RAKSTI  
Artūra Virtmaņa instalācija

Cēsu mākslas festivāls: spilgtāko notikumu izlase 0

Arterritory.com
03/07/2015

Cēsu mākslas festivāls
3. jūlijs - 9. augusts, 2015 

Šodien, 3. jūlijā, tiek atklāts nu jau devītais Cēsu mākslas festivāls. Šķiet, ka festivāla radītāju sākotnējais mērķis dislocēt laikmetīgo kultūru ārpus galvaspilsētas Rīgas un iepazīstināt ar tās izpausmēm pēc iespējas plašāku teritoriju un auditoriju, šo gadu laikā ir veiksmīgi realizējies – vērienīgā pasākumu programma, kuru veido visdažādāko mākslas formu sintēze, liecina par to, ka Cēsis vismaz uz kādu laiku kļūs par laikmetīgās kultūras notikumu karsto punktu. Šogad festivāla uzmanības centrā ir Ziemeļvalstis, to identitātes meklējumi un atklājumi mākslā, mūzikā, kino un arhitektūrā, programmā ietverot vairāk kā 20 kultūras norises. Arterritory.com piedāvā savu Cēsu festivāla notikumu izlasi. 

BALTIJAS UN ZIEMEĻEIROPAS LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS IZSTĀDE
„TĀLAS NOSKAŅAS ZILĀ VAKARĀ“
- 03.07. - 09.08. -

Cēsu mākslas festivāls sākas ar Cēsu alus brūzī notiekošās Baltijas un Ziemeļeiropas laikmetīgās mākslas izstādes „Tālas noskaņas zilā vakarā“ atklāšanu. Tik vērienīgi pārstāvēta Ziemeļeiropas māksla Latvijā ir pirmo reizi – izstādē piedalās Jurga Barilaitė (Lietuva), Thomas Behling (Vācija), Margrét H. Blöndal (Islande), Elina Brotherus (Somija, Francija), Merike Estna (Igaunija, Lielbritānija), Ane Graff (Norvēģija), Maija Hirvanen (Somija), Sofia Hultén (Zviedrija, Vācija), Sten Are Sandbeck (Norvēģija), Bolatta Silis-Høegh (Dānija, Grenlande), Emilija Škarnulytė (Lietuva, Norvēģija), Margus Tamm, Marta Stratskas (Igaunija) un mākslinieki no Latvijas – Arturs Virtmanis un Miķelis Fišers.

Izstādes kuratore Inga Šteimane sapulcinājusi autorus, lai Raiņa un Aspazijas gada zīmē runātu par mūsdienu aktualitātēm, samērojot mākslas darbu idejas ar Raiņa tekstos pausto. Visi izstādes mākslinieki spilgti pārstāv šo laikmetu, piedāvājot savu pasaules traktējumu ar savu individuālu naratīvu un formu – sākot no glezniecības, līdz video, instalācijām, objektiem un performances mākslai.

Izstādes skatāma līdz 9. augustam. 

MAIJAS HIRVANENAS PERFORMANCE
MŪSU SOCIĀLDEMOKRĀTISKIE ĶERMEŅI
- 4.07. plkst. 18:00 -

Sestdien, 4. jūlijā plkst. 18:00 koncertzāles „Cēsis“ Grāfa fon Zīversa kino zālē paredzēta Somijas mākslinieces Maijas Hirvanenas performance „Mūsu sociāldemokrātiskie ķermeņi“, kas ir autores veidotās performanču triloģijas „Operācija Mēs“ pirmā daļa. Hirvanena identificē savas paaudzes personiskās un kolektīvās pieredzes attiecībā uz sabiedrības ideālu veidošanos un ataino ideoloģijas ietekmi uz cilvēka ķermeni augšanas un veidošanās periodā, uzdodot jautājumu – ko mūsdienās nozīmē „mēs“?


Kadrs no Gunvoras Nelsones filmas Moon‘s Pool

AVANGARDA FILMU PROGRAMMA „ZIEMEĻI“
- 04.07., 10.07., 18.07., 01.08. -

Četrus vakarus Vidzemes koncertzālē „Cēsis“ varēs skatīt Ziemeļvalstu avangarda kino programmu, ko sagatavojis kinorežisors un kino pētnieks Jānis Putniņš.

Skatītāju baudījumam tiek piedāvāts četru režisoru veikums, kas demonstrē savam laikam jaunu formu meklējumus, kino konvenciju ignorēšanu un katrā ziņā spilgtu personisko skatījumu. 

Programmas pirmais vakars 4. jūlijā pieder zviedru režisorei Gunvorai Nelsonei. Viņas filmu montāžām raksturīga sirreālas pasaku pasaules tēlainība, kas apvienota ar izsmalcinātiem kustīgā attēla valodas un skaņas efektiem, kas veido noteiktu viņas avangarda filmu estētiku. Festivālā redzēsim Gunvoras Nelsones 1960.–1980. gados tapušas filmas.

10. jūlijā ir iespēja atklāt sev pazīstamā dramaturga un rakstnieka Pētera Veisa eksperimentālās un dokumentālās filmas. 1950. gados tapušie darbi fascinē ar spēcīgām vizuālajām metaforām un atkailināto personīgumu.

18. jūlijā Cēsu mākslas festivālā – kino strukturālisma klasika, viena no visslavenākajām eksperimentālajām filmām – kanādieša Maikla Snouva Wavelenght. Jons Meks šīs filmas izrādīšanu 1967. gadā nosauca par pagrieziena punktu kino vēsturē. 

1. augustā filmu programmu „Ziemeļi“ noslēdz Kanādas režisora Džeka Čambersa 1970. gadā veidotais vizuāli piesātinātais, izteiksmīgais darbs “The Hart of London” – filma, kas jāredz. 

KONCERTS „MUZIKĀLAS ATRAKCIJAS AR CARION
- 17.07. plkst. 19:00 -

17. jūlijā plkst. 19:00 Cēsu pils klēti pieskandinās starptautiskus panākumus guvušais pūšamo instrumentu kvintets „Carion“ no Dānijas, kurā spēlē arī divi dalībnieki no Latvijas – klarnetists Egīls Šēfers un obojists Egils Upatnieks. Kvinteta priekšnesumi izceļas ar spēles manieri un skatuvisko darbību, kas katru koncertu padara par sevišķu notikumu. Programmā iekļauti Karla Nilsena Kvintets, Žaka Ibēra, Ģerģa Ligeti un Franča Lista un Dmitrija Šostakoviča skaņdarbi. Saka, ka Carion ieskaņojumus var klausīties ar milzu baudu, taču pa īstam šī kvinteta uzstāšanos var novērtēt tikai koncertā.

SKAŅAS UN GAISMAS NOTIKUMS „MĀLERA TREŠĀ“
- 17.07. plkst. 22:00 -

Īpašs notikums Cēsu mākslas festivālā būs Gustava Mālera Trešās simfonijas atskaņojums Cēsu pils parkā 17. jūlijā plkst. 22:00. Tajā piedalīsies Oļesja Petrova (mecosoprāns), Rīgas Doma zēnu koris, Cēsu Mākslas festivāla sieviešu koris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Diriģents Andris Poga. Uzveduma videorežisors – Dāvis Sīmanis.

Skaņas un gaismas notikums būs unikāla iespēja notvert Mālera vasaras dienasvidus sapņa un Cēsu pils parka maģisko kopnoskaņu.

KONCERTS „ZIEMEĻU BĀKAS GAISMĀ“
- 25.07. plkst. 19:00 -

Sinfonietta Rīga mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē Cēsu mākslas festivālam šogad izveidojis programmu, kurā iekļauta somu nacionālā varoņa un simfoniskās mūzikas dižgara Žana Sibēliusa Trešā simfonija, igauņa Erki Svena Tīra „Bākas“ starmeši, norvēģu avangardista Rolfa Vallīna Boyl un dāņu meistara Sebastiana Fāgerlunda Klarnetes koncerts ar Gunta Kuzmas solo. Viscaur vijoties ziemeļu tēmai, programma izskanēs Vidzemes koncertzālē „Cēsis“ 25. jūlijā plkst. 19:00. 


Skats no izrādes “1984”. Foto: Edgars Pohevičs

IZRĀDE „1984“
- 01.08. plkst. 20:00, 02.08. plkst. 17:00 -

1. augustā plkst. 20:00 un 2. augustā plkst. 17:00 Vidzemes koncertzālē „Cēsis“ ienāks Džordža Orvela skarbā pasaule. Režisores Lauras Grozas-Ķiberes veidotais darbs Liepājas teātrim liek ieraudzīt paralēles starp „1984“ un šo laiku. Režisore radījusi futūristisku izrādi par indivīda iekšējo un ārējo brīvību, skaudri atklājot, ka pasaulē, kur cilvēkam atvēlēta vien nenozīmīgas skrūvītes loma, viņu var iznīcināt ne tikai fiziski, bet arī morāli. Uz skatuves notiekošais, skatītāju nežēlojot, ved cauri šausminošai realitātei, kuras pēcgarša vēl kādu laiku neļaus nogrimt paštīksminošā omulībā.

Galvenās lomas izrādē atvēlētas Egonam Dombrovskim un Agnesei Jēkabsonei, visu skatuvisko tēlu veido spēcīgs scenogrāfa Mārtiņa Vilkārša, kostīmu mākslinieces Ilzes Vītoliņas, videomākslinieka Andra Vētras, gaismu mākslinieka Mārtiņa Feldmaņa, horeogrāfes Lienes Gravas un pārējo izrādes aktieru kopdarbs. 

Bez izrādes „1984“ teātra kritiķes Silvijas Radzobes izveidotajā Cēsu mākslas festivāla teātra programmā iekļauti vēl vairāki aizvadītās sezonas uzvedumi, kas nominēti „Spēlmaņu nakts“ balvai, kā arī 2009./2010. sezonas balvu ieguvusī Alvja Hermaņa izrāde „Ziedonis un Visums“. 

www.cesufestivals.lv