RAKSTI  
Ekrānšāviņš no Dereka Džārmena filmas “Jubileja”

Pretoties un nepārdoties! 0

Panku kustības nozīme vizuālajā kultūrā

Estere Kajema
07/04/2016 

Lai gan panku subkultūra 60. gadu beigās parādījās dažādās pasaules vietās, visbiežāk tā tiek asociēta tieši ar Lielbritāniju un grupas Sex Pistols popularitāti. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka panku kustības saknes meklējamas tādu mākslinieku kā Velvet Underground, Petija Smita un, protams, The Ramones darbībā.

Angļu valodā burtiski vārds ‘punk’ nozīmē ‘bandīts’, ‘kauslis’, un tas tiešām precīzi raksturo panka politisko ideoloģiju – šī subkultūra ir ļoti kreisa un tās darbību lielā mērā iedvesmojis anarhisms. Panks vēršas pret pārdošanos un kapitālismu, taču atbalsta DIY (dari pats) konceptu; tā ir subkultūra, kas sadalījusies daudzās mazākās subkultūrās, piemēram, ir Šausmu panks, ko iedvesmojis šausmu kino un zinātniskā fantastika; ir Kvīrkors (Queercore), kas koncentrējies uz dzimumu vienlīdzības jautājumiem un seksualitātes tiesībām; ir Riot Grrrl – subkultūra, kas nodarbojas ar dzimumu vienlīdzības, feminisma un sieviešu tiesību jautājumiem.

Panks ir subkultūra, kas aptver ne vien mūziku, politiku vai dzīvesstilu, bet atspoguļojas arī dzejā, rakstniecībā, modē un mākslā. Sākšu ar nelielu ieskatu panka vēsturē, kā arī apskatīšu tādus panka pionierus, kā Vivjena Vestvuda un Malkolms Maklārens. Tālāk pievērsīšos britu mākslinieku Džeimija Rīda, Gilberta un Džordža, Dereka Džārmena darbībai, kā arī panka nozīmei un iespējām laikmetīgajā mākslā. Argumentācijai izmantošu Pjotra Pavļenska darbību performances žanrā. Un nobeigumā pievērsīšu uzmanību arī Vestvudas un Maklārena dēla Džozefa Korē nesenajam paziņojumam.


Vivjenas Vestvudas un Malkolma Maklārena veikals SEX

No kurienes nāk panks

Kā jau minēts, burtiski vārds ‘punk’ nozīmē ‘bandīts’, taču Šekspīra laikā tā nozīme bija arī ‘prostitūta’. Tiek uzskatīts, ka pats Šekspīrs reiz lietojis apzīmējumu ‘taffety punk’, domājot ar to ‘labi ģērbtu padauzu’.

Panka vēsture tiek iedalīta trīs viļņos. Pirmais vilnis bija ASV 70. gadu sākumā – dažādās vietās, tostarp arī Ņujorkā un Detroitā. Tādas grupas, kā The Ramones, Talking Heads un New York Dolls, noturēja mēģinājumus garāžās, tāpēc kļuva pazīstamas ar apzīmējumu ‘garāžu rokeri’. Tolaik viņi nebija ne slaveni, ne populāri, bet tika uzskatīti vienkārši par dusmīgiem pusaudžiem, un lielu uzmanību līdz ar to neizpelnījās.
1974. gadā britu mūziķis un producents Malkolms Maklārens, nonācis Ņujorkā, satika grupas
New York Dolls mūziķus un kļuva par viņu menedžeri. Dažus gadus iepriekš viņš ar savu dzīvesbiedri Vivjenu Vestvudu bija atvēris veikalu ar nosaukumu Let It Rock, kas vēlāk tika pārdēvēts par Too Fast to Live, Too Young to Die, un vēl pēc tam – par SEX. Sākumā veikala piedāvājumā bija apģērbs un aksesuāri, kas domāti tā saucamajiem Teddy Boys – jauniem vīriešiem un pusaudžiem, kas valkāja šauras bikses, šauras šlipses un kurpes ar biezām zolēm. Pēc ceļojuma uz Ņujorku un pēc New York Dolls izjukšanas Maklārens nolēma mainīt veikala stilu. No Tedijiem tas pārslēdzās uz fetišisma un BDSM (sadomazohisma) stilistiku.


Sex Pistols 

Tajā pašā laikā Maklārens kļuva par menedžeri kādai jaunai grupai ar nosaukumu Sex Pistols, kura pirms tam bija saukusies The Strand. Tas bija brīdis, kad aizsākās panka kustības otrais vilnis. Grupa sāka ar koncertu Londonas Centrālajā Sentmārtina (CSM) mākslas koledžā. Koncerts bija tik skaļš un agresīvs, ka vienā brīdi skolas darbiniekam nācās atslēgt elektrību. Sex Pistols iedvesmoja tūkstošiem jauniešu – domāt par revolūciju un uzspļaut kanoniskajiem britu likumiem un rituāliem. Kustība kļuva patiešām liela – koncertus rādīja televīzijā, grupas uzstājās vislielākajos stadionos. Un tas būtībā nozīmēja, ka panks bija beidzies – jo kustības ideja bija pretoties un nepārdoties.

Trešais panka vilnis, kas zināms arī kā New Wave, parādījās 70. gadu beigās. Nevar teikt, ka šis vilnis būtu izsaucis kādu revolūciju vai kādas būtiskas kultūras transformācijas, taču tas pilnīgi noteikti radīja atsevišķu mūzikas virzienu, ko pārstāvēja tādas grupas kā The Cure un Joy Division. Mūzikas skanējums bija dramatiski mainījies – no anarhiskā uz mierīgu, nobriedušu, daudz profesionālāku un romantiskāku.


Malkolms Maklārens un Vivjena Vestvuda. Foto: theredlist.com

Vestvuda

Pirms iepazīšanās ar Maklārenu Vestvuda strādāja par sākumskolas skolotāju. Paralēli viņa arī nodarbojās ar rotaslietu dizainu. Kad Maklārens atvēra jau minēto veikaliņu, tā bija ideāla iespēja Vestvudai izlikt savus darinājumus pārdošanai. Tas, protams, nenozīmē, ka viņa kļuva slavena un veiksmīga, tikai pateicoties savam partnerim. Taču pirms Maklārena viņa neticēja, ka meitene no vienkāršas strādnieku ģimenes var nopelnīt iztiku, nodarbojoties ar mākslu. Maklārens deva Vestvudai telpu un iedvesmoja radīt, taču nekādā ziņā nepadarīja viņu par mākslinieci.

Kā jau minēju, kad Maklārens atgriezās no Ņujorkas, radikāli bija mainījusies viņa vīzija par veikaliņa profilu. Viņš sāka pārdot apģērbus, ko bija iedvesmojusi prostitūtu, baikeru un sadomazohisma piekopēju pasaule. Tas ļoti iespaidoja Vestvudu, un viņa ātri vien kļuva par vienu no panka modes radītājām.

Nešaubīgi, ka panka modes raksturs ir ļoti atšķirīgs un specifisks. Pazīstamākās iezīmes ir saspraužamās adatas, ķēdes, žiletes, kakla siksnas, radzes, kā arī ādas apģērbi un BDSM aksesuāri. Tie, kas sauca sevi par pankiem, bieži krāsoja matus indīgu toņu krāsās un veidoja grebenes.

Vestvuda bija īsta panku modes ikona. “Vestvudas modeļi patērētājiem nozīmēja piederību kontrkultūrai.”[1] Vestvuda cieši sadarbojās arī ar grupu Sex Pistols. Attēlā viņa redzama blakus Maklārenam – viņai mugurā ir Sex Pistols T krekls ar Džeimija Rīda zīmējumu.


Džeimijs Rīds. God Save The Queen. 1977

Rīds

Džeimijs Rīds ir viszināmākais pankroka vizuālais mākslinieks, kurš piešķīra skaidru tēlu un stilu tam vēstījumam, ko vēlējās nodot pankroka grupas, īpaši jau Sex Pistols.

Rīds piedzima Anglijā 1947. gadā, bet, atšķirībā no lielākās daļas britu, viņš bija pilnībā vienaldzīgs pret monarhiju. Tieši pretēji – mākslinieks uzskatīja sevi par anarhistu un savās kolāžās izmantoja karalienes tēlu. Savos ar Sex Pistols saistītajos darbos Rīds klaji vēršas pret monarhijas varu, piemēram, uz 1977. gada albuma God Save the Queen vāka redzama karaliene Elizabete II – viņas acis un muti sedz uzraksti: God Save the Queen (Dievs, sargi karalieni) un Sex Pistols. Šis albuma vāciņš ļoti precīzi raksturo panka kustības dumpiniecisko un nikno noskaņojumu, kā arī neapmierinātību ar politisko režīmu.

Dievs, sargi karalieni” ir gan nacionālā, gan karaliskā Apvienotās Karalistes himna, tāpat arī Britu sadraudzības valstu karaliskā himna. Tā runā par monarhijas spēku un vienlaikus ir aizlūgums par karalienes veselību. Citos gadījumos šis savienojums – karalienes oficiālais fotoportrets, ko uzņēmis Sesils Bītons, valsts karogs un uzraksts “Dievs, sargi karalieni” – tiktu uztverts kā patriotisks plakāts, taču šeit attēls iegūst antagonistisku nozīmi. Karalienes sejas izķēmošana ir Rīda uzbrukums monarhijai, ko savā dziesmā arī atbalso Sex Pistols:

God save the Queen
She ain’t no human being
There is no future
In England’s dreaming.
(Dievs, sargi karalieni. Viņa nav cilvēciska būtne. Anglijas sapņiem nākotnes nav.)
Attēls un dziesmas vārdi uzsver anarhisku un brutālu opozīciju valdošajam režīmam, kas skaidri raksturo panka krusta gājienu.


Džeimijs Rīds. God Save The Queen – Swastika Eyes. 1977. Privātkolekcija, Hjūstona. Foto: isisgallery.org

1977. gadā, kas bija arī karalienes Elizabetes II Sudraba jubilejas gads, Rīds šo attēlu transformēja – radīja jaunu slavenās Sesila Bītona fotogrāfijas versiju. Šoreiz viņš aizslēdza karalienes muti ar saspraužamo adatu, kas, protams, ir ikonisks panka aksesuārs, kā arī aizkrāsoja viņas acis ar svastikām. Šī kolāža raksturo paša Rīda attieksmi pret monarhiju – tā ne ar ko daudz neatšķiras no diktatūras. Un šajā gadījumā Rīda politiskie principi sasaucas ar panka kustības politiskajiem uzskatiem.


Vivjena Vestvuda. Open T-Shirt to Derek Jarman

Džārmens

Kino režisors Dereks Džārmens, iespējams, radījis visu laiku svarīgāko panka filmu – “Jubileja” (Jubilee, 1978). Nosaukuma minētā jubileja attiecas uz karalienes Elizabetes II Sudraba jubileju – 25. gadskārtu kopš kāpšanas tronī. Filmā redzama fantāzija, kur karaliene ir mirusi, Bekingemas pils kļuvusi par skaņu ierakstu studiju, bet Londonā valda miesaskāre, nekārtības, vardarbība un bezgalīgas ballītes. Nozīmīgs ir šīs distopiskās filmas konteksts – “Jubileja” gan toreiz, gan tagad tiek uztverta kā panka manifests un visu laiku labākā panka filma, bet, kad tā iznāca, paši panki bija galīgi neapmierināti. Vivjena Vestvuda bija tik nikna, ka pat radīja tā saucamo “atklāto T kreklu”, apvainojot Džārmenu panka kultūras kļūdainā interpretēšanā.


Gilberts un Džordžs. Izstāde The Banners. Ekspozīcijas skats. Foto: White Cube

Gilberts un Džordžs

Gilberts un Džordžs ir divi ikoniski britu mākslinieki, kas līdz pat šai dienai turpina darboties panka mākslas režīmā. Viņu jaunāko izstādi The Banners, kas notika Londonas galerijā White Cube, veidoja 10 milzīgi mākslas darbi no balta papīra, ko sedza uzraksti ar melnu un sarkanu tinti. Katra darba augšpusē bija rakstīts: “Gilberts & Džordžs saka...”, kam sekoja dažādas frāzes, piemēram, “Fuck the Planet”, “fuck HIM”, “Burn the Book” utt. Abi mākslinieki paši sevi dēvē par ‘dzīvo skulptūru’, un šos banerus var uzskatīt par viņu performatīvās mākslas prakses fiziskiem palīgiem. 2014. gada Serpentine galerijas tradicionālajā maratonā Extinction abi mākslinieki stāvēja publikas priekšā – nesakot ne vārda, viņi turēja rokās divus banerus – uz viena bija rakstīts “Sadedzini to grāmatu”, bet uz otra – “Piedrāzt planētu”.


Gilberts un Džordžs Serpentine galerijas maratonā Extinction. Foto: Yu Yigang

Visā savā daiļradē, līdz pat visjaunākajiem izstādes The Banners darbiem, Gilberts un Džordžs ir attīstījuši pretreakciju tradicionālajai mākslas pieejai. Viņi abi studēja tēlniecību un ātri saprata, ka akadēmiskā pieeja ir elitāra un ierasta. Savu mākslas praksi viņi nolēma padarīt par atklāsmi. 1977. gadā mākslinieki radīja darbu ar nosaukumu Cunt Scum, kas pieder sērijai “Neķītro vārdu bildes” (The Dirty Words Pictures). Mākslas darbu veidoja 16 ierāmēti attēli, kas sakārtoti četrreiz pa četri. Augšējie četri rāmji veidoja vārdu CUNT, bet divas vidējās rindas – vārdu SCUM. Pārējos attēlos bija redzamas fotogrāfijas ar Austrumlondonas skatiem. Kad Gilberts un Džordžs 60. gadu sākumā pārvācās uz Austrumlondonu, Spitalfīldas rajonā pārsvarā dzīvoja imigranti no Tuvajiem Austrumiem. Šajā darbā ainas ar Londonas satiksmi, policistiem, debesskrāpjiem, pārpildītajām ielām mākslinieki pretnostatīja bezpajumtnieku un imigrantu uzņēmumiem. Sērijā viņi iekļāva arī divas bildes ar sevi – blakus uzrakstam ‘scum’, tādējādi uzsverot, ka uzskata sevi par ‘scum’, t.i. mēsliem, un pašidentificējas ar šo vārdu. Šādā veidā viņi akcentēja savu personisko atsvešinātību – homoseksuālam pārim, kas dzīvo vienā no trūcīgākajiem Londonas rajoniem, atšķirības sajūta ir izteikta.

Darbā Cunt Scum mākslinieki bija radījuši precīzu panka tēlu – pretnostatījuši divas argumentācijas puses, kur viena puse vienmēr būs pārāka pār otru.

Gilberts un Džordžs ir aktīvi idejas Ars Gratia Artis (māksla mākslas dēļ) atbalstītāji:
Mēs ticam Mākslai, Skaistajam un Mākslinieka Dzīvei; viņš ir ekscentriska persona, kuram ir kaut kas sakāms par Sevi. Mēs aizstāvam Tradicionālās Vērtības ar mīlestību pret Uzvaru, Laipnību un Godīgumu. Mūs apbur Mūsu Pasaules audekla krāšņums, un mēs godājam Cilvēka Augstsirdību kā visaugstāko Mākslas Formu un Nozīmi.” [2]

Būtībā “māksla mākslas dēļ” ir koncepts, kas ļoti labi sasaucas ar panka subkultūru – tā arī ir ideja par izteiksmes brīvību un pieņemtās kārtības sagraušanu. Sekojot šai idejai, nebūs kļūdaini apgalvot, ka panks nepieprasa nekādus specifiskus laika vai vietas ierobežojumus.

2011. gadā Maskavā izveidojās jauna panciska protesta grupa – Pussy Riot. Viņu galvenā politiskā ideja bija un joprojām ir – būt opozīcijā valdošajam diktatoram Vladimiram Putinam. Pussy Riot respektē un atbalsta panka politisko un ideoloģisko motivāciju, patiesībā, šīs grupas rašanos lielā mērā iedvesmoja iepriekš minētā panka kustība Riot Grrrl.


Pjotra Pavļenska akcija “Fiksācija” Sarkanajā laukumā Maskavā. 2013

Pavļenskis

Pussy Riot guva spēcīgu atbalstu no jaunā krievu mākslinieka Pjotra Pavļenska, kurš 2012. gada 23. jūlijā aizšuva sev ciet muti un pusotru stundu stāvēja viens pats pie Kazaņas katedrāles Sanktpēterburgā, turot rokā plakātu ar uzrakstu “Pussy Riot akcija bija slavenās Jēzus Kristus akcijas kopija (Mateja 21:12–13)”. Šī performance bija uztverama kā protests pret runas brīvības ierobežojumiem mūsdienu Krievijā.

Gadu vēlāk, 2013. gada novembrī, Pavļenskis izveidoja citu performanci – sēdēja kails Ļeņina mauzoleja priekšā Maskavā un iedzina naglu cauri savam sēklinieku maisiņam, tādējādi mehāniski pienaglojot savu ķermeni pie bruģa. Šī radikālā akcija bija simboliska atsauce uz krievu sabiedrības totālo nejūtību un nacionālo apātiju.


Pjotra Pavļenska akcija “Lubjankas degošās durvis” pie Krievijas Federālā drošības dienesta štāba Maskavā. 2015

Pavļenska jaunākā akcija risinājās 2015. gada novembrī, kad mākslinieks Lubjankas laukumā aplēja Krievijas Federālā drošības dienesta štāba galvenās durvis ar benzīnu un aizdedzināja. Mākslinieks nostāvēja durvju priekšā 30 sekundes, līdz policija viņu savāca. Iedomājos šo akciju kā ārkārtīgi vizuāli iedarbīgu – tā skaidri norāda uz saistību starp Lubjankas durvīm un kvēlojošu ieeju ellē.

Pjotra Pavļenska performances ir anarhistiskas, dažreiz vardarbīgas, un vienmēr politiskas. Tas viņa mākslu piesaista tradicionālajai panka ideoloģijai.


Panku kustības piemiņlietas no Džozefa Korē kolekcijas

Džozefs Korē

Taču, vai tradicionālās panka saknes un ideoloģija kaut ko nozīmē arī šodien? 15. martā Vivjenas Vestvudas un Malkolma Maklārena dēls Džozefs Korē paziņoja, ka 2016. gada 26. novembrī – dienā, kad pirms 40 gadiem iznāca Sex Pistols albums Anarchy in the UK, – gatavojas sadedzināt visu savu panka kustības piemiņlietu kolekciju. Kā zināms, 2016. ir gads, kad tiek atzīmēta britu panka 40. gadskārta; panka gada pasākumu organizēšanā un sponsorēšanā piedalās tādas lielas institūcijas un korporācijas, kā Britu bibliotēka, Nacionālā loterija, Londonas pilsētas muzejs, Britu kino institūts, kā arī Londonas mērs Boriss Džonsons. Korē uzskata, ka tā ir panka institucionalizēšana, līdz ar to – nepiedodams noziegums. Viņš uzskata, ka visas kolekcijas, kuras vērtība, starp citu, tiek lēsta uz pieciem miljoniem mārciņu, sadedzināšana ir likumīgs protesta veids.

Korē lēmums Londonas kreisajās aprindās tiek uztverts ļoti kritiski. Sarunājoties ar studiju biedru no Goldsmita Universitātes (tā tiek uzskatīta par kreisāko institūciju valstī, kur jautājumus par panku un postpanku bieži apspriež tādi leģendāri profesori kā, piemēram, Gevins Bats); mans sarunu biedrs norādīja, ka varbūt tā vietā, lai sadedzinātu šo ļoti vērtīgo kolekciju, Korē labāk varēja to pārdot un naudu ziedot, piemēram, Kalē bēgļu nometnes atbalstam. Dažas dienas vēlāk žurnālā Dazed and Confused tika publicēta intervija ar Korē, kurā viņš atzinās, ka pēc radikālā paziņojuma ar viņu sazinājušies daudzi cilvēki, lūdzot pārdomāt šo lēmumu un kolekciju pārdot vai ziedot. Korē atbilde bija ļoti skarba: “Muļķības! Tās ir manas mantas, es varu ar tām darīt, ko vēlos!” [3].

Šī atbilde liek aizdomāties, vai Džozefs Korē cenšas atjaunināt savu vecāku darbību un atmodināt panka garu, vai arī viņa lielā sārta plāni ir tikai bezrūpīga sabotāža. Kad pirmoreiz izdzirdēju šo ziņu, arī es pie sevis apsvēru, vai piemiņas lietu sadedzināšana ir pareiza rīcība. Taču pēc Dazed and Confused intervijas noskatīšanās, man radās pastiprinātas aizdomas par Korē projekta patiesumu un mākslinieciskumu.

Ar visiem šiem piemēriem centos uzsvērt panka nozīmi un tā aktualitāti laikmetīgajā mākslā un laikmetīgajā politikā, kā arī panka nozīmi paša panka dēļ. Panka subkultūra, arī pankmūzika, parādījās kā opozīcija labējam režīmam. Tā radās kā nepieciešamība pēc jaunas underground kultūras un kā provokācija, kas vērsta pret sociālo netaisnību un šķiru nevienlīdzību. Var pieņemt, ka mūsdienu sociālā, politiskā un ekonomiskā situācija stāv uz daudz stingrāka pamata, taču tas nenozīmē, ka mūsdienās nepastāv sociālā netaisnība. Galu galā panks tiecās pēc radikālām pārmaiņām – un, kamēr vien cilvēkos būs alkas pēc revolūcijas un režīmu gāšanas, arī panks saglabās savu aktualitāti un nepieciešamību.

Punk London gada notikumi jau risinās visā pilsētā, taču lielākie pasākumi vēl tikai būs – Ričarda Janga galerijā, Britu bibliotēkā, Londonas pilsētas muzejā, Dizaina muzejā, Fotogrāfu galerijā, kā arī daudzās citās pilsētas vietās – tās visas norādītas oficiālajā svētku mājaslapāJa Džozefs Korē patiešām izlems aizdedzināt panka vēstures sārtu, tas notiks novembrī. Tikmēr no sirds iesaku iegādāties pirmo drukāto žurnāla Accent Magazine numuru, kurā publicēti 80. gadu panku Londonas zināmāko figūru portreti.

[1] Catherine McDermott. Vivienne Westwood (Design Monograph). London: Carlton Books, 1999, 13. lpp.

[2] Gilbert & George: 1968 to 1980. Eindhoven, 1980, 264. lpp.

[3] Dazed and Confused feisbuka lapa