RAKSTI  
(Fragments.)Leons Baksts. Ugunsputna kostīma skice baletam “Ugunsputns”, 1922. Belgazprombank kolekcija, Minska

Leons Baksts un 10 nozīmīgas personības viņa dzīvē 0

Agnese Pundiņa
12/07/2016

Šī gada 7. jūlijā Mākslas muzejā “Rīgas Birža” tika atklāta vērienīga izstāde “Leons Baksts un viņa laiks”, kas veltīta Leona Baksta, ievērojama Krievijas gleznotāja, scenogrāfa, grāmatu ilustratora, kostīmu mākslinieka un dizainera 150. dzimšanas dienai. Izstādē apskatāma ne tikai mākslinieka daudzveidīgā daiļrade, bet arī viņa laika biedru un kolēģu mākslas darbi. Tādā veidā iezīmējot 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma Krievijas un arī Eiropas mākslas attīstību. Leona Baksta daiļrade ir cieši saistīta ar laikmeta kontekstu un viņa domubiedru darbību mākslā, līdz ar to būtiski apskatīt ne tikai laikmeta kontekstu vai Leona Baksta biogrāfiskos notikumus, bet arī apskatīt cilvēkus, kas ietekmēja viņa daiļradi un paplašināja viņa redzesloku.

Arterritory.com apskata Leona Baksta dzīvi un 10 nozīmīgas personībās viņa dzīvē. Lai gan mākslinieka talants ir mainījis teātra un kostīmu dizaina evolūciju, par viņa personīgo dzīvi zināms visai maz, bet ir iespējams atrast atsauces uz dažādu cilvēku klātbūtni, kuru nozīme ir būtiska Leona Baksta mākslinieciskajā daiļradē un personīgajā dzīvē.


Leons Baksts. “Zvejnieks ar pīpi.” Papīrs uz kartona, akvarelis. 1890. Belgazprombank kolekcija, Minska

Leibe Haime Rozenbergs pārtop par Leonu Bakstu

Leons Baksts jeb īstajā vārdā Leiba Haims Rozenbergs dzimis 1866. gadā Grodņā Baltkrievijā. Savu vārdu viņš nomainīja 1889. gadā, piedaloties izstādē, jo uzskatīja, ka tēva uzvārds Rozenbergs nepalīdzēs viņa karjerai Krievijas mākslas pasaulē, tādēļ pieņēma saīsinājumu no mātes vecāku uzvārda Baksters, saīsinot to uz Leons Baksts.

Divpadsmit gadu vecumā jaunietis uzvarēja zīmēšanas konkursā, kas radīja vēlmi kļūt par gleznotāju, lai gan vecāki to neatbalstīja. Neskatoties uz vecāku iebildumiem, vēlākos gados viņš sāka studēt Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā kā brīvklausītājs, vienlaikus strādājot arī kā grāmatu ilustrators. Ap 1883. gadu Leons Baksts tika uzņemts akadēmijā, bet konflikta dēļ, kas saistāms ar akadēmiķu nepatiku pret izstādīto darbu, viņš tika izslēgts.


Leons Baksts. “Peldētāji Lido salā. Venēcija.” 1909. Audekls, eļļa. Belgazprombank kolekcija, Minska, Baltkrievija

Leons Baksts un Žans Leons Žeroms

Kā viena no pirmajām personībām Leona Baksta izglītībā un mākslinieciskās daiļrades attīstībā jāmin franču mākslinieks Žans Leons Žeroms (Jean-Léon Gérôme). Laika periodā no 1893. gada līdz 1896. gadam Leonam Bakstam bija iespēja dzīvot Parīzē un studēt Žiljēna akadēmijā (Académie Julian), kur viņam bija iespēja mācīties glezniecību pie akadēmiskā gleznotāja Žana Leona Žeromē. Lai gan par šo Leona Baksta dzīves periodu nav daudz zināms, viņa interese par orientālismu un grieķu mitoloģiju tiek saistīta ar pasniedzēja ietekmi. Pēc studijām Parīzē Leons Baksts atgriezās Krievijā.


Leons Baksts. “Aleksandra Benuā portrets.” 1898. Papīrs, akvarelis, pastelis. 1898. Krievu muzejs, Sanktpēterburga

Leons Baksts un Aleksandrs Benuā

Viena no personībām, kas ietekmēja jaunā mākslinieka daiļradi un tālāko dzīves ceļu ir krievu mākslinieks, scenogrāfs, mākslas kritiķis un teorētiķis Aleksandrs Benuā. Zināms, ka ap 1890. gadu vidu Leons Baksts apguva akvareļglezniecības tehniku Alberta Benuā (Альберт Николаевич Бенуа) vadībā, kurš tobrīd bija Pēterburgas Mākslas akadēmijas akvareļglezniecības pasniedzējs. Arī vēlākos gados akvareļglezniecība Leonam Bakstam bija tuva, strādājot pie kostīmu dizaina un scenogrāfijas. Tieši pateicoties Albertam Benuā, Bakstam bija iespēja iepazīties ar viņa jaunāko brāli Aleksandru Benuā (Александр Николаевич Бенуа, 1870–1960) un viņa draugu loku. Sākotnēji viņus vienoja pārliecība par mākslu, bet jau 1898. gadā viņi kopīgi nodibināja mākslas apvienību “Mir iskusstva” (Мир искусства). Gadu vēlāk Leons Baksts, Aleksandrs Benuā un Sergejs Djagiļevs kopīgi izdeva žurnālu ar tādu pašu nosaukumu. Mākslinieku apvienība vēlējās izglītot Krievijas iedzīvotājus par dažādām laikmeta parādībām, kustībām un problēmām mākslā, izdodot rakstus, organizējot lekcijas un arī izstādes. Tiek uzskatīts, ka šajā laika periodā Leona Baksta mākslinieciskais stils, ko viņš izkopa sadarbojoties ar Aleksandru Benuā un Konstantīnu Somovu, kļuva par dominējošo grāmatu un žurnālu noformējumā.


Leons Baksts. Kostīma skice Vacslavam Nižinskim – Fauna lomai izrādē “Pēcpusdiena ar Faunu”. 1912. Papīrs, grafīts, tempera, zelts. Wadsworth Atheneum Museum of Art, Hartforda, Konektikuta, The Ella Gallup Sumner and Mary Catlin Sumner Collection Fund

Baksts un Sava Mamontovs

Sava Mamontovs (Савва Иванович Мамонтов) bija ietekmīgs krievu mākslas un kultūras mecenāts, kurš atbalstīja lielu daļu krievu mākslinieku. 1898. gadā viņš finansiāli atbalstīja mākslas žurnāla “Mir iskusstva” izdošanu un arī māksliniekus, kas darbojās šajā apvienībā. Tiek uzskatīts, ka tieši saistībā ar Savas Mamontova vēlmi attīstīt Krievijas kultūru mūzikas un baleta jomā, Leons Baksts  un citi “Mir iskusstva” apvienības dalībnieki iesaistījās teātra scenogrāfijā un kostīmu mākslā. Šajā laika periodā, gūstot finansiālu atbalstu, Leonam Bakstam bija iespēja realizēt savu māksliniecisko potenciālu un jau pirms iesaistīšanās Sergeja Djagiļeva Ballet Russes viņš radīja vairākas scenogrāfijas Krievijas teātriem.


Valentīns Serovs. Skice baleta izrādes “Šeherezāde” priekškaram. 1910–1911. Kartons, guaša, bronzas krāsa, grafīts. Valsts Tretjakova galerija, Maskava

Draudzība ar Valentīnu Serovu

Leons Baksts un Valentīns Serovs (Валентин Александрович Серов) iepazinās un kļuva par tuviem draugiem 19. gadsimta 90. gados, laikā, kad tika izveidota mākslinieku apvienība un arī iznāca mākslas žurnāls “Mir iskusstva”. Visas karjeras laikā abi mākslinieki kļuva par tuviem draugiem un, neskatoties uz panākumiem vai neveiksmēm, vienmēr viens otru atbalstīja. Lai gan viņu radošā darbība un paņēmieni atšķīrās, abus vienoja pasaules un mākslas redzējums, dzīves stils un arī pieredze. Pat gleznojot pasūtījuma portretus, viņi vienmēr centās palikt uzticīgi saviem ideāliem un mēģināja atrast jaunu pieeju. Valentīns Serovs bija cilvēks, kas Leonu Bakstu vienmēr atbalstīja un uzmundrināja. Leona Baksta aizrautība ar antīkās Grieķijas kultūru iedvesmoja abus māksliniekus 1907. gadā doties ceļojumā uz Grieķiju. 1923. gadā Leona Baksta ceļojuma piezīmes tika izdotas grāmatā “Serovs un es Grieķijā”. Abi mākslinieki 1911. gadā kopā arī strādāja Sergeja Djagiļeva teātrī pie slavenās baleta izrādes “Šeherezāde”, kurai Valentīns Serovs radīja slaveno priekškaru ar Sultāna medībām.


Leons Baksts. “Sergeja Djagiļeva un viņa aukles portrets.” 1906. Audekls, eļļa. Krievu muzejs, Sanktpēterburga

Leons Baksts un Sergeja Djagiļeva teātris

Lielāko atpazīstamību Eiropā Leons Baksts ieguva sadarbojoties ar Sergeju Djagiļevu (Сергей Павлович Дягилев), mākslas mecenātu, kolekcionāru un slavenā Ballet Russes (“Krievu baleta”) direktoru. Baksts iepazinās ar Sergeju Djagiļevu jau mākslinieku apvienības “Mir iskusstva” izveidošanas laikā. Darbs Djagiļeva teātrī par galveno scenogrāfu un kostīmu mākslinieku atnesa Leonam Bakstam slavu. Gan scenogrāfijā, gan arī kostīmu dizainā Baksts izmantoja antīkās Grieķijas, orientālisma un jūgendstila motīvus. Baksts spēja radīt neiedomājamus tērpus un skatuves noformējumus, kas tobrīd izmainīja visa teātra attīstību. Strādājot kopā ar baleta horeogrāfu Mihailu Fokinu, viņš katrai izrādei spēja radīt īpašu noskaņu. Sergejs Djagiļevs, pieaicinot strādāt dažādus māksliniekus, baletu padarīja par unikālu mākslas formu. Nesaskaņu dēļ 1922. gadā Leons Baksts pārtrauca sadarbību ar Sergeju Djagiļevu.


Leons Baksts. Kleopatras kostīma skice A. Arenska baletam “Kleopatra”. 1909–1910. S. Djagiļeva trupas uzvedums viesizrādēm Parīzē. Papīrs uz kartona, zīmulis, akvarelis, bronzas krāsa. Sanktpēterburgas Valsts teātra un mūzikas muzeja kolekcija

Leona Baksts un Mihaila Fokina sadarbība

Savu darbību scenogrāfijā Leons Baksts sāka laikā, kad Mihailа Fokinа (Михаил Михайлович Фокин) horeogrāfija bija revolucionāra Krievijas baletā. Baksts radīja katrai izrādei īpašu scenogrāfiju un piemērotus tērpus, kā, piemēram, viņš izmantoja orientālisma motīvus baleta izrādēs “Šeherezāde” un “Kleopatra”, bet antīkās Grieķijas motīvus – izrādēs “Dafnids un Hloja” un “Narciss”. Gan Mihaila Fokina horeogrāfija, gan arī Leona Baksta dizains apbūra Parīzes sabiedrību – piemēram, pēc baleta izrādes “Šeherezāde”, Parīzes modē parādījās harēma bikses, turbāni un grīdas spilveni. Mihails Fokins uzskatīja, ka dejošanai jābūt patiesi ekspresīvai mākslai, ne tikai plastiskai vingrošanai, līdz ar to kustībām, mūzikai, scenogrāfijai un kostīmiem jāatspoguļo noteikto laiku un stāstījumu. Abu mākslinieku baleta izrāde “Šeherezāde” Djagiļeva teātrī bija sensācija Parīzē, kas saistāms ar krāšņo un dekoratīvo skatuves noformējumu un unikālo horeogrāfijas režiju.


Marks Šagāls. “Mēnesserdzīgais.” 1911–1912. Papīrs, guaša, grafīts. Belgazprombank kolekcija, Minska

Leons Baksts un Marks Šagāls

20. gadsimta sākumā Leons Baksts uzturējās gan Parīzē, gan arī Sanktpēterburgā, kur viņš pasniedza Zvanceva skolā – tur viens no viņa studentiem bija Marks Šagāls (Марк Шагал). Baksta glezniecības stils bija orientāls, spilgts un dekoratīvs, kas Šagālam nav paticis. Jau no sākta gala Šagāls juta nesaskaņas starp savām vēlmēm un pasniedzēja stilu, tajā pat laikā Baksta provokatīvais un atvērtais mācību stils iedvesmoja Šagālu turpināt un attīstīt savu radošo rokrakstu. Par to, ka Leonam Bakstam bija būtiska ietekme Marka Šagāla mākslinieciskajā izglītībā, liecina arī tas, ka Šagāls apmeklējis Leonu Bakstu Parīzē pēc studijām.


Leons Baksts. Ugunsputna kostīma skice baletam “Ugunsputns”. 1922. Papīrs, zīmulis, akvarelis, guaša, sudrabs, zelts. Belgazprombank kolekcija, Minska

Leons Baksts un Ļubova Gricenko

Saistībā ar Leona Baksta personīgo dzīvi un ģimeni nav daudz rakstīts, zināmi tikai atsevišķi fakti un gadskaitļi. Zināms, ka 1903. gadā Leons Baksts apprecējās ar Ļubovu Gricenko – mākslas mecenāta un filantropa Pāvela Tretjakova meitu, mākslinieka Nikolaja Gricenko atraitni. Saistībā ar tobrīd esošajiem noteikumiem Krievijā, lai varētu apprecēties, Leons Baksts, būdams ebrejs, pārgāja pareizticībā. 1907. gada 21. septembrī Leonam Bakstam piedzima dēls Andrejs Baksts, kurš kļuva par teātra un kino mākslinieku. Tomēr 1910. gadā Baksts izšķīrās no sievas, viņš atgriezās jūdaismā un iekārtojās uz dzīvi Parīzē. 


Leons Baksts. Ipolīta skatuves kostīms Eiripīda lugai “Ipolīts”. 1902. Sanktpēterburgas Aleksandra teātra uzvedums. Sanktpēterburgas Valsts teātra un mūzikas muzeja kolekcija

Leons Baksts un Alise Gereta

Nozīmīgu lomu Leona Baksta dzīvē spēlēja arī Alise un Džons Gereti (Alice Warder Garrett, John Work Garrett). Viņi iepazinās Parīzē 1914. gadā un nodibināja draudzību uz mūžu. Viņus vienoja interese par orientālismu mākslā, kā arī Alise bija Baksta talanta apburta, tādēļ viņa mēģināja popularizēt Leona Baksta mākslu ASV. Geretu ģimene dažāds veidos centās uzlabot Baksta finansiālos apstākļus, nodrošināja portretu pasūtījumus un pat organizēja izstādes. Leons Baksts savukārt gleznoja Alises portretus, radīja dizainu viņas tērpiem, kā arī iekārtoja Geretu ģimenes māju Baltimorā. Leons Baksts apmeklēja Baltimoru 1922. gadā uzturoties tur ilgāku laiku.

Leons Baksts mira 1924. gadā Parīzē.