RAKSTI  
(Fragments.) Jajoi Kusama. Louis Vuitton veikala skatlogs ar taustekļiem. 2012/2015 © Yayoi Kusama/Louis Vuitton. Ota Fine Arts (Tokija/Singapūra), Victoria Miro Gallery (Londona) un David Zwirner (Ņujorka) īpašums. Foto: Vegard Kleven/HOK

Bezgalības ķīlniece 0

Jajoi Kusamas izstāde In Infinity Stokholmas Modernās mākslas muzejā

Līga Gaile
16/08/2016

Vasara tuvojas nobeigumam, bet ja nolemsiet pavadīt dažas brīvas Skandināvijā, šeit ir apskatāmas divas japāņu mākslinieces Jajoi Kusamas (Yayoi Kusamas) izstādes, kas notiek viņas pirmās retrospektīvās Skandināvijas tūres ietvaros. Stokholmas Modernās mākslas muzejā līdz 11. septembrim ir redzama retrospektīvā izstāde ”Jajoi Kusama – Bezgalībā” (Yayoi Kusama – In Infinity), kur izstādīti viņas svarīgākie gleznojumi, skulptūras un instalācijas. Pirms izstāde oktobrī dodas tālāk uz Somiju, Helsinkos līdz 9. oktobrim ir apskatāmas divas Kusamas pagaidu instalācijas – Esplanādes parkā un Ziemas dārzā.

Jajoi Kusama (1929) tiek raksturota kā māksliniece sava ceļa gājēja, kas izpaudusies dažādos medijos un materiālos. Var tikai apbrīnot mākslinieces darbaspējas un mērķtiecību, viņai kā sievietei no tradicionālas japāņu ģimenes kļūstot par Vorhola un Dišāna laikabiedri un, par spīti garīgai kaitei, izaugot par vienu no mūsdienu mākslas klasiķiem. Viņas māksla cēlusies no halucināciju gūsta un stāsts par to noslīpēts daudzās dzīves laikā sniegtās intervijās, publicitātes materiālos un autobiogrāfijā. Viņas īpatnējais, pašpietiekamais universs tiek veidots bez tiešas saistības ar mūsdienu aktualitātēm un problēmām, Kusamai pašai allaž uzsverot, ka lielākais iedvesmas avots ir viņas domas un vīzijas.


Jajoi Kusama. Self Portrait. 1952. © Yayoi Kusama. Ota Fine Arts (Tokija/Singapūra), Victoria Miro Gallery (Londona) un David Zwirner (Ņujorka) īpašums

Japāņu māksliniece Jajoi Kusama (1929) dzimusi un uzaugusi pārtikušā ģimenē Matsumoto, Nagano provincē. Ģimenei piederēja stādaudzētava un bērnībā Kusama mēdza bieži detalizēti skicēt ziedus un lapas. Kusamas tuvinieki neatbalstīja jaunākās meitas aizraušanos ar mākslu. Īpaši māte bija pret un mēģināja meitu audzināt par tradicionālu japāņu mājasmāti, tomēr šī pretestība nemazināja Jajoi kaislību, drīzāk pastiprināja viņas cītību un radošo izdomu. Ar laiku tomēr viņa pierunāja savus vecākus ļaut viņai mācīties mākslas skolā Kioto, kur Kusama studēja nihonga – japāņu glezniecības stilu, kas izmanto tradicionālās tehnikas un materiālus.

Tomēr skolotāju konvencionālā attieksme pret jaunradi drīz kļūst Kusamai pārāk ierobežojoša, un viņa sāk izmantot citas tehnikas un materiālus, lai atrastu sev piemērotu izpausmes veidu. Kusama sāk piedalīties izstādēs jau pusaudža gados, un piecdesmitajos gados viņa Japānā sarīko vairākas personālizstādes. Šai laikā top daudzi darbi, kas gleznoti uz japāņu tradicionālā papīra, izmantojot guašu, tinti un pasteļkrītiņus. Arī izstādē Stokholmā ir eksponētie vairāki agrīnie darbi – krāsās tumšajos akvareļu darbos redzami augu motīvi un biomorfas formas, kas mijas ar pasteli un tušu veidotiem klājošiem smalkiem punktu un svītru rakstiem.



Jajoi Kusama. The Parting. 1952 © Yayoi KusamaOta Fine Arts (Tokija/Singapūra), Victoria Miro Gallery (Londona) un David Zwirner(Ņujorka) īpašums

Diemžēl daudzi no Kusamas agrīnajiem darbiem ir gājuši zudumā, māksliniecei pašai sadedzinot tos pirms emigrācijas uz ASV. Jau 1955. gadā, vēl dzīvojot Japānā, Kusama izstāda darbus 18. Starptautiskajā akvareļglezniecības biennāle Bruklinas muzejā Ņujorkā. Vēlāk viņa vēstulē uzrunā viņu ieintriģējušo mākslinieci Džordžiju O’Kīfu (Georgia O’Keeffe), pievienojot vairākus savus akvareļus un lūdzot padomu karjeras izaugsmes iespējām ASV. O’Kīfa atbild un mākslinieču vēstuļu apmaiņa turpinās arī vēlāk, vairāku gadu garumā.

Jajoi Kusama. Jajoi Kusama pie vienas no viņas Infinity Net gleznām, Ņujorka. Ap 1961. © Yayoi Kusama. Ota Fine Arts (Tokija/Singapūra), Victoria Miro Gallery (Londona) un David Zwirner (Ņujorka) īpašums

1957. gadā Kusama emigrē uz ASV, sākumā dodoties uz Sietlu, kur sarīko savu pirmo personālizstādi, bet pēc gada pārvācas uz Ņujorku, lai uzsāktu nākamo periodu savā mākslas dzīvē. Ienākot Ņujorkas sešdesmito gadu aktīvajā mākslas vidē, par spīti spiedīgiem materiāliem apstākļiem, Kusama daudz un mērķtiecīgi strādā, meklējot savu izteiksmes veidu. Atzinību iegūst viņas 1959. gadā Bratta galerijā izstādītā eļļas glezna, kas vēlāk turpinās gleznu ciklā ar nosaukumu Infinity Nets (“Bezgalības tīkli”). Tās ir sīku, ar roku vilktu pusloku miriādes, kas blīvi pārklāj monohromus audeklus no vienas malas līdz otrai. Darba spēks ir nevis kompozīcijā, bet tā intensitātē un fascinējošajā mērķtiecīgajā darbā, ko skatītājs redz un jūt to aplūkojot. Darbu atzinīgi novērtē kritika, to starpā minimālisma mākslinieks Donalds Džads (Donald Judd), kas tobrīd vēl darbojas kā mākslas kritiķis. Džads vēlāk kļūst par Kusamas tuvu draugu un atbalstu.

1961. gadā Stephen Radich Gallery Kusama izstāda monumentālu desmit metrus garu gleznojumu no Infinity Net sērijas, kurš ir pat par lielu izstāžu telpai, tādēļ māksliniecei nākas to samazināt, nogriežot sloksni visā darba garumā. Arī šī daļa neiet zudumā, Kusama izmanto nogriezto darba sleju savās vēlākajās performancēs. Tā laika intervijās, runājot par Infinity Nets, Kusama skaidro savu mākslu ar halucinācijām, kas garīgas kaites dēļ vajājušas viņu jau no bērnības. Bieži publicitātē tiek minēts viņas stāsts par puķainu galdauta rakstu, kurš viņas halucinācijās sāk izplesties un pārņemt gan grīdu, gan sienas, gan aizkarus, līdz pamazām raksta tīklojums draud pārņemt arī pašu Kusamu. Māksla savā veidā ilustrē šīs vīzijas un kalpo Kusamai kā iespēja pieņemt un pārstrādāt uzmācīgās halucinācijas. Stokholmas retrospektīvajā izstādē skatāmi vairāki darbi no Infinity Net sērijas – No F (1959), Infinity Nets Yellow (1960) u.c.


Jajoi Kusama. Infinity Mirror Room – Phalli’s Field. Ekspozīcijas skats no Kusamas Floor Show personālizstādes R. Castellane Gallery, Ņujorka. 1965 © Yayoi Kusama. Ota Fine Arts (Tokija/Singapūra), Victoria Miro Gallery (Londona) un David Zwirner (Ņujorka) īpašums

Sešdesmito gadu Ņujorkas mākslas pasaule, kurā Kusama uzsāk aktīvi darboties, raksturojama ar jaunām vēsmām, beidzoties abstraktā ekspresionisma laikam un aizsākoties rindai dažādu strāvojumu, kā popārts, opārts, minimālisms, videomāksla, feminisma mākslas pirmais vilnis, instalācijas un performances. Ņujorkas mākslas dzīves jaunās vēsmas spēlē nozīmīgu lomu turpmākajā laikmetīgās mākslas attīstībā. Šī aktīvā perioda daudzveidība sniedz auglīgu vidi arī Kusamas meklējumiem. 1963. gadā Kusama Gertrude Stein galerijā izveido instalāciju Aggregation – One thousand boats Show (“Agregācija – tūkstoš laivu izstāde”), kurā viņa ir pārklājusi uz ielas atrastu laivu ar no auduma pašūtiem pildītiem mīkstiem fallveida izaugumiem, bet sienas un griesti izlīmēti ar 999 identiskiem  šīs laivas attēliem. Šis darbs ir Kusamas pirmā telpas instalācija, kā arī uzskatāms par vienu no agrīnajiem instalācijas mākslas paraugiem vispār.


Jajoi Kusama. Traveling Life. 1964. © Yayoi Kusama. Ota Fine Arts (Tokija/Singapūra), Victoria Miro Gallery (Londona) un David Zwirner (Ņujorka) īpašums. Foto: Norihiro Ueno

Turpmāko gadu laikā Kusama turpina strādā pie skulptūru sērijas, kur bieži vien uz ielas atrastas mēbeles tiek nokrāsotas baltas un to virsma pārklāta ar šiem auduma izaugumiem. Šī darbu sērija bieži tiek interpretēta kā jutekliski erotiska, bet pati māksliniece skaidro, ka pretēji darbu radītajam iespaidam viņa nav seksuāli atbrīvota persona, bet gan drīzāk bikla un nedroša, mākslai kalpojot kā šī bikluma katalizatoram. Vēl kāda no šajā darbu sērijā jūtamajām idejām ir labi sajūtama Stokholmā izstādei izvēlētajos objektos, kas nes feminisma iezīmes – Ironing Board (“Gludināmais dēlis”, 1963), Traveling Life (“Ceļojošā dzīve”, 1964).

Turpinot eksperimentēt ar virsmu un materiāliem, Kusama sāk izmantot pārtikas produktus. Vairākos objektos viņa izmanto makaronus, ar ko pārklāj priekšmetus, grīdu un pat modeli, kas piedalās performancē Macaroni Girl (“Makaronu meitene”, 1964). Šie eksperimenti ir Kusamas reakcija uz Amerikā sastapto pārpilnību, salīdzinot ar pēckara Japānas trūcīgajiem apstākļiem un savu dzīvi ASV “no rokas mutē”.


Kusama ar „Makaronu meiteni“ pie tualetes galdiņa un Infinity Net gleznas. Ap 1964. © Yayoi Kusama. Ota Fine Arts (Tokija/Singapūra), Victoria Miro Gallery (Londona) un David Zwirner (Ņujorka) īpašums


Jajoi Kusama „Narcisa dārzā“. Ekspozīcijas skats Venēcijas biennālē, Itālija. 1966. © Yayoi Kusama. Ota Fine Arts (Tokija/Singapūra), Victoria Miro Gallery (Londona) un David Zwirner (Ņujorka) īpašums

1966. gadā Kusama pirmoreiz piedalās Venēcijas biennālē. Viņa rada instalāciju Narcissus Garden (“Narcisa dārzs”), kas sastāv no fabrikā pasūtītām 1500 plastmasas spoguļbumbām. Māksliniece skaidro, ka darba mērķis ir fascinēt, skatītājam ieraugot simtiem savu atspulgu un radīt iluzoru saplūšanu ar dabu, jo bumbas šeit simbolizē Mēnesi, Sauli un Zemi. Tā kā skatītāju interese ir liela, Kusama sāk pat pārdot bumbas par diviem dolāriem gabalā, par ko izpelnās biennāles rīkotāju sašutumu. Uz to Kusama atteica, ka mākslai jābūt tik pat ikdienišķam pirkumam, kā piemēram zeķes vai pārtika, nevis pieejamai tikai šauram bagātnieku lokam. Narcissus Garden replika ir skatāma arī Stokholmā.


Jajoi Kusama. Self-Obliteration. 1967. Foto: Harrie Verstappen. © Yayoi Kusama. Ota Fine Arts (Tokija/Singapūra), Victoria Miro Gallery (Londona) un David Zwirner (Ņujorka) īpašums

Kusamas izpausmes veidam raksturīga cieša saite starp darbu un mākslinieku, un šī refleksija organiski rod izpausmi performancēs un hepeningos. Kusama bija viena no pirmajiem māksliniekiem, kas sāka rīkot hepeningus Ņujorkas ielās un savā ateljē. Hipiju kustības iespaidoto hepeningu laikā dalībnieki bieži izģērbās kaili un Kusama apgleznoja viņu ķermeņus, apkārtējos priekšmetus un sevi ar krāsainiem punktiem, lai, viņas vārdiem, sasniegtu sava Es izskaušanu jeb saplūšanu ar Visumu. Hepeningi bija gan hipiju paustās brīvās mīlestības iedvesmotas orģijas, gan politiskas protesta akcijas. Rezultātā Kusama izveidoja filmu Kusama Self-Obliteration (“Kusamas sevis izskaušana”), kurā redzami viņas agrāko darbu fragmenti, punktotas ainavas un epizodes no orģijām-hepeningiem. Filma tika vairākkārt apbalvota eksperimentālo filmu festivālos.

Līdz septiņdesmito gadu sākumam Kusama aktīvi turpināja rīkot politiskos un orģiju hepeningus, kā arī izdeva pati savu laikrakstu. Šajā laikā Kusama pievērsās apģērbu dizainam, sākotnēji radot apģērbus orģiju dalībniekiem, ar izgriezumiem “stratēģiski svarīgās” vietās, kurus pārdeva savā jaunatvērtajā veikalā Ņujorkā Kusama Fashion Co., Ltd.


Jajoi Kusama. KUSAMA modes skate mākslinieces veikalā, Ņujorka. 1968. © Yayoi Kusama. Ota Fine Arts (Tokija/Singapūra), Victoria Miro Gallery (Londona) un David Zwirner (Ņujorka) īpašums

Ņujorkas periodu Kusamas dzīvē pārtrauc drauga zaudējums. 1972. gadā nomirst mākslinieks Džozefs Kornels (Joseph Cornell), ar kuru Kusamai ir bijušas ļoti tuvas attiecības. Nākošajā gadā viņa dodas atpakaļ uz Japānu. 1977. gadā pēc atkārtotām halucināciju un panikas lēkmēm Kusama nolemj pārvākties uz patstāvīgu dzīvi psihiatriskajā slimnīcā, kur viņa dzīvo un strādā vēl joprojām. Šeit māksliniece strādā ar keramiku, akvareli un kolāžu, kā arī ražīgi sāk pievērsties rakstniecībai. Pamazām jauni viņas darbi tiek atkal izstādīti Japānā un Eiropā, bet 1989. gadā notiek pirmā retrospektīvā izstāde Ņujorkā, kas aktualizē interesi par Kusamas mākslu pasaulē.

1993. gadā Kusama, šoreiz kā Japānas pārstāve, atgriežas Venēcijas biennālē ar atsevišķu retrospektīvu izstādi. Šis fakts liecina, ka Kusama ir beidzot guvusi arī nopietnu atzinību dzimtenē. 

2000. gadā Kusama atsāk lielu spoguļinstalāciju veidošanu, kurās izmantotas simtiem krāsainas spuldzītes. Mākslinieces instalācijās parādās ritmisks melns punktojums, šis raksts un ar punktotu ornamentu pārklāti telpiski objekti – ķirbji, ko māksliniece pirmoreiz izmanto, radot 1994. gadā  Naošimas salā lielu vides objektu pastāvīgai ekspozīcijai – , kļūst par mākslinieces atpazīstamības zīmi.


Jajoi Kusama. Ascension of Polka Dots on the Trees. 2016. Ekspozīcijas skats no Moderna Museet / ArkDes, Stokholma – izstāde Yayoi Kusama – In Infinity. 2016. © Yayoi Kusama. Ota Fine Arts (Tokija/Singapūra), Victoria Miro Gallery (Londona) un David Zwirner (Ņujorka) īpašums. Foto: Åsa Lundén / Moderna Museet

Gadu gaitā Kusama sadarbojusies arī ar vairākiem slaveniem modes brendiem – Issey Miyake, Marc Jacobs un arī Louis Vuitton, kuram veidotais veikala skatlogs – sarkanbalti punktota fantastiska vide ar taustekļu ieskautu pašas mākslinieces vaska figūra centrā, ir redzams arī Stokholmas izstādē. Mīlestība uz modes dizainu caurvij visu mākslinieces karjeru. Tekstils tiek izmantots arī telpiskos objektos – 2006. gada biennālē Singapūrā Kusama ietērpj alejas kokus sarkanbaltā punktotā audumā. Arī Stokholmā, Modernās mākslas muzeja dārzā un Helsinkos šobrīd ir redzami šādi veidoti objekti.

2009. gadā Kusama uzsāk nākamo, pagaidām savu jaunāko darbu sēriju – liela izmēra eļļas gleznojumus ar nosaukumu My Eternal Soul (“Mana nemirstīgā dvēsele”), daļa no kuriem redzama arī Stokholmas izstādē. Sākotnēji iecerētie simts šādi gleznojumi, māksliniecei raksturīgā garā šobrīd jau tuvojas tūkstotim.

Stokholmas Modernās mākslas muzeja izstādē apkopoto darbu, objektu, instalāciju un materiālu kopums sniedz lielisku iespēju gūt ieskatu par šo unikālo mākslinieci, viņas talanta daudzpusību, mērķtiecību un fantastiskajām darbaspējām. Ja tomēr nepaspējat apskatīt to Stokholmā, nākošais (un pēdējais) Skandināvijas pieturas punkts šai izstādei būs Helsinki, kurp izstāde aizceļos oktobrī.


Jajoi Kusama. Pumpkin. 2014. Ekspozīcijas skats Moderna Museet / ArkDes, Stokholmā – izstāde Yayoi Kusama – In Infinity. 2016. © Yayoi Kusama. Ota Fine Arts (Tokija/Singapūra), Victoria Miro Gallery (Londona) un David Zwirner (Ņujorka) īpašums. Foto: Åsa Lundén / Moderna Museet