāti vārdā Moni (Mony) un tās saimnieci Moniku Holcmilleri (Monika Holzmüller), kura, vēršoties te pie minētā dzīvnieka, te skatītājiem, piedāvāja kustonim uzsmēķēt. Zilonis, visiem par prieku, piekrita. Dresētāja uzvaicāja ziloņmātei dažādus jautājumus par tās gaumi attiecībā uz tabakas izstrādājumiem, un pati, saprotamu iemeslu pēc, uzreiz uz tiem arī sniedza atbildes. Šo video noskatījos teju desmit reižu. Izlasīju arī pavadošo tekstiņu, kurā mākslinieks visai pārliecinoši bija pamatojis, kāpēc šāda veida video nebūtu uzskatāmi par mākslu.

Izstāde
Nevēlos izcelt kādu konkrēti, bet kopumā secinu, ka šis ir bijis labām izstādēm bagāts gads. Vismaz lielākā daļa no tām, ko redzēju, tādas man patiešām likās.

Pārsteigums
Latvijas Nacionālajā operā redzētais iestudējums “Kara daba”. Tiesa gan ar uzsvaru uz Radio kora fantastisko sniegumu un mūziku kopumā.

Vilšanās
Latvijas Pasta rīkotais pastmarku dizaina konkurss, vai, precīzāk, konkursa laikā radītais. Vēl joprojām cenšos rast kādu attaisnojumu šai grafiskajai mazasinībai un ideju trūkumam, kas caurstrāvoja teju katru piedāvāto risinājumu.
 

ASTRID MANIA, mākslas kritiķe, Vācija

Grāmata
Viena no grāmatām/katalogiem, ko vēlos izcelt, ir Artūra Žmijevska (Artur Żmijewski) “Drebošie ķermeņi” (Trembling Bodies), kas šogad tika publicēts gan angļu, gan vācu valodā. Katalogs pavadīja izstādi Berlīnes DAADgalerijā ar tādu pat nosaukumu un apvieno virkni sarunu ar dažādu paaudžu poļu māksliniekiem, turklāt Vācijas auditorijai liela to daļa ir jaunatklājumi. Mani jo īpaši saistīja paša Žmijevska eseja Applied Social Arts, kas ir viens no retajiem tekstiem, tik brīvs no jebkādu teoriju važām. Sen nebiju neko tādu lasījusi, un rezumē būtu “hei, jebkurš ir atbildīgs, tāpēc darīsim kaut ko!”. Tālab Žmijevskis kā nākamā gada Berlīnes biennāles galvenais kurators ir iekļauts manā “2012. gada gaidu un cerību” sarakstā.

Filma
Ja godīgi, uz kino es eju reti, bet, kā viena no aizraujošākajām pieredzēm šogad bija Berlīnes Tautas teātrī (Volksbühne) skatītā Eižena Ilēsa (Eugen Illés) filma Mania. Die Geschichte einer Zigarettenarbeiterin. Tā ir nesen restaurēta 1918. gada mēmā kinofilma ar apburošo (kaut traģisko) aktrisi Polu Negri. Filma ir skaista alegorija par mākslas pasauli. Ikvienam, kas sūdzas par fatālo naudas, varas un radošuma savienību mūsdienās, tā noteikti būtu jānoskatās.

Izstāde
Lai būtu – Cady Noland/Santiago Sierra Berlīnes KOW. Šī ir slidena izvēle, ņemot vērā manus aizspriedumus pret minēto galeriju. Tomēr neviena cita izstāde man šogad nelika tik ārkārtīgi cīnīties, cenšoties formulēt savu viedokli. Nekad neesmu bijusi Sierra fane, lai arī uzskatu, ka viņa veidotais Spānijas paviljons Venēcijas mākslas biennālē 2003. gadā bija satriecošs. Joprojām nevaru atzīt, ka esmu kā mainījusies, taču šī izstāde noteikti ietekmēja manu viedokli par viņa mākslu un, jā, arī viņa cietsirdību. Viņa darbi pilnīgi noteikti sāpina un atrodas tālu prom no kritiski-attīrošās pieejas, kas vienlaicīgi gan sankcionētu, gan ļautu justies labi.

Pārsteigums
Varbūt laiks, kurā mēs dzīvojam: tik daudz negaidītu lietu ir notikušas politikā, kultūrā, ekonomikā – gan labu, gan sliktu – turklāt tādu, par kurām iepriekš nevarējām pat iedomāties.

Vilšanās
Ar ko lai sāk? Ja man ir jāpieturas pie kultūras un kultūrpolitikas, tad izcelšu divus simptomātiskus notikumus. Pirmkārt, Venēcijas biennāli, jo tai bija izvēlēta tik neveiksmīga un garlacīga kuratora koncepcija (vai drīzāk tās īstenojums) un tik acīmredzami tika sists uz pleca smalkajām aprindām. Un otrkārt – lai arī to jau varēja sagaidīt – Berlīnē tik ļoti aprunātais based in berlin šovs. Lai arī tas pulcēja daudz apmeklētāju, tomēr nebija nekas vairāk par augstprātīgu mēra projektu, kurš pēkšņi bija atskārtis, ka vizuālā māksla ir lieliska teritorija, kurā savākt balsis (jā, tas bija pirmsvēlēšanu laiks). Pasākums izmantoja publiku un signalizēja “hey-Berlin’s-so-cool-when-you’re-a-successful-young-artist-with-a-cool-dealer-gallery”. (Joprojām esmu nikna.) Vai man turpināt?

AUGUST KÜNNAPU, gleznotājs, Igaunija

Grāmata
Gregory David Roberts “Shantaram” (2003)

Filma
Martina Skorsēzes (Martin Scorcese) teicamā 3,5 stundu garā dokumentālā filma George Harrison: Living in the Material World(2011), kas visa cita starpā uzrādīja arī Harisona garīgās intereses.

Izstāde
Igauņu mākslinieku Ludmilla Siim un Jüri Palm izstāde Alone in the City KUMU muzejā Tallinā. Jo īpaši patika Ludmilas Sīmas agrīnie darbi.

Pārsteigums
Ārkārtīgi lielu iespaidu man atstāja Tadžmahals, viens no astoņiem pasaules brīnumiem. Ir grūti nojaust tā izmērus un spēcīgo enerģiju, raugoties tikai fotogrāfijās.

Vilšanās
Tas, ka Tallinas hidroplānu angāru renovācija tā arī netika vēl pabeigta. Tam bija jābūt lielam notikumam Tallinas kā Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2011 programmas ietvaros.

BAIBA LADIGA, modes dizainere, Latvija/Ķīna

Grāmata
Haruki Murakami Blind Willow Sleeping Woman. Un pašreiz aizraujoša šķiet Koko Šaneles biogrāfija Chanel and Her World(autors – Edmonde Charles-Roux), bet, tā kā neesmu vēl izlasījusi līdz galam, būtu pāragri slavēt.

Filma
Planet Earth dokumentālo filmu cikls. Lai gan filma nav šīgada (2006) uz mani tā atstāja vislielāko iespaidu. Iedvesmojoša, relaksējoša un pārsteidzoša. No mākslas filmām – “Melnais gulbis” (Black Swan).

Izstāde
Lai cik tas neizklausītos egoistiski, bet man vislielāko gandarījumu sagādāja dalība izstādēs Šanhajā ar savu modes diziana instalāciju “REVENGE” un manis iniciētais modes ilustrācijas un foto kopprojekts “INVISIBILITY”. Šanhajā lieliskas izstādes ir retums, Ķīnā tās ir jāmeklē Pekinā.

Pārsteigums
Negaidīts un slepens Vivjenas Vestvudas seminārs manā skolā Šanhajā (pārsteidza arī, cik jauns un enerģijas pilns var būt cilvēks savos septiņdesmit) un viņas ģēniālo kurpju izstāde. Vestvudas radīto inovatīvo un bieži vien šokējošo dizainu, kas tapis pirms 20 gadiem, tik daudzi citē mūsdienās. 

Vilšanās
Zemās kvalitātes izstādes Šanhajā. Šķiet, nauda un sakari te ņem lielu virsroku, un reti kad izstāde ir tiešām apmeklēšanas vērta.

BARBRO SCHAUMAN, izsoļu nama Christie’s konsultante Somijā un Baltijas valstīs

Grāmata
Edmund de Waal grāmata The Hare with Amber Eyes: A Family's Century of Art and Loss (2010) – par netsuke kolekciju kopumā un Ephrussi ģimeni jo īpaši.

Filma
Toma Hūpera (Tom Hooper) filma “Karaļa runa” (The King’s Speech, 2010).

Izstāde
Anselma Kīfera (Anselm Kiefer) izstāde White Cube galerijā netālu no Tate Modern Londonā, kas atvērta vēl līdz 2012. gada 26. februārim.

Pārsteigums
Lai arī mēs Eiropā izdzīvojam ievērojamu finansiālo krīzi, mākslas tirgus turas virs ūdens, un kvalitatīvi mākslas darbi tiek pārdoti ārkārtīgi labi.

Vilšanās
Šīgada Frieze Art Fair Londonā.

DARIUS MIKSYS, mākslinieks, Lietuva

Rast atbildes tādām kategorijām būtu tas pats, kas māksliniekam nosaukt vienu mīļāko krāsu.

ILMA NAUSEDAITE, Art Club, Lietuva 

Grāmata
Dalasas laikmetīgā muzeja izpilddirektora Pītera Dorošenko (Peter Doroshenko) grāmata Private Spaces for Contemporary Art (2010)

Filma
Larsa fon Trīra filma “Melanholija” (Melancholia, 2011) 

Izstāde
Norvēģu mākslinieka Edvarda Munka (Edvard Munch) izstāde Pompidū centrā (Pompidou Center) un Diānas Arbusas (Diane Arbus) izstāde Jeu de Paume izstāžu centrā Parīzē.

Pārsteigums
Saūdu Arābijas laikmetīgās mākslas kolekcija Amsterdamā.

Vilšanās
Amerikāņu mākslinieka Saja Tvomblija (Cy Twombly) nāve.

 

ILZE POLE, žurnāla Frank’s galvenā redaktore, Latvija

Grāmata
“Neputna” grāmata par mākslinieku Kārli Padegu. Pārsteidza bagātīgais informācijas apjoms, fantastisks darbs, taču prasījās, lai tās izklāsts būtu daudz vienkāršākā valodā, ne tik mākslas-zinātniskā…

Filma
Šogad nav bijušas mīļākās kinofilmas. 

Izstāde
Esmu Helēnas Heinrihsones darbu cienītāja, tādēļ minēšu viņas pēdējo izstādi “Vērotāji” galerijā “Bastejs”. 

Pārsteigums
Grūti iedomāties.

Vilšanās
Mākslas muzeja Rīgas Birža kasieres un zāles uzraudzītājas. Tieši viņu dēļ neesmu ieturējusi stilu un neesmu šo muzeju apmeklējusi. Par to, cik uzpūtušās, īgnas un nelaipnas ir šīs dāmas, man stāstīja ārkārtīgi vīlusies kolēģe, kas tur bija aizgājusi ar saviem mazajiem dēliem, un tas nocirta man jebkādu vēlēšanās uz turieni doties. Pagaidām arī satura piedāvājums nav bijis pārliecinošs, lai gribētos visu mest pie malas vai vismaz ieplānot laiku, lai aizietu. Vai tiešām Krakovas silītes ir tas iespaidīgākais un labākais, ko šajā laikā izstādīt un parādīt? Kur ir Eiropas dvesmas, kur labākie kaimiņu darbi un projekti? Kur ir izstādes, kas noteikti jāredz?

 

JĀNIS NOTTE, grafikas dizainers, Latvija/ASV

Grāmata
Čīles autora Roberto Bolāno (Roberto Bolaño) stāstu krājums The Return (2010).

Filmas
Taizemiešu režisora Pen-Ek Ratanaruang filma Last Life in the Universe (2003).

Izstāde
Holandiešu-amerikāņu mākslinieka Willem de Kooning retrospekcija MOMA muzejā Ņujorkā.

Pārsteigums
Amerikāņu džeza vokālistes Karīnas Alisones (Karrin Allyson) koncerts Ņujorkas džeza klubā Birdland

Vilšanās
Britu teātra Punchdrunk viesizrāde ASV Sleep No More.

JĀNIS TAURENS, filozofs, Latvija

Grāmata
Pienāk laiks, kad jālasa reiz jau lasītās grāmatas (Borhess, līdzīga doma ir arī  Markesam). Cenšos tomēr šo brīdi attālināt un līdzsvarot ar vēl nelasītu grāmatu kaudzītēm. Līdz ar to viss izlasītais dalās divās kategorijās un – pa vienam piemēram arī no katras.

Gandrīz nelasīts ir bijis Aleksandrs Vedenskis, tagad beidzot ieguvu izdevumu, kurā apkopots viss, kas saglabājies, izņemot dzīves laikā publicētos bērnu dzejoļus. Arī nopratināšanas protokoli un miršanas akts: miris 1941. gada 19. decembrī, 37 gadu vecumā, nosūtot pa etapu. Nedaudz vēlāk – 1942. gada 2. februārī – Ļeņingradas cietuma slimnīcā mirst Daniils Harmss. Tas abiem – Nobela prēmijas vietā... 

Pārlasīju pirms aptuveni trīsdesmit gadiem lasīto “Stikla pērlīšu spēli”. Iespaids nav mainījies, lai arī tagad esmu iepazinis “Pārvērtību grāmatu” (tulkojumu krievu valodā) un zinu, kas ir, piemēram, Heinrihs Īsaks (Heinrich Isaac, ap 1450–1517). Pārsteidzošākie tomēr ir plašie spēles (spēles, kas nepastāv!) apraksti. (Tie kaut ko parāda par valodu; arī kultūru un noteiktu mūzikas izpratni.)

Izstāde
Pārsteidzoši daudz labu izstāžu (šis šķirklis der arī pārsteigumu kategorijai; vilšanās gan nav bijusi, jo nav arī ilūziju). Vispirms jau kim? centrā, arī tās, ko organizējis LMC (Survival Kit 3 un Rīgas mākslas telpā apskatāmās); uz Totaldobže VEF gan neiznāk bieži aiziet, tomēr “Nulles punktā” bija daži patiešām trāpīgi triviāli-minimālās koncepcijas – laikam jau inspirēti – darbi. Kādu vienu nenosaukšu, bet ievirze jau skaidra. (Nenožēloju, ka nebija iespēja ar bērnu ratiņiem tikt nedz līdz Venēcijai, nedz Cēsīm...) 

Filma
Sk. vienu no izstādēm kim? centrā.

KAIDO OLE, mākslinieks, Igaunija

Grāmata
Franču autora Louis-Ferdinand Céline grāmata Journey to the End of the Night (1988). 

Filma
Larsa fon Trīra filma “Melnaholija” (Melancholia, 2011)

Izstāde
Kiasma muzeja izstādes ARS 11 ietvaros skatāmā satelīta ekspozīcija Logomo centrā Turku – britu mākslinieka Isaac Julien “Western Union: Small Boats”.

Pārsteigums
Jaunais Landhausplatz Insbrukā.

Vilšanās
Saasinājušās problēmas ar (joprojām neeksistējošo) jauno Igaunijas Mākslas akadēmijas celtni.

KIWA, multimākslinieks, Igaunija 

Grāmata
Igauņu eksperimentālā rakstnieka Paavo Matson grāmata Doktor Schwarz. Alkeemia 12 võtit (“Doktors Švarcs. Alķīmijas 12 atslēgas”, 2011)

Filma
Larsa fon Trīra filma “Melnaholija” (Melancholia, 2011)

Izstāde
Yayoi Kusama retrospekcija Pompidū centrā, Parīzē.

Pārsteigums
1. Pabeidzu savu pirmo filmu “Wariazone” (www.wariazone.com).
2. Sadarbība ar Istvan Kantor a.k.a. Monty Cantsin Amen Indonēzijā.
3. Tikšanās Tallinā ar Martin Rev no Suicide.

Vilšanās
Igaunija joprojām ir atdalīta no globālās mākslas pasaules.

KLĀSS VĀVERE, šūpuļdziesmu kolekcionārs, Latvija

Grāmata
Latviešu: Valentīna Freimane “Ar Dievu, Atlantīda”, Nora Ikstena “Vīrs zilajā lietusmētelītī”. Tulkojums: Tonijs Džads “Pēc kara: Eiropas vēsture pēc 1945. gada” (Oriģinālais – 2005., latviskajam izdevumam – 2007. gads, izlasīju šogad). Un atkal sapratu, ka vēsture notiek šausmīgi ātri, un mūsu domas un secinājumi par to mainās tikpat strauji. Tagad gribas 2011. gada versiju par “visu to pašu”. Oriģinālvalodā: Keith Richards – Life.

Kino
Esmu švaks kino gājējs… Villa Amalia ar Izabellu Ipēru. Mazāk mīļa, bet tomēr – I Am Love ar Tildu Svintoni. Un joprojām Joseliani un Antonioni. “Melanholiju” vēl neesmu skatījies.

Izstāde
Barbara Gaile un Ieva Iltnere Rīgas Galerijā, Aleksandra Naumova “Tirkīzs” galerijā “Māksla XO”. Tomēr visvairāk saviļņoja Ralph Lauren pagājušā gadsimta 20.–70. gadu sacīkšu auto kolekcija Dekoratīvo mākslu muzejā Parīzē. Galīgi neesmu auto/tehnoloģiju maniaks (man pat nav vadītāja tiesību), bet skaistuma un funkcionalitātes kombinācija ik objektā radīja absolūtas pilnības iespaidu.

Pārsteigums
Maimas Grīnbergas no neskaitāmiem somu valodas dialektiem tulkotais “Nezināmais kareivis”. Neesmu lasījis oriģinālu, bet šī ir reize, kad liekas – tulkotājs ir nevis mākslinieks, bet burvju mākslinieks. Patīkami pārsteidza arī žurnāli Frank’s un “Latvju teksti”, kā arī Palladium koncertzāles uzrašanās.

Vilšanās
Laikam neesmu tik aktīvs kultūrists, lai uzrautos uz pieminēšanas vērtu vilšanos.

KRISTĪNE BUDŽE, dizaina un arhitektūras kritiķe, Latvija

Grāmata
Project Japan: Metabolism Talks – grāmata par metabolismu jeb Japānas arhitektūras virzienu pēc Otrā Pasaules kara. Aizraujošā veidā pamatīgi izstāstīta virziena vēsture. Teju desmit gadus veikts pētījums, kura izklāsta pamatā ir Rema Kolhāsa un Serpentine galerijas direktora, kuratora Hansa Ulriha Obrista veiktās intervijas ar vēl dzīvajiem metabolistiem, viņu tuviniekiem un skolniekiem.

Filma
Kima Ki Duka filma Arirang – viena cilvēka izrāde, kurā nojauktas robežas starp dokumentalitāti un fikciju, tā arī ļaujot skatītajam palikt neziņā, cik daudz no katras ir šajā filmā.

Izstāde
“Dekoratīvi lietišķā māksla Latvijā 1960–1990” no Latvijas Mākslinieku savienības krājuma Rīgas Mākslas telpā. It kā tik vienkārši, par pamatu ņemot gadalaiku ciklu, prasmīgi konceptualizēta lietišķā māksla, kas tapusi tās ziedu laikos Latvijā. 

Pārsteigums
Ilzes Olingeres režisētā izrāde “Kopenhāgena”. Tik skaidri un nepretenciozi izstāstīts stāsts par tik sarežģīto Otro pasaules kara un atomfizikas tēmu.

Vilšanās
Rīgas Biržas rekonstrukcija. Neveiklais pagātnes un mūsdienu savienojums, kas liek domāt par vēl vienu neizmantotu iespēju Rīgas centrā.

MARIA ARUSOO, māksliniece un kuratore, Igaunija

Grāmata
Manas iecienītākās grāmatas nav izdotas 2011. gadā, jo šogad es rīkoju divas izstādes (mariaUNDmaria “everything counts on large amounts” un“Continuum_ the perception zone”), tāpēc lielākā daļa grāmatu bija pētnieciska rakstura no visdažādākajiem gadiem. Vēl es pārlasīju Haralda Zēmana (Harlad Szeeman) un Marsela Dišāna (Marcel Duchamp) biogrāfiju. Šobrīd lasu Aesthetics of Decay – Nothingness, Nostalgia, and Absence of Reason – izziņas nolūkos manam nākamajam projektam.

Filma
Larsa fon Trīra “Melanholija” (Melancholia, 2011) ar apokaliptisko pieeju ir diezgan spēcīgi iegūlusies atmiņā. Mani vienmēr interesē Trīra darbi, un tas, kā viņš uz robežas spēlējas ar cildeno skaistumu, tomēr nekļūstot sentimentāls, ir apbrīnojami.

Vēl spilgta šķita irāņu režisora Ashgar Fargadi filma A Separation (2011), kur Fargadi ar skalpeli pieķeras savai buržuāziskajai dzimtenei.

Vudija Alena “Pusnakts Parīzē” (2011) bija pozitīvs pārsteigums, ņemot vērā, ka pēdējās viņa filmas man nav pārāk gājušas pie sirds. Piesaistīja viņa piedāvājums, ka Parīzes fizisko skaistumu veidot tās mākslas vēsture, kas savukārt sasaucās ar Jean-Luc Godard filmu In Praise of Love (2001).

Izstāde
Cyprien Gaillard filma “Artefakti” Hamburger Bahnhof un viņa personālizstāde Pompidū centrā, Parīzē. Savukārt, Vīnē Secession I redzēju lielisku Christoph Meier izstādi un virkni citu, bet jāņem vērā, ka gads ir bijis ļoti garš, tāpēc visas labās izstādes grūti atsaukt atmiņā.

Pārsteigums
Pieļauju, ka lielākais pārsteigums ir diezgan personisks, jo saistīts ar manis pašas kūrēto projektu – grupas izstādi Continuum_ the perception zone. Biju nedaudz pārsteigta, ka to tik labi uzņēma un par to runāja, tiešām negaidīju tādu reakciju Igaunijas kontekstā.

Vilšanās
Mana vilšanās ir par tādu kā varas struktūru maiņu Igaunijā, rezultātā iespiežot vietējo mākslas pasauli jaunā, spēcīgā konservatīvismā un padomju mentalitātē.

MARIA KRISTINA SOOMRE, Igaunijas Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomniece, Igaunija 

Grāmata
Esmu dedzīga žurnāla Manifesta fane – ikkatram tā numuram, ne tikai 2011. gadā!

Filma
Pieļauju, ka iespaidīgākā personīgā pieredze šogad – atklāt Jack Goldstein darbus.

Izstāde
Libia Castro un Olafur Olafsson veidotais Islandes paviljons Venēcijas mākslas biennālē – Your Country doesn’t Exist.

Pārsteigums
Nenoliedzami viens no patīkamākajiem pārsteigumiem ir Arterritory.com! 

Vilšanās
Labāk jau tādas neatcerēties.

MILENA ORLOVA, māksliniece un mākslas kritiķe, žurnāla “Artchronika” bijusī galvenā redaktore

Grāmata
Sev atklāju Viktora Papaneka hrestomātisko grāmatu par dizainu “Dizains reālai pasaulei”.

Filma
Larsa fon Trīra “Melanholija” (2011).

Izstāde
Postmodernismam veltītā izstāde Victory&Albert muzejā Londonā.

Pārsteigums
Grayson Perry izstāde Britu muzejā The Tomb of the Unknown Craftsman.

Vilšanās
Krievijas paviljons Venēcijas mākslas biennālē ar Andreju Monastirski un grupu Collective Animals.

SOLVITA KRESE, Latvijas laikmetīgās mākslas centra direktore, Latvija

Grāmata
Izdevniecības “Neputns” izdotā Sergeja Kruka grāmata “Ārtelpas skulptūras semiotika, politika un ekonomika. Pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā 1945–2010”.

Filma
Juris Poškus “Kolka Cool”

Izstāde
Ivara Drulles personālizstāde “Balstīts uz patiesiem notikumiem” galerijā “Alma”

Pārsteigums
zstāde “KRUSTpunkts: intimitāte un izrāde”, kas Starptautiskā Jaunā teātra festivāla “Homo Novus” laikā notika Skolas ielā 15.

Vilšanās
Vides objektu festivāls “Ziemsvētku egļu ceļš”.

VENTS VĪNBERGS, arhitektūras kritiķis, Latvija

Grāmata
Šogad pirmajā vietā laikam Djagiļeva biogrāfija (Diaghilev: A Life, Sjeng Scheijen). Uzreiz kļuva skaidrs, kāda darbība ir kultūras menedžments un kāda nav. Nu, un vēl dažas lietas noskaidrojās. Lai tās tantiņas man operā vairs nestāsta, ka vēl atceras Ņižinski. Šo to es pat izrakstīju blociņā: “Djagiļevs krāso matus, lai neizskatītos vecs. Djagiļevam ir sirmi mati. Djagiļevs pērk melnus matu krēmus un smērē tos matos. Es pamanīju tos krēmus uz Djagiļeva spilvena, spilvendrānas bija melnas. Man riebjas netīras spilvendrānas, man uznāca vēmiens, kad es tās ieraudzīju. Djagiļevam ir divi mākslīgie zobi. Es to pamanīju, jo viņš tos aptausta ar mēli, kad nervozē. Tie kustas, un es tos pamanīju. Djagiļevs man atgādina pretīgu vecu veceni ar kustīgiem zobiem,” Ņižinskis rakstīja dienasgrāmatā tūlīt pēc abu šķiršanās.

Filma
Par Trīra “Melanholiju” es jau pateicu. Bet tas tikai vienreiz darbojas. Toties jau kuro laiku nopietni gatavojos “Kara un Miera” lasīšanai, tāpēc priekšdarbos obligāti ietilpa arī epohālais Sergeja Bondarčuka ekranizējums (1967) – astoņas stundas astoņos vakaros divu mēnešu garumā, kas tādā veidā ir šīgada lielākā privātā kino kampaņa. 

Izstāde
Paldies par jautājumu. Tas man lika saprast, ka visas labākās šīgada izstādes esmu palaidis garām. Ar to saistās arī lielākā šīgada vilšanās – pilnīgs intereses zudums par to, kas notiek izstāžu telpās. “Un laika jau arī nav”.

Pārsteigums
Toties pārsteigums bija paša negaidītā atvēršanās tādiem scenogrāfiski muzikāliem daudzkanālu līdzdomāšanas formātiem kā “Kara daba” LNO septembra sākumā un Margo iestudētajām “Nāves dejām” un “Tango mesai” Dzelzceļa muzejā augusta beigās.

VIKTORS TIMOFEJEVS, mākslinieks, Latvija/Vācija

Grāmata
Evgeny Morozov grāmata The Net Delusion.

Filma
Another Earth.

Izstāde
George Condo izstāde Hayward Londonā.

Pārsteigums
Stīva Džobsa nāve.

Vilšanās
Stīva Džobsa nāve.   

ZANE ČULKSTĒNA, kim? laikmetīgā mākslas centra dibinātāja, mākslu administrācijas studente Kolumbijas Universitātē, ASV

Grāmata
Arthur C. Danto grāmata After the End of Art (1998).

Filma
Alejandro Jodorowsky filma Holy Mountain (1973).

Izstāde
Anselm Kiefer izstāde Next Year in Jerusalem galerijā Gagosian.

Pārsteigums
Viendzimuma laulību legalizēšana Ņujorkas štatā.

Vilšanās
Wall Street protesti.