Foto

Mākslas pasaule Instagram tīklos

Evita Goze
15/10/2015 

Ilustrācijas: Instagram ekrānšāviņi

Džozefs Boiss un Endijs Vorhols noteikti lietotu Instagram, ja šī aplikācija viņiem būtu pieejama, pārliecināts šveiciešu izcelsmes kurators, Londonas galerijas Serpentine līdzdirektors Hanss Ulrihs Obrists. Boiss savulaik paziņoja, ka katrs cilvēks ir mākslinieks. “Domāju, Boiss būtu sajūsmā par Instagram. (...) Arī toreiz robeža starp profesionālu mākslinieku un amatieri nebija tik skaidri noteikta, kā pieņemts uzskatīt,” Obrists izteicās jūlijā publicētajā intervijā vācu žurnālā The European.

Arī pats Obrists (@hansulrichobrist) ir aktīvs Instagram izmantotājs, kuram seko vairāk nekā 100 tūkstoši aplikācijas lietotāju. Savā kontā viņš publicē dažādu mākslinieku rokrakstā uz lapiņām uzskricelētas atziņas, teicienus un zīmējumus (to vidū Marinas Abramovičas, Džona Baldesari, Kristiana Boltanska, Anrī Salas, Filipa Pareno, Gilberta un Džordža, Brūmberga un Čanarina, Olafūra Eliasona u.c.). Tai pašā intervijā viņš atzina, ka instagramā meklē arī jaunus māksliniekus.

Instagram ir bezmaksas mobilā aplikācija – sociālais tīkls, kas ļauj tā lietotājiem dalīties ar attēliem un īsiem video, “sekot” paziņām vai pilnīgiem svešiniekiem, laikot (izteikt patiku tīmeklī ar pogu „Like“) bildes un atstāt komentārus. Balstoties uz iepriekšējiem laikiem, discover funkcija lietotājam piedāvā jaunus kontus, kas viņam varētu patikt. Visi var apskatīt, ko laiko pārējie. Aplikācijas lietotājam, ja viņš savu kontu izvēlējies atstāt publisku, nav jāakceptē draugi kā, piemēram, Facebook. Līdz ar to Instagram vairāk līdzinās savējo tusiņam, kas balstās uz kopīgām interesēm, nevis pazīšanos reālajā dzīvē, un tādējādi nekļūst par visu dzīvē sastapto cilvēku sarakstu ar neapgūstamu informācijas apjomu, kas viegli var notikt ar Facebook kontu.

Instagram 2010. gada rudenī izveidoja divi jauni Stenfordas absolventi Kevins Saistroms (Kevin Systrom) un Maiks Krīgers (Mike Krieger). 2012. gada aprīlī aplikāciju par vienu miljardu ASV dolāru pārpirka Facebook. Tai brīdī tai bija jau ap 30 miljoniem lietotāju (tagad vairāk nekā 300 miljoni). Ikdienišķa aplikācijas lietotāja konts, visticamāk, ir pārpildīts ar selfijiem, bildēm no ceļojumiem, kafijotavām, sportiskām aktivitātēm, ēdieniem, kaķēniem un jaunākajām vēsmām no popzvaigžņu un fašionistu dzīves. Aplikācijai ar tās attēlu plūdiem tiek pārmesta fotogrāfijas vērtības devalvēšana līdz nullei. Taču arī mākslas pasaules koķetērija ar Instagram aug plašumā.

Tā ir ne tikai iespēja māksliniekiem reklamēt savus darbus. Instagram konti ir kuratoriem, mākslas kolekcionāriem, galeristiem, to izmanto muzeji, galerijas, izsoļu nami, festivāli un publikācijas. Arī pats Instagram var kļūt par mākslas darba avotu – kā asas diskusijas izraisījusī apropriācijas karaļa Ričarda Prinsa instalācija New Portraits (“Jaunie portreti”), kurai viņš čiepa Instagram attēlus no citu cilvēku – lielākoties jaunu, glītu un seksīgu sieviešu – kontiem, atstājot pie tiem kādu komentāru un izdrukājot krietni palielinātus. Portālā Artnet izstādes recenzija izpelnījās virsrakstu “Ričards Prinss sūkā”, The New Yorker kritiķis Pīters Šjeldāls (Peter Schjeldahl) paziņoja, ka izstāde viņam izraisīja vēlmi būt mirušam, bet Prinss tikmēr kļuva par dažiem simtiem tūkstošu dolāru bagātāks. 

Skaidrs, ka Instagram ir izmainījis mākslas pasauli, taču – kā tieši, neviens nezina teikt. Ar šo jautājumu nomokās arī The International New York Times, secinot, ka mākslas pasaulei patīk Instagram, bet uz jautājumu, vai tas ietekmē mākslas tirgu, pagaidām atbildēt grūti. Rakstu trāpīgi komentē portāls Artmarketmonitor.com – “visi ir pārāk stilīgi, lai Instagram pirktu mākslu, bet ne tik stilīgi, lai uz to neskatītos. Un daudz.” Aprīļa beigās aktieris Pīrss Brosnans savā Instagram kontā ar 175 tūkstošiem sekotāju iepostēja selfiju no Phillips izsoļu nama ar industriālā dizainera Marka Ņūsona (Marc Newson) darbu – alumīnija guļamkrēslu Lockheed Lounge – fonā, pievienojot tekstu “izsole var sākties”.

Vēlāk tai nedēļā Phillips pārsita izsoļu rekordu dizaina objektam, pārdodot Lockheed Lounge par 2,4 miljoniem mārciņu.” Ir grūti skaidri novērtēt saistību starp Pīrsa Instagram postu un mākslas pasaules rekordu, bet tas noteikti padarīja guļamkrēslu iekārojamāku,” The New York Times teica Phillips digitālās stratēģijas nodaļas vadītāja Megana Ņūkoma (Megan Newcome).

Arī popzvaigžņu pāris Džei Zī un Bejonse pirms dažiem gadiem instagramēja ceļu cauri Art Basel, postējot selfijus ar plānotiem pirkumiem fonā. Internetā klīst baumas, ka aktieris Leonardo di Kaprio šogad telefoniski iegādājās jauna mākslinieka Žana Pjēra-Roja darbu Nachlass pēc tam, kad to bija redzējis Instagram. Šī ziņa, lai arī nav zināms, cik patiesa (di Kaprio gleznu iegādājās, bet vai tiešām tāpēc, ka to redzēja Instagram?), tika publicēta daudzās mākslas ziņu lapās un blogos kā piemērs Instagram augošajai ietekmei uz mākslas tirgu. Aprīlī interneta vietne mākslas popularizēšanai un tirgošanai Artsy.net aptaujāja 35 kolekcionārus, no kuriem katram kolekcijā ir vairāk nekā simts mākslas darbu, un vairāk kā puse no tiem atzina, ka iegādājušies darbus no māksliniekiem, kurus atklājuši Instagram. 

Instagram popularitāte nav paslīdējusi garām arī mākslas pasaules institūcijām. Sākumā, lai arī tās bija izveidojušas Instagram kontus, jauni posti pārādījās reti. Tagad aina ir strauji mainījusies. Viens no populārākajiem ir Ņujorkas Modernās mākslas muzeja konts (@themuseumofmodernart), kam ir gandrīz miljons sekotāju. Tas postē informāciju par pasākumiem, foto un video no tiem un atgādina par darbiem no pastāvīgās kolekcijas. Katrs posts tiek pie vairākiem tūkstošiem laiku un pat līdz vairākiem simtiem komentāru. Instagram konts ir arī britu Tate (@tate), Ņujorkas Jaunajam muzejam (@newmuseum), Gugenheima muzejam (@guggenheim), Luvrai (@museelouvre), Metropolitēna mākslas muzejam Ņujorkā (@metmuseum) un daudziem citiem.

Metropolitēns pagājušogad ieguva par interneta “Oskaru” dēvēto Webby balvu mākslas un kultūras kategorijā. “Bagātīgs saturs ir pats svarīgākais. Strādājot Metropolitēnā, manā rīcībā ir 5000 gadi mākslas,” panākumus komentēja muzeja tiešsaistes mediju menedžeris Teilors Ņūbijs (Taylor Newby). Lai piesaistītu jaunāku auditoriju, Metropolitēns sadarbojās arī ar pēdējā laikā strauji atpazīstamību ieguvušo sociālo tīklu “audžutēvu” Deivu Krūgmanu (Dave Krugman), ļaujot viņam kopā ar domubiedriem klīst pa parasti pārpildītajā muzeja tukšajām telpām laikā, kad tas citiem apmeklētājiem bija slēgts, fotografējot un postējot bildes savos Instagram kontos ar haštagu #emptymet. Viņu postos tika pieminēts arī Metropolitēna muzejs, tādējādi palielinot tā konta apmeklētāju skaitu: “Lieliski pavadījām laiku, klīstot pa #emptymet zālēm. Paldies @metmuseum par iespēju!” Pēc šīs akcijas muzeja Instagram konta sekotāju skaits palielinājās par tūkstošiem. Pēc tam Instagram aplikācija ierindoja @metmuseum ieteikto kontu sarakstā. Pēc tā sekotāju skaits palielinājās par 20 tūkstošiem.

Protams, nevar aizmirst par pašu mākslinieku kontiem. Iegūglējot frāzi “mākslinieki Instagram” iespējams atrast neskaitāmus topus – “50 mākslinieki, kuriem sekot Instagram”, “5 sievietes – mākslinieces, kurām sekot Instagram”, “20 gleznotāji, kuriem tūlīt pat vajadzētu sekot Instagram” utt. Instagram izmantotāju vidū ir Joko Ono (@yokoonoofficial), Ai Veivejs (@aiww), Takaši Murakami (@takashipom), Olafūrs Eliasons (@studioolafureliasson), Kenijā dzimusī gleznotāja un tēlniece Vangeči Mutu (@mutustudio), Olivers Čanarins (@oliverchanarin), Stīvens Šors (@stephen.shore) un Lorija Simonsa (@lauriesimmons), kurai sekojot var ik pa laikam pamanīt arī kādu viņas meitas – amerikāņu aktrises, režisores, producentes un rakstnieces, slavenā seriāla Girls (“Meitenes”) sejas Lenas Danemas momentuzņēmumu. Protams, arī šajos kontos netrūkst selfiju, ēdienu un brīvā laika izklaižu foto, taču iespējams arī apskatīt mākslas darbus vai to tapšanas procesa aizkulises. Turklāt arvien vairāk mākslinieku izvēlas veidot Instagram kontus, kuros publicē tikai savus darbus, atdalot radošo procesu no personīgās dzīves.