RAKSTI  
(Fragments.) Stanisław Drożdż. Between. 1977/2004. Instalācija. MOCAK kolekcija. Foto: Odrija Fišere

Pa Polijas mākslas tirgus ceļiem 0

Varšavas un Krakovas mākslas galerijas mesē ArtVilnius’16

Odrija Fišere
07/06/2016

No 9. līdz 12. jūnijam Lietuvas Izstāžu un kongresu centrā Litexpo notiks pēc kārtas jau septītā laikmetīgās mākslas mese ArtVilnius’16. Tas ir Baltijā lielākais šāda veida notikums un šogad tajā piedalīsies 60 mākslas galerijas no 12 valstīm. Īpaša vieta ArtVilnius programmā šogad ir atvēlēta Polijai, kas jau kopš 1990. gadiem laikmetīgās mākslas jomā ir neatlaidīgi stiprinājusi savas pozīcijas pasaules mākslas apritē. Mesē būs pārstāvētas 10 galerijas un mākslas institūcijas no Varšavas un Krakovas, piedāvājot iespēju skatīt gan zināmāku Polijas laikmetīgās mākslas autoru darbus, gan jauno mākslinieku radīto.

Ar Adama Mickēviča institūta (Institute Adam Mickiewicz) atbalstu maija sākumā Arterritory.com viesojās Polijā un tikās ar Varšavas un Krakavos māksliniekiem un galerijām, tostarp ar tām, kuru stendu ekspozīcijas nedēļas nogalē redzēsim Viļņā.

Interese par Polijas laikmetīgo mākslu pasaulē nav atslābusi kopš 1990. gadiem, kad līdz ar politiskajām pārmaiņām valstī aktīvāka kļuva arī poļu laikmetīgās mākslas scēna. Polijas mākslinieku darbi šodien turpina iegult nozīmīgu mākslas muzeju un privātajās kolekcijās visā pasaulē. Miroslavs Balka (Miroslaw Balka), Kataržina Kozira (Katarzyna Kozyra), Vilhelms Sasnals (Wilhelm Sasnal), Pāvels Althamers (Paweł Althamer), Arturs Žmijevskis (Artur Żmijewski),Monika Sosnovska (Monika Sosnowska) ir vien daži vārdi no plašā saraksta, ar kuriem lepojas starptautiskas mākslas kolekcijas un arī paši poļi.

Viena no ietekmīgākajām Polijas galerijām daudzu gadu garumā ir bijusi Foksal galerija Varšavā, kuras vēsture sniedzas līdz 1966. gadam. Gadu gaitā galerijas komanda ir mainījusies, bet jau kopš pirmsākumiem galerija ir bijusi skola daudziem topošajiem kuratoriem, kritiķiem un arī māksliniekiem – 1997. gadā dibinātajā Foksal Gallery Foundation savulaik strādājis Kunsthalle Basel un nākamā gada Documenta 14 kurators Adams Šimčiks (Adam Szymczyk), starptautiski strādājošs poļu kurators Sebastians Čičockis (Sebastian Cichocki), Modernās mākslas muzeja Varšavā pašreizējā direktore Joanna Mitkovska (Joanna Mytkowska) un citi. Tieši Foksal Gallery Foundation 90. gados un 2000. gadu sakumā bijis atspēriena punkts gandrīz visiem šobrīd starptautiski strādājošajiem poļu māksliniekiem. Un jāsaka, šīs galerijas vārds un ieguldījums tika pieminēts vai ikkatrā mūsu sarunā, tiekoties ar galerijām Polijā. Līdzās vēl vienai ietekmīgai – Raster galerijai – Foksal Gallery Foundation tiek nosaukta kā Varšavas laikmetīgās mākslas ainavas radītāja 2000. gadu sākumā. Bet šīs abas, protams, nav vienīgās, kas šobrīd strādā un turpina veidot laikmetīgās mākslas vidi un tirgu Polijā – pagājušā gada Warsaw Gallery Weekend izdevumā ir iekļauta 21 galerija, kas pasākuma organizatoru acīs izpelnījušās nosaukumu the best.

Privāto galeriju festivāls – Varšavas galeriju nedēļas nogale – notiek kopš 2011. gada. Katru gadu septembra beigās uz to ierodas kolekcionāri gan no citām Polijas pilsētām, gan no ārzemēm. Katra galerija šajā laikā cenšas parādīt to labāko, iepazīstinot kolekcionārus un citus apmeklētājus ar pārstāvētajiem autoriem. Tāda paša formāta festivāls, tikai pavasarī, notiek arī Krakovā. 2015. gada Krakovas galeriju nedēļas nogales izdevumā var saskaitīt 31 galeriju.

ARHĪVS: Poļu māksla sākas Zachęta galerijā

Kāda ir patreizējā mākslas tirgus situācija Polijā, centāmies skaidrot, runājot ar Varšavā un Krakovā satiktajiem galeristiem un māksliniekiem. Vispirms izzinājām, ko saka tās galerijas, kuras tuvākajās dienās jau varēs satikt Viļņā.*

Lielākā daļa no mūsu sarunu biedriem izteica bažas par gaidāmo laikmetīgās mākslas situāciju Polijā, kas saistīts ar politiskajām pārmaiņām – iepriekš dāsni finansētajiem laikmetīgās mākslas kolekciju iepirkumiem muzejos šogad nav piešķirts valsts budžets, turklāt arī cilvēki, kas reiz kolekcionēja mākslu, politisko izmaiņu dēļ ir zaudējuši naudu un kādu laiku neplāno papildināt savas kolekcijas. Tomēr, kā allaž kāds politiskajās pārmaiņās ir arī ieguvējs – galerijām, kas iepriekš bija palikušas aiz oficiāli atzīto galeriju strīpas, šobrīd pavērušās iespējas parādīt savu skatījumu uz mākslu. Savukārt vēl kāds, novērtējot pašreizējo situāciju kā nelabvēlīgu, nolēmis spert soli un beidzot piedalīties mākslas mesē ārpus Polijas.

VARŠAVA


Natālija LL. Consumer Art. 1975. Foto: Lokal_30 īpašums
 

Lokal_30

Viena no stabilākajām galerijām, kas pastāv nu jau vienpadsmito gadu, ir Lokal_30. Tās vēsture aizsākās 2003. gadā kādā mazā Varšavas centra dzīvoklī, apvienojoties mākslas vēsturniecei Agņeškai Raizaherei (Agnieszka Rayzacher) un māksliniecei Zuzannai Janinai (Zuzanna Janin). Toreiz galerija darbojās kā atvērta mākslas studija, bet laikā gaitā ir pārvērtusies par projektu un izstāžu telpu. Pāris gadus galerijai bija arī filiāle Londonā, bet kopš 2013. gada tās darbība notiek 170 kvadrātmetru lielā dzīvoklī kādas jūgendstila ēkas augšējā stāvā Varšavas centrā.

Šobrīd galeriju savās rokās ir pārņēmusi Agņeška Raizahere, bet Zuzanna Janina, nodevusies mākslinieciskajiem meklējumiem, jau vairākus gadus turpina sadarbību ar galeriju kā māksliniece. Jautāta par mākslas tirgus situāciju Polijā, viņa stāsta: Mākslas tirgus Polijā ir ļoti jauns un nav pietiekoši spēcīgs, lai mākslinieki varētu dzīvot tikai radot mākslu. Tā kā es strādāju ar milzīga izmēra instalācijām un skulptūrām, manu māksla var atļauties iegādāties vien sabiedriskās institūcijas un muzeji. Šajā ziņā šobrīd situācija ir ļoti bēdīga, jo politika valstī ir mainījusies un jaunā Kultūras ministrijas komisija pilnīgi noraida laikmetīgo mākslu, tā vietā tiek pirkti vēlo 70. gadu un 80. gadu darbi. 90. gados laikmetīgā māksla tika iekļauta nacionālajās kolekcijās, kad tika nodibināta programma Laika zīme (Sign of Time) – katrs lielākas vai mazākas pilsētas mākslas institūciju kolekcijās iegūla laikmetīgā māksla. Tā ir viena no labākajām lietām kultūras jomā, kas valstī notikusi pēdējo 15 gadu laikā.

Šogad Lokal_30 galerija jau paguvusi piedalīties Ņujorkas Frieze. ArtVilnius mesē tā piedāvās skandalozās mākslinieces Natālijas LL (Natalia LL) intriģējošu ekspozīciju.

Lokal_30 ir viena no tām galerijām, kas savulaik piedalījusies tādās supermesēs kā ARCO Madridē, Art Cologne, Artissima, Basel Liste, un ieguvusi arī Viennafair balvu par labāko stenda ekspozīciju.

lokal30.pl


Janeks Zamoiskis. Foto: czulosc.com

Czułość

Viena no interesantākajām galerijām, ko redzējām Varšavā ir Czułość, kas strādā ar fotogrāfiju. Galerijas nosaukums poļu valodā ietver dubulto vārda jūtīgums nozīmi – to var attiecināt gan uz fotofilmiņas un gaismas jūtīgumu, gan attieksmi pret pasauli.

Fotogrāfs un viens no galerijas dibinātājiem Janeks Zamoiskis (Janek Zamoyski) stāsta, ka Czułość būtu uzskatāms par mākslas projektu. Tas iesācies 2010. gadā, apvienojoties poļu mākslinieku grupai, bet tagad tai piebiedrojušies arī mākslinieki no citām pilsētām un valstīm – Kijevas, Ķīnas, Tokijas un Berlīnes. Czułość nerada kopīgus darbus, bet viņus vieno attieksme un domāšanas veids, kas attiecas uz fotogrāfiju un tās vietu mākslā.

Šobrīd galerija atrodas Varšavas vecpilsētā, un šī ir jau galerijas piektā mājvieta. Czułość nav veikala tipa galerija, kur vienkārši ienākt un nopirkt mākslu, tā drīzāk ir kustība, tikšanās vieta māksliniekiem, fotogrāfiem, mūziķiem – jaunajās telpās ir gan bārs, gan skatuve koncertiem, paredzēts ierīkot arī mūzikas studiju. Šī vieta pavisam neatgādina klasisku galeriju ar baltām sienām – daudzas interjera lietas ir pašu rokām izveidotas, izmantojot arī recycle materiālus.

Janeks stāsta: Varbūt mēs esam traku mākslinieku grupa, tomēr galerijai ir svarīgi iekļauties oficiālajā mākslas tirgū, piedalīties mākslas mesēs un caur to būt neatkarīgai. Lai varētu pastāvēt mākslas tirgū, galerija piedāvā fotogrāfijas (editions) ar īpašu sertifikātu, uz īpaša papīra. Galerija ir izdevusi arī piecas grāmatas.

2013. gadā piedaloties Viennafair, Czułość ieguvuši The New Contemporary balvu, galerija prezentējusi Janeka Zamoiska darbus arī Photoespana 2015, tās ekspozīcija bijusi skatāma ARCO satelītmesā. Art Vilnius varēsim redzēt izstādi, kurā būs pārstāvēts katrs galerijas mākslinieks – pagaidām tie ir astoņi Nampei Akaki, Stanisław Legus, Weronika Ławniczak, Kuba Mount, Bao Ting, Vova Vorotniov, Johann Winkelmann, Janek Zamoyski, pauž galeriste Zuza Košuta (Zuza Koszuta). Viņa pastāsta, ka jaunās laikmetīgās mākslas kolekcionāru loks Polijā ir ap 40 cilvēku, un liela daļa no tiem kolekcionē arī fotogrāfiju. Kā fotogrāfijas mīnusu, kolekcionāri visbiežāk min to, ka tā nav unikāla lieta, jo tiek pavairota vairākos eksemplāros. Savukārt tie, kuru uzkrājumi nav tik lieli, kolekcionē fotogrāfiju, jo šo pašu iemeslu dēļ tā finansiāli ir pieejamāka.

czulosc.com


Gržegorža Štviertņjas darbi autora darbnīcā

M2

Viena no galerijām ilgdzīvotājām, kas nekad iepriekš nav piedalījusies mākslas mesēs ir Matildas Prusas (Matylda Prus) vadītā M2. Dibināta 2007. gadā, galerija konsekventi atturējusies no došanās uz ārzemēm, kaut arī bijuši uzaicinājumi gan no Madrides, gan Vīnes.

Galerijas vadītāja to pamato tā: Uzskatu, ka došanās uz ārzemēm ir pievienošanās kādai jau eksistējošai struktūrai, bet, manuprāt, šī ir vieta, kur sākt. Pirms gadiem gandrīz neviens nepirka poļu jaunos māksliniekus, tomēr galerija turpināja pievērst uzmanību jaunajiem autoriem. Esmu atklājusi daudzus māksliniekus, viņiem vēl mācoties Mākslas akadēmijā. Šeit ir notikušas viņu pirmās izstādes. Ar dažiem no viņiem turpinu strādāt arī tagad. Kopš galerija nodibināšanas mākslas tirgus ir pilnīgi mainījies, bet ne tādā veidā, kā es to gaidīju. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es šogad piekritu piedalīties ArtVilnius mesē. Varšavā mums ir ap 20 ļoti labu galeriju, bet mēs jūtam, ka vēl aizvien Polijā nav pienācis laiks veidot mākslas meses. Tāpēc, ka mums vēl aizvien nav pietiekoši daudz kolekcionāru. Pirms desmit gadiem mēs domājām, ka tas attīstīsies ātrāk.

ArtVilnius galerija M2 piedalīsies ar diviem autoriem, kas sadarbojas ar galeriju jau ilgāku laiku – viens no tiem ir Krakovas mākslinieks Gržegoržs Štviertņja (Grzegorz Sztwiertnia), otrs – Marcins Savickis (Marcin Savitzky)

m2.art.pl


Agņeškas Cešlinskas darbi izstādē galerijā Apteka Sztuki

Apteka Sztuki

Galerija Apteka Sztuki (Mākslas aptieka) ir daļa no nevalstiskas organizācijas Open Door Association, kuras mērķis ir palīdzēt invalīdiem, bezdarbniekiem, bezpajumtniekiem, vientuļajām mātēm, bērniem. Organizācijai ir daudz darbības vietu Polijā; viena no tām ir galerija, kas pastāv nu jau deviņus gadus. Līdz šai dienai galerijā notikušas 16 izstādes un tā veido sadarbību ar 13–18 māksliniekiem. Mākslas mesēs Apteka Sztuki piedalās kopš 2012. gada, piedāvājot savu redzējumu Berlīnē un Budapeštā. Šogad pirmo reizi tā piedalīsies Art Vilnius un rādīs Tomaša Milanovska (Tomasz Milanowski), Agņeškas Cešlinskas (Agnieszka Cieślińska) un citu darbus.

Runājot par mākslas tirgu Polijā, galerijas kuratore Kataržina Habera (Katarzyna Haber) apšauba tā eksistenci. Pie mums notiek darījumi – kad māksla tiek pārdota, balstoties uz pazīšanos, starp draugiem, dažreiz starp organizācijām. Tomēr, iespējams, ka tirgus pamazām attīstās. Ja 2009. gadā mēs varējām pārdot varbūt 2–3 mākslas darbus gada laikā, pagājušajā gadā jau bija labāk, tomēr ne tik daudz, lai varētu pastāvēt. Kad pirms 2 gadiem es runāju ar kultūras ministru, sūdzējos par mākslas tirgus neesamību Polijā. Viņš teica, ka man nevajadzētu būt pārsteigtai, jo tikai 6 procenti no Polijas iedzīvotājiem pārstāv vidusšķiru. Ar šādu daudzuma jūs nevarat gaidīt, ka mākslas tirgus attīstīsies. Salīdzinot ar Rietumu valstīm, mums vēl aizvien ir mazas algas, un mēs nevaram atļauties nopirkt mākslu. Pat vidusšķiras intelektuāļiem, kas atnāk uz galeriju, un labprāt ko nopirktu, 3000 zlotu (ap 680 Eur) par darbu ir pārāk daudz. Augstākā cena, ko galerijā varam iegūt, ir ap 10 000 zlotu (ap 2300 Eur). Turklāt daudzus gadus pie mums ir bijusi situācija, ka oficiālā līmenī Kultūras ministrija virzījusi tikai 14 mākslas galerijas. Mēs nebijām šajā sarakstā un tikai pagājušajā gadā, kad nomainījās valdība, izmainījās arī situācija mākslā. Mēs esam daudz labākā situācijā tagad – pirmo reizi mūs oficiāli reprezentē Adama Mickeviča institūts.

aptekasztuki.eu

KRAKOVA


Zbig
ņevs Libera. Body Master: A Play Kit for Children. 1994–1997. Foto: MOCAK

MOCAK

Slavenā vācu rūpnieka Šindlera, kurš kara laikā no nāves izglāba 1200 ebrejus, rūpnīca atrodas Krakovā. Kopš 2011. gada tās telpās atroda Krakovas Laikmetīgās mākslas muzejs MOCAK.

Tiekamies ar MOCAK enerģisko direktori Mariju Annu Potocku (Maria Anna Potocka) muzeja kafejnīcā un viņa izstāsta, ka muzeja priekšvēsture meklējama viņas kolekcijā. Savu pirmo galeriju es iesāku 1972. gadā savā guļamistabā. Tā bija konceptuālā galerija, protams, nekomerciāla. Tai sekoja vēl trīs citas. Pēc izstādēm es ieguvu darbus no māksliniekiem un tādā veidā sāku veidot kolekciju. 1980. gados kolekcija bija jau diezgan liela. Piedāvāju pilsētai ideju par laikmetīgās mākslas muzeju, bet toreiz tas vēl bija pāragri. Pie sarunas par muzeju atgriezāmies 1990. gadu sākumā, tomēr tikai 2000. gadu sākumā valsts kultūras ministrs sāka iedvesmot pilsētu mērus veidot laikmetīgās mākslas kolekcijas savās pilsētās. Tas sakrita ar to, ka Šindlera rūpnīca, kas bija svētceļojuma mērķis daudziem ebreju tautības cilvēkiem, tolaik jau atradās sliktā stāvoklī, un tai bija jāatrod jauna funkcija.
Muzeju atvērām ar izstādi Vēsture mākslā, un šādas izstāžu sērijas, kurās tiek konfrontēti svarīgi un plaši zināmi vārdi un problēmas ar māksliniecisko interpretāciju, var saukt par MOCAK karogu – piemēram, Sports mākslā, Ekonomika mākslā, Noziedzība mākslā, Dzimums mākslā, Medicīna mākslā. Izstādes veidojam gan balstoties uz mūsu kolekciju, gan pieaicinot starptautiskus dalībniekus. Muzeja direktore atklāj, ka pirmajā gadā muzeju apmeklējuši ap 50 000 cilvēku, MOCAK pastāvēšanas laikā cipars ir sasniedzis 120 000 apmeklētājus, tomēr tas vēl ir tālu no viņas mērķa – 1 miljona apmeklētājiem gadā.

MOCAK kolekcijā ir daudzu starptautiski zināmu autoru vārdi, tajā skaitā Marinas Abramovičas, Sāras Lukasas, Ai Veiveja, Miroslava Balkas un citu darbi, bet ArtVilnius’16 varēsim iepazīties ar poļu mākslinieku darbu izlasi no muzeja kolekcijas.


Martas Antoniakas izstāde Baccilus F.A.I.T. galerijā. 2016. Foto: Grzegorz Karkoszka

F.A.I.T.

F.A.I.T. – aiz šiem burtiem slēpjas nosaukums Inovācijas teorijas mākslinieku fonds. Galerijas dibināšana saistāma ar 2005. gadu, kad trīs jauni mākslas studenti nolēma organizēt izstādes Krakovas vecajā dzelzceļa stacijā. Tā bija milzīga telpa un arī izstādes bija milzīgas, kā rezultātā jaunie entuziasti pēc diviem gadiem bija tik noguruši, ka nolēma galeriju slēgt. Tomēr ne uz ilgu laiku. Drīz sekoja jauna ideja un jauna telpa. Šobrīd galerija atrodas jau savā ceturtajā mājvietā – plašajā trīs istabu dzīvoklī Gavels un Magdalena Kovnacki (Gawel Kownacki, Magdalena Kownacka) organizē mākslinieku personālizstādes un strādā pie galerijas arhīva. Pa šiem gadiem ir izkristalizējusies ideja pievērsties 80. gadiem mākslā, koncentrējoties tieši uz Krakovas māksliniekiem. Galerija veic tā laika mākslas padziļinātu izpēti un jau ir savākusi pamatīgu arhīvu ar intervijām, kurās par mākslas dzīvi 80. gados stāsta tajā laikā aktīvi strādājušie autori.

Mākslas mesē ArtVilnius galerija piedalīsies ar vairākiem autoriem, viena no tiem būs Marta Antoniaka (Marta Antoniak). Savulaik F.A.I.T.galerija piedalījusies mākslas mesēs Stokholmā, Vīnē un Ķelnē, un patreiz lēnām, pēc ilgāka pārtraukuma, atgriežas pie domas par dalību šādos notikumos. Galerija labprāt strādā starptautiski, bet tā nav prioritāte.

Lūgta raksturot mākslas tirgu Polijā, galerijas vadītāja Magdalena Kovnacka neslēpj, ka pārsvarā sadarbojas ar Varšavas un ārzemju klientiem, pat Āzijā un ASV. Krakova īsti nav vieta, kur cilvēki gribētu iegādāties laikmetīgo mākslu. Ir atsevišķi mākslinieki, par kuriem ir interese, un cilvēki no citām pilsētām un valstīm ar mums sazinās par kādiem īpašiem darbiem. Cenšamies pārliecināt pilsētu un institūcijas, ka mums būtu jāstrādā pie pozitīvās snobiskās attieksmes – veidot cilvēku loku, kas varētu būt ieinteresēti mākslā, bet kuriem trūkst zināšanu par to. Strādājam, lai atbalstītu vietējos māksliniekus, kas Krakovā ir īpaši svarīgi, tā kā te mākslas tirgus nedarbojas. Šobrīd lielu mākslinieku grupu veido autori, kuri ir dzimuši 80. gados. Viņi diezgan aktīvi sadarbojas viens ar otru un rada ļoti interesantas lietas. Iespējams, to veicina šī tirgus un līdz ar to arī konkurences neesamība.

fait.pl


Lukaša Suroveca darbi izstādē Zielnik galerijā Nova

Art Agenda Nova

Vēl viena galerija, kas iemājojusi Krakovas centra dzīvoklī ir Art Agenda Nova galerija, dibināta 2002. gadā. Tās fokusā ir poļu mākslinieki sava mākslinieciskā ceļa sākumā, bet galerija sadarbojas arī ar citu valstu autoriem, piemēram, Mikolu Ridniju no Ukrainas (viņa vārds ir zināms saistībā ar Venēcijas biennāli 2013. gadā).

Galerijas pārstāve Kataržina Mieržvinska (Katarzyna Mierzwinska) uzskata, ka mākslas tirgus Polijā vēl tikai attīstās un ka vēl aizvien ir grūti laikmetīgo mākslu izskaidrot cilvēkiem, kas par to padziļināti neinteresējas. Ja kolekcionārs Polijā vēlas piedalīties izsolē, viņš gribēs iegādāties 19. gadsimta mākslu. Skatītāja izglītošanā lielu lomu spēlē Krakovas galeriju nedēļas nogale, un galerija ir viens no šī pasākuma organizatoriem. Nova sadarbojas galvenokārt ar vietējiem kolekcionāriem un liek cerības uz jaunu kontaktu dibināšanu ArtVilnius mesē.

nova.art.pl


Monikas Švedas (Monika Szwed) glezna izstādē galerijā Zderzak

Galeria Zderzak

Viena no galerija, kas var lepoties ar vairāku šodien atzītu Polijas laikmetīgās mākslas autoru pirmajām izstādēm ir galerija Zderzak Krakovā. Pēc Mākslas akadēmijas beigšanas 1999. gadā šeit savu pirmo izstādi sarīkojis tagadējā Polijas pirmā lieluma zvaigzne – Vilhelms Sasnals (Wilhelm Sasnal), te debitējis arī Thaddaeus Ropac galerijas pārstāvētais Marcins Macijovskis (Marcin Maciejowski), viens no galerijas Hauser & Wirth vadošajiem māksliniekiem Jakubs Julians Ciolkovskis (Jakub Julian Ziolkowski), kā arī Joanna Rajkovska (Joanna Rajkowska), kuras slavenākais darbs – 15 metrus augstā instalācija Sveicieni no Jeruzalemes avēnijas – mākslīgā palma pašā Varšavas sirdī – katram atgādina par Polijas vēsturi.

Galerija tika dibināta 1985. gadā un bija viena no pionierēm, kas kopā ar Foxel Gallery Foundation 1993. gadā sāka piedalīties ārvalstu mākslas mesēs. Pirmā bija Hamburgas mākslas mese, sekoja Čikāga, Madride, Itālija, Vācija, Vīne un citas. Galerijas vadītāja Marta Tarabula (Marta Tarabuła) teic, ka tagad uz mesēm ir pārstājusi braukt un ArtVilnius būs pirmā pēc ilgāka pārtraukuma. Galerija strādā ar noteiktu kolekcionāru grupu, daži no viņiem interesējas tikai par konkrētiem māksliniekiem un nereti mēdz nopirkt visus izstādes darbus.

Viens no virzieniem, kā galerija strādā, – tā meklē talantus un veido izstādes jaunajiem māksliniekiem. Otrs virziens – gaismā tiek izcelti vecākas paaudzes autori, kuri nav bijuši pietiekoši novērtēti.

Tiem, kurus interesē Polijas mākslas tirgus vēsture, ir vērts sameklēt galerijas Zderzak 2005. gadā izdoto grāmatu The Art Market in Poland. 1985–2005, kurā apkopoti šī perioda mākslinieku darbi un lasāma Jana Mihaļska eseja par tēmu. Tie, kas interesējas par Polijas mākslu mūsdienās – jau šonedēļ var doties uz Viļņu, kur tā plašā spektrā būs skatāma ArtVilnius’16 mesē.

ArtVilnius’16 darba laiki: 
9. jūnijs 15.00–20.00 (ar ieejas biļetēm)
10. jūnijs 11.30–20.00
11. jūnijs 11.30–20.00
12. jūnijs 11.30–18.00

LITEXPO, Laisvės av. 5, Viļņa, Lietuva
www.artvilnius.com

* Turpinājums sekos – tuvākajā laikā portālā Arterritory.com iepazīstināsim arī ar galerijām Raster, Pola Magnetyczne, BWA Warszawa un māksliniekiem Vilhelmu Sasnalu, Kataržinu Koziru.

Materiāla tapšanu atbalstījuši: