RAKSTI  
Interneta mākslas platformas NOAR izveidotājas Kadri Ūsa un Andra Orna

Soli tuvāk Baltijas mākslas atpazīstamībai 0

Igaunijā izveidota jauna laikmetīgās mākslas interneta platforma NOAR 

Agnese Čivle
28/12/2015

Saredzot Baltijas valstu mākslas ainu kā vienotu arhitektonisku struktūru, Kadri Ūsa (Kadri Uus) un Andra Orna (Andra Orn) tās pamatos šogad ielikušas pirmo stūrakmeni. Varētu sacīt, ka tas ir porakmens ar vairāku simtu laikmetīgās mākslas ekspresiju šūnojumu, kas visaptveroši sniedz ieskatu pagaidām gan tikai Igaunijas laikmetīgajā mākslā, taču tuvākā nākotnē aptvers arī pārējo divu Baltijas valstu un Somijas mākslas norises.

Problēma un risinājums

2015. gada maijā darbību sāka Igaunijā bāzētā mākslas tirdzniecības un informatīvā interneta platforma NOAR. Pēc 8 gadus ilgas pieredzes, vadot Tallinas TAM galeriju, Andra Orna skaidri saskatīja Igaunijas mākslas tirgus “tukšās kārtis” – komplicēto un ierobežoto pieeju mākslinieku radītajiem darbiem un ar mākslas norisēm saistītai informācijai. „Sabiedrībā interese par mākslu ir liela, taču tirgū starp skatītāju un mākslas piedāvājumu pastāv zināma plaisa. Mums ir tik daudz labas mākslas, kas tā arī nevienu nesasniedz. Turklāt nereti cilvēki nesaprot, vai iegādātajam darbam piemīt kāda kultūras vērtība.” Tāpat Andra saredz problemātiku mākslinieku spējā pozicionēt sevi tirgū: „Ir būtiski palīdzēt māksliniekiem sevi prezentēt, jo ne vienmēr viņi ir spējīgi savus darbus labi parādīt, izraudzīties atbilstošāko cenu līmeni.” 


Tiu Kirsipū. Miilius: Golden hands. 2007. Foto: noar.eu

Interneta platformu viņa redzēja kā vienu no risinājumiem. Projektam tika piesaistīta biznesa konsultāciju laukā pieredzi guvusī Kadri Ūsa. Tika uzsākts gadu ilgs mājas lapas izveides process – radīta Baltijas un Ziemeļvalstu mākslinieku platforma ar tās īpašo, šim reģionam raksturīgo sajūtu. Lapas navigācijā palēnām tiek ieviests arī valstu dalījums, lai skaidrāk izšķirtu nacionālo laikmetīgās mākslas ainu atšķirības un vienojošo: „Tas ir īpaši interesanti, jo mūsu kultūras konteksts tomēr ir ļoti līdzīgs, un padomju pieredzes dēļ – arī akadēmiskais pamats,” atzīst Kadri Ūsa. “Tāpat arī uzskatām, ka atšķirībā no tādām lielajām mākslas platformām kā Artspace, Saatchi Art vai Artsy, mūsu trumpis ir sašaurinātais fokuss, kas interesentam manāmi atvieglo izvēli.” 

Process

Šobrīd kuratora darbs norit sadarbībā ar Igaunijas Mākslinieku savienības, Tartu Mākslinieku savienības un Igaunijas Laikmetīgās mākslas attīstības centra (ECADC) ekspertiem, bet pārstāvēto jauno mākslinieku atlase tiek veikta sadarbībā ar Igaunijas Mākslas akadēmijas pasniedzējiem, kas jauno talantu potenciālu zina vislabāk. Tas pats norisinās arī starptautiskā līmenī – diskusijās ar Latvijas un Lietuvas mākslas akadēmijām. 


Ilmars Krūsamē. Man without Homeland (portrait of American writer Kurt Vonnegut). 2009. Foto: noar.eu

Šobrīd interneta datubāzē ir vairāk kā 800 mākslas darbu, informācija lapā tiek atjaunota katru dienu. Daļa mākslas darbu vēl nav publicēti, tā iemesla dēļ, ka ir atsevišķi vecākās paaudzes mākslinieki, kuri tik labi nepārzina darbu ar datoru. Andra un Kadri domā, ka šim iemeslam gan nevajadzētu kļūt par šķērsli šo mākslinieku dalībai NOAR, un par savu uzdevumu uzskata viņiem palīdzēt.

Instrumenti

NOAR, apzinādamies nelielo Igaunijas mākslas jomas kopienu, kā vienu no savas darbības instrumentiem izraugās cross-marketing stratēģiju. Tā ir balstīta pārliecībā, ka ir nepieciešama mākslas institūciju un organizāciju sadarbība, lai lielisku mākslu padarītu redzamu. Vislabākais veids ir piedāvāt “tiešsaistes un bezsaistes” kombināciju.

Lai veicinātu izpratni par aktuālo laikmetīgo mākslu, NOAR cenšas būt klātesoša lielākajos mākslas dzīves notikumos. Sadarbībā ar galerijām un izstāžu telpām nozīmīgāko izstāžu gadījumos NOAR piedāvā savu informatīvo atbalstu. Šāda sadarbība regulāri notiek ar Igaunijas Mākslinieku savienību, Tallinas Mākslas telpu un Tartu Mākslinieku savienību. Un ne tikai. “Rudenī, piemēram, sadarbojāmies ar Igaunijas Fotomākslas mesi, kas notika trīs dienas oktobra sākumā. Lai neko nepalaistu garām, publikai būtu jāpagūst apmeklēt mesi, taču sadarbībā ar NOAR mākslas darbi bija pieejami interesentiem vēl trīs mēnešus pēc meses noslēguma,” stāsta Andra un Kadri. 


Alars Tūls. Models. Foto: noar.eu

Vienoti ceļā uz starptautisko arēnu

„Šobrīd mēs cenšamies apgūt Baltijas valstis un Somiju,” stāsta platformas veidotājas, kuras, strādājot pie piedāvājuma, šobrīd aktīvi apzina minēto reģionu māksliniekus un mākslas institūcijas. „Mēs esam tik mazas valstis, ka pasaulē pat nezina, kur mūs meklēt ģeogrāfiskajā kartē. Tāpēc uzskatām – lai izlauztos uz āru, mums jāstrādā kopā, – tā mums būs vairāk iespēju”. Tāpat Kadri uzsver, cik būtiska ir pašas valsts mārketēšana starptautiskā līmenī: „Kāda ir mūsu identitāte? Ar ko mēs kā valsts asociējamies? Igaunija sevi ir pierādījusi informācijas tehnoloģiju jomā, bet kas varētu būt Baltijas valstu vienotais flagmanis? Pie tā mums jāstrādā visiem kopā.” Kadri problēmu saskata tajā, ka cilvēki nezina šī reģiona kultūras kontekstu: „Kā gan kāds var vēlēties mūsu mākslu, ja to ne ar ko neidentificē, ja nezina neko par šo mazo reģionu?!” Andra Orna pievienojas viedoklim: „Uzskatām, ka kultūras konteksts ir būtisks. Tas kolekcionārus interesē. Pat, ja paraugāmies uz mūsdienu globalizētās pasaules šā brīža aktuālo tendenci atbalstīt lokālos pārtikas produktus un ražošanu, ir skaidrs, ka cilvēki tomēr aizvien vairāk lūkojas pēc kaut kā īsta, kam piemīt autentiskums.”


Andris Vītoliņš. The Factory Church. 2013. Foto: noar.eu

Līdzšinējie rezultāti

Kopš NOAR atklāšanas šā gada maijā ir pārdoti aptuveni 40 mākslas darbi. Pircēji galvenokārt bijuši vietējie, kā arī igauņi, kas dzīvo ārpus Igaunijas.

NOAR atzīst, ka platformas mērķauditorija nav tikai mākslas kolekcionāri, bet plašāks cilvēku loks: “Šī auditorija noteikti ir plašāka par to, kas apmeklē galerijas.”

Jautātas, kāda tendence vērojama mākslas darbu izvēlē, Kadri un Andra atzīst, ka ir favorīti, bet par tendenci to nesauc: “Redzam māksliniekus, kuri ir populārākie, taču tas ir cieši saistīts ar cilvēku informētību. Laikmetīgās mākslas klasiķi, piemēram, Malle Leisa (Malle Leis) ir labi zināma vēl no padomju laikiem. Tikmēr daudzi par laikmetīgo mākslu nezina neko. Laikmetīgo mākslu viņi vairāk uztver kā konceptuālo mākslu vai performanci. Šeit arī parādās mūsu informatīvā misija.” 

Fakti

Platforma tika atvērta 2015. gada maijā. Šobrīd internetā pārdošanā ir mākslas darbi, kas radīti laikā no 1968. līdz 2015. gadam; pārstāvēti ir vairāk nekā simts Igaunijas laikmetīgo mākslinieku, kā arī daži Latvijas autori, t. sk. Arnis Balčus, Ausma Šmite, Andris Vītoliņš. Pagaidām augstākā cena par kādu mākslas darbu, kas piejams interneta vietnē NOAR, ir 15000 eiro.

Papildus tiešsaistes platformai, NOAR organizē dažādas starptautiskas aktivitātes, kas pievēršas laikmetīgās mākslas jautājumiem. Piemēram, sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, Igaunijas Mākslas akadēmiju un Viļņas Mākslas akadēmiju 2016. gadā notiks konkurss, kurā tiks izvēlēts Baltijas valstu labākais jaunais mākslinieks, kurš tikko pabeidzis augstskolu; galvenais mērķis ir pievērst kolekcionāru, kuratoru un vizuālo mākslu labvēļu uzmanību Baltijas valstu jaunajiem talantiem. Īpaša priekšatlase tiks veikta NOAR vietnē, kur varēs aplūkot vistalantīgāko studentu darbus.

NOAR arī koordinē pirmo Tallinas mākslas nedēļu, kas notiks 2016. gada jūnijā (provizoriski – no 11. līdz 17. jūnijam), kas gan vietējam skatītājam, gan ārzemju viesiem sniegs vispārēju pārskatu par to, kas notiek Igaunijas laikmetīgās mākslas laukā. 

noar.eu