Desmit mirkļi mākslinieces Maijas Tabakas dzīvē
Agnese Pundiņa, Paula Lūse
04/03/2016
Par Maijas Tabakas dzīvi un mākslu gan rakstīts, gan runāts ir daudz. Katrā stāstā un intervijā vienlaikus sajūtama Maija Tabaka un tajā pat laikā divas dažādas Maijas Tabakas – tā, kas ir talantīga un veiksmīga māksliniece, un tā, kuru liktenis nav saudzējis pārbaudījumos. Saņemot spēkus, māksliniece turpinājusi cīnīties pat visgrūtākajos dzīves brīžos. Paralēli mākslinieces augšupejošajai karjerai, Tabakai nācies piedzīvot tuvāko cilvēku zaudējumu un smagas veselības problēmas. Lai arī kādi ir uzskati par Tabakas māksliniecisko darbību, neviens nevarētu noliegt viņas spēcīgo personību, izturību, nosvērtību, mieru un eleganci, ko viņa nes savas dzīves laikā.
Maija Tabaka ir viena no atzītākajām savas paaudzes māksliniecēm, bet tas nav nācis viegli. Viņa vienmēr ir strādājusi daudz un dara to vēl šodien, ik dienas gleznojot vairākas stundas. Līdz ar lielo popularitāti, viņai tika izteiktas arī smagas kritikas. Māksliniece vienmēr bijusi tieša un atklāta gan sacītajā, gan savā glezniecībā. Iespējams, neapzināti viņa ir iemūžinājusi savu portretējamo domas un raksturu. Portretos redzamie modeļi ir viņas tuvākie draugi, radi un domubiedri, un katrā no attēlotajiem personāžiem viņa saglabā tā mirkļa netveramo sajūtu. Viņas gleznas caurvij košas krāsas, fantāziju pasaule ar sirreāli reālu pieskaņu. Maija Tabaka ir laikmeta spogulis.
Galerijā “Daugava”, Ausekļa ielā 1, vēl līdz 2. aprīlim skatāma Maijas Tabakas izstāde “Dienvidu dārzi”, kurā redzamas pēdējo desmit gadu laikā radītās gleznas. Arterritory.com sniedz ieskatu dažos Maijas Tabakas dzīves ceļa un mākslinieciskās darbības mirkļos.
Maija Tabaka. “Aleksis”. 1973. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija
Gaišās bērnības atmiņas
Maija Tabaka dzimusi 1939. gada 5. novembrī, Jelgavā, kur tolaik tēvam piederēja īres kvartāls ar nelielu bodīti. Mammai Eleonorai ārēji visu vajadzēja tīru, baltu un skaistu, apaviem bija jābūt labiem un koptiem. Tā viņa arī audzināja abas meitas, kurām pat grūtos laikos šuvusi skaistus tērpus. Pusaudzes gados Maija no mammas iemācījās šūšanas prasmi un elegantos, dažkārt ekstravagantos tērpus radījusi pati pēc Rietumu modes paraugiem.
Abi vecāki ļoti rūpējušies par savām meitām, mēģinot nodrošināt pēc iespējas labākus un ērtākus dzīves apstākļus. Maija Tabaka, atceroties kara gadus, sacījusi, ka viņas atmiņās nav baiļu, jutusies tik ļoti vecāku aizsegā, ka neapzinājusies briesmas.
Pēc kara ģimene pārvācās uz Rīgu, kur nodzīvoja līdz 1956. gadam. Tēvs strādājis par būvinženieri, bet mamma vēlējās strādāt par šuvēju. Tā kā tobrīd arteļos tika šūti smagi apģērbi par mazu atalgojumu, viņa nolēma strādāt par administratori viesnīcā “Majori”. 1950. gadu vidū ģimene pārvācās dzīvot uz Lielupi, kur Maija Tabaka dzīvo vēl šodien.
Maija Tabaka. “Kāzas Rundālē.” 1974. Gleznā attēlotas Maijas Tabakas draugu – Ievas Šmites un Imanta Lancmaņa kāzas, kuras tika svinētas Rundāles pilī
Skolas gaitas zīmēšanā
Maija Tabaka skolas gaitas sāka 1946. gada rudenī. Mācībās gājis kopumā viegli, visos priekšmetos bijusi teicamniece, izņemot zīmēšanu, kur regulāri dabūjusi trijniekus. Tēvs uzskatījis, ka meitai ir jāapgūst arī zīmēšana, tādēļ kādu dienu, paņēmis akvareļus un papīrus, aizveda meitu uz Pionieru pili, kur zīmēšanas studiju vadīja gleznotājs Auseklis Baušķenieks. Sākotnēji Maija devusies turp pienākuma pēc, jo tēvs veda un pasniedzējs gaidīja. Zīmēšanas studiju Maija apmeklēja divas reizes nedēļā un rūpīgi pildīja visus uzdotos uzdevumus. Meitenei patika, ka Baušķenieks ar bērniem runāja kā ar lieliem cilvēkiem, skaidroja mākslas teoriju, no kuras viņi toreiz neko daudz neesot sapratuši. Vasarās, kad skola bija beigusies un arī zīmēšanas studijās pie Baušķenieka bija iestājis pārtraukums, Maija viesojās Rundālē pie sava krusttēva Eduarda Saulāja. Pabeigusi vidusskolu ar teicamnieces diplomu, Maija Tabaka skaidri zināja, ka stāsies Mākslas akadēmijā.
(Fragments.) Maija Tabaka. “Pašportrets.” 1963. Tretjakova galerijas kolekcija, Maskava. Glezna tapusi Uģa Mežavilka darbnīcā, laikā, kad Maija bija izslēgta no Mākslas akadēmijas
Studiju gadi
1957. gadā Maija Tabaka iestājās Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā. Sākotnēji viņa vēlējās mācīties gleznotājos, bet tika sabiedēta, ka tur netikšot, jo viņa nemācēja gleznot ar eļļas krāsām. Jau iestājoties Maija Tabaka zināja, ka mainīs nodaļu. Divus gadus nomācījās Grafikas nodaļā, bet 1959. gadā viņai izdevās pāriet uz Glezniecības nodaļu. Maija Tabaka ir tieša un atklāta, arī toreiz viņa teica, ko domāja, tādēļ tika pamanīta. Trīs gadus viņai nācās mācīties otrajā kursā, jo kompozīcijā visu laiku tika likts divnieks. 1961. gadā Tabaka tika izslēgta no akadēmijas. Oficiālais iemesls bija, ka Tabakas darbs “Ananasu ēdāji” ir veidots, balstoties uz nepareiziem formveides principiem, un ka jaunā māksliniece ir neapdāvināta. Maija Tabaka bija sagrauta, nezināja arī, kā lai to pasaka tēvam, kuram izglītība nozīmēja ārkārtīgi daudz. Meitas izslēgšana no skolas tēvu ļoti satriekusi. Viņam tika sastāstītas baumas, ka meita nemācās un ir sliktas uzvedības. Viņi pamatīgi sastrīdējušies, un Tabaka naktī aizskrējusi no mājām.
Kādu laiku Maija pavadīja Rīgā, tad radās iespēja doties uz Maskavu, kur viņa nodzīvoja piecus mēnešus. Pēc atgriešanās no Maskavas, Tabaka strādājusi dažādus gadījuma darbus, jo nevēlējās, lai vecāki viņu uztur. Pēc Induļa Zariņa uzaicinājuma, 1964. gadā māksliniece atgriezās Mākslas akadēmijā, kuru absolvēja 1969. gadā ar diplomdarbu “Jauno mākslinieku grupas portrets”. Šajā desmitgadē mākslinieces rokrakstam raksturīga cieša saistība ar franču postimpresionisma formveides kvalitātēm.
Maijas Tabakas diplomdarbs “Jauno mākslinieku grupas portrets”. 1969. Mākslinieces pirmais daudzfigurālais grupas portrets – leģendārā Franču grupa. No kreisās: Imants Lancmanis, Ieva Šmite, Jānis Krievs, Juris Pudāns, Bruno Vasiļevskis un Maija Tabaka
Franču grupa
Franču grupā bija apvienojušies dažādu kursu glezniecības nodaļas studenti, kurus vienoja interese par franču mākslu, vienlaikus tika pausta arī zināma neapmierinātība par padomju mākslas principiem. Lielākā autoritāte bija Pols Sezāns un franču impresionisti, no kā arī radās brālības apzīmējums. Jaunie mākslinieki mācījās dažādos kursos – Bruno Vasiļevskis akadēmiju pabeidza jau 1964. gadā, Imants Lancmanis – 1966., Jānis Krievs – 1967., bet Maija Tabaka un Ieva Šmite – 1969. gadā. Franču grupā jaunie mākslinieki diskutēja un pārsprieda aktuālās mākslas tendences. Maija Tabaka pat ar autostopiem aizbrauca līdz Sanktpēterburgai, lai Ermitāžā apskatītu impresionisma un postimpresionisma kolekciju. Caur šo grupu notika jauno mākslinieku meklējumi glezniecībā. Grupas dalībnieku draudzība saglabājās arī pēc tam, kad katrs no māksliniekiem bija atradis savu individuālo rokrakstu.
Maija Tabaka un Atis Kļaviņš mākslinieces personālizstādē Zinību namā Rīgā. 1980. Foto: Aivars Āķis
Satikšanās
Maija Tabaka ar savu otro vīru, arhitektu Ati Kļaviņu, ir kopā kopš 1969. gada. Viņu ceļus savedis kopīgs brauciens uz Traķiem.
Tieši Atis Kļaviņš ierosinājis Maijai Tabakai orientēties uz lielformāta figurālo glezniecību, jo līdz tam vienīgais daudzfigurālais darbs bijis Mākslas akadēmijas diplomdarbs. Atis vienmēr ticējis, atbalstījis un ārkārtīgi augstu vērtējis gleznotājas spēju un talantu.
Maija Tabaka. “Valda Āboliņa portrets”. 1978. Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcija
Naksnīgais brauciens uz Lielupi
Kādu nakti, 1973. gada martā, Lielupē pie Maijas Tabakas ieradās Valdis Āboliņš, Jānis Borgs un Edvīns Pārsla. Toreiz Vācijā dzīvojošais latviešu izcelsmes mākslinieks un mākslas zinātnieks Valdis Āboliņš Latvijā bija ieradies kā Rietumberlīnes Jaunās tēlotājas mākslas biedrības (NGBK) atbildīgais sekretārs, lai izpētītu mākslas dzīvi un atvērtu latviešu māksliniekiem ceļu uz Rietumiem. Galvenais mērķis bija atrast māksliniekus Diseldorfas izstādei. Tā kā Maijai Tabakai jau bija piešķirts neoficiālās mākslinieces statuss un ārzemniekiem brīvi bija atļauts pārvietoties tikai Rīgas teritorijā, viņi bija paņēmuši gadījuma taksi. Piestājot drošā attālumā no mākslinieces mājas, ar kājām devušies pie Maijas Tabakas. Ap pusnakti nonākuši galamērķī – viesmīlīgajā Tabakas mājā, kur viesi gaidīti ar kafiju, vīnu un gleznām.
Kad Valdis Āboliņš paziņoja, ka Maijas Tabakas darbi izvēlēti Diseldorfas izstādei, viņš saskārās ar zināmu pretestību – viņa neesot īstena padomju māksliniece un Padomju Latviju pārstāvēt nevar. Pateicoties Āboliņa neatlaidībai, beigu beigās Maijas Tabakas darbi tika izstādīti Diseldorfā. Viens apciemojums izveidoja ilgstošu draudzību un sadarbību, kas deva Maijai Tabakai tālākas, savam laikam unikālas iespējas. Viens naksnīgs brauciens pavēra durvis otrpus priekškaram.
Maija Tabaka. “Džungļi”. 1977. Privātkolekcija
Rietumberlīnes džungļi
Gūstot atzinību starptautiskajā vidē, 1976. gadā ar Valda Āboliņa starpniecību Maija Tabaka pieteikusies Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (DAAD) stipendiju konkursam, kas māksliniekiem nodrošināja iespēju dzīvot un strādāt Betānijas mākslinieku namā Rietumberlīnē. Kad tika saņemts stipendijas apstiprinājums, pārsteigumu radīja ne vien tas, ka konkurss bijis pasaules mēroga, kuru izvērtējusi Kaseles documenta žūrija, bet arī tas, ka līdz šim neviens no Padomju Latvijas nebija uzvarējis šajā konkursā.
Atšķirībā no citiem DAAD stipendiātiem, kas jau uz Berlīni atbrauca ar saviem darbiem, māksliniecei neļāva vest gleznas, tādēļ viņa uzreiz sākusi strādāt. Pirmā glezna “Džungļi” tapa, iedvesmojoties no Berlīnes naktskluba ar tādu pašu nosaukumu: “Arī tie “Džungļi” Rietumberlīnē – tā bija vieta, uz kurieni iet narkomāni. Vācieši mani aizveda to parādīt. Es, kā jau tāds padomju cilvēciņš, biju galīgi naiva. Mani izbrīnīja tas krāšņums, košās un spilgtās krāsas, visas tās kaislības, kas tur norisinājās – un vienlaikus arī atraidīja, jo it kā tomēr negribētos to visu izbaudīt “uz savas ādas”.”
Maija Tabaka. “Kā tevi sauc?”. 1978. Modernās mākslas muzejs Berlinische Galerie
Personālizstāde Rietumberlīnē
Maija Tabaka ātri iepazinusies ar DAAD stipendiātiem un citiem māksliniekiem, ar kuriem izveidotā draudzība turpinājās arī pēc atgriešanās Latvijā. Kādu vakaru Maijas Tabakas darbnīcā ieradies Berlinische Galerie vadītajs Eberhars Roterss, kurš vēlējās nopirkt Maijas darbu “Kā tevi sauc?”. Oficiāli pārdot darbu bijis aizliegts, jo viss, ko ražojis padomju pilsonis Rietumos, ir padomju īpašums. Māksliniece lūgusi dāvināšanas atļauju Maskavas Kultūras ministrijai, kas pēc laika tika piešķirta. Tā kā vācu galerija vēlējās kaut kā atlīdzināt, tika norunāts, ka tiks noorganizēta Maijas Tabakas pirmā personālizstāde Berlīnē.
Vēl viena liela personība, ar kuru Maija Tabaka iepazinās Rietumberlīnē – Fluxus mākslinieks Volfs Fostels. Gleznotājas tēls atstāja uz Fostelu tik lielu iespaidu, ka tapa Maijas Tabakas portrets, kurā Fostels apvienoja romantisko skaistules tēlu ar vēsi analītisko skatienu un simbolisko fotokameru centrā.
Maija Tabaka. “Baltās čigānietes”. 1991. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija
Vispopulārākā māksliniece
1992. gadā Valsts Mākslas muzejā tika atklāta vērienīga personālizstāde, kurā māksliniece izstādīja daudz jaunus darbus. Viņas māksla tolaik bijusi tik daudzveidīga kā tā brīža pārmaiņu laika realitāte. Viņas darbos ieplūda senas pagātnes pieminekļi ar mūsdienu cilvēku. Tika sapludināti dažādu realitāšu tēli un idejas. Tobrīd Maijas Tabakas izstāde Mākslas muzejā bijusi viena no visvairāk apmeklētajām izstādēm Latvijā, kas iezīmēja arī viņas nerimstošo popularitāti.
Maija Tabaka Rundāles pilī. 1974. Foto: Māra Brašmane
Noslēpumainā personība – Maija Tabaka
Maijai Tabakai vienmēr bijusi ļoti svarīga ģimene – mamma, tēvs un māsa, vīrs un dēls, māsas bērni un mazbērni. Šie cilvēki vienmēr bijuši kā iedvesma un arī kā dzinuļi, gan kā modeļi, gan arī iemesls cīnīties un pārvarēt dažādās dzīves grūtības. Kad Tabaka devās uz Rietumberlīni, tika spekulēts, vai Tabaka tur nepaliks, bet šeit palika viņas ģimene, kas bija un ir pats svarīgākais. Koša, krāsaina un neikdienišķi ģērbta, pašas šūtos kostīmos, kurus vienmēr ievēroja, viņai tomēr bija svarīga personīgā telpa un miers. Savā veidā Maija Tabaka radīja vienpatņa tēlu. Mierīga un vienlaikus arī kaislīga savā mākslā, viņa aizrāva daudzus skatītājus.
