RAKSTI  
Marija Agurejeva. Discus throwing. 2014. 2014. © Maria Agureeva

Ātrāk, augstāk, tālāk! 0

Sporta tēmas atspoguļojums laikmetīgajā mākslā

Agnese Pundiņa
22/04/2016 

Mākslas un sporta pasaules pirmā acu uzmetienā var likties atšķirīgas un nesavienojamas, lai gan patiesībā tām ir zināmas līdzības. Katrai nozarei ir sava noteikta vieta mūsdienu kultūrā un katra no tām – kā neatkarīgas vienības mūsdienu realitātei – ir izveidojusi savu sistēmu ar noteikumiem. Un katrai nozarei ir skatītāji un līdzjutēji, kas seko līdzi notikumiem un noteiktiem rituāliem.

Sporta tēmas atspoguļojuma piemēri mākslā jau zināmi no antīkās pasaules laikiem – viens no zināmākajiem ir Mīrona “Diskobols”. Ja 20. gadsimta mākslas piemēros tēma pārsvarā raisa asociācijas ar plakātu mākslu – sporta tēma tika izmantota kā viena no propagandas līdzekļiem – , tad 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta mākslas piemēros, sports tiek aplūkots no dažādiem skatu punktiem, izmantojot tēmu kā metodi, kā kritiku, kā atsauci, kā pieredzi, kā stāstījumu vai arī kā telpas uztveri.

Nesen Mūkusalas mākslas salonā Rīgā tika atklāta izstāde “Olimpiskais ķermenis”, kas aktualizē fiziskās kultūras saistību ar vizuālo mākslu. Arī Arterritory.com ieskatās sporta tēmas atspoguļojuma piemēros laikmetīgās mākslas pasaulē. Desmit mākslas darbu piemēros apkopojām dažādu mākslinieku interpretācijas par sporta tēmu.


Grupa ZVONO (Biljana Gavranović, Sadko Hadžihasanović, Sejo Čizmić, Narcis Kantardžić, Aleksandar Saša Bukvić, Kemal Hadžić). Sport and Art. 1986. © ZVONO

Māksla ielaužas sportā: mākslinieku grupas Zvono performance “Māksla un sports” (1986)

Savas darbības laikā (1982– 1992) mākslinieku grupa Zvono veidoja performances un izstādes dažādās publiskās vietās – uz ielām, laukumos, kafejnīcās un veikalu skatlogos. 1986. gadā Sarajevā mākslinieku grupa, nolēma veidot performanci “Māksla un sports”, kas veicinātu mākslas demokratizāciju. Mākslinieki šo ideju izspēlēja līdz absurdam. Kādas futbola spēles pārtraukumā, tērpušies viesu komandas sporta tērpos, mākslinieki uzskrēja uz laukuma ar molbertiem un audekliem un sāka gleznot. Jau pēc brīža ar virs galvām paceltiem mākslas darbiem viņi skrēja apkārt futbola laukumam, lēkājot un svinot uzvaru, līdzīgi kā pēc uzvaras futbola spēlē. Mākslinieku grupai Zvono nebija vienojoša grupas ideoloģija vai kopīgi mērķi. Viņu akcijas tika organizētas nevis kā mākslas institūcijas kritika, bet gan drīzāk ar mērķi veicināt mākslas redzamību ikdienas dzīvē. Ienest mākslu futbola laukumā, iespējams, bija viens no veiksmīgākajiem veidiem kā pievērst sabiedrības uzmanību mākslai, ņemot vērā, ka Sarajevā ir liels sporta fanu skaits.


Maurīcio Katelāns. Cesena 47 – A.C. Forniture Sud 12. 1991. Maurīcio Katelāna arhīva īpašums

Māksla – sports – politika: Maurīcio Katelāns Cesena 47 – A.C. Forniture Sud 12 (1991)

Itāļu mākslinieks Maurīcio Katelāns (Maurizio Cattelan) mākslas pasaulē pazīstams kopš 1980. gadiem. Mākslinieks izmanto savos darbos masu mediju un reklāmas aģentūru tiražētos tēlus un idejas, veidojot tos kā lokālo un arī globālo politisko notikumu kritiku. Viena no galvenajām tēmām, ko mākslinieks risina darbā Cesena 47 – A.C. Forniture Sud 12 ir rasisms itāļu sabiedrībā. Ja 20. gadsimta sākumā Itālijai bija augsts iedzīvotāju emigrācijas līmenis, tad 20. gadsimta beigās liels skaits imigrantu no Ziemeļāfrikas meklēja patvērumu Itālijā. Šī situācija veicināja rasisma un ksenofobijas izpausmes itāļu sabiedrībā, kas līdz tam nebija novērotas. 1990. gados Maurīcio Katelāns izveidoja futbolu komandu no Ziemeļāfrikas imigrantiem, ar kuriem kopā veidoja mākslas darbus un performances. Kā vienu no darba nozīmēm, Katelāns izmantoja atsauci uz Eiropas futbola komandu institūciju, kā kapitālistisko naudas ražotāju un nacionālo sajūtu veicināšanas mehānismu. 1991. gadā izveidojot mākslas darbu Stadium – galda futbolu 22 spēlētājiem – , Maurīcio Katelāns organizēja spēles starp savu komandu un vietējiem iedzīvotājiem. Stadium ir viens no pirmajiem Katelāna lielformāta darbiem – tas ir 6 metrus garš. Šobrīd mākslas darbs tiek eksponēts kā brīvi stāvošs futbola galds, bet bez spēlētājiem.


Džefs Kūns. Encased – Four Rows. 1983–1993. Tate/ National Galleries of Scotland. © Jeff Koons

Sports kā kulta prece: Džefs Kūns Encased – Four Rows (1983–1993)

Mākslinieks Džefs Kūns (Jeff Koons) savos darbos apspēlē patērētāju sabiedrības simbolus, masu mediju tēlus un reklāmu objektus, kas veido mūsdienu realitāti. Arī darbā Encased – Four Rows jeb “Iepakots – četras rindas” mākslinieks vitrīnās novieto 24 basketbola bumbas to oriģinālajā iepakojumā. Tādā veidā tās zaudē savu sākotnējo funkciju un kļūst par apskates un iekāres objektu. Darbs tika izstādīts 1985. gada izstādē Equilibrium, kura tika papildināta ar Nike firmas reklāmām, kurās sports kļūst par patērētāju kulta objektu. Mākslas darbs Encased – Four Rows tika veidots iedvesmojoties no sabiedrības, kurā liels skaits jauniešu vēlas kļūt bagāti un slaveni ar sporta palīdzību, kas bieži vien ir tikai sapnis. Sports savā veidā ir kļuvis par patērētāju preci, par veidu un mērķi, kā iemantot slavu.


Marija Agurejeva. Gymnastics with the Ball II. No sērijas Citius! Altius! Fortius! Commodification. 2014. © Maria Agureeva

Sports un ķermeņa erotika: Marija Agurejeva Gymnastics with the Ball II

Darbā “Vingrošana ar bumbu II” no sērijas Citus, Altius, Fortius! Commodification Marija Agurejeva aplūko erotikas attēlojuma elementus padomju sportā un pēta tā metastāzes post-padomju ikdienas dzīvē, kurā tirdzniecība ir kļuvusi par ideoloģiju, bet ideja par sportisku ķermeni – par patērētāju preci. Māksliniece norāda arī uz padomju morāli, kad erotiskā iztēle sabiedrībā tika slēpta aiz vingrošanas vai klasiskā baleta. Māksliniece glezno drēbes uz modeļu kailajiem ķermeņiem, fotografē tos un tad veido attēlu uz flīzēm. Laikmets nespēj pieņemt cilvēku kā veselumu, bet tikai “fragmentos”. Tā kā cilvēka ķermenis pat mūsdienu kultūrā lielākoties ir tabu, māksliniece spēlējas ar vizuāliem kodiem un uztveri, nostādot sevi un savus tēlus pretī vispārpieņemtajiem priekšstatiem par ķermeni un kailumu. Māksliniece spēlējas ar realitātes uztveri, kurā par būtiskāko kļūst tas, ko redz citi.


Metjū Bārnijs.
Drawing Restraint 20.The Morgan Library & Museum. 2013. Foto: Graham S. Haber

Sports un mākslinieka iedvesma: Metjū Bārnijs Barney Drawing Restraint 20 (2013)

Tēmas, kas saistītas ar fizisko sportu, uzliktiem noteikumiem un šķēršļu pārvarēšanu, savu noteiktu lomu spēlē arī mākslinieka Metjū Bārnija (Matthew Barney) daiļradē. Sporta tematikas klātbūtne viņa darbos, iespējams, saistāma ar mākslinieka personīgo pieredzi – jaunībā viņš spēlējis amerikāņu futbolu. Mākslinieks risina jautājumus par grūtību pārvarēšanu, lai sasniegtu mērķi. Vistiešāk tas saskatāms darbu sērijā Drawing Restraints, kuru viņš aizsāka jau studiju laikā. Drawing Restraints performancēs un video darbos, mākslinieks rada sev fiziskus ierobežojumus, kuri jāpārvar, lai radītu mākslu. Darbs Drawing Restraint 20 ir performance, kas norisinājās viņa izstādes laikā 2013. gadā Ņujorkā The Morgan Library & Museum galerijā. Ierobežojošais spēks šajā gadījumā bija smags svaru celšanas stienis, kuru mākslinieks nosmērēja ar vazelīnu un ogļu pulvera smēri. Ceļot un nolaižot smago stieni, mākslinieks veidoja pusloka zīmējumus uz galerijas sienas.


Asa Kaupi. The Race is Over. 2011. Galleri Andersson/Sandstrom.
© Courtesy of the Artist and Galleri Andersson/Sandstrom

Sacensības: Asa Kaupi The Race is Over (2011)

Zviedru māksliniece Asa Kaupi (Assa Kauppi) kļuva zināma 2011. gadā ar savu darbu The Race is Over jeb “Sacensības ir beigušās”. Mākslas darbā attēlotas septiņas bronzas figūras, kurās redzami septiņi bērni mirkli pirms peldēšanas sacensībām. Katram ir sava izteiksme un sava poza, atspoguļojot katra bērna individuālo stāvokli – viņu iespējas un arī ticība uzvarēt sacensībās. Sacensību tēma atkārtojas Asas Kaupi darbos, jo mākslinieci interesē mūsdienu realitāte, kurā norit nepārtrauktas sacensības un dzīve kļūst par sacensībām – katru brīdi tiek izvēlēti arvien jauni uzvarētāji un zaudētāji.


Vesna Pavloviča.
 Watching (Untitled 2).2002–2004. © Vesna Pavlović

Līdzjutēji: Vesna Pavloviča Watching Project (2002–2004)

Sporta sacensības īsti nebūtu iedomājamas bez skatītājiem un līdzjutējiem. Serbu māksliniece Vesna Pavloviča (Vesna Pavlović) foto projektā Watching Project pievēršas un iemūžina sporta spēļu skatītājus. Māksliniece fotografēja basketbola spēļu skatītājus laika periodā no 2002. līdz 2005. gadam Serbijā, ASV, un Grieķijā – Olimpisko spēļu laikā. Viņa dokumentēja cilvēkus, kuri skatījās basketbola spēles, bārā, mājās pie televizora (gan tiešraidē, gan ierakstā), kā arī skatoties spēli stadionā vai sporta arēnā. Tādā veidā autore pievērsa uzmanību skatītāju emocijām un basketbola spēles uztverei, līdzi jušanai un solidaritātes sajūtai, tam, kā veidojas attiecības starp skatītāju un spēli.


Henrijs Vessels. Incidents 014. 2012. Tate. © Henry Wessel, courtesy Pace/MacGill Gallery, New York

Sports kā sabiedriskā telpa: Henrijs Vessels Incident 014

Mākslinieks Henrijs Vessels (Henry Wessel) darbu sērijā Incident iemūžina dažādas nejaušas situācijas, kurās mākslinieks uzņēmis fotogrāfiju, iemūžinot sociālo vidi. Fotogrāfiju sērijā ir 27 darbi, kas parāda dažādus brīžus svešinieku ikdienas dzīvē. Fotogrāfijas ir uzņemtas nejauši mašīnā vai uz ielas, vai arī kādās citās publiskās vietās. Tā kā cilvēki šajās fotogrāfijās ir tikai fragments, mākslinieks notver un saglabā situācijas, kā nelielas detaļas no lielāka stāsta. Darbā Incident 014 uzmanība nav vērsta uz tenisa laukumu kā galveno apskates objektu, bet gan kā telpu, kurā norisinās atsevišķs dzīves stāsts. Incident 014 drīzāk simbolizē sabiedrisko telpu, kurā risinās noteikta realitāte. Tā ir nejauša telpa, kurā satikušies cilvēki.


Či Kai-Juaņs. Triangle Table. 2013. 2’50” © Courtesy of the Artist and 18th Street Arts Center

Sports jaunai telpas uztverei: Či Kai-Juaņs Exercise Triology – Triangle Table (2013)

Taivānā dzimušā mākslinieka Či Kai-Juaņa (Chi Kai-Yuan) darbi saistīti ar telpu, uztveri un masu kultūru. Mākslinieks izmanto mākslu kā ieroci, lai iejauktos Taivānas kultūras sociālajās realitātēs. Darbs Triangle Table ir viens no darbu sērijas Exercise Triology, kas sastāv no video un jauktas tehnikas instalācijām. Mākslas darbi rada novirzi no uztveres normām, piedāvājot vingrinājumus un fiziskas kustības ķermenim, kas ir pielāgotas noteiktai videi. Darbs ir neparasti izliekts galds, kas aicina skatītāju neparastām pingpong spēles iespējām. Dažkārt sporta aktivitātes rada laika un telpas zuduma sajūtu, ja tiek izaicināta pierastā telpa.


Deivds Lašapels. David Beckham. 1984–2013. © David LaChapelle

Sportisti mākslā: Deivids Lašapels David Beckham

Deivida Lašapela (David LaChapelle) fotogrāfijas ir pazīstamas ar viņam raksturīgo hiperreālistisko estētiku, kas apvienota ar sociālās realitātes atspoguļojumu. Attēlojot mūsdienu sabiedrības dvēseles pataloģijas, mākslinieks strādā ar paradoksiem un absurdiem. Veidojot sabiedrībā zināmu cilvēku portretu sērijas Deivids Lašapels hiperbolizē stereotipus par konkrēto cilvēku līdz absurdam, cenšoties parādīt, ka aiz katra cilvēka ir kas vairāk, kā tikai ķermenis. Viņa darbi ir drīzāk komiski nekā dokumentāli, un ar to mākslinieks veido savu provokatīvo redzējumu par mūsdienu sabiedrību. Deivida Lašapela slavenības vienmēr ir daļēji vai pilnīgi kailas, ievietotas sirreālā vidē un izspēlētas līdz absurdam. Viena no slavenību portretu sērijām ir veltīta Deividam Bekhemam, angļu izcelsmes futbolistam, kurš kļuva slavens 2000. gadu sākumā. Fotoportretā tiek pārspīlēta sportista seksualitāte un virspusīgums, kas saistāms ar sabiedrībā esošiem priekšstatiem par Deividu Bekhemu, kas ne vienmēr tiek saistīta ar viņa panākumiem sportā.