RAKSTI  
Drīss Verhofens. “Homo Desperatus”

Top 7 “Homo Novus” spilgtākie notikumi 0

Iesaka un komentē festivāla “Homo Novus” direktore Gundega Laiviņa

Rita K. Zumberga
03/09/2015

Foto: „Homo Novus” publicitātes attēli

No 4. līdz 10. septembrim Rīgā norisināsies vienpadsmitais Starptautiskais jaunā teātra festivāls „Homo Novus”, kura centrā, atzīmējot notikuma divdesmitgadi, izceltas izrādes, kas runā par pieaugšanu, reizē aicinot atgriezties bērnībā, tāpēc apmeklētāju vidū īpaši gaidīti jaunieši kopā ar vecākiem. 

Šogad festivāls aptvers plašu pilsētas teritoriju, piedāvājot teātri piedzīvot gan skatītājiem ierastās zālēs, gan tukšās fabrikās un ēkās, tāpat kāds notikums aizraus līdz Rīgas perifērijai, lai sulīgāko kodola daļu tomēr dāvātu līdz šim slēgtajā namā Aristīda Briāna ielā 13, – kļūstot par “Homo Novus” informācijas centru, tas uzņems ne tikai izrādes, lekcijas un sarunas ar māksliniekiem, bet arī pārtaps bārā un deju zālē. 

Lai neapjuktu laikmetīgās skatuves mākslas notikumu gūzmā, piedāvājam ceļvedi ar septiņiem spilgtākajiem “Homo Novus” pasākumiem, kurus īpaši atlasījusi festivāla direktore Gundega Laiviņa, neliedzot pa saistošam aizkulišu komentāram, kas uzvedinātu par visu pārliecināties pašiem. 


KIMS NOUBLS. “TU NEESI VIENS”
9. un 10. septembris, plkst. 21:00
- Mūzikas nams “Daile” -

“Tu neesi viens” ir provokatīva, aizkustinoša, traģikomiska izrāde, kas atklāj izmisīgus mēģinājumus atrast draudzību, darbu, nodibināt saikni ar līdzcilvēkiem. Bēgot no neizbēgamās modernās pasaules vientulības, Kims Noubls ved skatītājus ceļojumā caur daudzstāvu namiem, lielveikaliem un feisbuku, ļaujot ieskatīties ekscentriskā ģēnija dvēselē. Pārsteidzošākais ir veids, kā šī izrāde, kas ir pilna riska, smagu tēmu un sarežģītu lietu, spēj izklaidēt, iedvesmot, izaicināt un aizkustināt.

* Personām, kas jaunākas par 18 gadu vecumu, ieeja aizliegta.

G. L.: Kad šo izrādi pirms diviem gadiem Bristolē noskatījos pirmoreiz, tā atstāja uz mani ļoti savdabīgu iespaidu. Man ne pārāk simpatizēja izrādes autors un galvenais varonis, turklāt ļoti sāpināja tēmas, par kurām izrādē tika runāts, – es nevēlējos neko kopīgu ar to pasauli. Biju pilnīgi samulsusi un, neskatoties uz to, ka man gan fiziski, gan garīgi bija pretreakcija, tā tik cieši iespiedās atmiņā, ka pierunāju arī draugus Londonā to noskatīties. Skotu tautības puisim izrāde ļoti patika, savukārt latviešu tautības meitene stāstīja par līdzīgām izjūtām, kādas bija man. Tad devos uz Utrehtu šo izrādi skatīties vēlreiz un, lai gan nevaru apgalvot, ka mums izveidojās cita veida attiecības, sapratu – tā tiešām jāved uz Rīgu. Nav variantu! Šaubām punktu pielika kolēģe, kura teica, ka raudājusi visu izrādes otro pusi un tas esot bijis jaudīgākais teātra pārdzīvojums ilgā laika posmā. Lūk, tāpēc Kims Noubls tagad būs Rīgā.

OLIVJĒ KULONS JABLONKA. “VIKTORA IGO AVĒNIJA 81”
8. un 9. septembris, plkst. 20:00
- Energoremonts, Krustpils iela 15 -

Parīzē, Viktora Igo avēnijā mājvietu radušas pārtikas noliktavas, Āzijas audumu tirgotavas, kafijas un tabakas veikaliņi. 81. numurā senāk bija nodarbinātības dienests. Kopš 2014. gada augusta šeit dzīvo imigranti bez dokumentiem, kuri pēc četriem ielās pavadītiem mēnešiem nolēma namu ieņemt. Astoņi no viņiem piedalās šajā izrādē, atklājot savus izdzīvošanas mehānismus un stāstot par ceļu uz “humānisma šūpuli” Eiropu, kurā solidaritāte un iejūtība mijas ar vardarbību, bet meli ir atbilde piedzīvotajai netaisnībai. 

G. L.: Ļoti reti gadās programmā iekļaut izrādes, kas nav redzētas dzīvē, bet šis ir tas gadījums. Mēs ar režisoru Filipu Kenu esam Facebook draugi un vasaras sākumā, neilgi pirms mūsu tikšanās, viņš bija ielicis linku uz šo izrādi un pierakstījis: “Bravo!!!!!” Ar vairākām izsaukuma zīmēm. Pēcāk es viņam jautāju: “Filip, kas tas ir? Par ko tu raksti bravo?” Un viņš atklāti izstāstīja, ka pēc atgriešanās no Kunsten Festival des Arts, kas ir viens no prestižākajiem un lielākajiem laikmetīgās skatuves mākslas festivāliem Eiropā, šī izrāde Parīzes priekšpilsētā viņu sajūsminājusi. “Kunsten bija laba programma, bet tā Eiropas mākslinieku ņemšanās ap savām iekšējām problēmām un sarežģījumiem... Kāds tam visam sakars ar dzīvi? Lūk, “Viktora Igo avēnijā 81” bija pilnasinīga dzīve!” Milzīgais pretstats, astoņi neprofesionāli bēgļi, kas neveikli stāv uz skatuves ar saviem stāstiem un nebaidās skatīties auditorijai acīs, lai pastāstītu savu ceļu uz Eiropu un godīgi izteiktos, kāds viņu acīs ir Eiropas tēls, – tas viss kopumā aizkustina ar savu realitātes garšu. Un, manuprāt, tas ir vienīgais veids, kā mēs varam piedalīties diskusijā par bēgļiem un Eiropu, par šo milzīgo problēmu.

DRĪSS VERHOFENS. PILSĒTVIDES INSTALĀCIJA “ARDIEVU!”
4., 8., 9., 10. septembris, plkst. 17:00-21:00
5. septembris, plkst. 15:00-23:00
6. septembris, plkst. 15:00-21:00
- Bijusī tekstilfabrika “Boļševička” -

Pilsētvides instalācijā “Ardievu!” holandiešu scenogrāfs un režisors Drīss Verhofens apgriež pasauli kājām gaisā un atvadās no tām vietām, civilizācijām, pārliecības un lietām, kas ir lemtas iznīcībai vai ir jau izzudušas. “Ardievu!” ir vizuāls rekviēms mūsu laikam, kas pārvērš publisko telpu privātā teritorijā un sniedz reizē episku un dziļi intīmu pārdzīvojumu.

&

DRĪSS VERHOFENS. VIDEO DARBS “HOMO DESPERATUS”
Apskatāms jebkurā brīdī darba laikā
- Bijusī tekstilfabrika “Boļševička” -

Šī filma - video instalācija dokumentē Drīsa Verhofena vērienīgo scenogrāfijas projektu “Homo Desperatus”, kurā tika izstādīti 44 reālu pasaules vietu maketi; to vidū bija Fukušimas spēkstacija, Kijevas parlaments, narkomānu klīnika Vācijā, apģērbu fabrika Bangladešā un citas vietas, kuras piepilda cilvēku ciešanas. Katru maketu apdzīvo skudru kolonija.

G. L.: “Ardievu!” es redzēju 2012. gadā Tempelhofas lidostā, kad biju pavadījusi 24 stundas iestudējumā Infinite jest, – nebiju gulējusi visu diennakti, tāpēc fiziski un emocionāli biju novesta īpatnējā stāvoklī. Pēc pāris pagulētām stundām ierados bijušajā lidostā iekārtotajā izstādē un Verhofena darbs bija pēdējais, ko redzēju. Tas mani satrieca. Kā trekns punkts uz “i” pēc diennakts piedzīvojumiem. “Ardievu!” runā par Rietumu civilizācijas un kultūras transformāciju, daudzu vērtību beigām. Jau vairākus gadus esmu gaidījusi piemērotu kontekstu, lai atvestu šo darbu uz Rīgu, līdz beidzot tas ir noticis.

Savukārt “Homo Desperatus” ir ļoti iespaidīgs scenogrāfijas projekts ar reālu pasaules vietu maketiem, kuros iemitinātas skudru kolonijas. Vēlējos to atvest uz Rīgu oriģinālā, tāpēc jautāju Drīsam Verhofenam, kas jādara? Mūsu saruna par šo tēmu beidzās, kad viņš atbildēja, ka jāsāk ar 44 skudru koloniju pasūtīšanu vienīgajā Eiropas skudru fermā Berlīnē jau pāris gadus iepriekš. (Smejas.) Taču mēs vienojāmies, ka viņš izveidos video darbu, kurš, ceru, spēs radīt sajūtu un priekšstatu par savulaik notikušo izstādi un Drīsa Verhovena māksliniecisko domāšanu un stilu.

MAMMALIAN DIVING REFLEX. NAKTS GĀJIENS AR TĪŅIEM
5., 6., 8. septembris, plkst. 20:30
- Zolitūde -

Vai jūs ļautu svešam jaunietim paņemt sevi pie rokas un aizvest nakts pastaigā? Izrādē “Nakts gājiens ar tīņiem” viss ir Zolitūdes jauniešu rokās – viņi mūs aicina atgriezties bērnībā, iepazīstina ar savu rajonu, izspēlē smieklīgas etīdes, kurās šķiet pielaikojam pieaugušā ādu, reizē ļaujot notikt šķietami neiespējamai tīņu un pieaugušo sarunai. Šī pastaiga ļaus atkal uzvesties kā bērniem un radīs ilūziju, ka arī reālajā dzīvē mēs tikai spēlējam pieaugušajos.

* Izrādē var nokļūt tikai ar festivāla organizētu autobusu.

G. L.: Kopš strādāju Jaunā teātra institūtā, man vienmēr vislielāko pārsteigumu sagādājušas tās izrādes, ko radām uz vietas. Un nakts gājiens ir tas gadījums, kad piecpadsmit Zolitūdes tīņi, kuriem nav nekāda sakara ar teātri, – mūsu producentu meitenes viņus atlasīja, tusējot ielās, dalot lapiņas un sarunājoties, – kopā ar diviem kanādiešu pusaudžiem un divām režisorēm dod iespēju skatītājiem izstaigāt šo Rīgas nomali, iepazīt dažādas nezināmas, parastam cilvēkam apslēptas vietas, reizē atklājot, kur viņi pavada laiku un kas viņiem ir svarīgs. Šī izrāde ir nozīmīga ne tikai rezultāta, bet īpaši - procesa dēļ.

VOLDEMĀRS JOHANSONS. “SLĀPES”
4., 8., 9., 10. septembris, plkst. 17:00-21:00
5. septembris, plkst. 15:00-23:00
6. septembris, plkst. 15:00-21:00
- Bijusī tekstilfabrika “Boļševička” -

Monumentālais okeāna vētras piemineklis aicina uzkavēties ainavā, ko veido nerimstoša ūdens masu kustība, vējš, lietus un troksnis, vērot un ieklausīties stihijā no attāluma, kas nebūtu iespējams dabiskajā vidē, kad apbrīns mijas ar šausmām. Pats Johansons atzīst, ka darba tapšanas laikā, atrodoties ceļojumā Islandē un piedzīvojot šo vētru, bijis pārsteigts par savām sajūtām, kas reti skarbajos laikapstākļos lika drīzāk steigšus meklēt pajumti, nekā nodoties neatkārtojami interesantās dabas izrādes vērošanai.

G. L.: Kad pirms četriem gadiem biju pieaicināta par eksperti komisijā, kas izvēlas Latvijas pārstāvjus Venēcijas biennālei, konkursā sastapos ar ļoti līdzīgu Voldemāra Johansona ideju, kas tolaik palika pirmā aiz strīpas, piekāpjoties vien Kriša Salmaņa un Kaspara Podnieka vīzijai. Taču man tā palika prātā, tāpēc, reiz satiekot Voldemāru, sarunas gaitā uzzināju, ka viņš beidzot dabūjis stipendiju un brauks uz ziemeļiem, lai filmētu dabu, okeānu vētras un visu citu, kas ir šī darba pamatā. Jautāju, ko viņš pēcāk darīs ar materiālu? “Nezinu, tad jau redzēsim! Tagad ir nauda safilmēšanai,” viņš stāstīja. Tobrīd arī izlēmām, ka realizēsim ideju “Homo Novus” ietvaros, kā redzams, 4. septembrī būs pirmizrāde. Manuprāt, tur saskatāmas cilvēka slāpes pēc atrašanās kaut kādā situācijā, kurā viņam nav paredzēts būt, vai nemaz nav iespējams atrasties.

MĀRTIŅŠ EIHE. “LASĪTAVA”
5., 6., 8., 9., 10. septembris, plkst. 15:00, 17:00, 19:00
- Festivāla centrs, A. Briāna iela 13 -

“Lasītava” ir satikšanās ar svešiniekiem, kuriem pietiek drosmes vēlreiz klusībā pārlasīt un nolasīt priekšā citiem savus jaunības laika ierakstus dienasgrāmatā. Dienasgrāmatas un to autori vedīs skatītāju intīmā un personīgā ceļojumā cauri laikam, atklājot, kāda ir pusaudžu acīm skatītā pasaule dažādās desmitgadēs. 

G. L.: Savulaik uzrunājot Mārtiņu sagatavot darbu festivālam par jauniešiem, jaunību vai kopā ar jauniešiem, viņš nāca klajā ar vairākām idejām, bet neviena no tām līdz galam neaizrāva. Jūnijā noteicu gala termiņu un viņš vienā jaukā dienā piedāvāja ideju, kas man šķita kolosāla, – vairāki desmiti cilvēki mums priekšā lasīs savas dienasgrāmatas, ko paši rakstījuši savos pusaudžu gados. Tas varētu būt ļoti interesants iestudējums gan no teātra, gan no dokumentalitātes un antropoloģijas aspekta – iziet cauri šīm dekādēm, šīm dažādajām paaudzēm un uzzināt, kā jaunietis redzējis pasauli 50., 60. gados un šobrīd. Neviens nezina, kā šis projekts realizēsies, – tā jau ir milzīga drosme ikvienam no mums izvilkt un palasīt pašiem savus pusaudžu gadu pierakstus, kur nu vēl nolasīt skaļi. Bet varbūt svešiniekam ir vieglāk? Starp citu, vecākajai dalībniecei ir 88 gadi un viņa uz izrādi brauks no Jēkabpils.

GAETANS RISKĒ. “PA TO LAIKU”
8., 9. septembris, plkst. 21:00
- Bijusī tekstilfabrika “Boļševička” -

“Pa to laiku” ir izrāde par ķermeņiem, arhitektūru un katastrofām. Mākslinieki būvē baltu ķieģeļu konstrukcijas, spēlējoties ar mērogiem un ik uz soļa saskaroties ar sabrukšanas draudiem. Scenogrāfijas raupjā materialitāte, fiziskā, dzīvā skaņa un kustību valoda, kurā spēka pozīcijas mijas ar galēju bezpalīdzību, pārvērš izrādi apokaliptiskā pieredzē, kur laika plūdums, cilvēka un apkārtējās vides attiecības kļūst taustāmas. Šis ir ceļojums pilsētas vēsturē. 

G. L.: Franču scenogrāfs un skatuves mākslinieks Gaetans Riskē piedāvā ļoti meditatīvu izrādi, kurā vārdi kā medijs netiek izmantoti, nozīme ir priekšmetiem, telpai, skaņai, gaismai un ķermeņiem. Kas interesanti – mūzikai būs dzīvais izpildījums. Kad meklējām telpu notikuma vajadzībām, iegriezāmies Sarkandaugavā, bijušajā tekstilfabrikā “Boļševička”, un spriedām, ka tā varētu derēt, – māksliniekiem jākrauj un jāpārkrāmē lielas ķieģeļu kaudzes, tāpēc ēkas raupjās, industriālās struktūras papildinātu izrādes arhitektonisko iedabu. Staigājot pa visām kabatām, pēkšņi vienā no stāviem uzdūrāmies telpas izbīdījumam, kura stūrī vīdēja pamatīga baltu ķieģeļu kaudze. Viss – tajā brīdī iztēlē izrādi tur jau ieraudzījām un nosmējāmies, ka uz Rīgu būs jāved vien daļa no scenogrāfijas.

www.homonovus.lv
www.bilesuparadize.lv